LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie «Gutenbergs» direktora un līdzīpašnieka Sanda Solima

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Sandis Solims ir gan Vecrīgā meklējamās viesnīcas “Gutenbergs” direktors, gan līdzīpašnieks. Biznesā joprojām aktīva ir arī viņa mamma Mairita Solima, taču biznesa virzība un finanšu lietas ir tieši Sanda rokās. Viņš šajā biznesā pavadītajos 20 gados uzkrājis vērtīgu pieredzi, pratis palīdzēt uzņēmumam pārdzīvot Latvijas ekonomisko krīzi un priecājas, ka janvārī “Gutenbergs” viesnīca strādāja ar 82% noslodzi. Vēl 150 kilometrus tālāk jāsaimnieko arī otrā ģimenes viesnīcā “Mārcienas muiža”, kas tieši tālā ceļa dēļ uzņēmējam nebūt nav viegls uzdevums...

BalticTravelnews.com: Kāds 2018. gads varētu būt Latvijas viesnīcām?

Reklāma

Sandis Solims: Sācies Latvijas simtgades jubilejas gads, un viss liecina, ka tūristu būs daudz. Jūtot ar kādu jaudu ienāk jaunās viesnīcas, jādomā, ka ar tūrismu pašreiz viss ir kārtībā. Redzams, ka lielās viesnīcu ķēdes ienāk Rīgā, līdzi atvedot arī daļu savu klientu.

BalticTravelnews.com: Pēc Jūsu vērojumiem, kā aizvadītajos trīs gados ir mainījusies tūristu plūsma, kas pie mums brauc?

Sandis Solims: Viesnīcā “Gutenbergs” izteikti daudz ir viesi no Krievijas. Viņu skaits turpina pieaugt, bet nemācēšu komentēt, ar ko tas ir saistīts.

BalticTravelnews.com: Vienubrīd viņu bija mazāk, vai var teikt, ka tūristi no Krievijas atkal Latvijā atgriežas?

Sandis Solims: Jā, jo Latvija ir robežvalsts starp rietumiem un austrumiem. Mēs dzīvosim labi tikai tad, kad visām pusēm būs labi. Lai arī teorētiski vēl ir kāds saspīlējums starp Krieviju un Eiropas Savienību, bet tas mazinās, līdz ar to tūristi no Krievijas sāk Latvijā atgriezties. Aizvien gan dzirdam stāstus no austrumu kaimiņiem, cik te viss slikti, ka pēc desmitiem vakarā uz ielas labāk nerādīties, bet realitātē cilvēki atbrauc un pārliecinās, ka tā nav.

Mēs esam kaimiņi, šeit runā krieviski, tādēļ arī atbraukušie tūristi no Krievijas šeit jūtas ērti. Tā arī būtu jābūt, ka pirmajās vietās Latvijā ir tūristi no kaimiņvalstīm – Krievijas, Baltkrievijas, Igaunijas, Lietuvas. Šādi organizēt tūrismu ir visvieglāk, jo Latvija, kā galamērķis, šo valstu ceļotājiem ir vistuvāk. Tas bija pareizi, ja pirms laika Latvija bija pretimnākoša Krievijai ar uzturēšanās atļauju iegūšanas iespējām utml. Tā arī nevar, ka vienā gadā pasaka potenciālajiem viesiem: “Esiet laipni gaidīti!”, bet vēl pēc gada attieksme ir mainījusies. Protams, ka Rīgas, Latvijas reklamēšanā jāstrādā daudz vairāk!

BalticTravelnews.com: Kuri Latvijai ir visizdevīgākie tūristi, lai gan atstāj daudz naudas, gan neko nesalauž utt.?

Sandis Solims: Protams, ka izdevīgāk, ja uz Latviju ceļo tūristi no bagātākajām valstīm. Tās būtu Norvēģija, Zviedrija, Vācija. Taču, ja paskatāmies, cik iedzīvotāju ir Krievijā un, ja no tās 140 miljoniem kaut 1% atbrauktu, tas būtu jau pārpārēm. Protams, arī tur cilvēki dzīvo dažādi.

BalticTravelnews.com: Kā Latvija tūrisma jomā izskatās salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu?

Sandis Solims: Vienmēr ar labdabīgu skaudību skatos uz igauņiem, ka viņiem tūrisms dažādu iemeslu dēļ ir stipri attīstītāks. Aizbraucu ar ģimeni uz Tallinu un maksāju vairāk, nekā būtu jāmaksā Rīgā. Savu dod Somijas tuvums. Tas nozīmē, ka tūrisma sezona nebeidzas agrā rudenī, bet turpinās aktīvi visu gadu. Vienlaikus ir tā, ka cilvēki tur brauc aizvien vairāk, jo ziemā Igaunijā ir aizvien vairāk arī ko darīt. Tur ir baseini, atrakciju parks, dažādi muzeji.

BalticTravelnews.com: Kādā valodā Igaunijā sazināties? Redzams, ka Igaunija daudz dara, lai dažādos objektos uzraksti būtu arī latviešu valodā.

Sandis Solims: Es izmantoju angļu valodu. Latviskā saziņa varbūt vairāk tiek izmantota pierobežā. Es jebkur vienmēr esmu spējis sazināties angļu, krievu valodā vai pat ar zīmēm. Svešvalodu nezināšanai nevajadzētu atturēt no ceļošanas. Protams, ka pasaulē tā tas ir, ka lielvalstu iedzīvotāji lielākoties nerunā vēl kādā svešvalodā, bet tikai dzimtajā. Mazo valstu iedzīvotāji pielāgojas un runā pat vairākās, bet tā ir arī mūsu priekšrocība, spējot uzņemt viesus no tik dažādām valstīm.

BalticTravelnews.com: Kā raugāties uz tūrismu Lietuvā?

Sandis Solims: Sen neesmu Lietuvā bijis un plānoju uz dažām dienām aizbraukt uz Viļņu, jo līdz šim arī vairāk esmu apskatījis tās piekrasti.

BalticTravelnews.com: Kā vērtējat nodibinājuma "Rīgas Tūrisma attīstības birojs" jeb “Live Riga” aktivitātes?

Sandis Solims: Par viņu darbu jāsaka – malači! Pozitīvi, ka “Live Riga” nodarbojas ar gastronomijas popularizēšanu, restorānu nedēļu organizēšanu, konferenču piesaisti un citām tūrismu veicinošām aktivitātēm. Mēs neesam izteikta konferenču viesnīca, bet gastronomijā veiktās aktivitātes mums ļoti palīdz.

BalticTravelnews.com: Ko varat teikt par nacionālās aviokompānijas “airBaltic” darbu, kas tomēr biļetes pārdod pēc pasaules cenām? Ja biļešu cenas tiktu samazinātas, varbūt tūristi vairāk tērētu uz vietas Latvijā – arī viesnīcās.

Sandis Solims: Ir pieprasījums, ir piedāvājums, ko tur vairāk piebilst. Es pats vairāk lidoju ar zemo cenu aviokompānijām, jo ģimenē esam divi pieaugušie, divi bērni, un jebkurš galamērķis mums citādi izmaksātu vismaz 1000 EUR. Protams, tikai tādēļ, ka pats finansiālu apsvērumu dēļ nelidoju ar “airBaltic”, nevaru teikt, ka tā būtu slikta aviokompānija.

BalticTravelnews.com: Kas vēl būtu darāms, lai tūristi labāk justos pie mums?

Sandis Solims: Sabiedriskajā transportā Rīgā ir jau izdarīts daudz, ka nopirktā biļete ir derīga visa veida transportam. Braucam slēpot uz Siguldu, kur ir trīs dažādi kalni, bet nesaprotu, kāpēc arī tur nevar savstarpēji vienoties un ieviest vienu laika biļeti, kā tas ir citur pasaulē. Es ceru, ka nākotnē šāda veida kooperācija Latvijā attīstīsies.

BalticTravelnews.com: Par ko ārzemnieki Rīgā, Latvijā visvairāk priecājas un ar ko nav apmierināti?

Sandis Solims: Viņu lielais prieks, protams, ir par šejienes mieru un dzīvi bez sastrēgumiem, burzmas. Man ir draugs no Irānas, kurš šeit ierodas regulāri un pat manā klātbūtnē ir zvanījis savējiem, lai izteiktu apbrīnu, ka gaišā dienā pilsētas centrā nav sastopams neviens cilvēks. Cilvēkam no miljonu pilsētas tā fantastika! Viņš ir pieradis, ka uz ielas nevar izspraukties caur cilvēku pūli, bet šeit var mierīgi pastaigāties pa ielu, parku, aiziet uz restorānu, nekur nemētājas atkritumi.

Līdzīgi izsakās ceļotāji no Krievijas, kuriem ir iespaids, ka viņi uz Latviju atbrauc kā uz laukiem. Tas arī ir vienlīdz ātri, jo no Maskavas izbraukt zaļumos ir tikpat ilgi kā nokļūt līdz lidostai un atlidot uz Rīgu. Tālāk jau centrs vai Jūrmala viņiem ir desmit minūšu attālumā. Protams, ka ceļotājiem patīk paēst Rīgas restorānos, kur nav samākslotu ēdienu, mums ir diezgan līdzīga virtuve gan ar Krieviju, gan citām Eiropas valstīm. Protams, ka tūristiem patīk Latvijas daba.

Ceļotāji no rietumiem pukojas par ceļu, ielu stāvokli Latvijā. Savukārt ceļotāji no austrumiem to pat neievēro. Vieniem Latvija ir dārga valsts, citiem atkal nē.

Esmu novērojis, ka pašreiz Rīgas infrastruktūra kopumā strādā labi, pašvaldības policija labi dara savu darbu.

BalticTravelnews.com: Šonedēļ notiek izstāde “Balttour 2018”, kurai nu jau aprit 25 gadi. Vai arī Jūs tajā piedalāties, apmeklējat?

Sandis Solims: Es katru gadu uzlieku sev par pienākumu aizbraukt apskatīties šo izstādi, paņemu līdzi kādu kolēģi. Agrāk esam arī piedalījušies, bet tagad atstājam tikai izdales materiālus kopējos stendos. Paskatos balvas “Gada cilvēks tūrismā” pasniegšanu, jā, arī mana mamma ir sveikta šajā pasākumā. Izstādē satieku dažādus tūrisma jomas cilvēkus, aprunājamies.

BalticTravelnews.com: Viesnīca “Gutenbergs” ir viena no retajām Latvijas viesnīcām, kura pārdzīvoja ekonomisko krīzi, saglabāja savus nekustamos īpašumus. Kas ir tā pamatā?

Sandis Solims: Strādājam no 2000. gada vasaras, tādēļ arī līdz krīzei kādu pieredzi bijām uzkrājuši. Protams, arī mums pirms ekonomiskās krīzes padomā bija investīcijas un jauni projekti. Kārtis kaut kā salikās tā, ka neko jaunu īsti neuzsākām, nepaņēmām kredītu. Vienīgi tobrīd visu uz leju vilka mūsu otrs objekts – “Mārcienas muiža”, jo laukos tūrisms apstājās. Neviens vairs gandrīz neko nerīkoja, semināri nenotika utt. Mārciena, kura līdz tam bija tikai 150 kilometru attālumā no Rīgas, nu bija kļuvusi par vietu, kas atrodas tālu prom no Rīgas...

“Mārcienas muiža” bija pastrādājusi tikai dažus gadus, līdz ar to darbs izvērtās vēl grūtāks. Vajadzēja pieņemt ļoti smagus lēmumus gan attiecībā uz darbiniekiem, gan autoparku utt. Visu maksimāli samazinājām, pārstrukturējām cenas. Tajā brīdī mazliet piemirsām par viesnīcas “Gutenbergs” restorāna dzīvotspēju, kas vēlāk sagādāja papildu grūtības. Viesnīca prasa nemitīgas investīcijas, nolietojums regulāri jāatjauno, bet no 2011. gada līdz 2015. gadam ko tādu veikt bija neiespējami, līdz ar to kļuvām ievainojamāki, nokritās atsauksmes dažādos portālos.

BalticTravelnews.com: Kur radāt spēku tālākajam darbam?

Sandis Solims: Ģimenē. Visi strādājam, esam iesaistīti biznesā. Līdz ar to arī viss izdevās! Tikām krīzei pāri un attīstāmies tālāk. Pašreiz esam vienā no saviem augstākajiem punktiem, janvāri noslēdzām ar viesnīcas “Gutenbergs” 82% noslogojumu. Tas būs labākais rādītājs par šo laiku 18 gadu viesnīcas vēsturē.

BalticTravelnews.com: Kādas ir viesnīcas pakalpojumu vidējā cena – augoša vai lejupslīdoša?

Sandis Solims: 2016. gadā attiecībā pret 2015. gadu tā nokritās vidēji par 2 EUR. Par 2017. gadu nevaru pateikt vēl, bet apjoms ir labs – jāstrādā!

BalticTravelnews.com: Kas ir vainīgs, ka viesnīcu cenas pašreiz ir tik zemas?

Sandis Solims: Tas ir valstisks jautājums, jo cilvēkiem nav ziemā ko šeit darīt. Te atkal jāpiemin Tallina, kur ir tik daudz nodarbju, kas pievilina tūristus. Mums nesezonā nav īsti ko tūristiem piedāvāt. Man nav skaidrs, no kā ziemā dzīvo reģionu viesnīcas.

BalticTravelnews.com: Kā viesnīcai “Gutenbergs” radās nosaukums? Kā ieguvāt īpašumu?

Sandis Solims: Mamma (Mairita Solima – red.) bija žurnāliste, un deviņdesmito gadu sākumā viņa izveidoja izdevniecību, kurā izdeva grāmatas un divus ārzemju latviešu laikrakstus. Privatizācijas laikā izdevniecībām bija iespēja pieteikties uz poligrāfijas vietu privatizāciju. Šeit visos stāvos bija poligrāfijas cehs. Mums bija jāiemaksā diezgan lielas drošības naudas summas, ko sākotnēji aizdeva ārzemju latvieši, vēlāk kredītiestādes. Tikai pirms pāris gadiem atdevām visus kredītus, jo nauda bija vajadzīga arī remontam. Mazliet ar poligrāfiju nodarbojamies joprojām, mums ir digitālā druka – “Gutenbergs druka”.Tā drukājam ēdienkartes, vizītkartes utml. bāriem, restorāniem, protams, arī sev.

Viesnīcas ēkas XVI un XIX gs. celtas speciāli tipogrāfijai. Kopš tiem laikiem Johannes Gutenbergs – slavenais Maincas patricietis, poligrāfijas izgudrotājs 1550. gadā – ir šo ēku patrons, viņa bareljefs grezno ēku fasādi.

BalticTravelnews.com: Jums ir gan viesnīca “Gutenbergs”, gan lauku rezidence “Mārcienas muiža”. Vai abas viesnīcas viena otru papildina?

Sandis Solims: Nē, tās nav savstarpēji saistītas. Esam mēģinājuši viesus no Rīgas vest uz Mārcienu, bet tas ekonomiski nav izdevīgi. Aizvest viņus līdz Mārcienai izmaksā dārgāk, nekā atlidot uz Rīgu no kādas Eiropas pilsētas. Pa šiem gadiem varbūt atsevišķi tūristi, apceļojot Latviju, ir bijuši pie mums un piestājuši arī šajā muižā. Ja “Gutenbergā” 95% viesu ir ārzemnieki, tad “Mārcienas muiža” 95% ir orientēta uz vietējo tirgu, demokrātiska vieta. Tuvējo apkārtņu iedzīvotāji no Daugavpils, Jēkabpils, Madonas pamatā ir tās viesi, brauc arī, protams, no Rīgas – svin dzimšanas dienas, kāzas, atpūšas. Ārzemnieku “Mārcienas muižā” apmetas ļoti maz. Tūrisms ir vienīgā lieta, ar ko mūsu ģimene pelna, tas nozīmē, ka tas nav tikai dārgs hobijs, bet bizness, lai pelnītu.

BalticTravelnews.com: Esam dzirdējuši arī pa brīdim, ka varētu “Mārcienas muižu” pārdot. Vai ir noteikta arī cena?

Sandis Solims: Ja būtu ļoti labs piedāvājums, iespējams, šādu variantu apsvērtu, bet īsti nav mērķa muižu pārdot. Ja arī apsvērtu domu par pārdošanu, tad tikai tāpēc, ka ir smagi strādāt ar 150 kilometru attālumā esošu objektu. Tagad līdz ar jaunā Kokneses ceļa izbūvi, braukšanas laiks no Rīgas gan ir saīsinājies par pusstundu, bet vienalga ilgs.

BalticTravelnews.com: Vai Jums ir doma par biznesa paplašināšanu?

Sandis Solims: Jānostabilizē esošais, tad varēsim domāt par paplašināšanu. Restorānu nozarē noteikti nē, jo pašreiz legāli fiziski nav iespējams izdarīt! Diemžēl televīzijā redzam tikai daļu no restorānos notiekošā, bet tā ir pareiza daļa. Legāli strādājošus restorānus neredzu, valda pilnīga anarhija, sākot ar darbinieku īrēšanu no fiktīvām firmām, beidzot ar runāto, ka bankas karšu termināli ir pieslēgti citām valstīm. Tātad valstij netiek maksāti nekādi nodokļi.

BalticTravelnews.com: Pastāstiet mazliet vairāk par viesnīcu “Gutenbergs”!

Sandis Solims: Esam četrzvaigžņu budžeta viesnīca, cenšoties nodrošināt maksimāli labu servisu ar mazām izmaksām. Neuzturam transfēru utml. Tomēr neīrējam arī darbiniekus, kas mūsdienās ir tik moderni, īpaši restorānos. Mūsu klienti ir gan tūristi, gan vietējie ar vidusmēra ienākumiem, kā jau minēju – lielākā daļa ārzemnieku. Restorānā vismaz 50% ir vietējie klienti, nesezonā pat vairāk nekā 80%. Te ne tikai nāk pusdienot, vakariņot, bet atzīmē arī dažādus svinīgus notikumus. Mums ir daudz juridiskie klienti, kuri rīko seminārus.

BalticTravelnews.com: Slavena ir restorāna “Gutenbergs” terase, no kuras paveras skats uz visiem Vecrīgas torņiem. Ar ko vēl Jūsu restorāns atšķiras?

Sandis Solims: Rīgā restorānu konkurence ir ļoti liela, tādēļ šodien ar skaistu skatu vien vairs tālu netikt. Restorānā jābūt visam izcilam – ēdienam, apkalpošanai. Protams, novērtējam pievienoto vērtību, ko sniedz skats uz Vecrīgu. Mums ir Viduseiropas virtuve apvienojumā ar Latvijas moderno virtuvi. Nākotnē plānojam pasniegt arī biznesa pusdienas, rīkojam arī brančus jeb vēlās brokastis. Vecrīgā palicis ļoti maz biroju, tādēļ jautājums par biznesa pusdienu pasniegšanu rūpīgi jāizvērtē. Manuprāt, biroju skaits samazinājies tieši dārgo autostāvvietu dēļ. Mūsu klienti arī atstāj automašīnas Krastmalā. Vecrīga vairāk paliek jauniešiem, tūristiem – bāriem, bet smalkie restorāni meklē savu vietu tālāk no vecpilsētas.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs risināt jautājumu, ka cilvēki atnāk uz restorānu brīvdienās, bet pēkšņi ir slēgtais pasākums.

Sandis Solims: Mūsu mērķis būt iespējami mazāk slēgtiem, piemēram, šogad pagaidām ir tikai viens datums rezervēts kāzām, kad būs slēgtais pasākums. Pārējā laikā restorāns ir brīvi pieejams. Pats esmu ļoti iesaistījies restorāna darbībā, līdz ar to pilnībā pārzinu tā iespējas. Pats kopā ar šefpavāru apstiprinu ēdienkarti, atlasu piemērotākos vīnus. Restorāns kā bizness pastāv pāris vietās Latvijā, bet lielākoties tā uzturēšana ir dzīvesveids un hobijs. Līdzīgi ir citviet Eiropā. Restorāniem Rīgā neklājas viegli, tāpēc veido klāt kafijas, alus ražotnes, lai gūtu papildu ienākumus. Vietējā pirktspēja ir stipri zem, ko šobrīd Rīga piedāvā. Latvijas iedzīvotāji arī nav aktīvi restorānu apmeklētāji, vairāk paliek mājās, brauc uz laukiem, dārzu utt. Līdz ar to restorānu kultūra neattīstās.

Ja Latvijā visi ietu vakariņās ārpus mājām, kā to dara francūži, restorāniem būtu lielāks apgrozījums un līdz ar to arī zemākas cenas. Protams, nenoliedzama arī ir mūsu sieviešu māka un spēja gatavot mājās.

BalticTravelnews.com: Jūsu viesnīcas viesi, visticamāk, arī nevēlas katru maltīti baudīt šeit, bet gan apmeklēt vēl kādu restorānu.

Sandis Solims: Protams, un mēs arī iesakām, kurp aiziet. Es, piemēram, visus sūtu tepat kaimiņos uz “Valtera restorānu”, jo man patīk, ko un kā viņš dara. Ne katram jau arī tāda veida restorānu var ieteikt, ir cilvēki, kuri meklē kaut ko pavisam atšķirīgu.

BalticTravelnews.com: Katram restorānam būtisks ir tā šefpavārs. Ko varat teikt par Jūsējo?

Sandis Solims: Pie mums jau trīs gadus strādā Ēriks Līvmanis, kurš lieliski gatavo. Viņš ir no tiem pavāriem, kuru darbs aizrauj 100%. Visas receptes viņš man iesniedz rokrakstā, jo ir piesēdis turpat virtuvē un pierakstījis savas idejas. Man patīk viņa kaisle uz ēst gatavošanu, nevis runāšanu apkārt vai tamlīdzīgi... Līdz ar to komanda vēlas ar viņu strādāt kopā. Vēl vairāk! Tagad jau sāk pieteikties darbā cilvēki, kuri gribot strādāt virtuvē tieši kopā ar mūsu šefpavāru, jo dzirdējuši – ir forši ar viņu kopā. Mums ļoti maz mainās darbinieki.

BalticTravelnews.com: Kā šodien ir ar darbaspēku? Vai situācija ir tik kritiska, ka jāieved ārzemnieki?

Sandis Solims: Situācija ir kritiska, jo, valsts populācija katru gadu samazinās par 10 000, tad finanšu gudrinieki dažādus datus var pievilkt aiz ausīm, cik vien vēlas, bet reālo situāciju tas neuzlabo. Kā var attīstīties ekonomika, ja mūsu kļūst aizvien mazāk? Var noņemt vēl kādus autobusu maršrutus, aizslēgt skolas, bet kur tas novedīs? Ja pat tie pieci cilvēki, kuri vēl dzīvo laukos, netiks uz darbu, viņi taču no šejienes pazudīs. Ko tiem cilvēkiem citu darīt? Tas ir absurds, kas notiek! Es esmu par jebkuru tautu viesstrādniekiem! Es gribētu nākotnē Rīgu pielīdzināt Londonai, Berlīnei, Prāgai un redzēt kā multinacionālu pilsētu. Laukos turpinātu dzīvot tie paši, kuri šobrīd tur jūtas labi.

BalticTravelnews.com: Kas ir vajadzīgs Jūsu ideālajam ceļojumam?

Sandis Solims: Mēs ceļojam kopā ar bērniem. Man gan ir arī atsevišķi braucieni, kad ar draugiem dodos paslēpot kalnos vai vīna kluba biedriem paēdam kādā Londonas restorānā, taču tos es neuzskatu par ceļojumiem. Esam ģimenē četri, tāpēc meklējam izdevīgākas biļetes, jāpielāgojas vecākās meitas brīvlaikiem skolā, kā arī aktīvajā tūrisma sezonā – vasarā nekur ārpus Latvijas nebraucam. Tad ir jāstrādā!

Man patīk, ja ir vismaz neliels komforts. Esam iecienījuši Airbnb.com piedāvājumu, kur dzīvošanai var atrast tiešām fantastiskus apartamentus. Tā nesen Milānā dzīvojām fantastiskā jūgendstila mājā, kur mūs sagaidīja kundze gados ar atslēgu saišķi un diviem vēju suņiem. Tā izbaudījām Milānas šarmu ar skatu uz Centrālo laukumu. Nav ne jausmas, cik miljonus tāda māja varētu maksāt. Bieži vien pat brokastis ir iekļautas šo apartamentu piedāvājumos. Protams, ka man, kā viesnīcniekam, ir savas pārdomas par šo jomu, bet galvenais, lai tiktu pie mums sakārtota nodokļu iekasēšana no šāda veida apartamentu izīrētājiem.

Pārsvarā ceļojumos lidojam un galā noīrēju automašīnu. Esmu pāris reizes braucis arī ar automašīnu, bet tas ir ļoti nogurdinoši. Ģimenē pagaidām neslēpo tikai jaunākā meita, kurai ir divi gadi, bet vecākajai ir 12 gadi un viņa slēpo jau labāk par mani! Tas tāpēc, ka trenējas Siguldā. Smejos, ka es vēl esmu kalna galā, kad viņa jau ir lejā.

BalticTravelnews.com: Kā biznesā esat sadalījuši pienākumus, kas katram šajā biznesā ir jādara? Vienubrīd Jūsu mamma – Mairita Solima ļoti aktīvi tajā strādāja, tagad varbūt viņu mazāk manām...

Sandis Solims: Mamma aizvien aktīvi strādā, viņas rokās vairāk ir saimniecības, interjera, dekorēšanas jautājumi. Es esmu aktīvāk finanšu jomā, vadu restorānu, tāpēc varbūt esmu vairāk redzams. Meita pagaidām atnāk pēc skolas paēst pusdienas, bet varbūt drīzā nākotnē jau atradīsim arī viņai šeit darāmo, ja būs gribēšana palīdzēt.

BalticTravelnews.com: Vai Jūs dzīvē gribējāt darīt kaut ko citu, vai arī sapratāt, ka jāpalīdz ģimenei?

Sandis Solims: Kad tas viss sākās, man bija tikai 20 gadi, nezināju, kas tas ir un kā būs. Tolaik neko vairāk par lauku pirti arī nebiju redzējis. Viss bija jauns, bet sāku darīt. Šodien grūti pateikt, kas būtu noticis, ja toreiz sāktu darīt kaut ko citu. LU Ekonomikas un vadības fakultātē esmu ieguvis maģistra grādu ekonomikā. Tā izvērties, ka finanšu joma arī ir manā pārziņā. Sanāk, ka pa dienu darbojos ar finansēm, grāmatvedību, esmu pie datora, bet vakarā esmu restorānā – vīns un viesi. Jā, ģimenei pašreiz sanāk mazāk laika. Pat tad, kad ir svētki, un visi atpūšas, tad restorāni strādā visaktīvāk un līdz ar to arī es.

BalticTravelnews.com: Kādi Jums vēl ir hobiji? Kā atslēdzaties no darba?

Sandis Solims: Vienubrīd aktīvi skrēju, tad noskrēju pat divus pusmaratonus, bet tagad darba dēļ to visu esmu pametis. Lai skrietu, man veselības dēļ ir aktīvi arī jāvingro, bet man nav tam laika. Es ceru, ka nākotnē atkal atsākšu skriet. Dzīvoju privātmājā, brīvdienu rītos cepu ģimenei omleti, bet vasarā pagalmā gaļu. Tai piemeklēju kādu foršu vīnu.

Esmu ļoti aizrāvies ar Eiropas vīnu kultūru, vairāki ģimenes ceļojumi ir bijuši pakārtoti tieši šim manam hobijam, lai apmeklētu arī kādu vīna dārzu un tml. Piemēram, man patika Burgundijā un tās apkārtnē. Es ļoti ceru, ka man nekad dzīvē vairs nebūs jādodas ceļojumā, kur 10 dienas vajadzētu dzīvot pludmalē, turklāt vēl izmantojot “Viss iekļauts” programmu. Tas man ir murgs! Man pirmais nosacījums, ka viesnīcās neēdam ne pusdienas, ne vakariņas, visu atrodam ārpus tām.

BalticTravelnews.com: Kurš Jūsu ģimenē plāno ceļojumus?

Sandis Solims: Ir reizes, kad es to daru, bet bieži vien plānošana ir sasteigta, pēdējā brīdī. Varētu būt labāka. Reizēm atnāk izdevīgi biļešu piedāvājumi, iegādājos, bet viesnīcas rezervēšanu novelku līdz pēdējam brīdim un tad jāizmanto, kas nu ir palicis. Taču vienmēr atrodam naktsmājas!

Uzziņa

Viesnīca “Gutenbergs” ir boutique stila viesnīca Vecrīgā ar 38 mājīgām, dažādi iekārtotām istabām.

“Gutenbergs” ģimenes viesnīcas jumta terase jau 15 gadus ir zināma kā viens no labākajiem jumta restorāniem Rīgā. Tiek piedāvāti banketi restorānā, kā arī izbraukuma ēdināšana.

Viesnīcā izvietotās gleznas, gravīras, antīkas greznumlietas, senas grāmatas viesu istabās un gaiteņos ir kā stāsts par Rīgas vēsturi. I stāva hallē - skaistas kopijas no slavenās Gutenberga Bībeles un seno laiku spiestuves gravīras, grāmatas, II stāva hallē – ainavas no 17.gs. Latvijas un Rīgas, bet III stāvā – latviešu mākslinieku oriģinālgleznas un stāsts portretos par latviešu inteliģenci.

Lietišķiem cilvēkiem viesnīca piedāvā organizēt konferences (līdz 80 cilvēkiem) 4. stāvā zālē "Johans", pavairot vai ieskanēt dokumentus un attēlus uz jaudīga kopētāja, pasūtīt vizītkartes vai konferenču materiālus 24h laikā u.c.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.