CSDD Rīgas
Motormuzeja direktora Aivara Aksenoka un viņa vadītā kolektīva uzdevums ir
vēsturisku vērtību – galvenokārt automašīnu – saglabāšana, to pieejamības
sabiedrībai nodrošināšana un izglītojošais darbs. Turklāt Aivars Aksenoks ik
dienu cenšas muzeja darbu padarīt iespējami tādu, lai katram apmeklētājam dažas
muzejā pavadītās stundas būtu piedzīvojums. Jā, un bieži vien viņš pats ir
sastopams pie biļešu caurlaides vai eksponātiem, pārliecinoties, cik aizraujošs
šis piedzīvojums ir ģimenēm, klasēm, vēsturisko automobiļu fanātiem vai ārzemju
ceļotājiem.
BalticTravelnews.com: Digitālais laikmets mums sniedz ļoti daudz
zināšanu, nekur nedodoties. Vai joprojām ir cilvēki, kuri tomēr mēro ceļu, lai
paskatītos, kas ir izvietots muzejā?
Reklāma
Aivars Aksenoks:
Skatīties tikai uz eksponātiem cilvēkiem nav pietiekami interesanti, viņi vēlas
piedzīvojumu! Tas ir tas, ko viņš nevar saņemt savā digitālajā ierīcē, lai gan
par eksponātiem viņš tādējādi var pārliecināties. Izcili spēkrati mūsu muzejā
bijuši vienmēr, bet šodien jāprot par tiem pastāstīt aizraujošus stāstus, radot
veselu auto vēstures pasauli. Ir pat muzeji, kas faktiski veidoti no nekā – tur
ir gandrīz tikai stāsts, bet cilvēki brauc, pēta, klausās. Nesen biju Tallinā, ļoti
atraktīvi izveidotā medicīnas muzejā, kur apmeklētāji var uzzināt par cilvēka
uzbūvi, bet vēsturiskais materiāls ir minimāls. Mums ir tā priekšrocība, ka ir
lieliski vēsturiskie automobiļi, un ar mūsdienu multimediju palīdzību varam
aizvest apmeklētāju brīnišķīgā ceļojumā kopā ar tiem.
BalticTravelnews.com: Kuri Jūsu skatījumā šodien ir apskates
vērti muzeji?
Aivars Aksenoks:
Neesmu profesionāls muzeju apmeklētājs, taču, ceļojot, labprāt izmantoju
iespēju apskatīt muzejus, par kuriem dzirdēts kas interesants, pietam ne tikai
tehnikas muzejus. Viens no pēdējā laikā redzētiem ir Igaunijas nacionālais
muzejs Tartu. Tas ir muzejs ar ļoti monumentālu jaunu ēku un mazliet citu pieeju vēstures
apspoguļošanai. Katrā ziņā izcils dizaineru darbs. Ļoti aizraujošs likās
Tehnoloģiju muzejs Stokholmā. Neatkārtojama aura ir ekskluzīviem spēkratiem
bagātajā "Lowmen" muzejā Nīderlandē. Vācijā
ir divi ļoti savdabīgi auto muzeji – Sinsheimas un "Speyer" muzeji, kuros ir
daudz "kiča" – līdzās automašīnām manekeni, kauju ainas, aprīkotas senās šuvēja
vai fotodarbnīcas, var kāpt lidmašīnās un tamlīdzīgas lietas. Tomēr šajos muzejos nav tāda
pieeja stāsta veidošanai, kā to darām Rīgas Motormuzejā.
BalticTravelnews.com: Vai katrai valstij ir goda lieta izveidot
kādu motormuzeju? Vai ir piemēri vēl pasaulē, kur valsts uztur savu
motormuzeju, kā tās ir ar Rīgas Motormuzeju?
Aivars Aksenoks:
Valstīs, kurās ir auto ražošana, automuzeji ir visai bieži izplatīti, īpaši
Vācijā. Tomēr lielākā daļa ir privāti korporatīvie muzeji, kas veltīti
konkrētam zīmolam. Manuprāt, Berlīnē ir valsts uzturēts tehnikas muzejs, kurā
viena nodaļa ir veltīta tieši automašīnām. Iespējams, arī kur citur ir šādi muzeji. Tomēr lielākoties, tehnikas muzeji ir dažādu fondu un nodibinājumu īpašumā vai
pārziņā, kuru biedri dažkārt ir arī valstij piederoši uzņēmumi.
BalticTravelnews.com: Kāda ir Rīgas Motormuzeja misija?
Aivars Aksenoks:
Muzeja stratēģijā kā misiju esam noteikuši uzdevumu radīt sabiedrībā izpratni
par autorūpniecības nozares attīstības vēsturi Latvijā un pasaulē, bet viens no
galvenajiem mērķiem, protams, ir vēstures liecību – tajā skaitā spēkratu
saglabāšana.
Tieši nesen, piedaloties konkursā par Eiropas gada muzeja
balvu, žūriju pārsteidzām ar savu stāstu, ilgi skaidrojot, kā valsts ir tikusi
pie šiem vērtīgajiem muzeja eksponātiem – automašīnām. Padomju gados Antīko
automobiļu kluba biedri cītīgi meklēja senās automašīnās un atrada, tās
restaurēja, bet privāti viņi savā īpašumā tās nevarēja iegūt. Līdz ar to Antīko
automobiļu klubs bija viena no pirmajām nevalstiskajām organizācijām, un visi
iegūtie automobiļi tai arī piederēja. Laiki mainījās un Antīko automobiļu
klubam bija ļoti svarīgi izveidot muzeju, ko atbalstīja toreizējā Autotransporta un šoseju ministrija. Citās
Padomju republikās tolaik šādas kustības nebija, līdz ar to daudzus automobiļus
atveda no Krievijas un citām republikām, jo nevienam tos nevajadzēja. Vēl
atdeva ar lielu prieku, lai nebūtu jātērē līdzekļi sagriešanai lūžņos.
Manuprāt, ļoti labi, ka arī pārmaiņu laikā nenotika privatizācija, un Rīgas
Motormuzejs ar tā vēsturiskajām liecībām tika saglabāts kā valsts īpašums. Protams,
bija arī daži gudrinieki, kuri kluba aizsegā tomēr vienu otru automašīnu
nošmauca un dabūja privātā īpašumā. Tās arī tika vēlāk pārdotas uz ārzemēm,
summas bija ļoti lielas.
Vēl ļoti svarīgi, ka Rīgas Motormuzejam, kā valsts muzejam,
ir lielāka iespēja veikt izglītojošo darbu. Te paveras plašs darbības lauks,
kur varam mācīt bērnus, pusaudžus, mācot ne tikai par vēsturiskajiem
automobiļiem, bet arī fizikas, ķīmijas elementus un ceļu satiksmes drošības jautājumus.
Organizējam skolēniem speciālas ekskursijas, un ar šīm grupām strādā gidi,
kuriem patiešām padodas saskarsme ar bērniem. Pie muzeja 1. septembrī atklāsim
arī nelielu interaktīvu rotaļu un atpūtas laukumu, kas būs saistošs arī
pieaugušajiem.
BalticTravelnews.com: Cik liela nozīme Rīgas Motormuzejā ir
multimedijiem?
Aivars Aksenoks:
Multimediju, tajā skaitā ļoti inovatīvu,
muzeja ekspozīcijā ir daudz. Taču to izmantošana nebija mūsu pašmērķis, bet gan
līdzeklis ar kuru palīdzību mēs varam pastāstīt aizraujošos stāstus, radīt šo
brīnišķīgo auto vēstures gaisotni. Pateicoties multimediju ierīcēm,
apmeklētājiem nav jālasa gari informatīvi teksti, informāciju un sajūtas muzejā
gūst ļoti daudzveidīgā un saistošā veidā. Esam izveidojuši plašas iespējas, lai
apmeklētāji var paši izmēģināt dažādas lietas, un tie nav tikai multimediji.
Piemēram, var atvērt zināšanu logus, pagriezt informatīvos uzgriežņus,
izmēģināt izzinošas spēles, paklausīties senos skaņas signālus vai arī pašiem rīkoties
ar skārienjūtīgajiem ekrāniem, tā uzzinot sagatavoto vēsturisko informāciju.
BalticTravelnews.com: Kas vēl nodrošina Jūsu vadītā muzeja
panākumus, uz ko tieksieties nākotnē?
Aivars Aksenoks: Neskatoties uz brīnišķīgajiem spēkratiem un multimediju
risinājumiem, muzejs negūtu panākumus, ja šeit nestrādātu aizrautīgi, lieliski
cilvēki. Veidojot jauno ekspozīciju, šķita, ka gidu pakalpojumi vairs nebūs
vajadzīgi, jo apmeklētājs visu uzzinās pats. Tomēr gidi joprojām ir ļoti
pieprasīti, un, manuprāt, tieši šī sinerģija starp tehniskiem līdzekļiem un
zinošiem, atraktīviem darbiniekiem nodrošina panākumus.
Veidojot ekspozīciju, lielākā problēma bija vērienīgais
informācijas apjoms. Mums grūtāk izvēlēties bija, nevis ko ievietot
multimedijos, bet gan ko neievietot. Ir cilvēki, kuri ir rūpīgi izpētījuši
visas muzeja darba stacijas un jautā, kāpēc par vienu vai otru lietu nav vairāk
pastāstīts? Tad skaidrojam, ka muzeja apmeklētājam pārlieku daudz informācijas
varbūt arī traucētu vienā reizē aptvert visu. Mums pat ir bijusi pateicības
vēstule no ārzemju viesa, kurš šeit bija pavadījis visu dienu un solījās
nākamajā dienā turpināt pētīt muzejā redzamo. Centīsimies arī turpmāk precizēt
un "pieslīpēt" informāciju, lai tā būtu vēl labāka un saprotamāka.
Turpmāk plānojam arī paplašināt muzejā lietoto valodu
klāstu, piedāvāt informāciju arī lietuviešu, igauņu un vācu valodās.
BalticTravelnews.com: Vai viss jau ir sasniegts? Uz ko
tieksieties nākotnē?
Aivars Aksenoks: Šobrīd muzejā ir redzama trešā daļa no 300 eksponātiem – aptuveni
100. Protams ne visi spēkrati ir restaurēti, daļa dublējas ar pamata
ekspozīcijā esošajām automašīnām. Interesantas jau arī ir tās, kuras ne tuvu
nav spožas nav glancētas. Mums ir ideja, ka ar laiku pie Biķernieku trases
varētu izveidot vēl vienu atvērto ekspozīciju, kas būtu pieejama pēc īpaša
pieprasījuma apmeklētājiem ar padziļinātu interesi par vēsturiskajiem
spēkratiem. Piemēram, ja Rīgas Motormuzejā redzam trīs Moskvičus, tad kolekcijā
mums ir pavisam 30 šīs markas automašīnas. Speciālistam ir ļoti svarīgi
pārliecināties, vai konkrēts modelis mums ir vai nav?! Atvērtie krājumi ir
populāri arī citviet pasaulē. Piemēram, nesen biju Londonas transporta muzejā,
kura vērtīgākie eksponāti izvietoti pilsētas centrā esošā ēkā, bet pārējie
atrodas krājumu glabātuvē – ārpus pilsētas.
Rīgas Motormuzejam jāmainās tā, lai tas nebūtu tikai muzejs,
bet pēc iespējas vairāk arī kultūras un izglītojošā iestāde, kā arī vieta
lietderīgai izklaidei. Mēs tagad pat vēl nenojaušam, kā attīstīsies
tehnoloģijas, ko mēs jaunu varēsim piedzīvot. Gribētos dot iespēju cilvēkiem
arī vizināties atsevišķos vēsturiskos spēkratos. Krājumā mums ir RAF ražots
autovilciens, kam vajadzīga vēl nopietna restaurācija. Pēc gadiem ar tā
palīdzību cilvēkiem mēs varētu parādīt Biķernieku trasi.
Esam izveidojuši zāli maināmajām ekspozīcijām, un arī turpmāk
aktīvi strādāsim, lai piedāvātu apmeklētājiem dažādas periodiskas saistošas
izstādes.
BalticTravelnews.com: Kā zināms, Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā ir
redzamas arī senās automašīnas, kuras pieder privātīpašniekiem. Pastāstiet
mazliet vairāk, kā veidojat šo sadarbību, kādu atbalstu tā sniedz muzejam?
Aivars Aksenoks:
Mazāk nekā trešā daļa no redzamās ekspozīcijas tiešām pieder privātīpašniekiem,
un šī sadarbība mums ir abpusēji izdevīga. Mēs varam parādīt ļoti retus un
reizē arī dārgus automobiļus, kurus muzejs nevar iegādāties finansiālu vai citu
apsvērumu dēļ. Savukārt īpašniekiem sirds ir mierīga, ka viņa automašīna tiek
labi uzturēta un atrodas drošībā. Īpašnieks jebkurā brīdī var atvest savus
draugus un parādīt, kādā prestižā vietā atrodas viņa automašīna. Dažas reizes
gadā atsevišķi spēkrati arī tiek izbraukti no muzeja, piemēram, piedaloties
"Rīga Retro" vai līdzīgos retro auto pasākumos.
BalticTravelnews.com: Vai Rīgas Motormuzeja pamatuzdevums ir
tikai parādīt automašīnu, motociklu vai arī citas tehnikas vēsturi?
Aivars Aksenoks:
Kolekcija ir izveidojusies tā, ka vairāk ir redzamas tieši automašīnas. Nevienā
brīdī neaizmirstam vārdu – motormuzejs! Līdz ar to tuvākajā laikā būs arī
motoru izstāde, kuru mums krājumā ir diezgan daudz un interesanti. Starp tiem
arī ir laivu motori. Par traktortehniku un citu laukos izmantoto vairāk stāstām
mūsu Bauskas filiālē. Piemēram, tur var redzēt paaugstinātas pārgājamības automašīnas
Moskvičs un Pobeda.
BalticTravelnews.com: Vai Jums ir nojausma, cik Latvijā arī
privātajās kolekcijās ir senu un vērtīgu automobiļu?
Aivars Aksenoks:
Mēs diezgan labi pārzinām Latvijā esošos vēsturiskos automobiļus, jo muzejā
darbojas vēsturisko spēkratu sertifikācijas komisija. Tā senajām automašīnām
piešķir vēsturiskā automobiļa statusu, līdz ar to katrs no īpašniekiem agrāk
vai vēlāk pie mums ierodas. Šādi sertifikāti ir izsniegti vairāk nekā 3000
senajām automašīnām. Liela daļa no tām ir ražotas pēc Otrā pasaules kara un
padomju laikā. Mēs strādājam pēc Starptautiskās Automobiļu federācijas
noteikumiem, kas paredz, ka automašīnai sertifikāta saņemšanai jābūt vismaz 30
gadus vecai, oriģinālai un labi uzturētai.
BalticTravelnews.com: Ar ko Rīgas Motormuzeja kolekcija, kā arī
privātpersonu kolekcija ir īpaša salīdzinājumā ar citām valstīm?
Aivars Aksenoks:
Es domāju, ka mūsu seno spēkratu kolekcijas atšķiras ar savu daudzveidību. Mums
ir auto no to ražošanas pirmsākumiem līdz pat astoņdesmitajiem gadiem, gan padomju laikos ražotās, gan rietumu valstu
un ASV automašīnas, gan sporta sacīkšu auto, gan invalīdu pieticīgie braucamie,
gan valstu vadītāju lepnie limuzīni. Daudzi auto muzeji pasaulē ir veltīti
tikai atsevišķām spēkratu markām.
Mums nav daudz ļoti dārgo spēkratu. Ja aizbraucam ārzemēs uz
kādu no retro auto izstādēm – pārdošanām, tad redzam milzīgu piedāvājumu. Izsolē
Esenē, Vācijā, biju pārsteigts, cik daudz ļoti vērtīgu automašīnu tiek tirgots.
Piemēram, nepārskatāmi gara rinda ar senajām Porsche automašīnām. Cenas šādās
izsolēs svārstās no vairākiem desmitiem tūkstošu līdz miljoniem eiro atkarībā
no katras automašīnas modeļa, saražotā skaita, izlaiduma gada, tā vēstures un
citiem parametriem. Tā ir milzīga pasaule!
BalticTravelnews.com: Ik pa brīdim dzirdam ziņas no pasaules, kur
kādā garāžā atrasts sens automobilis bez nobraukuma utml. Vai arī Latvijā, Jūsuprāt,
vēl ir iespējami līdzīgi atradumi, vai arī viss pieejamais jau ir apzināts?
Aivars Aksenoks:
Cerības ar katru gadu samazinās, ka Latvijā šādi brīnumi vēl varētu būt. Viens
spilgts un salīdzinoši nesens piemērs saistās ar bruņumašīnu "Imanta". Sākotnēji
internetā parādījās informācija, ka ir atrasts bruņumašīnas tornis un vairāki
virsbūves elementi. Ar dažādu ekspertu palīdzību ievācām plašāku informāciju,
un mums izdevās šo atradumu iegādāties. Nākotnē to noteikti parādīsim arī mūsu
apmeklētājiem, pagaidām domājam veidu, kā šo stāstu labāk izstāstīt un parādīt.
Ja runājām par mazu nobraukumu, tad mums pašiem kolekcijā ir
dažas padomju laika automašīnas ar minimālu nobraukumu, kas nepārsniedz
pārsimts kilometrus. Šajās automašīnās pat vēl jūtama rūpnīcas smarža.
BalticTravelnews.com: Rīgas Motormuzeja ekspozīcijā redzam 1966.
gada Rolls Royce Silver Shadow, ar kuru savulaik braucis Padomju Savienības
vadītājs Leonīds Brežņevs. Vai pašreiz redzat kādu Latvijas personību, kuras
automašīnu vēlāk vēlētos iegūt kolekcijā?
Aivars Aksenoks:
Personības būtu, bet mūsdienās automašīnas bieži tiek mainītas, personības
braukušas ar līzingā iegādātām vai pat nomas automašīnām. Jā, varbūt būtu
gribējies iegūt Latvijas Valsts bijušās prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas
automašīnu, vai kādreiz Rīgas NATO samitā lietotās, bet arī tās bija nomātas un
atdotas tirgotājam.
BalticTravelnews.com: Vai ir gadījumi, kad Rīgas Motormuzejs
automašīnu saņem kā mantojumu, vai tās tomēr ir pārāk vērtīgas, ar kurām
cilvēki šādi nedalās?
Aivars Aksenoks:
Mums ir vairākās dāvinājumā saņemtas automašīnas, un tiešam liels paldies
dāvinātājiem! Dāvināt gribētāji ir daudz, bet ne katra nolietota automašīna ir
interesanta muzejam.
BalticTravelnews.com: Kā Jūs ieteiktu pareizi apmeklēt muzeju,
vai iepriekš vajadzētu kaut kā īpaši sagatavoties?
Aivars Aksenoks:
Nākot uz Rīgas Motormuzeju, nevajag īpaši lasīt materiālus par automobiļiem un
vēsturi, vai kā citādi gatavoties apmeklējumam. Ļoti daudz uzzināsiet šeit uz
vietas, un informācijas apjoms un tās pasniegšanas veids būs patīkams
pārsteigums. Es ieteiktu pieteikt gidu, pēc kuru pakalpojumiem ir ļoti liels
pieprasījums. Viņi ir pastāvīgi papildina savas zināšanas, brīvi trīs valodās
stāsta tiešām ļoti interesanti. Jārēķinās, ka muzejā būs jāpavada diezgan ilgs
laiks, jo dažādas lietas var tā ieinteresēt, ka divas, trīs stundas paskrien
nemanot.
Daudzas ģimenes muzejā pavada lielu dienas daļu, jo bērniem
šeit ir labas izklaides iespējas gan rotaļu laukumos, gan muzeja ekspozīcijā. Tāpat
var garšīgi paēst pusdienas vai nosvinēt ģimenes svētkus. Turklāt muzeja
apmeklējuma sistēma ir organizēta tā, ka kafejnīcu vai rotaļu laukumus variet
apmeklēt jebkurā brīdī un vēlāk ar to pašu biļeti atgriezties eksponātu zālē. Nedēļas
nogalēs no muzeja terases ir laba iespēja vērot dažādas autosacensības
Biķernieku trasē. Terasi esam aprīkojuši vēl labāk nekā aizvadītajā vasarā, kas
ir kafejnīcas āra daļa. Tas, cik ilgu laiku apmeklētāji pavada mūsu muzejā, ir
indikators paveiktā darba kvalitātei.
BalticTravelnews.com: Pastāstiet vairāk par saviem apmeklētājiem!
Rīgas Motormuzejs atrodas Mežciemā, Rīgā, un šī vieta nav tāda, kur tūristi
staigā garām un pēkšņi izdomā ienākt. Kā viņi šeit nokļūst?
Aivars Aksenoks:
Jā, nejauši garāmgājēji šeit ienāk maz, jo muzejs neatrodas pilsētas centrā vai
iepirkšanās rajonā. Tāpēc prieks apzināties, ka mūsu muzejs tiek izvēlēts kā
mērķis, uz kuru atbraukt. Vismaz trešā daļa apmeklētāju ierodas kā ģimenes –
vecāki ar bērniem. Man patīk pastaigāt pašam pa muzeju, pavērot apmeklētājus un
droši varu teikt, ka Latvijā ir stipras ģimenes. Bērni ir pārsteigti, kad
izrādās, ka tētis nesēž tikai pie datora, bet arī saprot, kā strādā motors vai
kāds cits agregāts.
Vēl trešdaļa ir ārzemnieki. Aktīvākās ir kaimiņvalstis,
Lietuvas un Igaunijas tūristi brauc pie mums visvairāk. Daudz viesu brauc no
Krievijas, kuriem interesē ne tikai padomju gados ražotās automašīnas, bet arī
atraktīvais veids, kā mēs stāstam par pasaules autobūves vēsturi. Diezgan daudz
apmeklētāju ir arī no Skandināvijas valstīm un Vācijas. Šobrīd strādājam, lai
paplašinātu informācijas klāstu lietuviešu, igauņu un vācu valodās.
Es nebaidos, drīzāk priecātos, ja reģionā – tuvākajās
valstīs līdzīgi muzeji kļūtu vēl spēcīgāki. Ir daudzi seno spēkratu cienītāji,
kuri ceļo pa pasauli un apmeklē šos muzejus, tad viņiem būtu izdevīgāk, ja
tuvumā varētu apskatīt iespējami vairāk.
BalticTravelnews.com: Kā sadarbojaties ar ceļojumu aģentūrām, lai
piesaistītu apmeklētājus ne tikai no Latvijas, bet arī ārvalstīm?
Aivars Aksenoks:
Mums ir noslēgti līgumi gan ar Latvijas, gan ārvalstu tūrisma kompānijām, kuras
izmanto sev atvēlētās priekšrocības. Grupām ir ērtāka iekļūšana muzeja
ekspozīcijā un elastīgāka norēķinu kārtība, lielākas iespējas rezervēt gida
pakalpojumus. Vēlamies šo sadarbību vēl paplašināt, piemēram, piedāvājot
organizētas pusdienas kafejnīcā, īpašu sagaidīšanu, elastīgāku cenu politiku un
tml. Vairākkārt esam organizējuši pasākumus un apmācības tūrisma uzņēmumu
pārstāvjiem un gidiem.
BalticTravelnews.com: Cik Jūs esat atvērti dažādu pasākumu
uzņemšanai?
Aivars Aksenoks:
Mēs ļoti labprāt piedāvājam muzeja telpas un iespējas dažādiem pasākumiem. Īpaši
mūs iecienījuši autotirgotāji, kuri muzejā un līdzās esošajā Biķernieku trasē
organizē jauno auto modeļu prezentācijas un testa braucienus. Muzejā ir
lieliski aprīkota konferenču zāle un interesanta vide seno spēkratu gaisotnē,
tāpēc aizvadītā gada laikā muzeju par norises vietu izvēlējušies daudzi nozīmīgu
pasākumu organizatori. Piemēram, muzejā notika Latvijas Zinātņu akadēmijas gada
balvu pasniegšana zinātnē, kas vēl nekad agrāk nebija notikusi ārpus Zinātņu
akadēmijas telpām.
BalticTravelnews.com: Vai Jūs pats daudz ceļojat, kādu iemeslu
dēļ?
Aivars Aksenoks:
Daļa braucienu saistīti ar manu darbu, kad apmeklēju Transporta un komunikāciju
muzeju asociācijas vai citus starptautiskus pasākumus. Interesanti, ka šajos braucienos
ir iespēja redzēt gan interesantākos muzejus un jaunākās ekspozīcijas, gan
iepazīt dažādas pilsētas gluži no cita skatupunkta, nekā ceļojot individuāli. Piemēram,
paēst vakariņas Londonas Tower Bridge mašīntelpā.
Vēl daļa ceļojumu man saistīti ar bērnu sacensībām sporta
dejās un tenisā. Arī pats spēlēju tenisu, un ar draugiem pa reizēm dodamies uz
kādu tālāku vietu, sarīkojot nelielu treniņnometni. Esmu pats arī dejojis
sporta dejas, un vēl pirms neilga laika es piedalījos pasaules mēroga sacensībās,
kurās piedalās amatieris pārī ar profesionāli. Es pārstāvēju amatieri. Protams,
bija izaicinājums skatītāju pilnā zālē smokingā atkal iziet uz deju grīdas.
BalticTravelnews.com: Kur Jūs vēlētos vēl aizceļot? Kā
gatavojaties ceļojumam, kas sniedz gandarījumu pēc tā?
Aivars Aksenoks:
Savulaik ir iznācis pabūt Latīņamerikā, arī Meksikā. Neesmu bijis Japānā, kurp
aizbraukt varētu būt ļoti interesanti. Eiropā gribētos mierīgi apskatīt tādas
valstis kā Itālija, Francija, kur esmu bijis, bet pārāk īsu laiku. Ja braucam
kopā ar ģimeni, tad rūpīgi gatavojamies ceļojumam. Paši visu izpētām,
iegādājamies biļetes. Ceļojumā galvenais indikators, vai tas ir izdevies, ir
labs noskaņojums. Aktīvi atpūšoties, var labi atpūtināt galvu no dažādām rūpēm.
Dzīvoju ģimenes mājā Rīgā, kuras uzturēšanā vienmēr ir ko darīt.
BalticTravelnews.com: Vai dodaties pusdienot uz restorāniem?
Aivars Aksenoks:
Jā, brīvdienās labprāt ar ģimeni paēdam pusdienas ārpus mājas. Neesam lieli
eksperimentētāji, dodamies uz vietām, kur esam pārliecinājušies, ka mums patīk.
Daļa no tiem ir nelieli ģimenes uzņēmumi, kur ir mājīga atmosfēra. Varbūt
dīvaini, bet arī brīvdienās labprāt paēdu motormuzeja kafejnīcā.
BalticTravelnews.com: Vai esat aktīvs Latvijas apceļotājs? Kas
mūsu zemē ir skaists?
Aivars Aksenoks:
Vēl pirms dažiem gadiem es aktīvi piedalījos vindsērfinga sacensībās, tā
brīvdienās izbraukājot daudzus Vidzemes, Latgales ezerus. Latvija ir ļoti
skaista! Man vismīļākā ir Kurzeme, jo pats esmu audzis Aizputes pusē.
Piedalījos lauku darbos, vācu sienu, ravēju dārzu utt.
Tagad daudzas jaukas vietas Latvijā esmu atklājis,
piedaloties retro auto braucienos.
Tā ir brīnišķīga sajūta braukt pa balto šoseju, kas savieno
mazās pilsētas, vērot dabu un baudīt klusumu.
BalticTravelnews.com: Ar kādu automašīnu Jūs vēlētos braukt?
Aivars Aksenoks:
Mūsdienu izvēlīgiem braucējiem ieteiktu izbaudīt brīdi, kad
pēc braukšanas ar 1935. gada Buiku atkal apsēžaties pie Audi, Volvo vai cita
mūsdienu auto stūres. Liekas kā datorspēle! Bet arī otrā virzienā ir
brīnišķīgi.
BalticTravelnews.com: Kā automašīnu tēma ienāca Jūsu dzīvē?
Aivars Aksenoks:
Protams, pirmsākumi bija mājās, interesējoties par tēva automašīnu. Mana paša
pirmais auto bija Zaporožecs ZAZ 966. Kad beidzu vidusskolu, Politehniskajā
institūtā (RTU – red.) nesen tika izveidota automobiļu specialitāte. Lielais
konkurss uz iestāšanos tajā bija liels izaicinājums, kuru man izdevās paveikt. Vēlākos
gados strādāju tā laika Iekšlietu ministrijā, koordinējot autokonstrukciju
pārbūves saskaņošanu. Pēc tam strādāju CSDD, kur bija nepieciešamas vairāk
juridiskās zināšanas, un es pabeidzu arī Latvijas Universitātes Juridisko
fakultāti.
UZZIŅA
2017. gada 10. septembrī pie CSDD Rīgas
Motormuzeja norisināsies viens no gada lielākajiem klasisko auto
salidojumiem – "Youngtimer Cars&Coffee".
Rīgas Motormuzeja kulta auto ekspozīcijā līdz oktobra
sākumam apskatāms sportiskais un elegantais 1967. gadā ražotais Austin Healey
3000 Mark III. Eksponētais automobilis Eiropā nonācis no ASV, restaurēts
Holandē.
Kopš 2016. gada 1. jūlijā darbu sāka atjaunotais Rīgas
Motormuzejs, tajā viesojušies 195 650 apmeklētāji. No tiem 15 000
piedalījušies dažādos šeit organizētajos pasākumos.
Gada laikā muzejs ir pierādījis, ka tā galvenais
klients ir ģimene ar bērniem, kas veido 30% apmeklētāju.
Katrs desmitais apmeklētājs ir ārvalstu tūrists – viesojušies interesenti no 78
valstīm un visiem pasaules kontinentiem – arī Japānas, Peru, Jaunzēlandes un
Gibraltāra.
Tradicionālajā akcijā "Muzeju Nakts" Rīgas Motormuzejs kļuva
par populārāko
muzeju Latvijā - 25 750
apmeklētāji.
1988. gada 30. decembrī pabeigta Rīgas Motormuzeja ēkas
celtniecība. Ekspozīcijas pamatlicēji ir Antīko automobiļu kluba entuziasti,
savas aktivitātes organizēti aizsākot aizvadītā gadsimta septiņdesmitajos
gados.
EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES
|
|
|
|
Viena no manām jaunākajām atziņām ir...
|
|
Mana laimes formula ir...
|
|
Mana iecienītākā atpūtas vieta Rīgā ir...
|
|
Mans iecienītākais restorāns Rīgā...
|
|
Latvijas vasara nav iedomājama bez...
|
bez
žēlošanās par laika apstākļiem
|
|
labiem,
sirsnīgiem un aizrautīgiem cilvēkiem |
Vieta Latvijā, kas mani pārsteigusi pēdējā gada laikā...
|
|
Es kā tūrists ārvalstīs esmu apmierināts, ja... |
ja ir
labāk, nekā biju domājis
|
Ja man būtu neierobežotas finanses, es... |
es
nodrošinātu Latvijas bērniem normālas iespējas mācīties un sportot
|
Vislabprātāk es gatavoju...
|
|
Ticu, ka man izdosies doties ceļojumā uz...
|
kādu
no tenisa Grand Slam turnīriem. |
Lielākais izaicinājums man šogad ir... |
iegūt Rīgas
Motormuzejam Eiropas gada muzeja balvu
|
Mans novēlējums BalticTravelnews.com...
|
Turpināt
atbalstīt savējos!
|