LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie ģimenes restorānu «Hercogs» vadītāja Andra Rūmīša

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Ģimenes restorānu «Hercogs» vadītājs un līdzīpašnieks Andris Rūmītis aktīvi strādā, lai drīzumā trim esošajiem restorāniem Mārupē, Ķīpsalā un Mežaparkā, Rīgā pievienotos vēl viens Ādažos. Pēc laika tad varētu tapt vēl viens “Hercogs” - piektais un tad jau pietiktu, lai varētu dzīvot sabalansētu uzņēmēja dzīvi – pietiekami laika veltot biznesam, kurā lielāko daļu padara uzticama komanda, un reizē veltot laiku sev un ģimenei.

BalticTravelnews.com: Kādas Jūs saredzat restorānu tendences citviet Eiropā?

Reklāma

Andris Rūmītis: Mums visiem ir aizvien mazāk laika ēdienreizēm, galda kultūrai, sarunām. Aizbraucot, piemēram, uz Londonu, nevar nepamanīt, ka visapkārt ir ļoti liels "fast food" daudzums jeb ātri pagatavojams ēdiens. Šis laikmets ir tāds, ka cilvēki steidzas, viņiem ir maz laika paēšanai. Tikmēr Latvijā nav arī tādas dziļas ēst gatavošanas tradīcijas kā Itālijā, kur visai ģimenei svarīgs ir gan gatavošanas, gan kopā paēšanas laiks...

Man dziļāko cieņu pret ēdienu iemācīja viesošanās Maizes muzejā, Latgalē. Tā bija mana emocijām bagātākā maltīte mūžā. Neviens "Michelin" zvaigžņu restorāns nespēj to aizstāt! Tas bija vienreizēji kā namamāte bija visu sagatavojusi, kā stāstīja par ēdienu, kādas emocijas visā procesā ielika. Kopš tā laika es tiešām maltītes laikā vairs neatbildu uz telefona zvaniem, cenšos mierīgi paēst. Tur es ieguvu īpašu cieņu pret ēdienu.

BalticTravelnews.com: Jūs mērķtiecīgi akcentējat, ka Hercogs ir ģimenes restorāni? Ar ko tie atšķiras no citiem?

Andris Rūmītis: Viss šajā pasaulē iesākas ar ģimeni. Tā ir galvenā vērtība, ko, manuprāt, mums vajag nest tālāk. Viss aizsākās pirms astoņiem gadiem Jelgavā – restorānā, kas šobrīd ir jau cita īpašnieka rokās. Mums bija mazi bērni un sapratām, ka tobrīd ar viņiem neesam nekur īpaši gaidīti viesi. "Premium" klases restorānos ir pavisam cits koncepts, līdz ar to tajos labākajā gadījumā ir atvēlēts neliels stūrītis, kur bērniem pazīmēt. Savukārt es neesmu tas cilvēks, kurš iedos bērnam telefonā paskatīties pusotru stundu multeni, lai mēs ar sievu varētu mierīgi pusdienot. Arī restorānā Jelgavā sākumā bija neliels stūrītis bērniem, jo domājām, kā viņus nodarbināt?!

Pirms astoņiem gadiem bija Latvijas dižķibeles laiks, un mēs ar otru restorāna līdzīpašnieku – zēni no laukiem – metāmies iekšā biznesā. Jelgavā sākām mazāka riska dēļ, jo telpu nomas un personāla izmaksas bija zemākas. Tā varējām "sataustīt" restorāna organizēšanas procesa drēbi. Es vairāk nekā 10 gadus biju pavadījis virtuvē kā pavārs, bet vadīt kolektīvu, maksāt algas ir pavisam kaut kas cits. Bizness izrādījās veiksmīgs, turklāt mums paveicās, ka izdevās restorānu Jelgavā pārdot tālāk. Tagad tas strādā ar nosaukumu “Parks”.

Mārupe mums iedeva vīziju noticēt “Hercogam” mazliet citādā veidolā un kvalitātē. Ja vēl pieminam sākumu Jelgavā, tad vispirms vadījām ēdnīcu, tad kafejnīcu un tikai vēlāk nonācām līdz ģimenes restorānam. Sākotnēji strādājām ļoti pieticīgi, attīstījāmies pamazām. Arī tagad mūsu ēdieni ir salīdzinoši demokrātiski, tāpat kā interjers, trauki. Visi brīnās, kā mums no nekā izdevies paveikt jau tik daudz! Strādājam atbildīgi, jo neesam centrā, kur tūristi nāk un iet. Šeit gandrīz visi ir vietējie apmeklētāji un kļūdas nevaram pieļaut, lai viņus nezaudētu.

Jā, aizvadītā gada 1. decembrī palika trīs gadi kopš strādājam Mārupē. Izlēmām, ka turpmāk zīmola ģimenes restorāns “Hercogs” atzīmēsim tieši šajā datumā, nesvinot katra atsevišķa “Hercoga” atvēršanas jubileju. Nosaukums savulaik ir radies Hercoga Jēkaba laukuma, Jelgavā dēļ. Ilgi domājām, kā nosaukt jauno restorānu Mārupē, bet beigās tomēr palikām pie tā paša – “Hercogs”.

Gan man, gan kompanjonam, gan draugiem bērni jau ir paaugušies, bet restorāns aizvien ir aktuāls ģimenēm ar bērniem, jo tieši tā kā pie mums, tās nejūtas nekur citur. Esmu mēģinājis brīvdienās aiziet uz citu restorānu, jo nav noslēpums, ka Mārupes “Hercogā” nedēļu nogalēs brīvu vietu nav! Bet mūsu vajadzībām neko citu tikpat piemērotu neesmu atradis... Topošajā restorānā “Hercogs”, Ādažos būs arī istaba bērniem, kuru vecāki no saviem galdiņiem varēs labi pārredzēt. Mūsu restorānos Ķīpsalā un Mežaparkā, Rīgā ir tikai mazs stūrītis bērniem. Turklāt restorānā Mežaparkā ir nedaudz savādāks koncepts, kas papildināts ar kulināriju un konditoreju. Arī restorānam Ķīpsalā ir nedaudz savādāks koncepts un cenu politika, jo tas ir tuvāk Vecrīgai.

BalticTravelnews.com: Kā veidojat ēdienkarti bērniem?

Andris Rūmītis: Mums ir krāsojamās ēdienkartes, kurās bērni paši var izvēlēties ēdienu. Nereti mums pārmet, ka daži ēdieni varētu būt veselīgāki, bet tāds ir pieprasījums. Ir tā, ka esam mēģinājuši gatavot īpaši veselīgas zupiņas utml., bet šos ēdienus nesūta un nevēlos produktus izmest. Ja mamma palūdz bērnam pagatavot kaut ko īpašu, mums ir produkti un laiks, tad noteikti pagatavosim. Ar to mēs arī no citiem restorāniem atšķiramies. Personālam ir pieteikts, ka šādas vēlmes ir jāuzklausa. Citreiz pat ūdens peldē uzsildām līdzi paņemto burciņu ar mazuļa ēdienu. Viesiem cenšamies izdabāt!

BalticTravelnews.com: Kā Jūs nosakāt, kas patīk bērniem?

Andris Rūmītis: “Hercogā” Mārupē bērniem neko citu nevajag kā spēļu laukumu. Tepat arī ārā izveidojām spēļu laukumu. Ja bērnam patīk vide, viņš pats aicinās vecākus turp. Turklāt, ja vecāks redz, ka bērns jūtas komfortabli, tad arī šajā vietā labprāt atgriežas vēl un vēl. Restorāns ir sadalīts divās daļās. Citreiz, ja nav pieejama daļa, no kuras var bērnus pārraudzīt spēļu laukuma daļā, pat nerezervē. Mūsu spēļu laukumā ir padomāts arī par pašiem mazākajiem, jo arī viņiem kaut kas ar ko padarboties. Protams, lielākiem bērniem, piemēram, pēc 10 gadu vecuma laukums vairs nav īsti piemērots. Citreiz arī žēl skatīties, ka spēļu laukuma inventārs tiek apzināti lauzts, bet vecāki sēž turpat blakus. Neko neaizrādu, jo ne man šie bērni jāaudzina, bet par kaut ko tas liecina... Mārupes “Hercogā” trīs gados jau divreiz spēļu laukumu esam renovējuši, un pat tā uzstādītājs brīnās, kā to visu iespējams salauzt.

BalticTravelnews.com: Vai piekrītat, ka, apmeklējot restorānus kopš mazotnes, nemanot tiek bērniem ieaudzināta galda kultūra? Šie, visticamāk, būs Jūsu nākotnes klienti.

Andris Rūmītis: Protams! Arī savu astoņgadīgo dēlu Reini mācu ēst ar nazīti un dakšiņu, uzvesties pieklājīgi. Saku viņam, kad paaugsies, aizies ar meiteni uz kafejnīcu, tad nebūs neērti. Manuprāt, ja nemācēs uzvesties pie galda bērnībā, tad nekas nemainīsies arī pieaugušā vecumā. Pilnībā atbalstu galda kultūras kursus bērniem un priecājos, ka citi šajā nišā aktīvi darbojas. Tāpat vada meistarklases bērniem ēst gatavošanā. Apsveicami! Mums nav ne vieta un atbilstoši apstākļi, ne laiks to darīt. Varbūt nākotnē...

BalticTravelnews.com: Kā Jūs saredzat savu biznesu pēc pieciem gadiem?

Andris Rūmītis: Es ceru, ka mums būs pieci restorāni “Hercogs”, un tie visi strādās sekmīgi. Vairāk gan neplānojam atvērt. Jo vairāk mums ir uzņēmumi, jo sarežģītāk tos nodrošināt ar spēcīgiem vadītājiem, kuriem mēs varam uzticēties. Turklāt tad mums paliks mazāk laika citām lietām. Centīsimies turēt līniju, ka fast food ēdienu pie mums ir minimāli. Jā, mums ir vistas “nageti”, bet tos paši pagatavojam no Latvijā augušas vistas, nevis no saldēta produkta, kas atceļojis sazin no kurienes... Kaut kādai identitātei restorāna ēdienam ir jābūt. Vienlaikus es saprotu tos restorānus, kas izmanto lētus, saldētus produktus, jo esošie nodokļi un citas augstās izmaksas spiež to darīt, lai tikai vismaz kaut ko nopelnītu.

Rīgas centrā ar “Hercogs” restorāniem neesam un nebūsim, jo tur restorāniem ir grūti izdzīvot.

BalticTravelnews.com: Jūs organizējat arī banketus. Kas tiem ir raksturīgi?

Andris Rūmītis: Banketi notiek ne tikai restorānos, bet arī izbraukumos. Taču es bieži vien cilvēkus mudinu pasūtīt kvalitatīvu auksto galdu, bet pašiem vasarā iemarinēt gaļu un pacept. Tas ietaupa gan budžetu, gan nav sarežģīti un parāda saimnieku šajās svinībās ielikto dvēseli, ka viņi tiešām rūpējas par viesiem. Es nevēlētos, ka es vai mana sieva divas dienas skrien pa veikaliem, gatavo. Ir jāsabalansē darāmais un arī pašiem svētkos jājūtas kā svētkos!

BalticTravelnews.com: Kā vērtējat Latvijā esošo branču jeb vēlo brokastu kultūru? Vai tie joprojām ir ļoti populāri, vai varbūt jau pamazām pieklust?

Andris Rūmītis: Kļūst vēl populārāki! Brančs būs svētdien, bet mums jau trešdienā bija viss norezervēts. Tā ir atsevišķa publika, kas apmeklē brančus. Restorānā “Hercogs” uz branču brīvdienās atnāk vidēji 120 – 140 cilvēki. Plūsma ir diezgan liela. Restorānā Ķīpsalā organizējam branču pat divās maiņās, ar ko daļa gan nav apmierināta. Lai gan es nesaprotu, kāpēc brīvdienā visa diena jāsēž restorānā, jo divās stundās paēst vēlās brokastis var mierīgi! Viesnīcā taču mēs paēdam no rīta pusstundā. Daudziem ir sajūta, ka samaksāta noteiktā maksa un tad var ēst un ēst, trijos vēl paprasot, kāpēc nav pilns galds!? Pie mums rekords ir, ka kompānija palika līdz pulksten 19.00 vakarā, paņemot pēc branča vēl tikai kādu dzērienu. Es mudinātu cilvēkus pārdomāt, ja viņi rezervē, bet tomēr nenāk, tad savlaicīgi atteikt. Ja viņi nenāk, tad citi būtu varējuši atnākt. Vienubrīd mums bija tā, ka neatnāca kādi 10 – 15 cilvēki. Vienlaikus citiem esmu atteicis.

Latvietim visu vajag lētāk, vairāk un labāk. Ja aptaujāsiet Rīgas viesmīļus, viņi pateiks, ka pateicīgākais klients ir skandināvs, kuram ir gan ieaudzināta kultūra, gan līdzekļi.

BalticTravelnews.com: Cik lielu uzmanību pievēršat dzērieniem, to dažādošanai?

Andris Rūmītis: Cik cilvēku, tik viedokļu. Visi zinām, ka vajag dienā izdzert divus litrus ūdens, citi saka, ka pirms maltītes jāpadzeras. Nav jau visiem viena formula, mēs neesam arī Dienvideiropas tauta, kas vīnu dzer pie pusdienām. Ja man ir sarunāta kāda tikšanās restorānā, tad es kafijas vietā cenšos piedāvāt smiltsērkšķu silto dzērienu – latvisku un vitamīniem bagātu. Cilvēks no sākuma apmulst no mana piedāvājuma, pagaršo, un citreiz jau pats izvēlas. Lai saprastu, kas mums negaršo, vispirms tas ir jāpagaršo! Nav jau arī labs vai slikts vīns.

BalticTravelnews.com: Travelnews.lv raksturīgi restorānā neņemt ēdienkarti, bet viesmīlim palūgt, lai paēdina. Citiem rodas apmulsums, citi sāk izteikt pat piezīmes, bet citi ļoti labi tiek ar šādu neierastu situāciju galā. Ko atbildētu “Hercogs” viesmīļi? Vai ļautu cilvēkiem aiziet no saviem "šabloniem", lai pamēģinātu kaut ko jaunu?

Andris Rūmītis: Skumji, ka ir restorāni, kuri strādā tikai uz mārketinga un cenu rēķina, bet neizglīto personālu. Diemžēl šie restorāni arī bieži vien ir pārpildīti, lai arī nekādas īpašās klienta vēlmes, visticamāk, neizpildīs. Esmu pārliecināts, ka mūsu “Hercogu” restorānu viesmīļi jums palīdzētu šādā situācijā. Es pats daudz mācos dažādos kursos un cenšos izglītot darbiniekus, lai viņi būtu gatavi visdažādākajām situācijām.

Cilvēkam restorānā galvenais ir, lai viņš tiktu novērtēts! Var gadīties dažādas kļūmes paša vai kolēģu dēļ, bet, ja viesmīlis pratīs visu šo notušēt, atzīt kļūdu, izlabot – pārsteigt ar vēl kādu sīku komplimentu, šefpavāra iznākšanu vai tml., tad esmu pārliecināts, ka viesis aizies laimīgs. Es garantēju, ka šis klients būs daudz labāka tālākā reklāma, nekā tie, kuriem šajā vakarā viss tāpat bija perfekti. Mums bija misēklis Vecgada vakarā. Restorāns Mārupē jau pilns ar cilvēkiem, kuri rezervējuši galdiņu, bet atnāca vēl astoņu cilvēku kompānija. Izrādījās, ka daļēji viesu, bet galvenokārt mūsu vainas dēļ, pārrakstot rezervāciju, gadījies misēklis. Kur man Vecgada vakarā dabūt vēl vienu galdu un vietu, kur to nolikt? Taču visu atrisinājām, jo paldies Dievam, viņi nebija tipiski čīkstētāji. Papildus vēl pacienāju, saorganizēju vēl bonusu, turklāt kompānija izlozēja vienu no galvenajām tā vakarā balvām – šampanieti. Viesi aizgāja tik apmierināti, lai gan, atnākot viņiem Vecgada vakarā, nebija pat kur apsēsties. Viņi noteikti būs arī turpmāk mani klienti!

BalticTravelnews.com: Kā Jūs pats iesaistāties restorānu pārraudzībā? Katru dienu braucat to apgaitā, vai tomēr uzticaties vadītājiem – galvenais, lai būtu rezultāts!

Andris Rūmītis: Man pirmkārt jāpasakās par ieguldījumu Oskaram Evaltovičam, kurš arī nāk no manas dzimtās Dobeles un ir direktors Mārupes “Hercogā”. Viņš jau palīdzēja mums atvērt restorānu Jelgavā un esam kopā visus šos gadus. Viņš ir mana galvenā uzticamības persona. Tad seko vairāki šefpavāri – Nauris Nummurs, Artis Upners. Tāpat liels atbalsts ir Ķīpsalas “Hercoga” direktore Sintija Apse, Mežaparka “Hercoga” direktors Guntars Ēķis.

Lai kā izskatītos, es neesmu tas cilvēks, kurš strādā 24 h diennaktī. Man patīk teiciens, ka mums visiem ir dotas šīs 24 h, bet cits ir miljonārs, cits stāv tunelī.... Stundu skaits diennaktī ir dots visiem vienāds. Kā nu kurš to izlietojam?! Jā, ja veram jaunu restorānu vaļā, ģimeni mēnesi mani īsti neredz, bet pārējā laikā man primāri ir ar bērniem aizbraukt uz kalnu vai papeldēt utml., nekā visu laiku skraidīt pa restorāniem un tos uzraudzīt. Jā, es tuvu dzīvoju Mārupes restorānam, tehnoloģijas modernas, šodien var darbu organizēt pavisam citādi. Visam nav jābūt klāt. Galvenais ir uzticams personāls. Ja kādam tāda nav, tad gan ir jābūt visu laiku iekšā un jāstrādā.

Ar šefpavāru Kasparu Jansonu pirms laika bijām aizbraukuši uz Michelin zvaigznes restorānu Francijā, kurā redzējām šefpavāru apsēdušos pie galda, nu tādu nekādu... Tad es nodomāju, ka nevar visu mūžu pavadīt tikai virtuvē. Ja mēs runājam par Michelin tipa restorānu, tad tā šefpavāram ir ļoti nežēlīgs dzīvesveids. Nesaukšu vārdā dažas Latvijas slavenības – šefpavārus, kuri tāpat visu laiku pavada virtuvē. Nekā cita viņiem nav.

Pretstats bija Grieķijas restorānā piedzīvotais, kurā kāds vecs onkulītis no katra viesa sirsnīgi atvadījās, izrādījās, ka viņš ir īpašnieks. Mierīgs un apmierināts. Bet līdz tam ir jānonāk, un neiespējami tādu mieru iegūt, nepārtraukti strādājot 18 stundas diennaktī. Ja vēl ir bērni, tad nav jābrīnās, ka viņi aug tādi, kādi viņi aug, jo vecākus neredz.

BalticTravelnews.com: Cik daudz Jūs pats savus bērnus iesaistāt biznesā?

Andris Rūmītis: Mani bērni ir 5 un 8 gadus veci. Vecākais dēls Reinis noteikti būs mana darba turpinātājs, viņš jau no sešiem gadiem cep omleti, palīdz mizot kartupeļus, gatavot frikadeles, brauc man līdzi sakārtot banketus. Vasaras brīvlaikā daudz man palīdz, pa reizei piemēra manu pavāra formu. Viņš ar mani un mūsu biznesu lepojas, par ko man ir liels prieks! Reinis atnāk uz “Hercogu”, uzreiz pārlūko kas kur notiek pie darbiniekiem. Mana mamma bija veikala vadītāja, un man asinīs ir tirgošanās. Domāju, ka viņam ir līdzīgi.

Kāds var būt izcils speciālists, bet viņš nekad nebūs uzņēmējs, jo tas nav dots.

BalticTravelnews.com: Itālijā raksturīgi, ka ģimene var sanākt kopā un pagatavot picu. Kurš ēdiens kopīgā darbā var savilkt kopā latviešu ģimeni?

Andris Rūmītis: Frikadeļu zupa!

BalticTravelnews.com: Tiešām?!

Andris Rūmītis: Jā, visiem bērniem patīk darboties ar plastilīnu. Frikadeļu gatavošana ir kaut kas līdzīgs.

BalticTravelnews.com: Kāda būtu darbu sadale un gatavošanas secība četru cilvēku ģimenē?

Andris Rūmītis: Izstāstīšu recepti, lai darbadienas vakarā, visiem pārnākot mājās, pusstundā būtu gatava garda frikadeļu zupa. Garantēju! Vienīgi buljonam jābūt jau iepriekš gatavam. Tātad! Es ienāku mājā un ieslēdzu tējkannu ar ūdeni. Sieva mizo kartupeļus, meita burkānus. Dēlam grūtākais darbs – viņš mizo sīpolus. Maltā jaunlopa gaļa ir nopirkta tirgū, samalta acu priekšā. Gaļas masai pievienoju rīvmaizi, pienu, olu, sarīvētu sīpolu un ķiploku. Dēls un meita veido smuki apaļas frikadeles. Es rīvēju burkānus, un tos katlā, kurā ielieta eļļa, apcepu. Sieva tikmēr griež kartupeļus. Katlā pieleju buljonu un karsto ūdeni, pagaidu pirmo burbuli. Pielieku kartupeļus. Pēc piecām minūtēm lieku iekšā frikadeles un vēl pavāru. Protams, zupai pievienoju klāt gaļas kopējo garšvielu, sāli un piparus. Nevajadzētu zupu gan turēt ilgāk par 48 stundām. Frikadeļu zupa nav soļanka.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs ienācāt restorānu biznesā?

Andris Rūmītis: Es nekautrējos no savas pagātnes – esmu pēc izglītības auto remontatslēdznieks. Sanāca tā, ka izgāju vēl trīs mēnešu pavāru kursus. Pirmā darbavieta bija Zooloģiskā dārza kafejnīcā. Mainīju darbavietas, līdz nonācu viesnīcas Maritim restorānā. Tur sapratu, ko nozīmē augsta līmeņa pavāra profesija. Vēlāk Meidropā saimnieki man iemācīja daudz no cilvēcības, vēl vēlāk pastrādāju steiku namā “Dome” pie vēl vieniem foršiem saimniekiem Oksanas un Jāņa. Mazliet pa vidu bija arī vēl cita pieredze, bet drīz vien jau sapratu, ka es vairs ne uz vienu nestrādāšu, man būs kaut vai kas mazs, bet savs. Par kompanjonu izvēlējos tuvu bērnības draugu un strādājam. Ne vienmēr mums ir vienāds skatījums, bet tas ir labi, jo tā nonākam pie labākā rezultāta.

BalticTravelnews.com: Vai Jūs labprāt ceļojat?

Andris Rūmītis: Jā, ceļoju es daudz. Esmu bijis daudz kur Eiropā, arī Taizemē, Maldivu salās. Man ļoti patīk Itālija, Romā pat esmu dažus mēnešus dzīvojis, stažējoties. Venēcijā es ceļojumā ar sievu biju restorānā Riviera, kur es tiešām sajutu tādu emocionālo pacēlumu, kas mani kā klientu ļoti gandarīja. Paņēmām degustāciju plati, vīnu, daudz vairs neskatoties cenas, ja jau tur reiz esam aizbraukuši, tomēr rēķins bija zem Rīgas premium klases restorānu apmeklējuma divatā rēķina. Bet tā ir Venēcija, atceramies! Viss pietam bija tik garšīgs. Mums pienāca saimnieks, kurš atvadoties uzdāvināja vīna attaisāmo ar uzrakstu Riviera, sakot: “Tas Jums nākamajai vīna pudelei!” Izgājām ārā, kur viņš bija atkal priekšā un atvadījās no mums. Tā ir cita mentalitāte un kultūra, visi šeit to var arī nesaprast.

BalticTravelnews.com: Ko Jums nozīmē automašīna?

Andris Rūmītis: Man tā ir svarīga un attiecīgi tai jābūt ērtai un manām prasībām atbilstošai. Es braucu daudz, daudz runāju tad pa telefonu, protams, to neturot rokā. Tādā veidā es varu pa ceļam nokārtot daudz lietas. Bija man iespēja pamēģināt pabraukt ar dažādiem Porsche modeļiem, forši tā sevi palutināt. Mani top zīmoli – Porsche, Mercedes Benz un BMW. Man patīk teiciens, ka BMW ir līdz 40 gadiem lai sevi uzbudinātu, bet pēc 40 Mercedes Benz, jo tad mazliet jau jānomierinās, viss jau ir sasniegts. Porsche ir šajā teicienā kaut kur pa vidu.

BalticTravelnews.com: Kur Jums patīk aizbraukt Latvijā? Kā vēl atpūšaties?

Andris Rūmītis: Man ļoti patīk Latgale, kur dēlam pie Rāznas ezera vasarās notiek džudo nometne. Esmu gandarīts, ka mans dēls sporto. Es viņu nespiežu piedalīties sacensībās, bet viņš ir daudz apguvis. Man ar treneri ir sanākušas sarunas, ka pat skolas bērni nemāk mest kūleni. Brīvajā laikā es pats nodarbojos ar Džiu-Džitsu, man ir vismaz trīs treniņi nedēļā. Pats vadāju dēlu uz džudo treniņiem, kopā ziemā aizbraucam uz Riekstukalnu paslēpot. Braucam pastaigāt gar jūru, kas ir tuvu.

Kompanjonam lauki ir Alūksnē, kur man arī patīk aizbraukt. Labi jūtos pie ūdens. Citreiz aizbraucam ar sievu sevi palutināt klusajā Jonathan SPA, Amatciemā. Pabraukājam apskatīties pilis, muižas. Mans atklājums ir Annas Hotel – viesnīca nekurienē ar tik labu ēdienu!

BalticTravelnews.com: Ja Jums būtu iespēja gadu pavadīt atvaļinājumā ārpus Latvijas, kuras trīs vietas pasaulē tās būtu?

Andris Rūmītis: Es noteikti dotos kopā ar ģimeni. Noteikti atgrieztos vēlreiz Taizemē. Viens no maniem sapņiem ir aizbraukt uz Kubu, bet vislielākais sapnis apceļot Austrāliju un Jaunzēlandi.

Uzziņa

2018. gada 1. decembrī zīmolam ģimenes restorāns Hercogs paliks deviņi gadi.

“Hercogā”, Mārupē ir divas plašas zāles, kurās var pusdienot vai rīkot banketus līdz pat 100 viesiem. Restorāns piedāvā internacionālu virtuvi ar gardiem un veselīgiem ēdieniem.

“Hercoga” ēka Ķīpsalā bijusi vācu uzņēmēja Bēma ģipša fabrika – 19. gadsimta beigu Rīgas ķieģeļu arhitektūras paraugs ar krāšņām mūra detaļām un faktūrām, interesantām koka konstrukcijām, raksturīgu logu ritmu un dalījumu. Fabrikas atrašanās pašā upes krastā izskaidrojama ar tajos laikos ērto izejmateriālu un produkcijas transportu baržās pa upi.

“Hercogs” Mežaparkā atvērts kopš 2017. gada decembra – te var gan paēst restorānā, gan kafejnīcā, iegādāties līdzņemšanai konditorejas un kulinārijas izstrādājumus.

“Hercoga” pieredzējusī komanda apkalpo svinības klienta izvēlētā vietā. Tā var būt mājas ballīte, kurai sagatavo uzkodas līdzņemšanai (sākot no 10 personām), kāzas, konferences vai arī plašs korporatīvs pasākums.

Restorānu komandai ir pieredze arī sevišķi lielu banketu apkalpošanā 500 personām un vairāk.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.