LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie kafejnīcu tīkla «Cup&Cino» direktores Ineses Vīcupas

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Rīgas iepirkšanās centrā Sky&More esošās kafejnīcas Cup&Cino viena no otras atšķiras ar saviem konceptiem, tomēr tieši direktores Ineses Vīcupas vadītā kolektīva nopelns ir tas, ka abas kafejnīcas ļoti iecienījuši gan apkārtējo biroju darbinieki, gan apmeklētāji, kuri speciāli brauc šurp. Steidzīgākām pusdienām vairāk piemērota ir pirmā stāva kafejnīca, bet mierīgāku, vairāk restorānam pietuvinātu gaisotni un ēdienkarti var baudīt otrajā stāvā. Jā, un šī gada Cup&Cino plāns ir doties arī ārpus SKY telpām, uzsākot darbu vēl trīs citos Rīgas tirdzniecības centros.

BalticTravelnews.com: Kādas izmaiņas Jūsu skatījumā 2018. gadā sagaida uzņēmējus un kādas patērētājus?

Reklāma

Inese Vīcupa: Redzam, ka degvielas cenas paaugstinās akcīzes nodokļa dēļ, tiek runāts arī par vidējās algas strauju paaugstināšanos valstī. Kā šo visu sabiedriskajā ēdināšanā savienot, lai nebūtu jāpaaugstina ēdiena cena, pagaidām vēl īsti nav skaidrs. Protams, reizē ir labi, ka paaugstināta minimālā alga, kas kopumā tomēr dos lielāku sociālo aizsardzību arī sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem. Aizvadītajā gadā jau redzējām, ka trūkst darbinieki. Jaunus iegūt var tikai, pārpērkot no konkurentiem vai arī piesaistot ārzemniekus.

Tāpat labi, ka sperts pirmais solis, samazinot nodokli Latvijai raksturīgajiem dārzeņiem un augļiem, lai arī mums, visticamāk, lielu ieguvumu tas nedos. Esot ārzemēs, piemēram, es vienmēr čekos izpētu, cik liela kuram produktam ir atšķirīgā pievienotās vērtības nodokļa likme.

Ļoti ceram uz Latvijas simtgades gada aktivitātēm, kas noteikti veicinās gan ārzemnieku ceļošanu pa mūsu valsti, gan iekšējo tūrismu.

BalticTravelnews.com: Esam ievērojuši, ka diezgan labi turat roku uz pulsa, kā sabiedriskā ēdināšana tiek organizēta Lietuvā un Igaunijā. Kādas ir pašreizējās tendences kaimiņvalstīs? Vai tur cīnās ar tām pašām problēmām?

Inese Vīcupa: Ja skatāmies uz Igauniju, tad tur tomēr ir liels valsts atbalsts. Ja tiek organizēti jebkādi nozari reklamējoši pasākumi, tiem tiek ļoti lielas pašvaldību vai valsts dotācijas. Pie mums kaut ko līdzīgu dara LiveRiga, kam arī ļoti labi sanāk. Ir izdarīts liels darbs, bet uz kopējā fona tas ir niecīgi. Rīgas svētkos viesi ļoti labi ir novērtējuši Rīgas lielāko restorānu Spīķeros, kā arī Ziemas Street Food pasākumus. Restorānu nedēļas ir ļoti labi pasākumi, pozitīvi, ka tie tiek organizēti arī reģionos, lai arī pašreiz pašplūsmā, jo būtu nepieciešama rūpīgākā savstarpēja plānošana laika ziņā. Te arī vajadzētu pašvaldībām iesaistīties, jo tas veicina iekšējo tūrismu. Piemēram, es aizbraucu gandrīz uz ikvienu Restorānu nedēļu, kur tā tiek organizēta. Ja Vācija var veicināt ceļošanu šādā veidā, tad arī mēs to varam!

Igaunijā sabiedriskās ēdināšanas modi un tendences diktē skandināvi, tikmēr Lietuva ir apslēptā pērle. Piemēram, Viļņas restorānos pašreiz atrodams gan ļoti labs izpildījums, gan pievilcīgas cenas. Lietuviešiem vairākos restorānos ir ko parādīt ļoti augstā līmenī.

Visu Baltiju valstu labākajos restorānos vērojam pasaules tendenci – lokālo produktu pagatavošanu īpašā veidā.

BalticTravelnews.com: Uz kuriem restorāniem Igaunijā un Lietuvā Jūs ieteiktu aiziet?

Inese Vīcupa: Tallinā man ļoti patīk restorāns NOA, kurā ir gan izcils ēdiens – gan ļoti labs skats uz ūdeņiem. Igaunijā ir vēl vairākas vietas, ko vērts apmeklēt, piemēram, Bordoo, CRu, Ribe, Moon, Umb Roht (Tartu). Savukārt Lietuvā Dine un Sweet root.

BalticTravelnews.com: Vai varat Latvijā minēt kādu restorānu, kas Jūs nesen pārsteidzis?

Inese Vīcupa: Man restorānā ir svarīgi baudīt savu telpu, bet man ir arī labi pazīstami daudzi šajā jomā strādājošie, tādējādi Rīgā tas nav nemaz vienkārši izdarāms. Te varētu uzteikt restorānu “MO”, Liepājā, kur komfortabli jūtos.

BalticTravelnews.com: Kādi jauni ēdieni ienāk restorānos? Piemēram, tagad gandrīz jebkurā vietā pasniedz burgerus. Cilvēki pieprasa šādus jaunus ēdienus, kas ir modē?

Inese Vīcupa: Nedomāju, ka pieprasa, te darbojas vienkārši saprotama ēdiena pasniegšana. Jā, street food ietekme ir jūtama, bet mūsu cilvēkiem nav tik raksturīgi iet pa ielu un ēst. Kā atsevišķs pasākums – jā, protams. Vienlaikus restorānos pēc tā ir pieprasījums, jo ēdiens ir saprotams, lielākoties pie tā pagatavošanas tiek īpaši piedomāts – gan pasniegšana gan galvenā produkta gan mērce. Arī iepirkšanās centrā Sky&More esošajā otrā stāva kafejnīcā Cup&Cino pieprasītākais ēdiens ir tieši tunča burgers.

BalticTravelnews.com: Vai nav tā, ka Jums, kā kafejnīcu vadītājai, pārāk jākoncentrējas uz administratīvo lietu kārtību, tikmēr Vācijā šis darbs tiek no valsts puses organizēts citādi, klientu samaksu ieliek turpat bundžā pie kases, nodokļus aprēķina pēc citas sistēmas.

Inese Vīcupa: Pie mums no vienas puses ir neuzticēšanās no valsts puses, jo daļēji aizvien izpaužas Padomju Savienības laika audzināšanas ietekme. Uzticamības kredīts ir nepietiekami liels no abām pusēm – gan uzņēmēja, gan valsts. Mūsu bērniem nākotnē noteikti būs vieglāk organizēt biznesu. Galvenais jāvalda godīga uzņēmēja garam, ka nodokļi tāpat tiks nomaksāti neatkarīgi no kases aparāta esamības un ieņēmumu apmēra. Tādu attieksmi redzam gan pieminētajā Vācijā, gan Igaunijā. Mēs Latvijā arī uz to ejam, bet tāls ceļš vēl ejams.

Es, kā uzņēmējs, apzinos, ka darbiniekiem oficiāli jāmaksā labas algas, jo ar minimālo algu viņi taču nekādu pensiju nesakrās. Reizē nav saprotama attieksme, ka kafejnīcā varbūt viss ir labākajā kārtībā, bet atnāk Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvis un vienalga atrod iespēju uzlikt sodu par to, ka slotai nav ISO sertifikāts. Vai arī, ka vitrīnā par diviem grādiem temperatūra ir virs normas. Bet loģiski, ja vitrīnu vasarā pa dienu nemitīgi virina, temperatūra nomainās, bet no diviem grādiem ēdiena kvalitāte pilnīgi noteikti pa to īso laiku nemainās. No PVD vairāk sagaidītu ieteikuma formas aizrādījumus, ne tikai sodīšanu. Tāpat vai kāds paprasīja, cik uzņēmējiem izmaksās vienotās kases aparātu sistēmas uzlikšana?! Vēl sistēma nav līdz galam izstrādāta, bet VID darbinieki jau iet un kontrolē. Tāpat par akciju: “Prasi čeku” vispirms bija jārunā ar nozari un tad jāuzsāk kādas darbības.

BalticTravelnews.com: 2018. gadā būs arī Saeimas vēlēšanas. Kura partija ir tā, kura aizstāv uzņēmēju intereses?

Inese Vīcupa: Neviena. Atsevišķi 2-3 cilvēki, bet ne partija.

BalticTravelnews.com: Vairāku Latvijas restorānu vadība ir nodibinājusi jaunu asociāciju. Kā Jūs to vērtējat?

Inese Vīcupa: Ļoti labi. Es gan neesmu uzrunāta un tajā iesaistījusies. Kopumā, jo vairāk ir asociāciju, biedrību utt., jo vairāki uzņēmēji iet paši iet kopā, jo rupors būs spēcīgāks un vairāk varēs panākt jautājumu risināšanu, lobēšanu. Ja mani kaut kas neapmierina, es aiziešu uz kādu institūciju parunāt, mani uzklausīs, bet tālāks risinājums diez vai būs. Nozari tāpat vien neviens neaizstāv, kaut kas jādara pašiem arī.

BalticTravelnews.com: Jūs aktīvi darbojāties arī Pavāru klubā, bet tagad tajā vairs neesat, un arī kluba darbība, no malas raugoties, vairs nav tik aktīva. Kas noticis?

Inese Vīcupa: Ir izveidojusies pavāru elitārā līnija, kuri iet, paši dara, viņiem sanāk, par kuriem raksta mediji utt. Taču izpaliek nākamais līmenis, izaudzināti sekotāji, kuri aktīvi iesaistās pavāru profesijas popularizēšanā – te jāiegulda diezgan liels sabiedriskais darbs no šo pirmās līnijas pavāru puses, bet brīvā laika trūkums dara savu. Pavāru vidē drīz būs vēl viena biedrība.

BalticTravelnews.com: Ja atskatāmies uz aizvadītajiem desmit gadiem, kas ir mainījies pasniegtajā ēdienā?

Inese Vīcupa: Lielāka uzmanība šodien tiek pievērsta produktu izsekojamībai, no kurienes katrs nācis, kā ražots. Līdz ar to produkcija ir kvalitatīvāka. Sabiedriskajā ēdināšanā strādājošajiem zināšanas ir pieaugušas, piemēram, lai pagatavotu konkrētu ēdienu, tiek izvēlēta atbilstoša kartupeļu šķirne, tiek lielāka uzmanība pievērsta, lai gatavošanas procesā saglabātu produkta uzturvērtību. Tāpat attīstījušās tehnoloģijas, ar kuru palīdzību gatavojam ēdienu. Esam kļuvuši izglītotāki arī vīna kultūrā. Te daudz darbu iegulda arī Vīnziņu Asociācija, vīna vairumtirdzniecības kompānijas ar apmācībām.

Klienti arī kļūst gudrāki. Mans uzskats vienmēr ir bijis, ka restorānam klients arī jāizglīto, lai viņš gūst ne tikai ēdiena, dzēriena, atmosfēras baudu, bet arī kaut ko jaunu iemācās. Pozitīvi, ka izaugsme notikusi arī kafijas lietošanas jomā, labs ir rādītājs, ka Latvijā izveidotas jaunas kafijas grauzdētavas.

BalticTravelnews.com: Vai produktu izvēle kļuvusi plašāka?

Inese Vīcupa: Protams!

BalticTravelnews.com: Vai Rīgas šefpavāru vidū nav izjaukta hierarhija, ja Mārtiņš Rītiņš pārtrauca darbu restorānā “Vincents”, Māris Jansons dodas uz Cēsīm...

Inese Vīcupa: Ja šefpavārs uzsāk kaut ko savu, tas nozīmē, ka viņš parāda savu muskuli. Es nedomāju, ka pieminētā hierarhija būtu sajaukta. Mārtiņš Rītiņš ir izcila un harismātiska personība, kura ielikusi labus pamatus daudziem pavāriem. Viņš aktīvi turpina darboties ēdināšanas nozarē. Līdzīgi var teikt par Māri Jansonu. Pašreiz ir ļoti labs laiks, lai tie kuri bija “noslēpušies” aiz Lielajiem, var tagad sevi veiksmīgi parādīt. Gaidu jauno restorānu TOPu, jo vairāki Rīgas restorāni ir sasparojušies, būs interesanti.

BalticTravelnews.com: Kas vēl Latvijas sabiedriskajā ēdināšanā pietrūkst?

Inese Vīcupa: Nacionālā virtuve. Tāpat trūkst augsta līmeņa restorānu, jo “Vincents” ir vienīgais, kur var aiziet un baudīt garšas ceļojumu.

BalticTravelnews.com: Jūs diezgan aktīvi iesaistāties jauno pavāru, viesmīlības apmācības procesā. Kā Jūs vērtējat šo pašreiz saņemamo izglītību?

Inese Vīcupa: Nav spīdoši. Izglītības programma sen nav aktualizēta, un tas nav normāli, ja topošajiem pavāriem eksāmenā jāgatavo kūpinātas vistas un ananāsu salāti, kādus nekur nevienā iestādē vairs negatavo un neēd. Viesmīļu profesijā identiski – mūžīgais jautājums par to, ka nedrīkst alkoholu izmantot. Līdz ar to ne miksoloģija, ne vīna zinātne netiek mācīta praktiski. Tikai teorija. Ja runā par izglītības sistēmu, maz cilvēku no nozares vēlas tajā iesaistīties, maz to, kuriem ir laiks, ko šim procesam veltīt, zināšanas un faktiski arī vēlme nav. Bet arī pie šī pašreiz tiek strādāts. Šis ir darbietilpīgs process.

BalticTravelnews.com: Šefpavāri arī mums ir minējuši, ka skolām ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu ir iegādātas tādas tehnikas, ar kurām varētu moderni strādāt, bet pasniedzēji neprot paši ar tām darboties.

Inese Vīcupa: Jā, mācību spēki ir aktuāls jautājums. Ja es iesaistos apmācības procesā, es apzinos, ka man tas patīk, sanāk, bet tas nav darbs priekš rēķinu nomaksāšanas un dzīvošanas. Jāsaprot, ka nevar guldīt tikai skolās vai apmācāmos, bet, ka nedrīkst izlaist tik svarīgu posmu kā pasniedzēji. Es pat teiktu – svarīgāko! Ja pasniedzēja ir redzējusi tikai rokas rīvi, bet ar jauno tehniku nav bijusi apmācība, tad loģiski, ka viņa nezina, kā ar to rīkoties. Katru gadu tik daudz apmācāmo iegūst dažāda veida kvalifikāciju, lai strādātu nozarē, bet kur viņi ir? Daļa uzreiz aiziet citā jomā strādāt vai brauc prom uz ārzemēm.

BalticTravelnews.com: Pastāstiet nedaudz vairāk par kafejnīcu Cup&Cino!

Inese Vīcupa: Tas ir Vācijas franšīzes uzņēmums, bet mēs kvalitātes ziņā noteikti esam pārāki. Uzsākot Cup&Cino vadību, apzinājos, ka šeit ēdienam jābūt pagatavotam ātrāk, bet kvalitātei līdzīgai kā restorānā. Tomēr es vairāk pieturos pie tā, ka esam ļoti kvalitatīva kafejnīca. Mūsu privilēģija ir strādāt ar veikala SKY produktiem. Kafija ir speciāli mums atlasīta un veidota. Šogad plānojam atvērt vēl trīs Cup&Cino, kas atradīsies Rīgas tirdzniecības centros. Ļoti daudz izbraukumā apkalpojam banketus. Turpināsim tuvākajā nākotnē uzlabot servisa līmeni, kas jau labi izdodas.

BalticTravelnews.com: Kas ir abu Sky&More esošo Cup&Cino klienti?

Inese Vīcupa: Pamatā apkārtējo biroju un blakus esošo kompāniju darbinieki. Daļa viesu speciāli brauc, jo ir labs serviss, garšīgs ēdiens un ērta auto novietne.

BalticTravelnews.com: Kāda ir priekšrocība, strādājot franšīzes uzņēmumā?

Inese Vīcupa: Franšīzes uzņēmumā ir noteiktas konkrētas vadlīnijas, kas ir jāievēro, un mēs arī pēc tām vadāmies. Priekšrocība – visnotaļ atpazīstamība. Pozitīvi, ka arī mūsu uzņēmējiem ir izdevies izveidot vairākus uzņēmumus, kuru franšīzes tiek aktīvi pārdotas ārzemēs. Vienlaikus Latvijā ārzemju franšīzes uzņēmumu ir salīdzinoši maz.

BalticTravelnews.com: Aizvadītajā rudenī Burgeru festivālā Cup&Cino ieguva pirmo vietu. Kā Jums tas izdevās?

Inese Vīcupa: Ja strādā ar labiem produktiem, komanda ir saliedēta, uz vienu mērķi tendēta, kaut nedaudz izdomas bagāta, tad viss ir iespējams. Te arī bija redzams, ja sastājamies vienā līnijā ar citiem restorāniem, tad neesam ne par kapeiku vājāki. Pieliekam diezgan lielas pūles, ejam līdzi laikam, lai sasniegtu labu rezultātu. Piedalījāmies sekmīgi arī Rīgas restorānu nedēļā, kurā bija ļoti laba apmeklētība. 13. janvārī, Vecrīgā otro gadu notiks ielu ēdiena festivāls jeb Riga Street Food Festival, kurā piedalīsies arī Cup&Cino. Nāciet un pagaršojiet!

BalticTravelnews.com: Kā Jūs ienācāt restorānu biznesā?

Inese Vīcupa: Ekonomistos paliku aiz svītras, un Rīgas Tūrisma skola bija tā mācību iestāde, kurā mani pieņēma. Mans tēvs visu mūžu strādājis sabiedriskajā ēdināšanā, visticamāk, daudz esmu pārņēmusi no viņa. Kopš mazām dienām man bija skaidrs, ka jāstrādā ar cilvēkiem. Mācības man ļoti patika, un arī tālāk dzīvē vienmēr esmu centusies dažādā veidā izglītoties, apmeklēt kursus, ceļot, iet un darīt, tagad savas zināšanas nododu arī jauniešiem.

BalticTravelnews.com: No kuras puses Jūs nākat?

Inese Vīcupa: Esmu no Lielvārdes, mācījos Ķegumā, Ogres vidusskolā, tālāk nonācu Rīgā. Mana pirmā darbavieta bija Radisson SAS Daugava.

BalticTravelnews.com: No kurienes Jums tāda enerģija? Mēs vienmēr Jūs redzam aizrautīgu un smaidīgu.

Inese Vīcupa: Es enerģiju gūstu cilvēkos, bet man arī patīk dot savu enerģiju citiem. Lai kaut ko dabūtu, jāmāk dalīties. Tā esmu ieguvusi nozarē daudz labu draugu, kuriem nakts vidū varu piezvanīt un palūgt vēl vienu galdu. Būs! Katrs pasākums, jauna objekta atklāšana dod enerģiju. Man vajag ar zināmu regularitāti ceļot, ja to nevarētu, sāktu... kratīties... Tāpat man vajag vienu dienu mēnesī paklusēšanai, kad nerunāju ne ar vienu.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Inese Vīcupa: Man patīk apmeklēt operas, teātra izrādes, ceļošana. Man patīk jūra, pārgājieni. Aktīvi sportoju. Tas viss ikdienai iedod balansu.

BalticTravelnews.com: Kura valsts ir Jums tuvākā? Kurp patīk doties?

Inese Vīcupa: Francija, tās kultūra. Katru gadu vismaz reizi turp aizbraucu. Protu arī franču valodu un baudu turienes mākslu, cilvēkus, viņu uzdrīkstēšanos, arhitektūru, ēdienus, vīnus, kas viss saplūst tik organiski. Man patīk aizbraukt uz Provansas reģionu, pastaigāties, parunāties ar cilvēkiem, paklausīties, ka siers nav sanācis, kāds vīns būs utml. Vienkāršība un sirsnība. Ar francūžiem izjūtu pilnīgu sinerģiju.

BalticTravelnews.com: Kurp vēl Jums gribētos doties?

Inese Vīcupa: Neesmu bijusi vēl Vjetnamā, Ķīnā, Austrālijā, Kanādā. Varētu paceļot pa salām. Man ļoti patīk ūdens. Gribētu aizbraukt, kur ir silts, bet reizē savienot visas savas intereses, lai varu staigāt, peldēties, garšīgi ēst, baudīt labu vīnu.

BalticTravelnews.com: Ja Jums būtu iespēja gadu pavadīt trīs pasaules vietās, kuras tās būtu un kādēļ?

Inese Vīcupa: Vispirms es dotos uz Franciju, kur man pilnīgi noteikti būtuko darīt vairākus mēnešus. Tālāk es dotos uz Dāniju. Man patīk dāņu pedantiskums, kreativitāte, dzīvesstils. Ārzemēs nekur nav viegli, bet Dānija nāk ļoti pretī, lai uzsāktu strādāt, diezgan augstā līmenī ir turienes izglītības sistēma. Vēl viena valsts būtu Austrija, kur ir ļoti skaisti, var slēpot kalnos, ir labs ēdiens, vīni, opera. Jebkura no šīm valstīm man ir saprotama, ja vajadzētu, es uz kādu no tām varētu pārvākties dzīvot.

Es runāju franču, vācu, krievu, angļu valodā, mazliet zinu arī itāļu valodu, tā kā saprasties es varētu gandrīz jebkur. Vācu, krievu valodu mācījos skolā. Piemēram, franču valodu sāku mācīties, kad pievērsos vīna kultūrai.

BalticTravelnews.com: Kur Jūs atpūšaties Latvijā?

Inese Vīcupa: Liepājā. Viņiem ir izdevies apvienot skaistu vidi ar mierīgumu un kreativitāti. Plānā man ir aizbraukt uz Latgali, ko šogad noteikti arī izdarīšu, apmeklējot “Prāta Vētras” koncertu. Mums ir 10-12 draugu kopa – interešu klubiņš, ar kuru kopā daudzas vietas visos gadalaikos esam apmeklējuši, izstaigājuši vecās upju gultnes utt. Tā vienreiz decembrī gājām caur purvu un beigās biju slapja un dubļaina līdz viduklim. Esam sapazinušies pamazām, piemēram, viena biedre bija mana kliente, bet pēc kopīga pasākuma sākām draudzēties un šādi ceļot. Tāpat esmu aktīva vairākos vīna klubos.

BalticTravelnews.com: Ja Jums būtu jāmaina profesija, kurā jomā Jūs vēl sevi varat iedomāties?

Inese Vīcupa: Es varētu būt izglītības sistēmas darbiniece, bet ierēdnei gan man nepatiktu būt. Kad biju maza, vēlējos kļūt pat stjuarti, vēlāk par gidi un tulci. Man likās, ja es būtu gide, es varētu daudz ceļot. Arī tagad ar baudu vēroju atsevišķu gidu darbu, piemēram, tā nesen Andalūzijā, ceļojot kopā ar Latvijas vīnziņu asociāciju, tieši tādu apbrīnas vērtu atkal satiku.

Uzziņa

Rīgā, pēc Vācijas franšīzes principa, strādā četras Cup&Cino kafejnīcas – divas iepirkšanās centrā Sky&More, viena “Mežciema SKY” (Hipokrātu iela 28) veikalā, kā arī Kārļa Ulmaņa gatvē 122.

Kafejnīcu tīkls Cup&Cino piedāvā kafiju, ēdienus, vīnus, kokteiļus no augstākās kvalitātes produktiem.

Profesionāls barista var pagatavot kafiju, ko baudīt uz vietas kafejnīcā, kā arī steidzīgākajiem viesiem piedāvā kafiju līdzņemšanai ērtā krūzītē.

Katru mēnesi viesiem tiek piedāvāti īpaši ēdieni un dzērieni, kas pagatavoti no sezonālo produktu plašā piedāvājuma.

Tiek organizēti arī banketi gan kafejnīcās, gan izbraukumos.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.