LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Cēsu Tūrisma attīstības un informācijas centra vadītājas Andras Magones

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Cēsu Tūrisma informācijas centra vadītāja Andra Magone vietējo tūrisma dzīvi vada astoņus gadus. Pilsētas stiprā puse ir senā vēsture, ar kuru ļoti dažādi var uzrunāt ne tikai ārzemju, bet arī vietējos ceļotājus. Šis ir laiks, kad pilsētā ar katru gadu atgriežas aizvien lielāka dzīvība, kas savukārt paver iespējas gan tūrisma dzīves organizatoriem, gan katram vietējam kļūt par kāda oriģināla tūrisma pakalpojuma sniedzēju.

BalticTravelnews.com: Kas Cēsīs ir pilnīgi jauns, ko būtu vērts redzēt un apmeklēt?

Reklāma

Andra Magone: Cēsīs šogad atver divus jaunus restorānus, no kuriem vienu – Vanadziņa māju vecpilsētā – var jau apmeklēt. Ēka ir atjaunota tieši tādā izskatā, kāda tā bija Latvijas brīvvalsts laikā. Viens no pēdējiem īpašniekiem bija Cēsīs zināmais ārsts un no 1922.-1933. gadam pilsētas galva ar Triju Zvaigžņu ordeni apbalvotais Kārlis Vanadziņš. Restorāna virtuve ir ziemeļu stilā. Ēkā tiek piedāvātas arī naktsmītnes. Pieejami seši numuri un viens studijas veida apartaments. Viesnīcai nav recepcija, darbojas kodu atslēgu sistēma. Vanadziņa mājā divvietīga numura cena ir vidēji 65 EUR par nakti.

Vasaras otrā pusē vecajā ugunsdzēsēju depo, kas pats par sevi jau ir ēka ar izcilu stāstu, cēsnieks un Rīgā labi zināmais šefpavārs Māris Jansons vērs restorānu. Tā nosaukums veidots no senā Cēsu pilsētas nosaukuma - KEST. Šajā restorānā viņš plāno piedāvāt ne tikai latvisko, bet vispasaules sezonālos ēdienus.

BalticTravelnews.com: Tiem, kuri nav viesojušies vismaz gadu Cēsīs, atgādiniet, kādi vēl bijuši nesenie jaunumi Cēsu tūrisma dzīves piedāvājumā?

Andra Magone: No pagājušā gada netālu no Gaujas darbojas viesnīca Villa Santa. Tās teritorijā atrodas trīs dzīvojamās villas ar restorānu, SPA zona, viesību zāle un sens ābeļdārzs. Viesnīcas un restorāna pakalpojumi jau šobrīd ir augsti pieprasīti, viesi ļoti novērtē klusumu, atmosfēru un gaumīgo dizainu.

Cīrulīšu dabas takās ir atjaunota infrastruktūra un ir izveidots jauns atzars ar pieeju Zvanu klintīm, kuras iepriekš nebija iespēja aplūkot. Šis vides objekts ir pieejams gan jaunajām māmiņām, gan cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, jo laipas ir platas, līdzenas un ar iespēju izmainīties diviem ratiņkrēsliem.

BalticTravelnews.com: Latvijā sekmīgi strādā trīs reģionālās koncertzāles. Kāds ir Vidzemes reģionālās koncertzāles pienesums Cēsu kultūras un reizē arī tūrisma dzīvē?

Andra Magone: Neatsverams! Vidzemes reģionālās koncertzāles misija ir sniegt ieskatu augstas kvalitātes klasiskajā mūzikā, kā arī kvalitatīvā popmūzikā. Līdz ar to mūziķiem jāizkļūst caur ļoti smalku atlases sietiņu, lai nokļūtu uz koncertzāles skatuves Cēsīs. Piedalās gan Latvijas zvaigznes, gan ārzemju viesmākslinieki. Pie mums brauc baudīt kvalitatīvus priekšnesumus no visas Latvijas un pat tuvējām kaimiņvalstīm.

BalticTravelnews.com: Kā var iepazīt Cēsu vēsturi? Kā darbojas pilsētas muzejs?

Andra Magone: Cēsu pašvaldība uztur Cēsu vēstures muzeju, kas apsaimnieko arī Izstāžu namu, Jauno un Viduslaiku pilis. Cēsu muzejam arī ir ārpus Rīgas lielākais vēsturisko priekšmetu krājums! Nelielu daļu no tā ir iespēja aplūkot vecpilsētā, muzeja darbinieku izveidotajā 19. gadsimta skolā, kur cilvēki var uzzināt, kā agrāk mācījušies skolēni. Ja iepriekš piesaka grupu vai skolēnu klasi, tad var satikt arī skolotāju un reāli piedzīvot, kāda bija mācīšanās tā laika skolā. Klasē saturīgā veidā iespējams svinēt bērnu jubilejas.

Cēsu viduslaiku pils ir nemitīgā attīstībā, un šobrīd tur noris lieli konservācijas un restaurācijas darbi. Rudenī pils dārzā atklās viduslaiku stila ēdināšanas nojumi, kā arī amatnieku darbnīcas. Tajā ikviens pils apmeklētājs, bez papildus maksas, varēs izmēģināt viduslaiku amatnieku darbus – tieši tādus, kādi senāk šeit bijuši. Līdzās jau ierastajam rotkalim un dārzniekam, te strādās arī raga un dzīvnieku kaula meistars. Ideja ir viduslaiku pilij piešķirt vēl dzīvāku tā laika garu. Mūsu stratēģija gan nav atjaunot viduslaiku pili tās sākotnējā izskatā un apjomā, jo tā būtu iejaukšanās ar mūsdienu materiāliem. Tehnoloģijām, kas, mūsuprāt, objektu bojātu. Mēs gribam saglabāt pilsdrupu seno izskatu, saglabāt to, turpināt izpēti, uz kā pamata veidot arvien jaunus dzīvās vēstures piedāvājumus.

BalticTravelnews.com: Cēsis ir Latvijas karoga radīšanas vieta. Vai par godu Latvijas simtgadei paredzēts arī kāds patriotisks pasākums saistībā ar valsts karogu?

Andra Magone: Cēsu muzejā ir atsevišķa ekspozīcija, kas veltīta Latvijas valsts karoga tēmai. Tur apskatāms arī Jāņa Lapiņa radītais pirmais Latvijas nacionālais karogs. Pirmajam eksemplāram ir arī savs stāsts. Karogs tika paņemts līdzi bēgļu gaitās un kā dārgums, satīts, nēsāts zem drēbēm. Pēc II pasaules kara beigām Lapiņa sieva atgriezās Latvijā, atpakaļ atvedot arī karogu. Visu otrās padomju okupācijas laiku tas bija jāslēpj, līdz Trešās atmodas laikā par to atkal varēja brīvi runāt un stāstīt. 1997. gadā Jāņa Lapiņu meita šo karogu uzdāvināja, viņas vārdiem, "tēva dzimtās puses muzejam Cēsīs". 1988. gadā, sākot runāt par Latvijas atjaunošanu, sarkanbaltsarkano karogu uzvilka Cēsu Jaunās pils tornī. Karogs tur redzams aizvien, tā simbolizējot, ka Cēsis ļoti kopj Latvijas valsts karoga tradīcijas un godina tā vērtību.

Taču, runājot par karoga pirmssākumiem, Atskaņu hronikā ir pieejams ieraksts, ka karapulks no Cēsīm 1279. gadā zirgu mugurās ar augsti paceltu sarkanu karogu, kam vidū bija balta josla, dodas uz Rīgu palīgā cīņai pret zemgaļiem. Tāpēc arī uzskatām, ka karoga dzimtene ir tieši Cēsis. Lai to vēl vairāk izceltu, šovasar rīkosim arī suvenīru konkursu ar devīzi “Cēsis – karoga dzimtene”.

Latvijas simtgades pasākumu kontekstā Cēsīs vairāk izcelsies tieši nākamgad, tos piesaistot 1919. gada Latvijas brīvības cīņu simtgadei. Cēsīm bija ļoti liela loma šajā vēstures pagrieziena punktā ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas kontekstā. Taču arī šogad 22. jūnijā notiks Cēsu kauju rekonstrukcijas, militārās tehnikas demonstrēšanas un izglītošanas pasākums "Latvijas Uzvaras diena". Vēl vērienīgāka šo brīvības kauju rekonstrukcija notiks nākamgad.

Noteikti aicinām apmeklēt Cēsis arī novembrī. Lāčplēša dienas svinības allaž Cēsīm ir bijis liels un patriotiska satura piepildīts notikums.

BalticTravelnews.com: Kā Cēsis gatavojas Līgo svētkiem?

Andra Magone: Cēsīs atzīmējam Vasaras saulgriežus, pasākumus vairāk organizējot 21. vai 22. jūnijā. Godinot Līgo tradīcijas, šogad uz pasākumu “Kad balti mākoņi līgo…” 22.jūnijā tiek aicināti tautas deju ansambļi, orķestris, tautas teātris. Koncerta noslēgumā, saulrietā Pils parka dīķī tiks iedegta tēlnieku Kārļa Īles un Kristapa Krolla lielā uguns skulptūra „Cēsu saule”. Noteikti tas būs iespaidīgs, emocijām piepildīts piedzīvojums, ko nevajadzētu palaist garām.

BalticTravelnews.com: Uz kuriem pasākumiem vēl Jūs šovasar aicināt noteikti ierasties viesus no tālākām vietām?

Andra Magone: Noteikti vērts 29. - 30. jūnijā apmeklēt sarunu festivālu Lampa, kurā būs 270 dažādas formas aktivitātes. Pasākums strauji kļūst lielāks un arī starptautisks. Pēc tam 14. jūlijā sekos Imantdienas, 15.jūlijā lielais Franču pikniks. Jūlija otrā pusē sāksies jau 12.-tais laikmetīgās mākslas festivāls “Cēsis 2018”. 20.-22. jūlijā notiks Cēsu pilsētas svētki. Pilsētas politika ir veidot šos svētkus saturā bagātus un ļoti kvalitatīvus. Cēsu pilsētas svētkos notiks ikgadējais rokmūzikas festivāls “Fono Cēsis”, būtiski, kas tas ir vienīgais šāda veida bezmaksas pasākums Latvijā, allaž piesaistīti āri ārzemju viesmākslinieki. 22. jūlijā Pils parkā gaidāma operdziedātājas Marikas Rebekas un Karela Marka Šišona uzstāšanās, ar ko ļoti lepojamies. 25. augustā notiks Viduslaiku diena, ko šogad veltīsim būvniecības tēmai viduslaikos. Bet par visiem pasākumiem var uzzināt vietnē www.pasakumi.cesis.lv

BalticTravelnews.com: Tuvojas Dziesmu un deju svētki, vai kāda veida aktivitātes gaidāmas arī Cēsīs?

Andra Magone: Jau bijuši vairāki ieskaņas koncerti gan koriem, gan deju kolektīviem, arī Cēsu Tautas teātrim un pūtēju orķestrim. Plānots, ka 7. un 8. jūlijā Pils laukumā pie Jaunās pils nodrošināsim gan lielo deju, gan dziesmu koncertu Zvaigžņu ceļā tiešraides translāciju uz lielā ekrāna. Tas būs pasākums piknika formātā, lai ikviens redzētu, kas notiek Rīgā un izjustu kopības sajūtu

BalticTravelnews.com: Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, pasākumu skaits pieaug, vai pilsētai jācīnās par katru apmeklētāju?

Andra Magone: Kopējā kontekstā tā var teikt, jo pasākumu apmeklētājs ir jau izlutināts, grūti viņu pārsteigt. Cēsīm šis process sanāk organiski, domājam, kas mums pašiem patiktu, un to arī piedāvājam apmeklētājiem. Manuprāt, mums izdodas, darāmajā ieliekam savas sajūtas, pieredzi, sirdi un dvēseli. Par to liecina kuplais pasākumu apmeklētāju skaits.

BalticTravelnews.com: Vai Jūs neskatāties skaudīgi uz Siguldu, kurai vēsturiski tūristu piesaiste izdodas varbūt nedaudz vieglāk? Vai atšķiraties?

Andra Magone: Nē, neesam skaudīgi! Strādājam daudzās lietās kopīgi, viens otru atbalstām, jo realitātē esam tik mazi, cik nu esam. Daudz devusi EnterGauja klastera izveide, kas mācījusi mums sadarboties, sarunāties, uzticēties, ka otrs izdarīs lietas tikpat labi, cik mēs to paši labi darītu.

Mēs sākam nedaudz atšķirties pasākuma ziņā, savos pasākumos cenšamies ielikt vēsturisko pamatojumu, patriotismu, izcelt Latvijas gaišos prātus. Sigulda vairāk orientējas uz aktīvo atpūtu. Neesam viens no otra tik tālu, līdz ar to pilsētas viena otru labi papildina. Līdzīgi sadarbojamies arī Valmieru, konsultējamies. Ja runājam par ārzemju tūrisma tirgu apgūšanu, tad jāstrādā tikai un vienīgi kopā!

BalticTravelnews.com: Kāda ir Vidzemes Augstskolas loma Jūsu tūrisma dzīvē?

Andra Magone: Tai ir ārkārtīgi liels pienesums. Man bija ļoti sāpīgi dzirdēt, ka Tūrisma programmā studentu skaits krītas... Tad arī strādājam pie tā, lai jauniešiem vairāk stāstītu par to, ka tūrismā strādāt ir forši! Rudenī skolās izvērtīsim dažādas aktivitātes. Būtisks ir arī augstskolas studentu veiktais pētnieciskais darbs, jo no katra bakalaura darba var izvilkt kādas atziņas, kas var mums noderēt. Atsevišķiem izpētes darbiem mēs esam pasūtītāji un varam ar jaunajiem pētniekiem sadarboties roku rokā.

BalticTravelnews.com: Ja nu kāds jaunietis šobrīd šaubās – studēt vai nestudēt tūrismu, ko Jūs viņam konkrēti teiktu?

Andra Magone: Darbs tūrismā ārkārtīgi paplašina redzesloku, jo jābūt pasaulei atvērtam. Tūrisma speciālistam jābūt ļoti zinošam vēsturē, ģeogrāfijā, mārketingā, pat fizikā un matemātikā. Tā ir iespēja satikt cilvēkus no visas pasaules, kas garīgi ļoti bagātina. Var arī nopelnīt, jo viss atkarīgs no katra paša. Pat mazi uzņēmēji tūrismā Cēsīs ir tik atšķirīgi! Kāds čīkst, ka nekas neizdodas, bet citam, piemēram, Cēsu maizei nekad netrūkst apmeklētāju, lai gan saimnieks sākotnēji vēlējās cept tikai garšīgu maizi, bet nu par to interesējas gan iebraucēji, gan slavē vietējie. Vieta ir izveidojusies pat par Cēsu mini tūrisma centru, jo arī tur var vienmēr paņemt drukātos materiālus par Cēsīm un apkārtni, kaut ko pajautāt saimniekam, viņš vienmēr ir priecīgs un viesmīlīgs. Tūrisms ir tik komplekss pasākums, ka, manuprāt, tajā var iesaistīties jebkurš pilsētnieks, ko arī mudinām darīt.

BalticTravelnews.com: Ko vēl varētu izveidot, ieviest Cēsīs?

Andra Magone: Mēs ļoti rūpējamies par vecpilsētu, runājam ar namīpašniekiem, lai mudinātu viņus sakopt, atjaunot īpašumus. Nav noslēpums, ka daudzi namīpašnieki dzīvo ārzemēs, un viņiem ir vienalga, kas šeit notiek un kā izskatās. Tapšanas procesā ir gastronomijas, zinātnes un kultūras centrs vecā Alusbrūža teritorijā, ko attīsta Vides risinājumu institūts. Jaunais centrs dos daudz lielāku pienesumu šajā jomā, jo pēc idejas autoru vārdiem , mērķis ir krustos mākslu, zinātni un gastronomiju. Intriģējoši, vai ne? Ceram, ka nākotnē Cēsīs, Cīrulīšu teritorijā taps arī Kosmosa centrs, kas vienlaicīgi būs gan izklaides, gan izziņas centrs, kur daudz runās par izpēti, kosmosu. Tas būs lielisks papildinājums ģimeņu piedāvājumam, kā arī magnēts tūristu neaktīvajai sezonai. Par šo vēl tiks lemts, bet, ja “zvaigznes sastāsies savās vietās”, prognozēts, ka ap 2023 – 2024. gadu Cēsu Kosmosa centram vajadzētu būt gatavam. Domājam par jaunu pastaigu maršrutu izveidi dabā.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs raugāties uz Latvijas tūrisma dzīves organizēšanu?

Andra Magone: Manuprāt, kad strādāja TAVA, tās uzdevums bija arī veidot Latvijas tūrisma stratēģiju, taču netika aizmirsts arī par procesu plānošanu. Pēc pievienošanas LIAA, spēcīgā kompetence ir mārketings, bet valstij nepieciešama arī tūrisma plānošana. Ekonomikas ministrijā arī šim tiek veltīti minimāli resursi, nav sajūtas, ka Latvijas tūrisma procesi kādā veidā tiek plānoti ilgtermiņā un mērķtiecīgi virzīti. It kā ir plānošanas reģioni, bet arī tie strādā katrs savas stratēģijas ietvaros, nav vienota redzējuma. Varbūt jāmeklē jauns sadarbības modelis, risinājums. Pirms mēneša biju Slovēnijā, un man patika, ka katra reģiona asociācija strādā vairāk kopā stratēģiski, kā arī valstī darbojas ļoti spēcīgas galamērķa pārvaldības organizācijas.

BalticTravelnews.com: Vai ir jūtama sadarbība Baltijas līmenī?

Andra Magone: Reizi pa reizei pamanu informāciju par LIAA Tūrisma departamenta tikšanās reizēm ar kaimiņvalstīm, taču ikdienas darbā to nemaz nejūtu. Šogad Piļu un Muižu asociācija sadarbībā ar kaimiņvalstu asociācijām organizē ceļošanas akciju.

BalticTravelnews.com: Vai Cēsu tūrisma informācijas centrs ir aizvien vajadzīgs? Nepietiek ar interneta mājaslapu u.c. elektroniskajiem instrumentiem?

Andra Magone: Vietējie iedzīvotāji atnāk tikai tad, kad viņiem vajag kādus materiālus vai suvenīrus. Latvijas iedzīvotāji – ceļotāji arī ienāk maz, jo viņi māk atrast informāciju internetā. Ārzemju tūristi nāk ļoti daudz, īpaši ceļotāji no tālām zemēm, kur nav bijusi pieejama informācija par mums, vai viņi nav mācējuši to atrast. Lielākā daļa, piemēram, nīderlandiešu atbrauc, paliek kempingā Apaļkalns, un tikai tad, sāk domāt, ko viņi Cēsīs darīs. Daudz vairāk šogad ir britu tūristu vecumā 50 +, kuri daudzviet pasaulē jau bijuši un tagad izlēmuši apmeklēt Latviju.

BalticTravelnews.com: Kas ārzemniekus uzrunā apmeklēt tieši Cēsis?

Andra Magone: Vācieši brauc noteikti tāpēc, ka šeit ir arī viņu vēsture. Jaunieši vairāk brauc draugu kompānijās, viņus tik daudz vēsture neinteresē. Igauņiem noteikti tas ir ģimeņu piedāvājums. Katrai mērķauditorijai savs. Mēs esam gadiem mērķtiecīgi strādājuši dažādos tirgos, lai Cēsīm piesaistītu tūristus. Lai arī ieguldītais tagad nāk atpakaļ, tomēr redzam vēl daudz darāmā.

BalticTravelnews.com: Dzirdēts, ka ārzemnieki, piemēram, ķīnieši iegādājas īpašumus Cēsīs...

Andra Magone: Jā, bet tajos dzīvo pamatā latvieši, maz viņu palika šeit, jo Cēsīs ir ļoti latviska vide. Ja nezina latviešu valodu, vietējā darba tirgū tas uzreiz ir jūtams mīnus.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs nonācāt tūrismā?

Andra Magone: Esmu no Cēsīm, Latvijas Universitātē ieguvu bakalaura grādu kā vides speciālists, maģistratūrā studēju cilvēku ģeogrāfiju un Vidzemes augstskolā stratēģisko vadību. Vienubrīd strādāju Vides ministrijā, Rīgā, bet drīz pēc studijām atgriezos Cēsīs, lai strādātu viesnīcā, un šeit paliku.

BalticTravelnews.com: Kuras Jums Cēsīs ir tuvākās vietas?

Andra Magone: Viennozīmīgi Cīrulīšu dabas takas, jo šī vieta mani fascinē. Katrā gadalaikā tur var ieraudzīt kaut ko citu. Man ir deviņgadīga meita, kurai cenšos parādīt pasaules plašumu. Kad ejam, tad kopīgi pētām, kā akmeņi sagūluši, kā klintīs mainās krāsas, kā notiek dabas procesi. Man ļoti patīk mazās formas koncerti, pasākumi Cēsu Izstāžu namā. Man vairs nepatīk lielas cilvēku masas un brīžos, kad vēlos baudīt kultūru, apkārt ir tik daudz cilvēku.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Andra Magone: Gribētos teikt, ka ceļošana, bet tas vairāk ir darbs. Man patīk gūt jaunu pieredzi, nevis skatīties TV. Adīšana tagad ir man hobijs, adu zeķes. Divos vakaros varu noadīt zeķu pāri. Man ļoti patīk pārgājieni, sportiskas aktivitātes, par ko noteikti jāpateicas LU Ģeogrāfijas fakultātei.

BalticTravelnews.com: Vai daudzi no Jūsu studiju biedriem strādā tūrismā?

Andra Magone: Ļoti daudzi!

BalticTravelnews.com: Kas spilgtāk palicis prātā no studiju procesa ģeogrāfos?

Andra Magone: Ka akmeni nevar saukt par akmeni – iezis, tā mācīja pasniedzējs Ojārs Āboltiņš. Man patīk matemātika, tādēļ novērtēju pasniedzēju Andri Baulu. Manā laikā dekāns bija Vitālijs Zelčs, ko augstu vērtēju.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs tulkotu – raksturotu vārdu ģeogrāfs?

Andra Magone: Traks cilvēks! Tāds, kurš nemitīgi vēlas visu laiku kaut ko jaunu uzzināt.

BalticTravelnews.com: Ir jēdziens “ģeogrāfu mafija”. Vai tas ir uz mūžu iekšā?

Andra Magone: Noteikti, lai ko cilvēks, kurš absolvējis Ģeogrāfijas fakultāti, arī dzīvē tālāk nedarītu. Viņā ir nemiers un dzirkstele, kas ir arī mums – visiem pārējiem.

BalticTravelnews.com: Ja Jums vajadzētu gadu padzīvot citā pasaules valstī, kur tas būtu?

Andra Magone: Kopš bērnības man ir sapnis padzīvot Madagaskarā. Džeraldam Darelam bija ļoti skaistas grāmatas par Āfriku, no kurām noteikti esmu ietekmējusies. Es noteikti gribētu gadu padzīvot Norvēģijas ziemeļos, kas ir ārpus civilizācijas. Esmu bijusi tur, pirmajā reizē man šķita, ka esmu nonākusi uz Marsa, kur nav dzīvības, augu. Tur varētu diennakti vasarās adīt. Mani fascinē Skandināvija, bet, visticamāk, tomēr gastronomijas dēļ padzīvotu pie Gardas ezera, Itālijā. Skaista vieta!

BalticTravelnews.com: Kur Jums patīk Latvijā atpūsties?

Andra Magone: Pie jūras, vienalga pat kurā vietā.

BalticTravelnews.com: Kurš no ceļojumiem joprojām silda Jūsu sirdi?

Andra Magone: Ceļojums uz Norvēģiju, kur bija fiziski grūti pārgājieni, bet sasniegtie galamērķi fantastiski. Man atmiņā ir viens no braucieniem, kad kempingā pamostoties, man bija sajūta, ka leģendas par troļļiem ir īstas... Trollis kaut kur kalnā kurina savu pavardu, un dūmi ir apņēmuši kalnu. Vidusskolas laikā padzīvoju arī Norvēģijā viesģimenē, kas arī man spilgti palicis atmiņā. Jaunības ceļojumi jau silda mūs visvairāk.

BalticTravelnews.com: Pasauli jau vēl neesat apceļojusi?

Andra Magone: Nē. Mana problēma ir tāda, ka man pilnīgi neinteresē ASV. Netipiska, bet ko tur var darīt. Ja nu es kādreiz vinnētu loterijā vai nauda kā citādi nokrist no gaisa, tad Lielo Kanjonu gan apskatītos.

BalticTravelnews.com: Kā raksturotu vēl savus ceļojumus?

Andra Magone: Man nekas nekad ārkārtējs negādās, nav pārpratumu ar rezervācijām, apmaldīšanos utt. Vienmēr veicas. Visvairāk ceļoju darba dēļ. Katru mēnesi pa nedēļai gandrīz sanāk, piemēram, šogad apmeklēto valstu sarakstā jau ir Beļģija, Zviedrija, Slovēnija, Vācija u.c.

BalticTravelnews.com: Kam svešā vietā pievēršat uzmanību? Ko cenšaties apskatīt, izbaudīt?

Andra Magone: Esmu iesaistījusies slēpņošanā jeb Geocaching, kur vieni, izmantojot koordinātes, izveido dažādās vietās slēpņus, bet citi tos cenšas atrast. Ideja ir tāda, ka slēpni izveido tādā vietā, ko ieteiktu apskatīt arī citiem un šādā veidā viņi atkļūst līdz turienei. Es cenšos atrast slēpņus, kas ir tālu nost no ierastā tūristu maršruta. Man bija interesanti Lībekā atrast slēpni – rūķu māju, kurā bija leļļu rūķi utt. Tas man palicis atmiņā visvairāk no visiem slēpņiem. Citreiz eju pa iezīmēto kalnu taku, telefonā pamanu, ka tuvumā ir slēpnis, aizeju līdz tam un ieraugu tādu ainavu, kādu bez šīs norādes es neieraudzītu. Tā man bija pērn Austrijā. Instrukcijā biju parakstījusies, ka no takas nekāpšu nost, bet vilinājums atrast slēpni bija lielāks.

BalticTravelnews.com: Kāds vēl varētu būtu Jūsu darba dzīves pagrieziens, ja tas nebūtu darbs TIC?

Andra Magone: Esmu kolēģiem teikusi, kas es varētu mācīties grāmatvedību un kas zina, varbūt kādreiz varētu sniegt grāmatvedības pakalpojumus. Dzīve piespiež būt zinošai IT jomā. Cēsīs ir RTU filiāle un reizēm nodomāju, ka es varētu pamācīties vēl ko pilnīgi ar tūrismu nesaistītu – aplikāciju veidošanu, piemēram.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs vēl iedvesmojaties?

Andra Magone: Es lasu grāmatas. Piemēram, man pēdējā laikā bijis interesanti izlasīt Šarlotes Lūkasas, kas patiesībā ir divu vācu rakstnieču kopējs pseidonīms, romānu “Tavs ideālais gads”. Grāmatu piedāvājums šodien ir ļoti bagātīgs, ieeju veikalā, atveru un saprotu – vajag vai man nevajag.

Ģimenei ir arī lauku mājas Straupē. Tur ir mana filharmonija dīķī ar varžu kori, mans SPA pirts mājā, piedzīvojumiem bagātas aktivitātes ar zāles pļāvēju rokā un cīņā ar kurmju rakumiem, kā arī privātais restorāns ar bioloģiski audzētiem dārzeņiem. Tā ir arī vieta, kur būt harmonijā, domāt un filosofēt.

Uzziņa

Cēsis dibinātas 1206. gadā un ir trešā vecākā pilsēta Latvijā. Liecības par apdzīvotību Cēsīs sastopamas sākot no IV gs. Straujāko attīstību Cēsis piedzīvoja Livonijas laikos, kad pilsēta izveidojās par Livonijas galvaspilsētu un Vidzemes galveno attīstības centru.

1323. gadā Cēsis iegūst pilsētas tiesības, kopš 14. gadsimta Cēsis ir Hanzas savienības locekle.

Cēsis jau no 19. gadsimta beigām pazīstamas kā mākslas, kultūras un atpūtas centrs.

Tas spēlē būtisku lomu kultūras reģionā un valsts mērogā – Cēsu kultūrvidi ietekmē kultūrvēsturiskais mantojums, kuru veido gan Cēsu viduslaiku pils, Cēsu vecpilsēta ar saglabājušos ielu tīklu un mūra un koka apbūvi, gan Gaujas krastos būvētās koka villas, gan senās muižas.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.