LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētājas Vitas Jermolovičas

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Ar savu stipro raksturu un darba dzīvē, neskaitāmajos pasaules ceļojumos gūto pieredzi Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča saredz kā kopā ar savu komandu Rīgas vārdu iznest pasaulē, lai šurp brauktu viesi gan no tuvām, gan tālām valstīm – baudītu šejienes viesmīlību, bagātīgo arhitektūru, kultūras dzīvi un gastronomiju. Pēc RTAB pieejamās informācijas 2016. gadā Rīgu apmeklēja 2,3 miljoni tūristu.

BalticTravelnews.com: Vai Rīga ir gatava? Ja nav, kas pilsētā vēl pietrūkst?

Reklāma

Vita Jermoloviča: Nē, protams, nav gatava! Rīgas centrā ir skaista un sakopta infrastruktūra, tiešām bieži vien eju pastaigā pa centru vai kājām pār Akmens tiltu uz Latvijas Nacionālo bibliotēku un priecājos. Tomēr gribētos, lai cilvēkiem mikrorajonos ir tikpat skaista dzīves vide kā tiem, kuri dzīvo centrā. Lai tur būtu skaisti apzaļumots, sakopti bērnu rotaļu laukumi, automašīnu stāvlaukumi, lai būtu glītas namu ārdurvis. Redzam, ka tūristiem ir interese pastaigāties pa Āgenskalnu, Kalnciema kvartālu, Ķīpsalu, jo tāda koka arhitektūra, reti kur, Eiropā ir saglabājusies. Šis skaistums arī mums pašiem vairāk jānovērtē.

BalticTravelnews.com: Kā Rīga no Jūsu skatupunkta izskatās salīdzinājumā ar kaimiņvalstu galvaspilsētām Tallinu, Viļņu? Kurā jomā Rīga ir labāka, kurā varbūt vājāka? Ko mums no kaimiņiem vajadzētu paņemt sev?

Vita Jermoloviča: 20. gadsimta sākumā Rīga, kā Krievijas impērijas ostas pilsēta, veidojās bagātīga, ko šodien mēs redzam lielajās un greznajās namu fasādēs. Tas viss liecina, ka šeit dzīvoja tirgotāji, kuriem bija ievērojami naudas līdzekļi. Tolaik paveiktais aizvien šodien veido pilsētas pievilcīgumu. Taču jebkura pilsēta nemitīgi mainās. Tallinā es garākā braucienā biju pirms diviem gadiem, pērn tikai uz dienu. Tallina tūrisma infrastruktūras ziņā, stabilitātē vienmēr bijusi soli mums priekšā. Man ļoti patīk viņu mākslas muzejs KUMU, kas piedāvā redzēt arī vērtīgas laikmetīgās mākslas ekspozīcijas. Pasaules līmeņa mākslinieku koncertus viņi spēja atvest jau ātrāk par mums. Tallinas restorānos ir nemitīgs progress. Viļņā man patīk vismazāk, kaut kā īsti labi nejūtos. Pilsētai nav izteikta centra, varbūt tāpēc... Tomēr esmu izlēmusi drīzumā apmeklēt Viļņu, lai pārliecinātos par restorānu piedāvājumu. Dzirdēts, ka šobrīd šajā jomā Viļņa esot izšāvusies kā raķete. Ja neesmu bijusi, nevaru novērtēt. Rīgā mēs ļoti daudz runājam par gastronomiju kā mārketinga instrumentu, tāpēc man svarīgi paskatīties, kas šajā jomā notiek arī kaimiņos.

BalticTravelnews.com: Kā Baltijas valstis izskatās Eiropas kontekstā? Arī dažādās tūrisma izstādēs tās bieži vien apvienojas.

Vita Jermoloviča: Es neteiktu, ka mēs esam pārāk solidāri, katra valsts tomēr cīnās vairāk par savu tirgu. Tūristam, protams, interesanti ir redzēt Baltijas valstis kopīgā kontekstā. Citi redz no visām valstīm kaut ko vienā braucienā, citi brauc trīs gadus pēc kārtas un katru no Baltijas valstīm skatās atsevišķi. Atsauksmju ir daudz, citiem patīk labāk Tallina, citiem, piemēram, Rīga.
Pēdējos gados būtiski mainījies tūristu viedoklis par Rīgu kā izklaides galamērķi – mēs piesaistām daudz vairāk tā dēvētos intelektuālos tūristus, kuriem interesē kultūra, māksla. Tūrisma izstādēs Baltijas valstis lielākoties apvienojas tālāko valstu tirgos, kur mums, tik mazai valstij, vēl savs spēks jāpierāda. Tur vairāk var panākt kopā ar kaimiņiem.

BalticTravelnews.com: Ja ceļazīmes visās Baltijas valstīs ir daudzmaz vienādas, tad informatīvo zīmju jomā mums vēl būtu jāpiestrādā, lai tūristi labāk saprastu norādes. Vai ir kādas iniciatīvas procesā, lai šo jomu uzlabotu. Kāpēc pilsētā nevar būt norādes – piktogrammas? Redzams, ka daudzi nevar izlasīt zīmes uzrakstu – sestdiena utml.

Vita Jermoloviča: Ir daudz diskusiju, kurai no institūcijām būtu par šo jautājumu jāatbild – vienas atbildes nav. Parasti atbildes meklē pie vairākiem RD departamentiem, Valsts valodas centra, arī pie mums, kā tūrisma organizācijas. Jāatzīst, ka man ir kauns, kādā stāvoklī ir Rīgas pilsētas kartes. Tomēr ir arī uzlabojumi. Esam iesaistījušies arī Eiropas mēroga projektā, kas īsteno ideju, lai varētu iziet ceļu gar Baltijas jūru no Latvijas dienvidrietumu robežas līdz Tallinai, Igaunijā. Plānotais maršruta garums ir ap 1100 km. Sākumā no projekta īstenotājiem bija satraukums, vai spēsim saskaņot visas ceļazīmes, bet esmu visās vajadzīgajās institūcijās to paveikusi. Pašreiz notiek projekta parakstīšanas process. Tāpat interesants projekts ir "1836", kur cilvēki iet apkārt Latvijai, protams, ies cauri arī Rīgai.

BalticTravelnews.com: Jau nedaudz pieminējāt, cik svarīga Rīgai ir gastronomijas tēma. Vai ir plānots, ka visas Baltijas valstis kopā varētu organizēt šādas gardēžu tūres?

Vita Jermoloviča: Vienots gardēžu maršruts būtu lieliska ideja, bet par to vairāk būtu jādomā tūrisma kompānijām, manuprāt. Mēs ļoti labprāt par tām stāstītu un popularizētu tūristiem. Piemēram, Tallinā notiek līdzīga Restorānu nedēļa. Turienes dalībnieki – restorāni, piemēram, maksā dalības maksu, lai segtu mārketinga izdevumus. Pie mums organizējam tā, ka Rīgas tūrisma attīstības birojs sedz šos izdevumus, lai atbalstītu vietējos uzņēmējus un veicinātu pilsētas atpazīstamību.

Restorānu nedēļu organizēšanu sākām 2012. gadā, kad bija ļoti tukšs periods. Šī kustība ir strauji augusi, tā ir cēlusi Rīgas restorānu pašapziņu, iesaistījušies pat tie, kuri sākotnēji bija ļoti mazi. Tā ir mudinājusi restorānus mācīties, pilnveidot savu piedāvājumu. Citas pilsētas līdzīgi īsteno šo pasākumu, mēs arī labprāt dalāmies ar savu pieredzi un padomiem, kā to visu labāk organizēt.

BalticTravelnews.com: Jūs esat daudz ceļojusi, Eiropas galvaspilsētas apskatījusi. Ko Jūs vēlētos no tām ieviest Rīgā, ja pat šobrīd finansiāli tas nav iespējams.

Vita Jermoloviča: Rīgā ļoti vēlētos modernās mākslas muzeju, jo tādi ir jebkurā Eiropas galvaspilsētā. Esmu daudzus no tiem apmeklējusi. Tāpat Rīgā nepieciešama jauna koncertzāle. Nesen biju Berlīnē, kur apmeklēju Berlīnes filharmoniju ar fantastisku akustiku, 2000 vietām un atkal nodomāju, cik labi, ja Rīgā būtu līdzīga. Nezinu gan vai šāda līmeņa koncertzāli varētu apvienot ar kongresu centru, kas arī ir ļoti nepieciešams.

Gaidīsim, kad pamazām pārveidos Mežaparka Lielo estrādi. Process ir sācies, kas ir jau ļoti labi! Man gribētos, lai Rīgas viesiem ikdienā ir iespēja vairāk baudīt Latvijas folkloru, kormūziku, jo lielāki koncerti notiek retāk. Kaut kā nav izdevies iedzīvināt, lai cik mēs uz ārpusi sevi pozicionējam kā dziedošu tautu. Tam vajadzētu vietas, kur katru vakaru notiek šāda veida dziedāšana, dejošana, lai tūristi jebkurā dienā varētu paskatīties un paklausīties. Savukārt mēs to visu varētu palīdzēt vairāk reklamēt. Ir bijuši mēģinājumi no uzņēmēju puses, bet kaut kā ne pārāk veiksmīgi...

BalticTravelnews.com: Kā Jūsu skatījumā pašreiz notiek tūrisma plānošana, vai jūtama sazobe starp visām iesaistītajām pusēm vai tomēr katrs kaut dara vairāk par sevi?

Vita Jermoloviča: Mums ir sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), airBaltic, LVRA, ALTA, dažādām tūrisma kompānijām. Skatāmies, kuras valstis būtu prioritārās, no kurām būtu vēlams, ka brauktu vairāk tūristu. Svarīgi, lai visām organizācijām tās sakristu, lai līdzekļi būtu izmantoti mērķtiecīgi. Pamatā tā arī ir, lai gan pastāv mazas atšķirības. Piemēram, mums svarīgs ir arī Krievijas tirgus, bet LIAA ar to tikpat kā nedarbojas. Mums visiem svarīgākie ir Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Skandināvijas valstu tūristi. Savos ceļojumos esmu personīgi pārliecinājusies, ka Latvijai nenāktu par labu tik masveidīgs ķīniešu tūristu pieplūdums, kāds tas ir vērojams jau daudzviet vecajās Eiropas valstīs, kuras viņi ļoti iecienījuši. Iedomājieties, ja gadā no Ķīnas ceļojumos ārpus valsts dodas 110 miljoni cilvēku, tad viņu klātbūtne ir izteikti jūtama – viņu ir daudz un skaļi, kas drīzāk nesaskan ar mūsu pieredzi par mierīgu atpūtu un pieklājīgu uzvedību.

BalticTravelnews.com: Mēs redzam, ka viena no populārākajām viesnīcu rezervēšanas sistēmām Booking.com galvenokārt nodrošina arī Rīgas viesus, uzņēmēji vismaz 20% aizmaksā šai rezervēšanas sistēmai. Varbūt vajadzētu kādu savu vietējo rezervēšanas sistēmu, lai šī nauda paliktu Latvijā.

Vita Jermoloviča: Ja Jūs tagad izvēlētos doties uz kādu svešu valsti, nezinātu taču, kura ir turienes vietējā rezervēšanas sistēma, bet Booking.com lielākajai daļai ceļotāju ir pazīstama. Vienkāršs un labi pazīstams zīmols! Katrā ziņā tā nebūtu RTAB atbildība, drīzāk Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai jāceļ gaismā šāda veida jautājumu. Taču, ja politiskā līmenī kaut kas jālemj, tad bieži vien ir viena parunāšana, nākamā, bet tad atkal viss pieklust.

BalticTravelnews.com: Rīgā tūrisma jomā, kuri ir vairāk padarītā līderos?

Vita Jermoloviča: Tas viss jāvērtē kopumā. Jo, piemēram, ko mēs varētu vieni izdarīt, ja nebūtu labu tūrisma kompāniju, skaistu viesnīcu, labu restorānu? Tomēr mūsu darbības septiņos gados Rīgas tūrisma atpazīstamībā ir veikts milzīgs solis uz priekšu. To apliecina gan pieaugošais ceļotāju skaits, lai kā precīza viņu uzskaite mums sagādā grūtības, gan Rīgas iekļūšana dažādos TOPos. Ja redzam, ka Rīgā būvē jaunas viesnīcas, tas nozīmē, ka ir šī stabilitāte.

BalticTravelnews.com: Agrāk LiveRiga pa reizei nāca klajā ar kādu skaļāku ziņu, piemēram, ka Rīgā iedegta pirmā Ziemassvētku eglīte utml. Vai nav tā, ka, ilgāk strādājot, ejat dziļumā, un šādas ziņas vairs nav vajadzīgas?

Vita Jermoloviča: Tas bija sākumā, kad bija nepieciešams pievērst Rīgai maksimālu uzmanību, tad arī meklējām šādus stātus. Ziemassvētku eglītes leģenda ir sasniegusi gana plašu auditoriju, un par to nereti saņemam jautājumus vēl tagad. Gidi labprāt izmanto savos stāstījumos. Ir "odziņa", bet visam jau arī jābūt ar mēru, tādu nevar būt par daudz. Jāpiekrīt, ka  pēdējā laikā esam ļoti noslogoti – jo populārāka pilsēta, jo vairāk papildu pienākumi. Šobrīd aktīvāk strādājam pie jaunās reklāmas kampaņas, strādājam ar žurnālistiem ārvalstīs, rīkojam īpašas gastronomijas performances, tādējādi pierādot, ka Rīgas gastronomija ir pasaules līmenī un ir vērts apmeklēt Rīgu. Žurnālistu sajūsma, viņu atspoguļotais publikācijās par Rīgu lielā mērā atsver ieguldīto.

BalticTravelnews.com: Jau pieminējāt sarežģījumus ar tūristu precīzu uzskaiti. Es esmu Vācijā pārliecinājies, ka tur sekmīgi izmantoto mobilo sakaru operatoru pakalpojumus, piefiksējot tos, kuri ierodas ar citu valstu pieslēgumiem. Latvijā varbūt varētu veikt līdzīgu uzskaiti?

Vita Jermoloviča: Tūristu uzskaiti ar mobilo sakaru operatoriem veic jau vairākās valstīs – cik ierodas, no kādām valstīm. Esmu Ekonomikas ministrijā piedalījusies par šo tēmu sapulcēs, pastāv Eiropas Savienības regulējošie noteikumi, kas liedz izpaust precīzus personīgos ceļotāju datus. Bet mums jau nevajag zināt, vai šeit ierodas Ivans vai Džons, bet tikai no kurām valstīm, uz kurām pilsētām tūristi dodas. Mums šāda informācija būtu ļoti vērtīga, jo varētu arī atšķirties no statistikas, kas iegūta ar citām metodēm. Par šo es turpināšu runāt!

BalticTravelnews.com:Kā Jūs organizējat gidu pakalpojumu sniegšanu Rīgā? Vai, ejot pa ielu, nav vairs jāpiedzīvo brīži, kad dzirdams, ka daži stāsta par Rīgu muļķības?

Vita Jermoloviča: Mans ir prieks, ka šo jomu mums ir izdevies sakārtot, ir zināms sertificētu gidu skaits, kvalifikācija. Gadā katram gidam jāapmeklē 20 stundu kursi, bet tas nav nekas! Gidiem jābūt augstākajai izglītībai, un esam uz to pastāvējuši. Visiem ir jāmācās, un nevar bez attiecīgas izglītības strādāt par gidu. Līdz ar to arī tūristi saņem kvalitatīvu informāciju. Pa reizei gan uz ielas dzirdu kādu gidu stāstam tūristiem kaut ko ļoti sliktā vācu valodā, bet pilnīgas muļķības par pilsētu gan vairs nedzirdu.

BalticTravelnews.com:No Tūrisma industrijas politikā no sievietēm laikam neviena cita nav bijusi tik ilgi un tik politiski augstos amatos. Kādēļ?

Vita Jermoloviča: Sākotnēji ilgi domāju, kāpēc deviņdesmitajos gados es viena no retajām virzījos augšup, lai gan apkārt bija tik daudz gudru un varošu personību. Biju naiva lauku meitene, "ar krampi" un lielu apņēmību.

BalticTravelnews.com:Kas Jūs pamudināja sasaistīt savu dzīvi ar tūrismu?

Vita Jermoloviča: Pēc izglītības esmu inženieris – celtnieks, savulaik beidzu Politehnisko institūtu. Es strādāju Rīgas Restaurācijas pārvaldē, un tolaik vācu kompānija "PKZ" būvēja viesnīcu "Hotel de Rome". Tā visu laiku biju tehniskajā daļā, mazliet runāju vācu valodā, un mani uzaicināja strādāt šajā kompānijā. Vēlāk vācieši būvēja "Konventa sētu", un es piedāvāju, ka vēlos tajā kļūt par direktori. Viņi teica: "Pamēģini!" Tā es tur 1996. gadā paliku un esmu aizvien tūrismā.

BalticTravelnews.com:No kuras puses esat?

Vita Jermoloviča: Esmu no Ilūkstes puses, kur arī beidzu Ilūkstes vidusskolu. Dzīvoju pie savas vecāsmātes un krustmātes, runāju arī sēliski. Kad biju maza, varēju mājās runāt arī poliski, jo man viens no vectēviem ir polis. Tajā pusē man vairs neviena nav. Tikai dzimtas kapi. Tuvojas mana jubileja, tādēļ apdomājot, ko vērtīgu varētu paveikt, es izlēmu izpētīt savu ciltskoku un stāstu veidā uzrakstīt par savējiem grāmatu. Tas būs kas paliekošs maniem bērniem un mazbērniem.

BalticTravelnews.com:Kas Jums privātajā dzīvē sniedz prieku? Kā atpūšaties?

Vita Jermoloviča: Esmu ļoti daudz ceļojusi! Cik laiks atļauj, arī lasu, ļoti patīk apmeklēt koncertus, teātra izrādes. Man ļoti patīk gatavot virtuvē. Savai lielajai ģimenei gatavoju ar prieku, jo bieži vien nedēļu nogalēs atbrauc abi dēli, mazbērni. Man ir četri mazbērni, no kuriem jaunākajai mazmeitai – Grietai vēl nav nemaz mēnesis. Reizēm visa lielā ģimene aizejam Rīgā uz kādu branču.

Intervijai pievienotās fotogrāfijas no Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja un no Vitas Jermolovičas personiskā arhīva.

Uzziņa

2009. gada 28. oktobrī, LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts nodibinājums "Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs" (RTAB).

RTAB dibinātāji ir Rīgas dome, aviosabiedrība "airBaltic", Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija, Latvijas Tūrisma Aģentu asociācija.

RTAB ik gadu mērķtiecīgi investē Rīgas Domes piešķirto budžetu pilsētas tēla veidošanā ārvalstīs un piedāvāto tūrisma produktu mārketingā.

Sadarbībā ar partneriem ik gadu tiek izvērtēti mērķa tirgi un piemērotākie komunikācijas veidi auditorijas sasniegšanai.

RTAB darbinieki galvenokārt īsteno reklāmas, sabiedrisko attiecību kampaņas ārvalstu mērķa tirgos, Rīgā organizē ārvalstu žurnālistu un tūroperatoru vizītes, nodrošina Rīgas tūrisma informācijas centru darbību, uztur pilsētas oficiālo tūrisma portālu www.LiveRiga.com, izdod un izplata informatīvos materiālus, suvenīrus par Rīgu, piedalās starptautiskās tūrisma izstādēs, darba semināros, sertificē gidus u.c.

RTAB kopš 2011. gada piedalījies visās lielākajās un reģionā nozīmīgākajās izstādēs Latvijas tūrisma stendā.

2009. gadā, izveidots arī pilsētas oficiālais tūrisma portāls www.LiveRiga.com. Visvairāk portālu apmeklējuši Vācijas, Krievijas, Skandināvijas un Somijas iedzīvotāji.

Lai padarītu piedāvājumu tūristiem mūsdienīgāku un izdevīgāku, 2015. gadā RTAB izveidoja atlaižu karti tūristiem Riga Card.

Kopš 2009. gada RTAB uzņēmis žurnālistus no vairāk nekā 50 valstīm. Visbiežāk mediju pārstāvji tiek uzņemti no Eiropas valstīm – Igaunijas, Vācijas, Somijas, Krievijas, Lielbritānijas, bet RTAB ir sadarbojies ar žurnālistiem arī no Izraēlas, Turcijas, ASV, Kanādas, Korejas, Ķīnas, Austrālijas u.c.

Zīmols MEET RĪGA tika izveidots 2010. gada nogalē ar mērķi veicināt Rīgas un Latvijas, kā konferenču, kongresu un korporatīvo pasākumu tūrisma galamērķa Ziemeļeiropā, starptautisko atpazīstamību un konkurētspēju.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.