LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Gulbenes novada pašvaldības aģentūras «Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs» direktores Ivetas Kovtuņenko

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Gulbenes novada pašvaldības aģentūra "Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs" direktore Iveta Kovtuņenko pārliecinājusies, ka ne viņas vadītā iestāde, ne tūrisma uzņēmēji nevar iztikt bez nemitīgas attīstības. Gulbene šo gadu laikā lielāko atpazīstamību guvusi ar bānīša Gulbene – Alūksne kustību, reizē īstenojot dažādas citas saistītas aktivitātes un kopjot Latvijas dzelzceļa vērtības un tradīcijas.

BalticTravelnews.com: Kas rudenī un ziemā pamudina doties Gulbenes virzienā? Nosauciet dažas piesaistošas lietas, kuras varētu cilvēkus interesēt!

Reklāma

Iveta Kovtuņenko: Tas viennozīmīgi ir Gulbenes bānītis! Es ieteiktu braukt virzienā no Gulbenes uz Alūksni. Izbraucot ar mūsu bānīti, cilvēki atklāj daudz jauna. Vēl ļoti lepojamies ar Gulbenes novada kultūrvēsturisko mantojumu centriem, muižām un pilīm. Katra no tām ir citāda. Te izcelšu Rankas muižu, kur visu par privātiem līdzekļiem veido Ābolu ģimene. Katru gadu aizvien vairāk redzams, ka tā uzplaukst un zeļ. Turpat, privātajā baznīcā, reizi mēnesī notiek dievkalpojumi. Rankas muižas īpašnieki cenšas rīkot dažādus koncertus ar profesionālu izpildītāju un mūziķu dalību. Ir skanējusi gan simfoniskā mūzika, gan piedalījušies arī operdziedātāji. Skaisti koncerti notiek Ziemassvētku laikā.

Pie mums noteikti ir vērts atbraukt arī Gulbenes dzelzceļa stacijas jaunizveidotā izglītojošā un interaktīvā centra "Dzelzceļš un tvaiks" dēļ. Tajā ir izvietotas vairāk nekā 20 interaktīvas ierīces. Centrs paredzēts dažādu vecumu mērķauditorijai – pirmsskolas, vispārizglītojošajām, profesionālajām izglītības iestādēm, ģimenēm ar bērniem, uzņēmumu kolektīviem un ikvienam interesentam. Ir iespēja izmēģināt, noskaidrot, pašiem saprast un redzēt, kā darbojas dīzeļdzinējs, trīša mehānisms, nofotografēties kā vēsturiskas lokomotīves vadītājam un aizsūtīt foto uz savu e-pastu, kā arī izbaudīt daudzas citas aizraujošas aktivitātes. Paši mazākie centra apmeklētāji var darboties bērnu rotaļu stūrītī, iepazīstot un izzinot daudzas lietas, kas saistītas ar dzelzceļu.

Centrā nākotnē notiks arī dažādi pasākumi, bērniem varēs rīkot dzimšanas dienas, apmeklēt kafejnīcu. Turpat blakus var izbraukt ar drezīnu vai doties uz Alūksni ar bānīti. Jāpiemin, ka Gulbenes depo ir 20. gadsimtam raksturīgs lokomotīvju depo ar šaursliežu un platsliežu ceļiem, kas paredzēti dzelzceļa ritošā sastāva novietošanai, kā arī remonta darbnīcām. Piemēram, griezulis ar divu platumu sliežu ceļiem ir šāda veida vienīgais visā Latvijā.

BalticTravelnews.com: Ja ceļotājs no Rīgas Gulbenē ierodas brīvdienu rītā, cik daudz no pilsētas var reāli pagūt apskatīties un izbaudīt?

Iveta Kovtuņenko: Daudz! Mums ir sagatavots īpašs piedāvājums - interesenti atbrauc un sākumā izglītojošajā un interaktīvajā centrā "Dzelzceļš un tvaiks" iepazīstas ar interaktīvajām ierīcēm par dzelzceļa tēmām. Tālāk var doties ar bānīti līdz Stāmerienai, kur iepazīties ar pareizticīgo baznīcu, veikt virtuālo ekskursiju pa Stāmerienas pili, vasarā izbraukt ar kuģīti. Tālāk var doties uz Liteni, kur atrodas Latvijā vienīgā pusdārgakmeņu darbnīca. Apmeklējuma vērts ir arī Pudeļu dārzs, kurā vides objekti veidoti no dažādām pudelēm. Ar kājām to gluži visu nevar izstaigāt, bet Stāmerienā var salīgt taksometru. Ja rīta braucienā izkāpsiet Stāmerienā, tad tālāk uz Alūksni ar bānīti vairs nevar tikt. Nākamgad ir ieplānots izveidot pakalpojumu, ka viesus Stāmerienas stacijā sagaidīs ripojošs vilcieniņš, kas tos aizvedīs līdz centram.

Maršrutā Gulbene - Alūksne vilciens ik dienu veic divus reisus katrā virzienā, atbilstoši kustības sarakstam. Regulārajiem pārvadājumiem izmanto dīzeļlokomotīves un vasaras sezonā tiek piedāvāti speciālie tvaika reisi ar restaurēto tvaika lokomotīvi "Ferdinands".

Iveta Kovtuņenko: "Mana brīnišķīgā, profesionālā komanda un Bānītis"

BalticTravelnews.com: Kā Jūs raksturojat savas pozīcijas Latvijas tūrisma kontekstā? Vai cenšaties skriet pakaļ citiem, vai tomēr ejat savu ceļu?

Iveta Kovtuņenko: Mums ir ejams savs ceļš. Katrā vietā jālepojas ar tai jau piederošajām vērtībām, jo visa jaunā radīšanai nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. Būt 200 kilometrus no Rīgas - tas tūrisma ziņā, protams, ir izaicinājums. Mūsu lepnums, bez dzelzceļa tēmas, ir arī baronu Volfu muiža. Tā ir Gulbenes sākums. Mums ir Spārītes parks, Rūdolfa parks, Gulbīšu parks un citi, kur vēl daudzas lietas var attīstīt, lai cilvēki aktīvi spētu pavadīt dienu Gulbenē. Centrā ir viesnīca, kur var uzņemt 100 viesus. Vecgulbenes muižā var viesoties 80 cilvēki. Stāmerienā ir dažāda līmeņa 5 viesu mājas, kur kopā arī var uzņemt vairāk nekā 350 viesus. Tas viss savā ziņā ir unikāli, jo varam droši uzņemt lielos autobusus ar tūristiem.

BalticTravelnews.com: Ja rīdzinieks īsti nezina, kā labāk braukt uz Gulbeni, ko Jūs ieteiktu?

Iveta Kovtuņenko: Ja ceļotāji brauc no Rīgas, tad mums ierastais ceļš ir braukt pa Pleskavas šoseju līdz Smiltenes pagriezienam un tad doties tālāk uz Gulbeni. Var braukt arī caur Madonu. Visu laiku cīnāmies, lai aktīvajā tūrisma sezonā no 1. maija līdz 1. oktobrim pasažieru vilciens kursētu no Rīgas vismaz reizi mēnesī, un cilvēki varētu doties tālāk ar tvaika lokomotīvi. Platās sliedes ir, kravu apgrozījums liels, gribam, lai atdzīvojas arī vilcienu satiksme. Ja brauktu vismaz vienreiz mēnesī, tad ieguldot lielu darbu mārketingā, varbūt ar laiku izdotos arī ikdienā piepildīt vilcienus Rīga – Gulbene. Pamazām pie mums pieaug arī tūrisma piedāvājumi ziemai, kas arī šajā laikā varētu spēt piesaistīt vairāk tūristu.

BalticTravelnews.com: Vai vairums no ceļotājiem ir vietējie cilvēki?

Iveta Kovtuņenko: Kādi 70% ceļotāji Gulbenē ir no Latvijas, ļoti daudz brauc arī igauņi. Pie mums pirms laika viesojās vācu žurnālists, profesionāls treileru ceļu vērtētājs, kurš izdod ceļvežus ceļotājiem ar treileriem. Viņš viesojās Gulbenes novadā un Vācijas treileru ceļvedim uzrakstīja par četrām treileru apmešanās vietām. Ceļvežus izplata Šveicē, Vācijā, Austrijā un pērn sagaidījām ļoti daudz viesus no šīm valstīm. Skaidrs, ka visu laiku par sevi jāstāsta. Pērn, ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta atbalstu, piedalījāmies sešās starptautiskās tūrisma izstādēs. Ja mūsu nav šajās valstīs, tad par mums nezina. Ja mēs aizsūtītu tikai bukletus, tas nedotu vēlamo rezultātu. Izstādē jābūt visas Latvijas kopējam stendam un arī cilvēkam no Gulbenes, lai viņš par šejieni pagūtu sev atvēlētajās dažās sekundēs izstāstīt svarīgāko. Tās ir dažas minūtes vai pat sekundes, un izstādes apmeklētājs jau dodas tālāk. Dažādus tirgus šādā veidā apgūstam aktīvi jau kādus četrus gadus. Redzams, ka tas nav velti.

BalticTravelnews.com: Kādā veidā izjūtat Vidzemes tūrisma asociāciju?

Iveta Kovtuņenko: Pozitīvi ir asociācijas īstenotie tūrisma jomas projekti. Kā arī, lai neaizmirstu vecos dzelzceļus, pa tiem tiek veidoti riteņbraucēju un kājāmgājēju maršruti.

BalticTravelnews.com: Vidzemē katrs novads un tā centra pilsēta atšķiras no vieniem vai otriem kaimiņiem. Piemēram, vai Sigulda ir iespēja visiem novadiem, vai tā tomēr viena pati "nosūc" galveno tūrisma plūsmu?

Iveta Kovtuņenko: Mums visiem novadiem ir sadarbība, bez tās mēs katrs neesam nekas. Labi veidojas sadarbība ar Cēsīm, Alūksni, Madonu, Cesvaini, Balviem, Smilteni u.c. Atceros gan reizi, kad mani pārsteidza Siguldas attieksme par šāda veida sadarbību. Aizvedām savus bukletus, bet vietējā TIC tie tālāk par pagaldi nenonāca. Vismaz, cik mēs redzējām un to arī vēlāk aizrādīju. Mēs gan esam atsaucīgi - ja vien kāds novads vēlas, tā materiālus izliekam redzamā vietā.

BalticTravelnews.com: Ja esmu automašīnā izdrebinājies pa bedrēm līdz Siguldai, tad man jāsāk domāt: "Bet kas būs vēl tālāk?". Vai ceļu sliktā infrastruktūra arī varētu būt vainīga, ka cilvēki mazāk dodas tālākos ceļojumos pa Latviju, piemēram, uz Gulbeni? Eiropā visi esam kopējā konkurencē. Pa divām stundām var aizlidot uz Vāciju. Arī atļautais ceļu ātrums, piemēram, Lietuvā ir daudz augstāks un aizbraukt uz noteiktu vietu var ātrāk.

Iveta Kovtuņenko: Tikko biju Sanktpēterburgā, kur pāri tiltiem pat var braukt ar ātrumu 110 kilometri stundā. Rīgā pāri Dienvidu tiltu - ar ātrumu 70 kilometri stundā. Piekrītu, ka ceļa posms no Ieriķiem līdz Bērzkrogam bija šausmīgs, bet to remontē. No otras puses - jāskatās arī braucēju kultūra, jo pie mums notiek tik daudzas smagas avārijas. Ja mūsu pusē izbrauc pa zemes ceļu, tad pēc tam treileru braucēju atsauksmes ir drausmīgas. Caur Kalnienu mums ir marķēts veloceļš. Vasarā tas ir visbedrainākais ceļš ceļotājiem. Kādam tad ir jāseko līdzi, kādā kārtībā ir marķētais ceļš. Otrreiz tūrists tur vairs nebrauks. Man gan ar VAS "Latvijas Valsts ceļi" vietējo pārstāvi laba sadarbība, ja tuvojas Starptautiskas ūdensmotociklu sacensības un aicinu greiderēt vienu konkrētu ceļa posmu, to arī izdara.   

Jāsaka, ka iedzīvotājiem arī pašiem aktīvāk jāziņo, ja redz, ka kaut kas nav kārtībā. Tā pie Stāmerienas pagrieziena tika izveidota info autobusu pietura, kur visu var redzēt un izlasīt par tuvējo apkārtni. Pēc laika braucu garām un ievēroju, ka miskastes pilnas. Bija viens telefona zvans no manas puses, un tagad tur vienmēr ir kārtība. Padomājam, kas varētu būt atbildīgs un piezvanām, ja kāds tūrisma reklāmas stends ieaudzis zālē utt. Nebūsim tik vienaldzīgi! Labs piemērs ir Pudeļu dārza saimnieki, jo saprata, ka pa tik sliktu piebraucamo ceļu tūristi nebrauks. Viņi panāca, ka ceļu sataisīja, un tagad tur brauc lielie autobusi ar tūristiem.

Mūsu iniciatīva ir tūrisma objektu norādes, kuras no nākamā gada Gulbenes novadā būs uz visiem svarīgākajiem tūrisma objektiem, lai cilvēki zinātu, kā šīs vietas var atrast. Zīmes būs tādā zaļā krāsā, kā Gulbenes karogs - ar baltiem atstarojošiem burtiem. Gadiem par to kopīgo noformējumu Latvijā runā un runā, bet mēs darīsim. Ja paskatāmies, tad katrā reģionā tās ir citādas, bet ko tas liecina par Latvijas kopējā tūrisma attīstību? Jā, ir brūnās zīmes uz kultūrvēsturiskajiem objektiem, bet tādu norādi nevaram likt ne uz Pudeļu dārzu, ne uz Pusdārgakmeņu darbnīcu. Rēķinām, ka vajadzēs ļoti daudz šādas norādes.

BalticTravelnews.com: Kas ir mainījies, kopš vairs nav Tūrisma attīstības valsts aģentūra, bet tikai LIAA Tūrisma departaments?

Iveta Kovtuņenko: Patīkami, ka šogad tiek organizēts konkurss "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts - 2018" (kopš 2014. gada šāda konkursa nebija). Vēlētos, lai šāds konkurss būtu katru gadu, jo tiek veidoti daudzi jauni tūrisma produkti, tas liek sasparoties.  Domāju, ka stratēģiskie darbi tiek veikti, gan tūrisma produktu mārketings (caur latvia.travel), gan veidota tūrisma attīstības stratēģija.  Piramīda, LIAA Tūrisma departaments, Tūrisma asociācijas, un tūrisma organizatori novados veic savus darbus. Mēs, kā aģentūra, savā novadā veidojam tūrisma attīstības kopējo skatījumu, un, līdz ar to, daudz labāk un precīzāk savu darbu veic arī novadā esošās struktūrvienības – tūrisma informācijas centri, punkti. LIAA atbalsts ir mūsu dalība tūrisma izstādēs, tātad būtībā mārketinga aktivitātes.

Kopā ar draudzeni Sanitu Bērziņu atpūšoties Cēsu pilsētas svētkos 

BalticTravelnews.com: Kā rīkoties tūrisma uzņēmējam šodien, lai būtu darbs arī pēc vairākiem gadiem?

Iveta Kovtuņenko: Esmu pārliecinājusies, ka tūrismā strādājošie nedrīkst atslābt nevienu gadu. Ne velti tūrisms ir tautsaimniecības nozare, kas Latvijā attīstās visstraujāk. Ja paskatāmies konkursa "Veiksmīgākais jaunais tūrisma produkts 2018" dalībniekus, tad divus no tiem es pat nezināju, lai gan aktīvi sekoju tūrismā notiekošajam. Nepārtraukti kāds uzsāk kaut ko jaunu.

Mēs arī nestāvam uz vietas. Vienubrīd izvērtējām, ka Stāmerienā ir pieci klusi ezeri. Tik brīnišķīgi ezeri, kur cilvēki varētu braukt un braukt, atpūsties, makšķerētu! Radās ideja, ka mums Stāmerienas ezerā jāielaiž kuģītis. Tas nebija viegli, bet jaunais produkts momentā sezonas tūrisma plūsmu daudzkārt palielināja. Apkārtējie uzņēmēji mums teica paldies, jo bija tik daudz viesu, cik viņi jau sen nebija uzņēmuši.

Nevar sēdēt uz lauriem, nemitīgi jāizdomā kaut kas jauns, jāpapildina esošais piedāvājums, jāveido jauni tūrisma objekti. Es pašvaldības deputātiem vienmēr atgādinu, ka jāskaita nevis tas, cik mazāk vai vairāk mūsu aģentūrā ienāk un iziet nauda, bet cik kopumā iegūst novada uzņēmēji. Pēc maniem aprēķiniem, tūrisma apgrozījums Gulbenes novadā gadā varētu būt aptuveni 800 000 EUR, ja tikai katrs viesis atstāj 5 EUR. Pirms nedēļas aptaujāju vienu Pierīgas ģimeni, kas bija atbraukusi, un izrādījās, ka viņi pie mums nedēļas nogalē atstāja 280 EUR. Tas ir daudz!

BalticTravelnews.com: Vai ir vērojama tendence, ka ar tūrismu Gulbenes novadā sāk nodarboties arī gados jauni cilvēki?

Iveta Kovtuņenko: Gulbenē ir ļoti daudz cilvēku, kuri kaut ko mājās dara – čibina. Tā mēs radījām Zaļos tirdziņus, lai viņi varētu nākt un piedāvāt izgatavoto. Zināmā mērā tie arī ir Gulbenes suvenīri. Pa šiem gadiem redzu, ka arī daudzi jaunie cilvēki sāk tūrisma uzņēmējdarbību. Viesu mājās "Pededzes" ir gados jauni uzņēmēji, kuri piedāvā laivošanu, riteņbraukšanu, pirti, atpūtas vietu. Vēl citi jauni cilvēki "Purenēs" rīko zirgu izjādes. No sākuma bija divi zirgi, bet nu jau to skaits daudzkāršojies. Jaunieši kopā ar pieredzējušiem uzņēmējiem atklāja disku golfu. Unikāla ir jau minētā Pusdārgakmeņu darbnīca, kuras saimnieki gandrīz aizbrauca uz Norvēģiju dzīvot, bet atrada dārzā akmeni, nokārtoja Tartu vajadzīgos sertifikātus un tagad rada tik daudz skaistas lietas – rotas, svečturus utt., ļauj arī citiem mēģināt kaut ko gatavot, raksta projektus.

Arī es nekad neesmu vainojusi valsti, bet dzīvojusi ar domu: "Ko es varu dot valstij un kā izskološu četrus bērnus. Vai man strādāt vienā vai trīs darbos?". Mans lauciņš tagad ir tūrisms, tādēļ arī daru visu iespējamo, lai palīdzētu uzņēmējiem, lai viņi nebankrotētu. Gulbenes novadā ir vairāk nekā 100 tūrisma pakalpojumu sniedzēji, skaits turpina pieaugt.  

BalticTravelnews.com: Kādā veidā piesaistāt ceļotājus no Igaunijas? Kāds ir igauņu priekšstats par Latviju, sarunājoties ar viņiem izstādēs?

Iveta Kovtuņenko: Igaunija mums ir tepat blakus, un viņi par mums daudz zina. Pirms dodamies uz izstādi, vienmēr kaut ko pirms tam jau par sevi pastāstām Igaunijas lielākajā laikrakstā Postimees. Vedam līdzi dažādus tūrisma materiālus. Kā jau minēju, liela nozīme ir sadarbībai. Šogad bija akcija, kurā tūristiem vajadzēja apceļot Baltijas muižas un pilis. Tā labi parādīja, ka Baltijas valstu iedzīvotāji labprāt brauc uz kaimiņvalstīm. Tā, solīti pa solītim, jāiet, sevi jāprezentē, bet kopumā tas ir ļoti liels darbs!

BalticTravelnews.com: Kā Jūs nokļuvāt tūrismā? Vai Jūsos bija Dullā Daukas sindroms?

Iveta Kovtuņenko: Jā, jā, tāds man bija. Esmu dzimusi brīnišķīgā un skaistā vietā – Jaunlaicenē, no kurienes cēlies ne viens vien aktīvs cilvēks. Es studēju pedagoģiju privātajā augstskolā "Attīstība" un strādāju par skolotāju. Pie mums augstskolā deviņdesmitajos gados brauca tik daudz mācībspēku no ārvalstīm, tas bija tik vērtīgs laiks!

Vēlāk abas ar kolēģi skolā domājām, ka Jaunlaicenē ir tik skaisti parki, ko vajadzētu parādīt citiem. Izveidojām īpašu taku, pamācījāmies vadīt ekskursijas un aicinājām skolēnus ciemos. Tagad jau jāsmejas, bet toreiz nopirkām konfektes, lai bērnus motivētu noklausīties gides stāstīto līdz galam. Piedalījāmies vienā Kultūras fondā projektā, kas bija Latvijā kaut kas pilnīgi jauns un dabūjām četras baltas krāsas bundžas. Kas par bagātību! Nokrāsojām vienu tiltiņu.  

Kopš 2012. gada es strādāju šeit kā direktore. Es ļoti lepojos ar savu komandu – profesionāliem, darbīgiem un ideju bagātiem tūrisma aģentūras darbiniekiem!

Bērnības varoņi Gena un Pekausis Santpēterburgā

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Iveta Kovtuņenko: Pamatā darbs. Es nemitīgi sapinos ar vēl citiem trakajiem un kopā rīkojam dažādus pasākumus. Bija laiks, kad piekritu snovbordistam Ināram Bīrmanim noorganizēt snovborda šovu. Es piekritu, bet nezināju, ka tur mūžam nav bijusi elektrība. Toreiz Alūksnē bija armijas daļa, un armijnieki ar lāpstām nāca palīgā rakt sniegu, taisīt tramplīnus. Bija gan šovs, gan uguņošana gan aptuveni 10 000 cilvēku! Fantastiski! Piekritu pie Vecgulbenes muižas sarīkot drifta sacensības. Vai tad es zināju, ka būs vēl jālej ledus uz asfalta laukuma!? Bet viss izdevās. Jā, trakajiem pieder pasaule.

BalticTravelnews.com: Kurus hobijus Jūs īstenosiet, kad būs vairāk laika?

Iveta Kovtuņenko: Gribētu vairāk ceļot. Mani draugi pašreiz atrodas uz lielākā kruīza kuģa "Symphony" pasaulē, sūta fotogrāfijas, un es ilgojos tur būt. Uz tāda es ceļotu un neko nedomātu.

BalticTravelnews.com: Cik daudzās valstīs esat bijusi?

Iveta Kovtuņenko: Neesmu skaitījusi. Noteikti gribētu vēl aizbraukt uz Austrāliju, Spāniju, Sibīriju. Mans sapnis ir ceļot pa vietām, kur pēc iespējas mazāk ir cilvēku. Tik daudz cilvēku Latvijā pazīstu, ka es pat Rīgas centrā nevaru mierīgi apsēsties uz soliņa. Uzreiz kāds pienāk: "Labdien! Tu arī Rīgā?". Latvija ir maza.

BalticTravelnews.com: Ja Jums trīs valstīs būtu jānodzīvo pa gadam, kuras tās būtu?

Iveta Kovtuņenko: Es varētu gadu nodzīvot Venēcijā, Itālijā, jo man ļoti patīk ūdeņi. Tie mani nomierina visvairāk. Esmu gan tur bijusi, bet noteikti labprāt arī padzīvotu. Man patīk Gruzija un turienes temperaments, šarms, noteikti tur arī padzīvotu. Varētu doties padzīvot kaut kur tālu, tālu pie Baikāla. Lai tuvumā mežs, ūdeņi un maz cilvēku.

BalticTravelnews.com: Kura no Latvijas vietām ir sirdij tuva?

Iveta Kovtuņenko: Latviju esmu daudz apceļojusi. Man patīk Kuldīga. Ventas ūdenskritums – tā ir fantastika! Es tur varētu sēdēt un sēdēt, skatoties ūdenī. Jaunlaicenē ir viena vieta parciņā uz drupām, kur dīķis, esmu uzlikusi soliņu un arī varu sēdēt un sēdēt. Tik skaisti kā Purvīša gleznā.

BalticTravelnews.com: Kur Jums garšo paēst?

Iveta Kovtuņenko: Te atkal jāpiemin Kuldīga, kur man patīk "Pagrabiņš". Vecrīgā man patīk "Ala", jo tur nāk tik daudz un dažādu cilvēku, katrs dara, ko grib, jūtas brīvi.

BalticTravelnews.com: Kur pēdējo reizi bijāt ārpus Latvijas?

Iveta Kovtuņenko: Jau pieminētajā Sanktpēterburgā. Tur bija daudzko redzēt un pārdomāt. Naksnīgā Ņeva, pastaiga, izgaismotā pilsēta utt. Meklējot tirdzniecības centru, uzdūrāmies dziedošiem zaldātiem, kuri izpildīja vairākus gadu desmitus senas krievu dziesmas. Sapratu, ka es ar tām esmu izaugusi, tās skanēja radio, un tagad manī raisa nostalģiju. Patika.

Uzziņa

• Pie Gulbenes novada domes ēkas, Ābeļu ielā 2 atrodas publiskais interneta pieejas punkts, kur 24h iespējams atrast sev nepieciešamo informāciju par ceļošanas un atpūtas iespējām Gulbenes novadā.

•  "Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs" piedāvā gidu pakalpojumus, informāciju par atpūtas iespējām Gulbenes novadā un citviet Latvijā, suvenīru tirdzniecību, ekskursiju maršrutu plānošanu un izveidi, ceļojumu rezervēšanu braucieniem pa Latviju un ārzemēm, dažādus izglītojošus un atpūtas pasākumus u.c.

• Gulbenes dzelzceļa stacijā izglītojošajā un interaktīvajā centrā "Dzelzceļš un Tvaiks" apmeklētāji var kļūt par vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), kā arī iegūt biļeti braucienam uz sev izvēlētu galamērķi un īstenot dažādas citas aktivitātes.

• Gulbenes-Alūksnes bānītis ir vienīgais Baltijas valstīs regulāri kursējošais šaursliežu vilciens, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus 33 kilometru posmā, savienojot divu novadu centrus – Alūksni un Gulbeni. Šis posms ir saglabājies no 1903. gada 210 kilometru garās šaursliežu dzelzceļa līnijas Stukmaņi (Pļaviņas)-Valka.

• Šaursliežu dzelzceļš Gulbene-Alūksne ir atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli.

• Regulāro un speciālo vilcienu reisu ietvaros bānītis piedāvā dažādus pakalpojumus kā

• gida un tulka pakalpojumus brauciena laikā, improvizētu izrādi ar laupītāju uzbrukumu vai čigāniem, jaunlaulāto un kāzu viesu ceļojumu izrotātā vilcienā, ēdināšanu brīvā dabā īpašās apstāšanās vietās vai brauciena laikā bāra vagonā, padomju laika bufetnieču izdarības, velosipēdu pārvadāšanu velotūristiem (līdz 40 cilvēku grupām), iepriekš piesakoties, u.c.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)