Par aktuālo valūtas maiņas procesos - intervija ar SIA «Tavex» valdes locekli Andri Arhipenko [1]

Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com

Ceļojot uz citām valstīm - īpaši ārpus Eiropas, bieži nākas saskarties ar nepieciešamību pēc ārvalstu valūtas. Lai noskaidrotu jaunākās valūtas maiņas tendences Latvijā un arī pasaulē, kā arī labāk izprastu valūtas maiņu tieši ceļotāja izpratnē - vērsāmies pie viena no Latvijas valūtas maiņas tirgus lielākajiem dalībniekiem - SIA "Tavex". Uz mūsu jautājumiem atbildēja uzņēmuma valdes loceklis Andris Arhipenko.

Reklāma

Ņemot vērā to, ka attīstās norēķinu sistēmas, banku sadarbības, maksājumu ātrums un arī samazinās pakalpojumu izmaksas  – vai cilvēki vēl vispār maina skaidru naudu?

Šī gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, pieprasījums pēc ceļojuma valūtām ir audzis 32 valūtu gadījumā! Un līdzīga dinamika tika vērota arī iepriekšējā gadā, tad vēl salīdzinot ar 2015. gada datiem. Piemēram, divkāršojusies ir valūtas maiņa uz Dienvidkorejas voniem, Jaunzēlandes dolāriem, Ukrainas grivnām, Baltkrievijas rubļiem, Marokas dirhamiem, Islandes kronām, Kazahstānas tengi un Izraēlas šekeļiem, toties pieprasījuma pieaugums par vairāk kā 30% ir vērojams tādām valūtām kā Horvātijas kuna, Taizemes bati, Indonēzijas rūpija, Filipīnas peso, Dienvidāfrikas rendi, Ēģiptes mārciņa, Kanādas dolāri, Rumānijas leja, Japānas jēna un Ķīnas juaņa. Jāpiemin, ka pieaudzis ir gan valūtas maiņu skaits, gan arī apmaināmās summas.

Šādam pieaugumam ir vairāki iemesli - pirmkārt, Latvijas iedzīvotāji atvaļinājuma pavadīšanai dod priekšroku tālajiem un eksotiskajiem galamērķiem. Otrkārt, pamazām pieaug finanšu prātības līmenis valūtas maiņas jomā, cilvēki biežāk parūpējas par ceļojuma naudu pirms došanās ceļojumā, lai nebūtu rūpēs par finanšu lietām atpūtas laikā. Treškārt, Latvijā, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, valūtas maiņas jomā ir tiešām labs serviss, kā arī tas ir droši, pateicoties normatīvajam regulējumam un stingrai pakalpojuma uzraudzībai.

Jauni norēķinu veidi un maksājumu ātrums tiešām attīstās un tas ir ļoti labi. Tomēr bezskaidras naudas maksājumi nekad pilnībā neaizvietos skaidras naudas maksājumus. Līdzīgi kā ar maksājumu kartēm - joprojām tas nav izdevies. Katram maksājuma veidam savs laiks un sava vieta. Vai ātrie pārskaitījumi vai innovatīvie maksājuma veidi palīdzēs, ja cilvēks ceļos pa kādu eksotisko valsti, kur maksājumu infrastruktūra atpaliek attīstībā? Domāju, ka nē.

Vai valūtas maiņas uzņēmumi var just, ka cilvēki vairāk maksā elektroniski? Vai varbūt tā nemaz nav?

Nenoliedzami valūtas maiņas kapitālsabiedrības izjūt konkurenci gan Latvijas, gan ārvalstu tirgos. Tas vienmēr nāk par labu patērētājam, jo iestādēm jāmeklē jauni risinājumi, lai piedāvātu konkurētspējīgu cenu pakalpojumam.

Statistika liecina, ka Latvijā ar maksājumu kartēm veikto darījumu skaits pēdējos gados pakāpeniski pieaug, toties skaidras naudas darījumiem joprojām ir pārsvars maksājumu kopapjomā (to parasti skaļi nesaka banku preses relīzēs). Protams, bezskaidras naudas norēķinu attīstības procesam ir jūtama stipra politiska piegarša, kā arī kredītiestāžu piespēle ar mērķi piesaistīt vairāk klientu savam biznesa modelim, attaisnojot to ar pasaules tehnoloģiju un modes tendencēm, ērtību, cīņu ar ēnu ekonomiku utt. Tas tiek aktīvi kultivēts visos informācijas kanālos. Bankām maksājumu kartes ir svarīgs bizness, kur ieņēmumi rodas gan no patērētāja, kas veic maksājumu, gan no tirgotāja, kas pieņem maksājumu. Ceļošanas kontekstā bankas uzstājīgi aicina apiet valūtas maiņas punktus ar līkumu, piedāvājot pretī savu kredītkarti, kas vienlaikus iekļauj arī ceļojuma apdrošināšanu. Jau pirms valūtas maiņas izmaksu salīdzināšanas, rodas jautājums, vai tas ir izdevīgi, kad ceļo ne tik ļoti bieži, piemēram, reizi gadā, samaksājot 30-60 EUR gada maksu par kartes apkalpošanu. Kā arī atsevišķos gadījumos, cilvēki nav informēti vai aizmirst par to, ka apdrošināšanas polise iespējams darbojas tikai tad, ja ceļojums kaut kādā apmērā ir apmaksāts ar šo kredītkarti.

Ja salīdzinām valūtas maiņas izmaksas skaidrai naudai un maksājumu kartei, visbiežāk izdevīgāki ir tieši skaidras naudas norēķini. Valūtas maiņa skaidrā naudā ir caurspīdīgs process - ir zināmas visas izmaksas maiņas brīdī – valūtas maiņas kurss un komsijas maksa - ja tāda ir. Norēķinoties ar karti, ārvalstīs, pirmkārt, tiek pielietots maksājumu sistēmas konvertācijas kurss, kā arī tiek piemērots kartes izdevējbankas valūtas maiņas uzcenojums 2-4% apmērā no summas. Ja kādam šķiet, ka ērti ir izņemt vietējo valūtu bankomātā, tad jārēķinās, ka valūta tāpat tiks konvertēta, kā arī mēdz būt komisijas maksas gan savā bankā, gan papildus vietējā banka var ieturēt komisijas maksu par naudas izņemšanu. Lai ceļotājam būtu mierīga sirds, noteikti rekomendēju laicīgi iepazīties ar bankas cenrādi, kā arī sameklēt informāciju par galamērķa valsts norēķinu īpatnībām.

Vai ir kāda paaudze, kas aktīvāk maina naudu?

Valūtas maina ļoti dažādu paaudžu cilvēki, visbiežāk tie ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, cilvēki, kas uzņemas rūpes par ceļošanas plānošanu ģimenē. Tie mēdz būt gan jaunākie ceļotāji, gan mammas un tēti, gan arī vecmāmiņas un vectētiņi.

Kas ir vispieprasītākās valūtas, kuras cilvēki maina – vai tās ir eksotiskāku galamērķu valūtas vai pārsvarā cilvēki vēlas iegūt, piemēram, ASV dolārus?

Balstoties uz šī gada datiem, redzam ka ASV dolāra iegādes darījumu skaits pat nedaudz samazinājies, kas var būt saistīts ar to, ka cilvēki vairs neredz jēgu pirkt dolārus un vēlāk tos uz vietas mainīt uz vietējo valūtu vai maksāt dolāros, kad tirgotāji allaž noapaļo pakalpojuma cenas līdz apaļiem cipariem, kas nav par labu ceļotājam!

Kā ir ar eiro vērtību un atpazīstamību pasaulē – vai eiro banknotes kabatā šobrīd nav tas pats, kas ceļot ar dolāriem – visā pasaulē atpazīs un pieņems, ja vajadzēs?

Ne visās valstīs tik vienkārši pieņem eiro vai dolārus, visbiežāk tā notiek tikai tūrisma infrastruktūras vietās. Protams, kā jau minēju, tirgotājiem patīk noapaļot summas sev par labu. Patiesībā, vietējā valūtā norēķināties ir visizdevīgāk! Ir atsevišķas valstis, kur vispār nav pieņemts saņemt maksājumus ārvalstu valūtā, piemēram, Taizeme, kur visi norēķini notiek tikai Taizemes batos.

Vai jums ir nācies dzirdēt jautājumu "cik man vajadzētu naudu mainīt, ja es braucu tur un tur"?

Jā, šādu jautājumu ļoti bieži uzdod mūsu klienti. Lielākoties ir grūti atbildēt, jo nav zināma konkrēta ceļojuma specifika, kā arī cilvēka tērēšanas paradumi. Lai cilvēks labāk orientētos ceļojuma galamērķa valsts cenās, mēs sagatavojam valūtas konvertācijas "špikeri", kā arī iesakām interneta vietnes, kur ir iespējams iepazīties ar konkrētās valsts izmaksām, piemēram, cik maksā ēdienreize, kafijas tase, sabiedriskā transporta biļete utml.

Kas ir tā summa, ko cilvēkam noteikti skaidrā naudā vajadzētu ņemt, dodoties ceļojumā?

Nav tādas konkrētas summas. Katrs pats izvēlas sev ērtāko tēriņu sadalījumu skaidrā vai bezskaidrā naudā. Ja kāds ir izteikts viedo maksājumu entuziasts, tomēr būtu vērtīgi kabatā turēt valūtu skaidrā naudā vismaz pirmās nepieciešamības tēriņiem. Man pašam ceļojumos jau vairākas reizes nācies dalīties ar savu iegādāto vietējo valūtu ar citiem ceļojuma grupas biedriem, jo intensīvajā ekskursiju tūrē mēdz pietrūkt laika atrast pieņemamu valūtas maiņas pakalpojumu.

Un kur mainīt naudu ir izdevīgāk – tepat Latvijā vai aizbraucot uz savu galamērķi?

No pakalpojuma drošās norises viedokļa uzskatu, ka noteikti Latvijā. Diezgan bieži dzirdam stāstus, ka ārvalstīs sanāca "iegrābties" un samainīt ļoti neizdevīgi. Bieži cilvēki neapzinās, ka tūristu koncentrēšanās vietās, lidostās un viesnīcās tiek piedāvāti neizdevīgi nosacījumi. Kā arī, mainot valūtu ārvalstīs, ir lielāks risks, ka netiks ievērotas patērētāja tiesības, un var sastapties ar negodīgu komercpraksi, kā arī viltojumu saņemšanu kasē.

Protams, gandrīz jebkurā valstī ir iespējams atrast normālu valūtas maiņas pakalpojuma sniedzēju, taču, iespējams, tas nebūs tas, kurš uzreiz aiz stūra pie viesnīcas. Visbiežāk labāko valūtas kursu var atrast bankās, bet jārēķinās, ka atsevišķās valstīs banku darbalaiks var nesakrist ar Jūsu dienas kārtību.

Latvijā ir daudz valūtas maiņas punktu, kuri piedāvā izdevīgus valūtu kursus. Tāpēc iesakām laicīgi samainīt nepieciešamo valūtu Latvijā. Esot ārzemēs, vienmēr ir jautājums par to, vai brīvdienu laikā kāds gribēs meklēt un rēķināt, vai arī bezrūpīgi baudīt atvaļinājumu.

Vai jums ir kādi ieteikumi, kā cilvēkiem labāk rīkoties ar savu naudu, dodoties ceļojumā?

Runājot par skaidru naudu, iesaku neturēt visus līdzekļus vienā vietā. Ja ceļojuma laikā tēriņiem ir paredzēta karte, tad iesaku informēt banku par savu ceļojumu, lai karte netiktu automātiski nobloķēta. Kā arī pievērsiet uzmanību, kur Jūs maksājiet ar karti un nekādā gadījuma neļaujiet tirgotājam aiziet prom no Jūsu redzesloka ar maksājuma karti!

Prātīgi ceļojumā paņemt gan vietējo valūtu skaidrā naudā, gan norēķinu karti gadījumiem, ja šķiet, ka tika paņemts par maz naudas.

Uzziņai: SIA "Tavex" pamatdarbība ir valūtas maiņa un investīciju zelta/sudraba pirkšana un pārdošana, kā arī zelta un sudraba juvelierizstrādājumu uzpirkšana. Pērn kompānijas tirgus daļa pieaugusi par 5,4 procentpunktiem, sasniedzot 36,2% no kopējā tirgus. Portālā "Firmas.lv" atrodamā informācija liecina, ka uzņēmuma apgrozījums pagājušajā gadā bija 15,584 miljoni eiro.

SIA "Tavex" ir finanšu grupas "Tavex Group" meitasuzņēmums Latvijā, savukārt "Tavex Group" darbojas astoņās Eiropas Savienības valstīs.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.