Februāra pēdējās dienās Rīgā īsā vizītē bija ieradies viens no Īrijas lidsabiedrības "Ryanair" desmit ietekmīgākajiem cilvēkiem - tās komercdirektors Deivids O'Braiens. Kopā ar savu komandu viņi viesojās visās trīs Baltijas valstīs, lai atklātu jaunos ziemas reisus, pārrunātu aktualitātes ar lidostām, kā arī individuāli uz intervijām tiktos ar pāris mediju pārstāvjiem. Arī travelnews.lv izmantoja iespēju un sēdās pie sarunu galda ar "Ryanair" pārstāvi.
Jau vēstījām par daļu no sarunas - ka "Ryanair" plānos ietilpst veidot jaunu bāzi Baltijā, iespējams Rīgā, kā arī publicējām lidostas Rīgas atbildi uz šiem "Ryanair" izteicieniem: Lidosta «Rīga»: vēlamies redzēt «Ryanair» bāzi Rīgā, bet šeit ir liela konkurence
Reklāma
Piedāvājam iepazīties ar pilnu interviju:
Esam dzirdējuši lielu neapmierinātību ar “Ryanair” jaunajām politikām – gan to, ka cilvēkiem rokas bagāža jānodod pie iekāpšanas lidaparātā, gan arī to, ka cilvēki tiek izsēdināti katrs atsevišķi. Kā Jūs varētu komentēt jaunievestās politikas no “Ryanair” puses?
Viss patiesībā ir ļoti vienkārši - ikviens mūsu pasažieris drīkst lidmašīnā ienest divas rokas bagāžas vienības, ja ir iegādājies "Priority" pakalpojumu. Ja nav, tad lidaparātā var ienest vienu - mazāko - rokas bagāžu. Otra, lielākā bagāžas vienība tad tiek ievietota lidmašīnas bagāžas nodalījumā bez maksas. Es uzsveru - bez maksas. Rokas bagāžas nodošana bagāžas nodalījumā nozīmē, ka lidmašīnas salons nav pārbāzts ar bagāžu, kā arī to, ka lidaparāts pacelsies tam paredzētajā laikā, jo nebūs jāpavada papildu minūtes, domājot kur nolikt lieko bagāžu. Piemēram, “Wizzair” agrāk par lielās rokassomas pārvadāšanu prasīja pat 20 eiro samaksu!
Bet vairs viņi tā nedara…
Jā, viņi nomainīja savu politiku, lai kopētu mūs! Jo mūsu bagāžas noteikumi ir loģiski! Es arī neticu, ka jūsu lasītāji kritizē mūs. Es domāju, ka kritizē tie, kas nekad nav lidojuši ar “Ryanair”. Jo mūsu noteikumi ir pavisam skaidri – somas nodošana ir bez maksas! Un tas ir godīgi! Lidmašīnas salons pavisam vienkārši nav būvēts tā, lai tajā varētu ievietot 180 pasažieru somas. Tas nav fiziski iespējams. Un ja to mēģina, tad lidaparāta pacelšanās tiek aizkavēta, jo jāmeklē vietas pēdējām somām. Tas ko mēs darām ir ļoti godīgi pret klientu. Tie, kam ir ļoti svarīgi lidot ar savu somu salonā, to vēl arvien var darīt - par to samaksājot pāris eiro vairāk. Tas ir gadījumos, kad cilvēks vēlas izkļūt no lidmašīnas pirmais vai vēlas paturēt savu somu acīs. Bet vairumā “Ryanair” lidojumu bagāžas saņemšana ir ļoti ātra – tā saņemšanas vietai nonāk pat ātrāk nekā pats pasažieris. Tas nereti ir dēļ tā, ka lidojam uz mazām lidostām un loģistika tajās ir ļoti ātra. Cilvēki, kas lido ar "Ryanair", to zina un viņi par mums nesūdzas.
Runājot par nejaušo vietu izdalīšanu – ja cilvēki vēlas sēdēt kopā, tad mums ir jānodrošina iespēja viņiem sēdēt kopā. Un ja viņus neuztrauc kur viņi sēž, tad nav starpības tāpat kur viņi sēž. Ir iespēja iegādāties sēdvietas kuras cilvēks vēlas. Ir skaidra sistēma un nosacījumi.
Mēs domājam, ka mūsu politikas ir pilnīgi loģiskas un pamatotas. Un tie, kas sūdzas, patiesībā nekad nav lidojuši ar “Ryanair”.
Mēs papētījām “Ryanair” galamērķus un secinājām, ka jūs lidojat vairāk no Viļņas nekā no Rīgas. Kāpēc “Ryanair” dod priekšroku Lietuvas lidostām, tostarp Viļņai?
Mums Lietuvā ir divas bāzes – Kauņā un Viļņā. Tas arī ir galvenais iemesls, kāpēc mēs no šīm lidostām varam izveidot vairāk maršrutus nekā no Rīgas. Ja lidaparāts ir fiziski dislocēts konkrētā lidostā, tas var izveidot savienojumus ar lidostām, kurās lidaparāti nav izvietoti. Ja lidaparāta šajā lidostā nav, šī lidosta var būt tikai kā savienojums citām lidostām. Līdz ar to – no Viļņas lidojam vairāk nekā no Rīgas, jo mums tur ir bāze. Kāpēc mums tur ir bāze? Jo Viļņas lidosta pērn piedāvāja zemāku cenu nekā Rīga. Abu valstu tirgi ir ļoti līdzīgi, neskatoties uz to, ka Lietuvā iedzīvotāju ir nedaudz vairāk. Šeit bija runa par darījumu izdevīgumu.
Četrus gadus atpakaļ “Ryanair” Rīgā bija nonācis āķīgā situācijā, apkārt pat klīda baumas, ka “Ryanair” varētu pamest Rīgas lidostu. Tomēr šobrīd “Ryanair” atklāj arvien jaunus galamērķus no Rīgas, nesen arī sveica savu 11.miljono pasažieri. Kādas ir attiecības starp “Ryanair” un Rīgas lidostu šobrīd? Kas ir lielākie izaicinājumi?
Vēl šodien mēs satikāmies ar Rīgas lidostas valdes priekšsēdētaju Ilonu Līci. Es teiktu, ka mūsu attiecības ir labas. Uzskatām, ka lidosta tiek labi pārvaldīta, līdz ar to nav nekādu problēmu vai izaicinājumu no mūsu puses. Ir gan lēmumi, kas jāpieņem no “Ryanair” puses – kur un kad mums vajadzētu izvietot vai pārvietot mūsu lidmašīnu floti Baltijā, bet tas būs jautājums par cenu, ilgtermiņa iespējām un garantijām, kā arī infrastruktūru. Un šajā jautājumā mēs turpināsim runāt ar visām trim Baltijas valstīm un to lidostām par šiem jautājumiem. Līdz ar to tie nav izaicinājumi, tā ir parasta uzņēmējdarbība. Ja izrādīsies, ka Tallina piedāvās labākus nosacījumus ilgtermiņā nekā Rīga, tad mēs izvēlēsimies Rīgu. Ja Rīga, tad bāzēsim lidostu šeit.
Ir skaidrs, ka daudz ko ietekmē fakts vai valstī ir izveidota bāze vai nav. Runājot par “Ryanair” nākotni Rīgā – varbūt varat paspekulēt kādas ir attīstības iespējas gan ar izveidotu bāzi, gan bez tās - un ko varētu pasažieri sagaidīt tuvāko pāris gadu laikā?
Būtībā ir pat četri dažādi varianti nākotnei – mēs izveidojam bāzi un mūsu bizness aug, mēs izveidojam bāzi un mums Latvijā bizness sarūk vai arī mēs neizveidojam bāzi un mūsu bizness aug vai sarūk. Visi četri varianti ir iespējami!
Un tomēr jautājums paliek – ko Latvijas iedzīvotāji varētu sagaidīt no “Ryanair” tuvāko 2 līdz 5 gadu laikā?
Latviešiem vajadzētu cerēt uz to, ka mēs atvērsim bāzi Latvijā. Jo tas nozīmēs arvien vairāk tiešu lidojumu par zemām cenām. Šobrīd ir droši sakāms, ka mūsu lidojumi ir pieprasīti.
Un nepārprotiet mani, es uzskatu, ka Rīgas lidosta ir izdarījusi milzīgu un neatsveramu darbu, veidojot savu biznesu. No Rīgas, ja pareizi zinu, ir iespējams aizlidot pat uz 100 galamērķiem. Tas ir vairāk nekā no Hītrovas lidostas!
“airBaltic”…
Jā, bet šie lidojumi mēdz būt reģionālas nozīmes. Tas, kas notiktu “Ryanair” bāzes gadījumā Rīgā –pieaugtu tiešo lidojumu skaits no Rīgas uz Eiropas galamērķiem! Pārsvarā no Rīgas mēs vēlētos lidot ārpus Skandināvijas un Baltijas valstīm.
Varbūt varat pastāstīt kas ir iemesli “Ryanair” “veiksmes stāstam”? Pērn arī apsteidzāt “Lufthansa”, kļūstot par lielāko aviokompāniju Eiropā…
Pavisam vienkārši – zemākās izmaksas, kas nozīmē iespēju piedāvāt zemu cenu lidojumiem, ļoti labs serviss tajās lietās, ko cilvēki vēlas – plašu galamērķu izvēli, modernas lidmašīnas, kā arī efektīvu un uzticamu servisu. Jā, protams, cilvēki neatteiktos no šampanieša par brīvu, bet to vairs neviena aviokompānija nedara ekonomiskajā klasē īsa lidojuma ietvaros. Īsos lidojumos galvenais ir iedot cilvēkam to, ko viņš vēlas – nokļūt no punkta A līdz punktam B, nevis teikt viņam ko viņš vēlas. To agrāk darīja lielās aviokompānijas, kas arī sasolīja lietas, ko nespēja paši izpildīt.
Kas ir lietas par ko latvieši visvairāk sūdzas un otrādi – ir apmierināti, saistībā ar “Ryanair”? Varbūt tie ir lidojumu laiki?
Mūsu pieredze Latvijas tirgū ir ļoti pozitīva. Mūsu lidmašīnu noslodzes rādītāji ir ļoti augsti. Augstāki par 90%. Līdz ar to tas norāda, ka latvieši kopumā ir apmierināti ar mūsu pakalpojumiem. Protams, individuālā līmenī, pārvadājot miljonu pasažieru gadā, ik pa laikam būs kāda sūdzība par kaut ko, bet skaidrs ir viens – ja būtu problēmas, cilvēki ar mums nelidotu. Un lidmašīnu noslogojums pierāda, ka mūsu serviss latviešiem patīk!
Kā “Ryanair” sokas ar jaunajiem galamērķiem no Rīgas? Kāds ir pieprasījums pēc tiem?
Mēs esam ļoti apmierināti.
Varbūt varētu nedaudz sīkāk?
Šoreiz nē, tas ir bizness (smejas). Bet mēs redzam, ka cilvēki vēlas šos galamērķus, to parāda agrās rezervācijas. Jo mūsu jaunie galamērķi nozīmē, ka viņi var ar tiešo lidojumu nokļūt šajos galamērķos, nevis lidot, piemēram, ar pārsēšanos Frankfurtē.
Iespējams, ka tas ir tāpēc, ka pagājušajā gadā Latvijā īsti nebija vasaras…
Jā, es pats esmu no Īrijas, tāpēc zinu, ko nozīmē vasaras trūkums!
Runājot par pasaulē arvien pieaugošo pieprasījumu pēc lidaparātiem un “Ryanair” plāniem turpināt augt… Kā tiekat galā ar šo situāciju?
Mums jau šobrīd ir 240 lidaparāti un tas ir pietiekams skaits, lai mēs sasniegtu mūsu mērķi - 200 miljonus pārvadāto pasažieru gadā līdz 2024.gadam. Un, man jāsaka, ka lidmašīnu pieprasījums ir tāda cikliska parādība. Es nebrīnītos, ka vismaz viena liela Eiropas lidsabiedrība nākamgad varētu bankrotēt.
Vai “Ryanair” varētu pārpirkt šādu aviokompāniju?
Nē. Nav mērķis pirkt bankrotējušu lidsabiedrību. Mēs tikai aizņemtu viņu vietu tādā gadījumā.
Cik daudz cilvēku izmanto iespēju lidot ar reģistrēto bagāžu par maksu?
Mazāk nekā 20%.
Kā sadalās “Ryanair” klientu skaits pēc dzimuma?
(sarunā iesaistās “Ryanair” pārdošanas un mārketinga izpilddirektors Baltijā un Ziemeļvalstīs Kriss Lundskojs (Chris Lundshøj)): Mūsu prezentācijās un oficiālajos dokumentos redzams, ka sadalījums ir gandrīz puse uz pusi. 55% no lidotājiem ir sievietes, bet 45% - vīrieši.
Deivids O’Braiens: Tas mani nepārsteidz, jo tam ir izskaidrojums – agrāk mēs īpaši centāmies piesaistīt jauno ceļotāju paaudzi, kas arī ir vairāk balansētāka dzimumu ziņā.
Vai “Ryanair” pasažieru demogrāfiskie dati ir mainījušies pēdējo gadu laikā?
Ja būsim godīgi, mēs tikai pāris gadus atpakaļ sākām piefiksēt šos datus – gan dzimumu, gan arī vecumu mūsu pasažieriem.
(sarunā iesaistās “Ryanair” maršrutu attīstības menedžere Evelīna Horvata (Evelin Horvath)): Tas ko mēs redzam, ir ļoti plaši demogrāfiskie dati – ar “Ryanair” lido gan jauni, gan arī gados vecāki cilvēki. Vidējais ceļotāja vecums varētu būt no 25 līdz 60 gadiem.
Kriss Lundskojs: Īpaši Baltijas valstīs var novērot to, ka ar “Ryanair” lido visa vecuma cilvēki, salīdzinot ar pārējām Eiropas valstīm.
Deivids O’Braiens: Un šeit, droši vien, savu lomu spēlē arī mūsu jaunā programma “Vienmēr uzlabojamies”, kas ir mērķēta vairāk uz ģimenēm. Agrāk ar mūsu lidojumiem ideāli apmierināti bija cilvēki, kas lidoja inviduāli un gribēja nokļūt no viena punkta uz otru. Bet ja vēlamies radīt pievilcīgu produktu ģimenēm, ir jāveic izmaiņas produktā. Un tāpēc mēs izveidojām šo produktu.
Kurš no Ryanair papildpakalpojumiem tiek visvairāk pārdots?
Tie produkti, kas ir saistīti ar pašu lidojumu – bagāža, prioritārā iekāpšana, sēdvietas izvēles. Mēs šos produktus uzskatām par daļu no lidojuma izmaksām. Bet mēs esam ļoti patīkami pārsteigti par to, cik cilvēki aktīvi izmanto mūsu auto īres pakalpojumus. Tāpat svarīgi ir pieminēt “Ryanair Rooms” – mūsu viesnīcu produktu, kas pēkšņi ir “aizgājis”. Visu laiku šis produkts bija viduvējs, bet pēkšņi cilvēkos radusies interese par to.
Un ar ko tas būtu skaidrojams?
Iemesls, īstenībā, ir pavisam vienkāršs. Raugoties uz tiešsaistes aģentiem, kas pārdod viesnīcu pakalpojumus – tie visi pelna uz komisijām. Visur ir teju vienāda cena, atšķiras tikai šo aģentu attiecības ar viesnīcām un tas, cik daudz viņi nopelna komisijās. Bet viens ir tipisks – viņiem ir nepieciešamas komisijas, lai uzturētu sevi un samaksātu “Google” par to, lai viņu reklāmas rādītos augstāk. Mūsu gadījumā mums nav jāmaksā nekādas maksas par to, lai mūsu pakalpojums rādītos augstāk. Klients pie mums nāk tāpat un mums katru mēnesi ir 50 miljoni unikālo lietotāju. Un mums ir vairāk nekā 130 miljoni pasažieru ik gadu. Raugoties uz, piemēram, “Booking.com”, viņi maksā “Google” vairāk nekā 2 miljardus ASV dolāru ik gadu. Līdz ar to būtībā viņi saņem komisiju par pakalpojumu un atdod to “Google”, cenšoties paturēt tik daudz, cik vien paši var. Mūsu gadījumā mēs ņemam komisiju un to atdodam mūsu pašu pasažieriem. Mēs no katras rezervācijas atdosim 10% komisijas maksu atpakaļ klientam kā “Ryanair” ceļojumu kredītu viņu kontā. Un tas ir iemesls, kāpēc šis pakalpojums ir “aizgājis”. Mēs neiegūstam daudz naudas no šī pakalpojam, bet mēs kaut ko nopelnam un dodam pasažieriem daudz labāku viesnīcu piedāvājumu, atdodot 10% atpakaļ. Līdz ar to arī tas ir kļuvis par visai ievērojamu mūsu produktu.
Kā izskatās ideāla lidosta “Ryanair” skatījumā?
Lēta lidosta! (smejas) Nu jā, cena ir galvenais. Protams, arī lidostas attālums līdz pilsētai, pieejamā infrastruktūra. Pavisam nopietni runājot, man jāsaka, ka labāk ir būt tuvāk tirgum, nekā būt tālāk no tā.
Par piemēru varētu minēt Glāzgovas lidostu (“Ryanair” paziņojis, ka pārvietos savu bāzi no Glāzgovas uz Edinburgu un arī no Rīgas drīzumā lidos tieši uz Edinburgu, nevis Glāzgovu – red.piez.). Tā patiesībā nav dārga lidosta. Bet ar jaunizveidoto nodokli, ko viņi uzlikuši katram pasažierim, tā kļūst par dārgu lidostu. Salīdzināsim to ar Bormutas lidostu. Ja no Spānijas lido uz kādu no šiem galamērķiem, lidojot uz Glāzgovu jālido piemēram papildu stunda. Līdz ar to kāpēc vispār tur lidot – lidojam vienkārši uz Bormutu. Tas, ko lidostas nereti aizmirst ir to attālums no mērķa auditorijas. Viens no iemesliem kāpēc mēs izplešamies Vidusjūras austrumu daļā ir tas, ka turp jālido par stundu mazāk nekā uz Vidusjūras rietumu daļu. Līdz ar to mēs attīstāmies Grieķijā, Izraēlā, arī Jordānijā. Lai tos sasniegtu, ir jālido par stundu mazāk nekā līdz piemēram Tenerifei un daudziem citiem galamērķiem. Lidojot uz Eilatu un Akabu mēs ietaupām to stundu. Līdz ar to lidostas, kas ir tuvāk nekā tālāk, ir izdevīgas. Arī lidostas, starp kurām ir ūdens mums patīk – jo cilvēki šos attālumus parasti vēlas lidot.
Kādas ir “Ryanair” prognozes – kā mainīsies lidošana tuvāko 5 – 10 gadu laikā jūsu klientam? Esat jau minējuši par savu “zaļo” iniciatīvu (“Ryanair” tuvāko gadu laikā plāno kļūt par zaļāko lidsabiedrību Eiropā – red.piez.), kas vēl?
Pēdējo piecu gadu laikā mums ir bijusi mūsu “Vienmēr uzlabojamies” programma, kuras ietvaros esam ļoti pilnveidojuši savu digitālo pusi. Ir bijuši arī fiziski uzlabojumi ar mūsu jaunajām lidmašīnu sēdvietām. Taču tajā pašā laikā esam spējuši arvien samazināt savas lidojumu izmaksas un piedāvāt arvien jaunus galamērķus. Līdz ar to, mana prognoze ir, ka mēs turpināsim šo ceļu. Piedāvāsim jaunus galamērķus un beigu beigās viss tāpat būs balstīts uz tām pašām lietām, uz ko šobrīd. Cena, galamērķu izvēle un ērtums cilvēkiem. Mēs arī turpināsim pilnveidot šīs lietas! Bet man ir grūti prognozēt sīkāk!
Kāds ir “Ryanair” galvenais mērķis nākotnē?
Mūsu mērķis ir skaidrs – 200 miljoni pasažieru gadā līdz 2024.gadam. Un tas ir, ņemot vērā visus lidojumus visās valstīs. Un tas ir ļoti skaidrs mērķis. Lai to sasniegtu, mēs nedrīkstam apstāties, mums jāturpina attīstība.
Pagājušajā gadā mēs novērojām visai lielu starpgadījumu ar “Ryanair”, kā rezultātā nācās atcelt lidojumus, bija neskaidrības par un ap kompāniju un lidojumiem. Vai varat garantēt, ka nekas tāds neatkārtosies?
Es nenoliegšu, mums bija liela problēma. Un es nevēlos to noraidīt vai mazināt – mēs pieļāvām ļoti lielu kļūdu. Kļūda bija pilotu atvaļinājumu sistēmas aprēķinos – pārāk daudz pilotiem tika piešķirti atvaļinājumi šajos mēnešos. Pirmkārt, daudzi no cilvēkiem, kas pieļāva šo kļūdu, vairs “Ryanair” nestrādā. Otrkārt, mums nekad nav trūkuši piloti, mums tikai trūka piloti, kas būtu bijuši darbā konkrētajā periodā. Un pēc notikušā incidenta, nomainījusies sistēma, kas veido lidmašīnu komandas – tagad pilotus ar lidojumiem savieno cilvēki, kas iepriekš veidoja arī stjuartu grafikus. Un viņi to dara perfekti jau gadiem. Mēs arī esam pieņēmuši papildu cilvēkus, kas strādā pie šiem jautājumiem.
Līdz ar to jūs garantējat, ka nekas tāds vairs neatkārtosies?
Es varu garantēt, ka tieši šī konkrētā kļūda vairs neatkārtosies!
Es jums apsolīju pāris vieglus jautājumus – cik bieži esat Rīgā un kas jums patīk Rīgā?
Rīgā es viennozīmīgi neesmu pietiekami bieži. Ja nemaldos, pēdējo reizi šeit viesojos pirms desmit gadiem. Rīgā man patīk vecpilsēta, kas ir ļoti skaista. Arī latvieši ir ļoti draudzīgi un patīkami cilvēki! Ko gan vairāk cilvēkam vajag?
Kas ir jūsu iecienītākais galamērķis Eiropā?
Šādi jautājumi nav godīgi… Mums ir 212 iecienītākie galamērķi Eiropā! Bet ja man jāatbild, tad man jāsaka mājas!
NEDĒĻAS LASĪTĀKAIS
.png "Ekskursijas Latvijā! Latvia Tours")
