LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Limbažu tūrisma informācijas centra vadītājas Ilzes Milleres

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Limbažu Tūrisma informācijas centra vadītāja Ilze Millere pēc 16 gadu darba aizvien saredz jaunas iespējas, jo mainās gan apkārtējā vide, gan iespējas. Pašreiz tūrisma piedāvājums ir ļoti dažāds, un pati īpašākā Limbažu novada odziņa vēl tiek meklēta, bet Ilzes Milleres skatījumā jau tagad te saistoši var pavadīt visu dienu un atrast arī vietu pārnakšņošanai.

BalticTravelnews.com: Ar ko Limbaži izceļas citu Latvijas pilsētu vidū?

Reklāma

Ilze Millere: Septembris ir dzejas mēnesis, tādēļ iesākšu ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem, ka Vidzeme ir balta maize, bet Limbaži ir kaviārs. Esam pārliecinājušies, ka informācija par Limbažiem, par šeit apskatāmo, notiekošo nebūt vēl nav visus Latvijā aizsniegusi. Pat kolēģu vidū ne visi par mums zina pietiekami, lai gan regulāri dalāmies ar informāciju sanāksmēs, izstādēs utml. Pašreiz Limbažu tūrisms lielā mērā balstās uz sudraba jeb Dzīvā sudraba muzeja, kas Limbažos ir salīdzinoši nesen.

Cilvēkus vēl piesaista Limbažu un apkārtnes daba, aktīvās atpūtas iespējas. Piemēram, Lielezers ir gan vietējo, gan tūristu iecienīts, vasarā tam tiek piešķirts Zilais karogs. Pie ezera ir dabas taka, brīvdienu māja ar pirtiņu, veikborda centrs, airēšanas bāze, sporta laukumi, bērnu atpūtas laukums, ziemā Lielezeram var slēpot apkārt. Airēšanas bāze gan vairāk ir sportistu piepildīta, vasarā tur trenējas jaunieši no visas Latvijas. Ne velti te trenējies arī mūsu olimpietis Aleksejs Rumjancevs.

Tūristus aicinām arī uz Limbažu muzeju, pilsdrupām, Veco ugunsdzēsēju depo, izmēģināt vairākus velomaršrutus. Limbažu muzejā iesaku painteresēties par Latvijas valsts himnas autoru – Baumaņu Kārli. Limbažu viduslaiku pilsdrupas pamazām arī kļūst aizvien saistošākas vietējiem un tūristiem, jo tur, piemēram, notiek Hanzas svētki, turpat arī Muzeju nakts aktivitātes. Šogad viduslaiku pilsdrupās ir uzlikta arī dēļu grīda, kas dod iespēju rīkot dažādus pasākumus.

Noteikti vērts iegriezties arī Kristus Apskaidrošanas Pareizticīgo baznīcā, kurā aplūkojama no pulksten 10.00-16.00. Šeit valda draudzīga atmosfēra, kas piesaista interesentus neatkarīgi no viņu reliģiskās piederības. Interesanti, ka baznīcā aplūkojama Tihvinas Dievmātes ikonas kopija. Limbažniece Anna Garklāva, kurai tuvojas 90 gadu, ar mums var padalīties šajā stāstā plašāk, jo, lai ikonas kopiju paglābtu, tā savulaik aizvesta uz Ameriku un vēlāk atgriezusies Limbažos.

Interesi piesaista lieli pasākumi – vērienīgākais šogad organizētais – metālopera "Kurbads", kas notika Limbažu Lielezera amfiteātrī. Tradicionāli – pilsētas svētki ar jaunu papildinājumu jau otro gadu – Hanzas svētkiem. Ļoti jūtami pilsētā apmeklētāju skaits pieaug nedēļas nogalē, kad "Lillas Lavender" Umurgas pagastā jūlija vidū aicina uz Lavandu svētkiem.

Foto: Ilze Millere.

BalticTravelnews.com: Limbažos taču neiegūst sudrabu. No kurienes jums Dzīvā sudraba muzejs?

Ilze Millere: Mūsu novadnieks – sudraba meistars Oļegs Auzers no Rīgas atgriezās un atjaunoja dzimtas mājas Jūras ielā. Muzejā var gan aplūkot sudraba mākslas darbus, gida pavadībā doties ekskursijā, satikt meistarus vai pat kļūt par mācekli un apgūt rotkaļa amatu no nulles. Muzejs ir izvietots Limbažu Vecajā rātsnamā. Pagrabstāvā notiek darbošanās – koledža, otrajā stāvā ir ekspozīcija, trešajā stāvā, kur notiek gan lekcijas par sudraba ietekmi uz veselību, gan Kāzas sudrabā. Piemēram, šādās kāzās jaunais pāris kopīgi ar meistaru darina savu sudraba zariņu, kuru vēlāk, dzimstot bērniem, papildina ar sudraba lapiņām.

BalticTravelnews.com: Cik lielā mērā Limbaži sevi izjūt sevi kā Hanzas savienības pilsētu, kādās aktivitātēs iesaistāties?

Ilze Millere: Limbaži ir viena no astoņām Latvijas Hanzas pilsētām un kopā ar sešām no tām, kā arī ar Vīlandi un Pērnavu Igaunijā un Gotlandi, Zviedrijā esam iesaistījušies projektā, lai apzinātu šo pilsētu vēsturisko nozīmi Hanzas pilsētu savienībā. Piemēram, Kuldīga atrada magoņmaizes un akmens alus recepti, ar ko turpmāk lepoties.

Projekta laikā limbažiem tapis pamatīgs pētījums uz 150 lappusēm, bet vēl tajā jāizceļ odziņas, kas būs tas, ar ko Limbaži varēs turpmāk vēsturiski lepoties. Pētījumā parādīta limbažnieku viduslaiku saimnieciskā dzīve, apkārtnē notiekošais. Projekts devis iespēju papildināt arī tehnisko aprīkojumu – ir iegādāti viduslaiku tērpi, teltis, mūzikas instrumenti, naudas kalšanas ierīce. Jau divus gadus organizēti Hanzas svētki, nometnes bērniem un jauniešiem, pasākumi uzņēmējiem. Būtisks uzdevums ir ieinteresēt tūrisma aģentūras un operatorus, lai rastos vēlme piedāvāt Hanzas pilsētu apskati. Pirms nedēļas bijām Rīgā notiekošajā Eiropas sadarbības nedēļas pasākumā, kur ikviens varēja izkalt Limbažu monētu ar pelikānu.

BalticTravelnews.com: Kādēļ Limbažu naudai tik neraksturīga zīme – pelikāns?

Ilze Millere: Tādēļ, ka arheoloģiskajos izrakumos Limbažos atrada dakšiņu ar pelikāna simbolu. Ar to savulaik ēdis Rīgas arhibīskaps.

BalticTravelnews.com: Vai Limbaži vēsturiski sevi uzskata par lībiešu vai latgaļu apdzīvotu vietu?

Ilze Millere: Lībiešu. Tā bijusi sala mežu un purvu vidū. Ja ir interese par Vidzemes lībiešiem, tad noteikti jāsatiek Limbažu muzeja krājuma glabātāja Rasma Noriņa, kura pēta lībiešu senās dzimtas.

BalticTravelnews.com: Braucot pa Kurzemi, mēs varam kaut nedaudz sajust lībiešu saknes un to, kas saglabājies. Vai līdzīgi ir arī jūsu pusē?

Ilze Millere: Pašreiz lībiešu dzimtas kokus var apskatīties un papētīt Pāles muzejā – virzienā uz Salacgrīvu, saglabājušies dažādi vietvārdi, Limbažos ir lībiešu pilskalns, kas atrodas netālu no Limbažu muzeja. Daļa vietējo aizvien norauj galotnes, kas varētu būs saglabājies no Vidzemes lībiešiem.

Foto: Ilze Millere. Kopā ar Vidzemes kolēģēm.

BalticTravelnews.com: Iespējams, jums ir vērts kļūt par izteiktu Vidzemes lībiešu centru, piemēram, izveidojot autentisku Vidzemes lībiešu sētu. Tā visi varētu atbraukt un paskatīties, jo reģionā nekā tāda nav. Turklāt jums jau ir pieejams vēsturiskais materiāls par lībiešu dzimtām. Iespējams, šāda sēta pievilinātu arī vairāk tūristus no Igaunijas, Jūs varētu materiālus piedāvāt arī igauniski...

Ilze Millere: Varbūt... Padomāsim! Izveidotais pētījums rāda, ka Limbažos un apkārtnē ir bijusi ļoti blīva lībiešu apmetņu koncentrācija, kas būtu pamats attīstīt arī šādu virzienu.

BalticTravelnews.com: Kā Limbaži tūrisma jomā sevi redz nākotnē? Uz ko tiks likts akcents?

Ilze Millere: Izmantosim priekšrocības, ko mums sniedz daba, aktīvās atpūtas, kultūras, vēstures iespējas. Mēs gribam, lai pie mums brauc ceļotāji, lai uzzina, līdzdarbojas, nogaršo vietējos ēdienus un uzturas vismaz diennakti – tātad arī nakšņo.

BalticTravelnews.com: Jūsu pieminētais izklausās diezgan plaši, bet vai ir iespēja formulēt vienā vārdā, kāpēc braukt uz Limbažiem?!

Ilze Millere: Pagaidām nē. Limbaži ir kā daudzšķautņains dimants – sudrabs, Hanza, vecpilsēta, himna, Lielezers un dabas taka, maiznīca "Lielezers", pasākumi. Vēstījums, ko vēlamies nodot, ir pozitīvas emocijas, kas pozitīvi pārsteidz, rosina līdzdarboties, izzināt, izgaršot un atgriezties pilsētā aizvien no jauna.

BalticTravelnews.com: Vai Limbaži tūristiem pašreiz ir galamērķis vai vienas pieturas punkts?

Ilze Millere: Par galamērķi varētu runāt tad, ja būtu plašākas nakšņošanas iespējas tieši pilsētā. Limbažos nav viesnīca, šogad dzīvoklī atklāja apartamentus, ir vēl pieminētā brīvdienu māja pie Lielezera, kā arī var apmesties tuvumā esošajās labiekārtotās brīvdienu mājiņās Ozolainē. Novadā ir kempingi, lauku mājas, viesu mājas, ir iespējama atpūta pašā jūras krastā. Ja vēlas baudīt aristokrātisku komfortu, tad jādodas uz Liepupes muižu, Igates, Bīriņu vai Dikļu pili. Limbažos ir aizvien vairāk ko darīt, ja vēlas, te aktīvi var pavadīt pat visu dienu, garšīgi paēst.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs vēl ieteiktu pavadīt dienu Limbažos?

Ilze Millere: Var doties uz maizes ceptuvi "Lielezers", kur var gan nopirkt garšīgu maizi, smalkmaizītes, gan pieteikt iepriekš ekskursiju. Maizniekzellis Valters Kanopa ļoti interesanti pastāsta par maizītes ceļu līdz mūsu galdam. Ceptuvē ir izcilas biezpienmaizītes un karameļmaizītes. Tik izcilas, ka šorīt astoņos vairs tās nevarēju nopirkt, jo bija jau visas nopirktas.

BalticTravelnews.com: Kur bērniem patīk Limbažos atpūsties?

Ilze Millere: Vasarā pie Lielezera, ziemā šļūkt pa Priežkalniņu. Estrādei blakus ir bibliotēka un turpat arī nelielas nogāzītes, pa kurām bērni ziemā labprāt vizinās ar ragaviņām un citiem šļūcamiem. Ziemā pie Priežkalniņa darbojas arī slidotava, tāda tiek izveidota arī uz Lielezera. Turklāt Lielezers ir viena no retajām vietām, kur ziemā tiek izveidota sena atrakcija – ledū iedzen koku un ap to var griezties ragaviņās. Šovasar Limbažos atklājām nelielu strūklaku Pieneņpūkas, kas arī bērniem ļoti patīk, viņi tajā pat plunčājas.

BalticTravelnews.com: Vai bez jau pieminētā sudrabkaļa, maizniekzeļla ir vēl kādi amatnieki, pie kuriem doties ciemos un paskatīties, kā viņi strādā?

Ilze Millere: Jā, ļoti interesanti ir tekstila pārstrādes uzņēmumā "Tīne", kas pastāv jau vairāk kā 100 gadus. Uzņēmums ir iesaistījies arī Igaunijas – Latvijas pārrobežu projektā "Industriālā mantojuma atdzīvināšana tūrisma attīstībai", lai šo amatnieku mantojumu vēl labāk varētu parādīt apmeklētājiem. Ekskursijā var redzēt atvestos vilnas maisus un tālāko procesu – kāršanu, vērpšanu, krāsošanu, aušanu. Top gan vilnas, gan lina izstrādājumi. Turklāt "Tīne" īpaši ir iecienīta Latvijas deju kolektīvu, koru vidū, kuri šeit pasūta, piemēram, tautiskos brunčus. Ir izlikti katra novada etnogrāfisko rakstu paraugi, pēc kuriem attiecīgi var izvēlēties sev piemērotākos. Interesanti, ka "Tīne" nodarbojas arī ar eksportu, tālākais tirgus ir Japānā, uz kurieni aizceļo pēc speciāla viņu dizaina izgatavoti mazi, silti pledi.

Limbažu kultūras nama pagrabiņā darbojas tautas lietišķās mākslas studija "Dzilna", kur viss ir roku darbs un dzija tiek krāsota ar dabīgām krāsvielām – tieši šobrīd Limbažu kultūras namā aplūkojama darbu izstāde.

BalticTravelnews.com: Aizvien grūtāk ir atrast vietu, kur var nopirkt Latvijas laukos izaudzēto pārtiku. Kā Limbaži par šo rūpējas? Vai tūrists pa ceļam šeit var nopirkt kaut ko uz vietas audzētu, ražotu?

Ilze Millere: Katru dienu, izņemot svētdienu, ir atvērts Limbažu tirgus, kur vienā daļā tirgojas arī vietējie lauksaimnieki, dārzkopji. Darbdienās, sestdienās tirgus ir atvērts no pulksten 8.00 – 14.00. Te jāpiemin arī gaļas pārstrādes uzņēmuma "Matadors" piedāvājums, sestdienās tiek vestas jūras zivis. Ap Ziemassvētku laiku tiek pārdotas arī novadā izaudzētās karpas. Senāk Limbaži bija populāri ar rudens reņģu tirgu, bet mūsdienās kas tāds zaudējis aktualitāti. Lai gan redzam, ka kaimiņi Salacgrīvā veiksmīgi organizē Reņģēdāju festivālu. Vairākas saimniecības piedāvā braukt lasīt ogas uz vietas. Interesants ir vietējais "Gogelmogel" saldējums, ko var nopirkt Limbažu Tūrisma informācijas centrā. Te jāpiemin jaunizveidotais zīmols "Ražots Limbažu novadā", kura stends atrodas tieši TIC un lielveikalā "TOP". Cilvēkiem tiešām gribas nogaršot, ko pie mums ražo, labprāt pērk arī vietējos rokdarbus utml. Aktīvs un iecienīts ir Skultes tirgus sestdienās, uz kuru brauc arī daudzi Saulkrastu iedzīvotāji.

BalticTravelnews.com: Jūsu rādītajos bukletos redzami dažādi velomaršruti. Pastāstiet mazliet par tiem vairāk.

Ilze Millere: Limbažiem cauri iet nacionālais velomaršruts Nr.7. Esam ievērojuši, ka ļoti daudzi starptautiskie velobraucēji dodas caur Limbažiem. Izmantojam vecās šaursliežu un platsliežu dzelzceļa līnijas, pa kurām arī ies velomaršruti. Piemēram, ar vilcienu Limbažu novadā vairs var aizbraukt tikai līdz Skultei, bet agrāk bija aktīva dzelzceļa satiksme. Pašreiz ir izdarīts jau tik daudz, ka pa šaursliežu dzelzceļa vecajām sliedēm ar velosipēdu var aizbraukt jau līdz Katvaru ezeram, tad jāgriežas atpakaļ. Sliedes ir noņemtas, un velomaršruts iet pa uzbērumu. Jāatzīmē, ka senāk šaursliežu dzelzceļš noslēdzās pie Ainažu mola.

2019. gadā tiks pabeigts pārrobežu projekts, kurā Vidzemes Tūrisma asociācija ir vadošais partneris. Tādējādi šo uz vecā platsliežu dzelzceļa veidoto velomaršrutu savienosim ar mūsu Hanzas sadraudzības pilsētu Igaunijā – Vīlandi. Platsliežu dzelzceļa līniju pašreiz attīrām, lai būtu viegli braucams velomaršruts. Paceļam varēs redzēt laukus, mežus, purvu.

Foto: Ilze Millere. Pēc darba bakalauru aizstāvēšanas komisijā Vidzemes Augstskolā.

BalticTravelnews.com: Kā veidojies vārds Limbaži?

Ilze Millere:Tiešā tulkojumā tas nenozīmē neko tiešu, bet ir teikas, kuras stāsta, ka, piemēram, vīrs vārdā Limba saucis: "Āži izmukuši!, kāds cits saklausījis un salicis kopā vārdus "Limba" un "Āži". Ir arī nostāsts, ka kāds zviedru ģenerālis Limbažos licis visus rātskungus pakārt kādā pils piebūvē, jo viņi esot pilsētu izbruģējuši ar velna akmeņiem, nevis ar reņģu galvām, kā viņiem likts. Viens gribējis vēl pateikt, ka vainīgais esot Limba, bet cilpa jau savilkusies un paguvis tikai izdabūt: "Limb...". "Bet bende uzsaucis: "Āži jūs esat!" Tai pašā laikā zviedru mācītājs prasījis, kā šo pilsētu saucot un sapratis, ka viņam atbild: "Limb...āži".

Vecais Limbažu vārds ir Lemisele. Te bijusi lībiešu apmetne, vēlāk viduslaikos arī bijusi rosīga tirdzniecības dzīve, jo krustojas daudzi ceļi, pienācis ūdensceļš, jūras tuvums. Limbažu muzeja izdotajā grāmatā "Vecie Limbaži" vārda tulkojums skaidrots kā saliktenis. Tā pirmajā daļā viens no variantiem ir Baltijas somu valodās sastopamais celms lembi-/lemme- ‘mīlestība; maigums’, bet otra daļa ir tikusi saistīta ar Igaunijas vietvārdos plaši sastopamo topoformantu - salu, piem., Haapsalu, Mulsalu, Tamsalu u.c.Mūsdienu igauņu valodā salu nozīmē ‘maza birztala’, bet agrāk nozīmējis ‘augstāka vieta purvā, purva sala’. Lībiešiem ir vārds sala ar to pašu nozīmi, kas latviešu valodā. Ja šādi tulko, tad varētu arī teikt, ka Limbaži ir Mīlestības sala.

BalticTravelnews.com: Kā strādā Limbažu Tūrisma informācijas centrs? Kā jūs organizējat savu darbu un cik daudz spējat palīdzēt tūristiem?

Ilze Millere: Aktīvā tūrisma sezona Limbažos ir no 15. maija līdz 15. septembrim, kad strādājam septiņas dienas nedēļā. Tagad Limbažu TIC darbdienās ir atvērts no pulksten 9.00 – 17.00, sestdienās no pulksten 10.00 – 15.00, bet svētdienās tas ir slēgts. Darbalaikus esam pielāgojuši ceļotāju plūsmai. Pie Limbažu TIC ir izvietota novada karte, kura var paši diezgan labi izpētīt, kurp doties. Bukleti, kartes atrodas arī Dzīvā sudraba muzejā u.c. apskates objektos.

BalticTravelnews.com: Nesen esat izdevuši speciālu bukletu "Lemisele. Kāzas Limbažu novadā". Pastāstiet, kas ir Jūsu pusē tik īpašs, lai jaunos pārus mudinātu tieši šeit svinēt kāzas.

Ilze Millere: Kā kāzu vietas populāras ir Bīriņu, Igates pils. Limbažu vecajā rātsnamā popularitāti iemantojušas Kāzas sudrabā. Vasarā jaunie pāri fotosesijai ir iecienījuši lavandu saimniecību "Lillas", Laučakmens apkārtni, jūras krastu. Piemēram, zirgaudzētava "Kroņi" vai Bīriņu pils zirgu stallis piedāvā jauno pāri vizināt uz zirgiem, pajūgā, kamanās. Ir vēl citi interesanti piedāvājumi – piemēram, ekskluzīvi pieaicināt uguņotājus no SIA "Faville", kas gan rīko dažāda izmēra uguņošanas, gan piedalās vēsturisku filmu uzņemšanās, organizējot specefektus.

BalticTravelnews.com: Vēl esam ievērojuši interesantu izklaidi, ka pie Limbažiem ir pieejama lidmašīna. Kā ar to var izlidot?

Ilze Millere: Lidmašīna "Annuška" atrodas privātā lidlaukā, pusstundas lidojumam jāpiesakās iepriekš. Ierastais maršruts ir – lidlauks, garām Tūjas ceļam, griežas atpakaļ pie Minhauzena muzeja un lido gar Jumpravmuižas ezeru virkni atkal uz lidlauku. Ļoti labi var redzēt apkārtni!

BalticTravelnews.com: Kādi ir iemesli, kāpēc Jūs pati ceļojat un uz kurieni?

Ilze Millere: Iespēja kaut ko jaunu redzēt – ceļošana ir labākais naudas un laika ieguldīšanas veids. Ja darbā ir atvaļinājums un nekur neaizbraucu, tad neesmu tik labi atpūtusies. Man nepieciešama iespēja izrauties. Protams, sanāk daudz jauna redzēt darba sakarā, privāto ceļošanu aizvadītajos gados esmu mazliet palaidusi pašplūsmā...

BalticTravelnews.com: Varat pastāstīt par kādu ceļojumu, par ko vēl šodien varat teikt, kas tas bija labs ceļojums, silda vēl šodien...

Ilze Millere: Tie ir ceļojumi, kuri bijuši neplānoti, spontāni, kopā ar draugiem. Masu tūrisms un braukšana grupās man nepatīk. Labi, ja zināmi galvenie pieturas punkti un varam doties, tad tālāk redzot ko un kā labāk darīt. Spilgtākie braucieni man bijuši uz Gruziju, kur kopš 2008. gada esmu bijusi astoņas reizes. Mani piesaista turienes daba, vēsture, cilvēku viesmīlība. Tolaik vēl no Latvijas nemaz tik daudz cilvēku turp nedevās.

BalticTravelnews.com: Kuras vietas Latvijā Jums ir saistošākās atpūtai?

Ilze Millere: Vidzemes piekraste. Man patīk Saulkrastos pabaudīt dabu, bet ne vasarā, kad tur pilns ar cilvēkiem. Vēl mani saista Igaunijas salas, jo tur ir tā nedaudz mežonīgi. Tuvās ārzemes. Pavasaros man patīk doties laivu braucienos. Vistrakāk gājis Amatā, bet līdz ar to arī šī upe man visvairāk ir patikusi. Pašai nekas ārkārtējs nav gadījies, bet sajūta, redzot, ka tuvojas apgāzta laiva bez cilvēkiem, nav patīkama. Beigās jau viss beidzies labi – ar slapjo drēbju žāvēšanu pie ugunskura. Tas ir piedzīvojums!

BalticTravelnews.com: Kur sapņojat vēl aizbraukt?

Ilze Millere: Uz Baikālu, Urālu kalniem. Jā, mani velk uz austrumiem, jo tur tomēr vēl viss pirmatnējāks, mazāk sakārtots, mazāk reglamentēts, nav sastrēgumu.

BalticTravelnews.com: Vai Jums ir vēl kādi hobiji?

Ilze Millere: Pašreiz neesmu aktīva, bet esmu Limbažu biedrības "Limbažu lauvas" biedre, lai kopā ar citiem novadniekiem realizētu dažādas kultūras, vides, vēstures aktivitātes. Piemēram, esam organizējuši nometni "Vidzemes lībiešu pēcteči". Redzu, ka nevalstiskais sektors ir veids, kā cilvēki var kopā realizēt dažādas lietas. Jāatzīst, ka tagad mana atpūta vakaros bieži vien paiet sociālajos tīklos.

Nākotnē gribētu vairāk ceļot, varbūt kļūt par blogeri – rakstīt, fotografēt. Man tuvākas tēmas būtu daba un dzīvesveids.

BalticTravelnews.com: Kā raugāties uz Rīgu?

Ilze Millere: Vieta, ar ko jāsadarbojas, jāaicina pilsētniekus ciemos. Tāpat ārzemju tūristi Latvijā iebrauc pārsvarā caur Rīgu. Mūs šķir nieka 80 kilometri.

BalticTravelnews.com: Kāda ir Jūsu izglītība?

Ilze Millere: Man jau skolā patika ģeogrāfija, un apstākļi sakrita tā, ka iestājos Vidzemes augstskolā, kur studēju tūrismu. Vēlāk Latvijas Universitātē ieguvu maģistra grādu vides pārvaldībā, kas, manuprāt, arī ir tuvu tūrismam. Tā sanācis, ka nu jau 16 gadus pati vadu Limbažu TIC, man ir aizvien interesanti un redzu, kas darāms nākotnē.

Foto: Ilze Millere.

Uzziņa

TOP 10 aktivitātes Limbažos no rudens līdz pavasarim

1. Nogaršot Sudraba ūdeni un noklausīties kā stiprināt veselību pret vīrusiem ar sudrabu, aplūkot vērienīga izmēra un formas Sudraba skulptūras2. Atbraukt uz Ziemassvētku tirgu ar mājražotāju un vietējo amatnieku darinājumiem
3. SIA "Limbažu Tīne" iegādāties krāsainu un siltu vilnas dziju saviem ziemas meistardarbiem
4. Limbažu muzejā uzzināt stāstu par Latvijas Himnas dzimteni un Himnas autoru, kā arī stāstu par to, kur atradās Rīgas arhibīskapa apartamenti Limbažos
5. Doties ekskursijā maiznīcā "Limbažu Lielezers" un nogaršot rupjmaizi "Limbaži", neaizmirst iegādāties karameļmaizītes
6. Sv. Kristus Pareizticīgo baznīcā pie Tihvinas Dievmātes ikonas vai Limbažu ev.lut.baznīcā uz īpaši izveidota sveču galda Lutera rozes formā aizdegt svecīti
7. Sameklēt Limbažos vienu no diviem "Ražots Limbažu novadā" plauktiem un iegādāties praktisku vai garšīgu suvenīru no brauciena uz Limbažiem
8. Doties rudenīgā, ziemīgā vai pavasarīgā pastaigā pa Limbažu Lielezera dabas taku pāri Donaviņai līdz putnu novērošanas tornim un atpakaļ līdz pludmalei, kur jāatrod zandarts ar Sudraba zvīņu, jāpaberzē un jāievēlas vēlēšanās
9. Sekot līdzi un apmeklēt Ausekļa Limbažu Tautas teātra izrādes Teātra mājā Limbažos vai kādā izbraukumā novadā
10. Pēc pastaigas pa Limbažu vecpilsētu, nobaudīt maltīti krodziņā "Trīs kambari", kafejnīcā "Viesis" vai jaunākajā kafejnīcā "Kļava" – kas par sevi saka un apmeklētāji tam piekrīt – Vieta, kur būt!

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.