LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie «Valtera restorāna» īpašnieka un šefpavāra Valtera Zirdziņa

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: Baltictravelnews.com

Nedaudz lauku mājai līdzīgajam "Valtera restorānam", kas atrodas Vecrīgā, aprīlī apritēs seši gadi, un visā tā pastāvēšanas laikā īpašnieka un šefpavāra Valtera Zirdziņa uzstādījums palicis nemainīgs - ēdienu šeit gatavo no Latvijas produktiem. Jauna Latvijas kulinārā stāsta izveidei viņam vēl daudz laika, bet līdz šim paveiktais atspoguļojas arī pirms gada, kad Valters Zirdziņš kļuva par laureātu nominācijā "Restorāna vadītājs" ("GADA CILVĒKS TŪRISMĀ 2017").

BalticTravelnews.com: Kādu trīs iemeslu dēļ cilvēki nāk uz "Valtera restorānu"? Kas viņi ir?

Reklāma

Valters Zirdziņš: Galvenais iemesls ir tas, ka cilvēki Vecrīgā, Latvijas galvaspilsētas centrālajā daļā, grib sajust vietējo pārtiku, kas nāk no Latvijas reģioniem. Viņi vēlas sajust, kā garšo Latvijā audzēta gaļa, medījums, dārzeņi, zaļumi. Francūži ēd Francijā gatavotus sierus, sviestu, tur ceptu maizi, dzer vietējo vīnu un jūsmo par vietējo kulināriju. Tur tikpat kā nav Āzijas asuma vai vēl kas cits... Līdzīgs stāsts ir Itālijai, Gruzijai u.c. valstīm. Ja aizbraucam uz šīm valstīm, tad ēdiens galdā nav tādēļ, lai mūs pārsteigtu, bet lai atspoguļotu to, ka viņi paši tā ēd mājās.

Es nesaku, ka 100% visi produkti "Valtera restorānā" ir no Latvijas, bet lielākā daļa! Arī logo esam iekļāvuši - Latvijas produktu virtuve. Mēs nepretendējam uz Latvijas nacionālās virtuves nosaukumu. Atceros, cik grūti bija izvēlēties atbilstošu restorāna nosaukumu, bet par to mani pārliecināja draugi, ietverot manu vārdu un filozofiju par ēdienu.

Tas ir forši, ka arī ārzemniekiem šajā vietā varam parādīt vienu daļu, kas ir Latvija, kas ir piens, mūsu ceptā maize. Miesnieku iela nav tūristu pārpildīta, tādēļ pie mums atnākušie kāda iemesla dēļ "Valtera restorānu" ir sameklējuši speciāli. 90% no viņiem saprot mūsu piedāvājumu, jo tieši kaut ko tādu meklē. Viņi bauda mūsu restorāna auditorijas sabiedrību un novērtē Latvijas produktu ēdienu. Tautas klase augstākajā kvalitātē! Mūsu klienti tāpat novērtē, ka šī ir vide bez pompozitātes, bez zelta lustrām. Esam kā lauku māja Vecrīgā. Te nesatikt to ārzemju publiku, kas iet iedzert alu Kaļķu ielā.

BalticTravelnews.com: Vai atšķiras darbdienu klients un brīvdienu klients?

Valters Zirdziņš: Darbdienu klientu laikam esam pazaudējuši. Pirmajos gados mums bija ļoti demokrātisks pusdienu piedāvājums. Domājām, cik forši, ja cilvēki nāk labu ēdienu ēst arī pusdienās. Ēdiens bija par pašizmaksu. Ja restorāns sevi pozicionē kā vietu ar augstvērtīgu produktu virtuvi, tad tam jābūt konsekventam.

Ir piemēri, kad citviet pa dienu pasniedz ēdienus ar zemākas klases produktiem, lai pusdienu piedāvājums būtu par demokrātisku cenu. Vakarā turpat ir kaut kas pilnīgi cits un par attiecīgi citu cenu. Nevar vakarā pasniegt bioloģiski audzētu vistu, bet pa dienu likt galdā fabrikā audzētu vistu. Tad nav skaidrs, par ko šis restorāns iestājas? Par labiem produktiem vai biznesu vairumā? Pārdomām varu paskaidrot, ka neviena svaiga zivs neiekļaujas nekādā pusdienu piedāvājuma kategorijas budžetā. Neviena! Tad ir jāpasniedz saldēta pangasija zem cita nosaukuma.

Pirms gada izlēmām, ka labāk, lai atnāk mazāk viesu, bet atnākušie saņems patiešām augstvērtīgus produktus. Ēdieni pa dienu ir gatavoti no tiem pašiem produktiem, no kuriem gatavojam vakarā. Jā, mums arī tagad ir pusdienu piedāvājums, bet tā cena ir nedaudz augstāka.

BalticTravelnews.com: Vācijā nacionālās virtuves restorānam, lai sāktu strādāt, jāiegūst speciāls diploms, kas apliecina attiecīgās prasmes. Kas un kā varētu pārstāvēt Latvijas nacionālo virtuvi?

Valters Zirdziņš: Nebiju kaut ko tādu dzirdējis... Ļoti laba ideja! Latvijā nekā tāda arī nav, bet es būtu par kaut ko līdzīgu. ASV pie steiku restorāniem arī ir izlikti sertifikāti, kas apliecina, ka šeit pasniedz tikai un vienīgi konkrētas kvalitātes gaļu. Latvijā gan jēdzieni Latvijas nacionālā virtuve un Latvijas produkti ir divas dažādas lietas. Līdz ar to citviet redzams, ka it kā pagatavots Latvijas nacionālais ēdiens, bet skaidrs, ka tajā ir iekļauti tikai importa produkti, jo vajadzīgo izaudzē citā valstī, citi cilvēki. Jā, ja šādu sertifikātu Latvijā izsniegtu, tad to vajadzētu atjaunot reizi gadā vai pat biežāk. Skaidrs, ka jebkurš tādu nevarētu dabūt. Ikviens restorānu apmeklētājs pēc attiecīgas pazīšanās zīmes varētu atrast restorānu, kur ar garantiju tiktu pasniegti Latvijas nacionālie ēdieni, izmantojot iekšzemes pārtiku.

BalticTravelnews.com: Ja kāds viesis saka, ka šeit jau daudzreiz bijis, bet līdzīgi vēlas paēst citur, kur Jūs ieteiktu aiziet?

Valters Zirdziņš: Man jāpadomā... Lai arī cita koncepta restorāns, bet, manuprāt, līdzīga filozofija ir Valmiermuižas alus saimniekam. Viņa pārstāvētais zīmols gan Valmierā, gan Rīgā godam ietur šo līniju. Valmiermuižas alus vēstniecības pavāru Rīgas Centrāltirgū, manuprāt, var satikt katru dienu. No šefpavāriem Ingmārs Ladigs meklē iespējas pagatavot interesantus ēdienus, izmantojot senās receptes. Pieļauju, ka Latvijas laukos ir vietas - mazas ēstuves, kurās saimnieki sarūpē vietējos produktus no tuvējās apkaimes. Nākošvasar aizbraukšu uz Latgali, kur noteikti kaut ko tādu apmeklēšu.

BalticTravelnews.com: Kā restorānā veidojas ēdiena cena? Ikdienas cilvēks paskatās, ka kartupeļi veikalā maksā 30 - 40 centus kilogramā, bet te daži kartupeļi uz šķīvja vairākus euro. Viņš nesaprot, kā tas var būt!?

Valters Zirdziņš: Pārtikas produktu iepirkums restorānam izmaksā aptuveni 25-30% no visiem izdevumiem. Pārējie izdevumi - algas personālam, nodokļi, telpu izmaksas - apkure, elektrība, mārketinga izmaksas un dažādi saimnieciskie izdevumi. Piemēram, mūsu viesi pēc katras roku mazgāšanas tās noslauka tīrā dvielītī. Attiecīgi viena dvielīša mazgāšana veļas mājā mums izmaksā 20 euro centus. Kur vēl salvetes, sadzīves ķīmija, ziedi, čeku lentes utt. Tā izmaksā eksistence. Te nav runa par peļņu, bet tikai to, lai restorānam nebūtu jāslēdz ciet durvis.

BalticTravelnews.com: "Valtera restorānam" drīz būs seši gadi. Varbūt vēlaties atvērt vēl kādu jaunu restorānu?

Valters Zirdziņš: Restorānu ķēdi neesmu plānojis izveidot, bet vēl kāds blakus projekts varētu būt. Nav noslēpums, ka turēt vienu mazu restorānu finansiāli ir diezgan grūti. Gribētos stabilāku finansiālo stāvokli. Bieži vien jādomā par izdzīvošanu... Gribētos lielāku stabilitāti nodokļu politikā. Ziemas, klusā tūrisma sezona ir nemainīgas. Nemitīgi atveras jauni restorāni. Daudziem gribas kaut reizi uz tiem aiziet. Nav noslēpums, ka daudzi šādi mazi, viena īpašnieka restorāni izput un ver ciet durvis. Negribētos tik saspringtu situāciju, bet gan vairāk domāt par jaunu ēdienkarti, interesantiem produktiem, skaistiem traukiem, kuri jāatjauno ik pēc laika. Mana ikdiena paiet arī domājot par finansēm un restorāna uzturēšanu kā tādu, tad man nav laika radošam darbam virtuvē. Ja man par šo visu nebūtu jāuztraucas tik daudz, es pie viesiem zālē varētu iznākt biežāk un priecīgāks.

BalticTravelnews.com: Pēc Travelnews.lv novērojumiem, Vācijā atsevišķās vietās ir noteikta kārtība, cik restorānu var atrasties noteiktā teritorijā, lai neradītu sakāpinātu konkurenci. Tas nozīmē, ka īpašniekam vecumdienās arī ir laba iespēja pārdot biznesu tālāk. Vai Latvijā arī vajadzētu šādu kārtību?

Valters Zirdziņš: Tā ir ļoti laba ideja, ko Rīgas dome arī varētu apsvērt, piemēram, attiecībā par restorānu skaita ierobežošanu Vecrīgā. Tas ir līdzīgi kā ar azartspēļu vietām. Vienlaikus redzam, ka Rīgā ne jau restorānu ir par daudz, bet iedzīvotāju par maz... Kad mēs sākām pirms sešiem gadiem, neuztraucāmies par konkurenci. Ja uz šīs ielas būtu vēl astoņi restorāni, iespējams, cilvēki šurp plūstu vairāk, jo šī būtu Vecrīgas galvenā restorānu iela. Šī iela iegūtu lielāku popularitāti. Apkārt esošie restorāni ir ar atšķirīgu virtuvi. Ja kāds vēlas baudīt korejiešu virtuvi, laipni lūgti pie kaimiņiem! Jābūt draudzīgiem, un tādi šajā apkārtnē esam. Ir reizes, kad viens otru iesakām, ir reizes, kad nepieciešams kaut ko aizņemties.

BalticTravelnews.com: Pašreiz restorānu intereses vajadzētu aizstāvēt vairākām organizācijām - Latvijas Restorānu biedrībai, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai. Kā izjūtat vai neizjūtat šo organizāciju darbu?

Valters Zirdziņš: Es nevienā no tām neesmu iestājies, bet man ir prieks, ka šāda rosība notiek. Man ir uzskats, ja es kaut kur esmu, tad to daru no visa spēka, bet šādam sabiedriskam darbam man nav laika. Būt tikai tāpēc, lai reizi gadā aizietu uz kādu pasākumu, tas man neder. Protams, ka no malas spriest vieglāk, bet, manuprāt, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija vairāk iestājas par viesnīcām. Tā dibināta sen, kad bija citas problēmas. Laiks gājis ir uz priekšu, un nodokļu jautājuma dēļ radusies Latvijas Restorānu biedrība. Es pasekoju līdzi tās aktivitātēm. Protams, ka 12% PVN restorānu darbam būtu atbalstāms lēmums. Reizē negribētos, ka uz tā rēķina rastos atkal citi izdevumi, piemēram, nesamērīgi lielas algas, ko industrijā nemaz nespēj samaksāt. Prieks, ka biedrībās cilvēki kaut ko dara - galvenais, lai tas palīdzētu industrijai attīstīties, bet ne mantkārīgās interesēs.

BalticTravelnews.com: Kā Latvijas restorāni izskatās kaimiņvalstu, Skandināvijas valstu kontekstā?

Valters Zirdziņš: Citreiz restorānu vadītāji aizbrauc uz ārzemēm, ierauga kādu restorānu un nokopē viens pret vienu interjeru, receptes - mēģina uztaisīt tādu pašu konceptu. Es šad tad arī braucu pa valstīm skatīties restorānu tendences, un ir lietas, kas man liek aizdomāties, ka var savādāk dzīvot, strādāt. Esmu sapratis, ka var strādāt labi arī tad, ja neskatās uz apkārtējiem un kopējām tendencēm, bet darīt savu darbu. Tad arī nav jāpārdzīvo par to, ka modē ir suši, ramen zupa, bet manā restorānā to nav - nevajag! Gatavo to, kas tuvs tavai sirdij! To, ko jūtu - ko es pats vēlos viesiem piedāvāt.

Skandināvi jau nav ievērojami tikai ar dažiem saviem slavenajiem restorāniem. Mans kolēģis Matīss pirms neilga laika aizbrauca praktizēties uz nelielu Stokholmas restorānu, kurā saimnieki iet atpakaļ pie saknēm, uztur dzīvo uguni, skābē, cep savu maizi utt. Līdz ar to mazās vietas izmaksā dārgi. Kāds cits man zināms latviešu pavārs strādā mazā restorānā Zviedrijas ziemeļos, kurā arī paši cep maizi. Esmu redzējis Instagram, ka viņš četros no rīta ierodas darbā, jo ir noteiktais laiks locīt maizes mīklu. Kāpēc restorāna saimniekiem tā darīt? Ir tik daudz variantu - nopirkt veikalā, uzcept maizi stundā, nopirkt saldēto maizi un izcept vēl ātrāk. Bet viņi tā nedara! Mums arī tagad ir viena maizes recepte, pēc kuras maizi gatavojam trīs dienas. Mums bija ļoti daudz receptes testam, pēdējo parādīja pavārs no Permas, Krievijā. Iedomājieties, trīs dienas, lai tiktu pie maizes! Tās ir manas iedvesmas! Līdzīgi var atrast mazos restorānus arī Lietuvā un Igaunijā. Viļņā mani pārsteidza restorāns "Džiaugsmas", kas mani pārliecina par godīgu pieeju ēdienam. Cenas nebija augstas, neliela ēdienkarte - izcila maize, sviests, oglēs cepti kartupeļi, uzkodiņas u.tt., askētisks interjers, serviss.

Atzīšos, ka man pirms laika iestājās apātija pret ēdienu un restorāniem, jo man bija apnicis ēdiens... Es katru dienu sociālajos tīklos redzu simtiem bildītes, simtiem šķīvju, simtiem ideju, gada laikā apmeklēju ļoti daudz restorānu. Katru dienu viens un tas pats. Es no tā ļoti noguru, arī no tā, ko dara dāņi, norvēģi u.tt. Man nebija arī vairs tik liels prieks, kad pagājušajā gadā Itālijā paspēju nedēļas laikā apmeklēt divus restorānus ar vienu Michelin zvaigzni. Viens no restorāniem bija vairāk hipsterīgs, mani apkalpoja viesmīļi žaketītēs un botiņās. Otrs bija klasisks restorāns, kurā viesmīļi nesa zeltītas paplātes. Agrāk man šāds mirklis bija dzīves notikums, bet tā vairs nav. Jā, šajos restorānos bija labi un jauki, bet tas vairs nav tā, lai gan, protams, arī šī ir pozitīva pieredze.

Mani vairāk sajūsmina restorāna Igaunijā Pohjaka apmeklējums, kas atrodas laukos, šosejas malā. To apmeklē gan vietējie, gan tūristi, laukā žāvējas pavāru priekšauti, apkārt īsta lauku dzīve. Šai vietai es patiesi noticēju.

BalticTravelnews.com: Visu laiku restorānu šefpavāru augšgalā bija Mārtiņš Rītiņš, bet līdz ar viņa aiziešanu no restorāna Vincents nav skaidrības, kurš tagad ir līderis?

Valters Zirdziņš: Mārtiņš Rītiņš ir varbūt nedaudz pagājis malā, es domāju, ka viņš joprojām mīl izcilas lietas. Gan jau mēs no viņa vēl ko sagaidīsim. Vēl daži pagājuši malā, ir burziņš, kurā nevar pateikt, kurš ir līderis. Pēdējā laikā Rīgā radušies daudz jaunu restorānu, ieviesti pilnīgi jauni koncepti un grūti salīdzināt vienu vai otru pavāru izcilību. Rīgas restorāni lielākā daļa joprojām gatavo pēc pieprasījuma, tai skaitā ramen zupa sit augstu vilni. Es Āzijā neesmu bijis, nemāku spriest - labi, slikti? Lai salīdzina tie, kuri ir bijuši Āzijā un šo zupu tur baudījuši. Bet tas arī vienmēr nav rādītājs. Pavāru mums ir daudz un nevajag domāt, ka pavāri, kurus biežāk rāda televīzijā, ir arī labākie arodā. Tāpat otrādi - pavārs, kurš bijis TV šovā, beidzis darbu kādā Rīgas zelta restorānā, pašreiz nav redzams medijos, varbūt strādā kādā izcilā savā projektā, bet par to tik daudz nedzirdām. Ne jau viņš kā pavārs ir kļuvis sliktāks.  

Mums jāseko līdzi pavāriem, kuri šobrīd strādā un ilgstoši praktizējas labās vietās ārzemēs. Es nerunāju par tiem, kuri divas nedēļas praktizējas kādā ar Michelin zvaigznēm novērtētā restorānā. Ja šie nopietni praktizējošie pavāri atgriezīsies Latvijā, tad viņi varētu mainīt restorānu kultūru. Diemžēl viņi neredz tirgu savam piedāvājumam, baidās atgriezties un mainīt valstī valdošo konservatīvo ēšanas veidu. Vēl viņu darbam šeit nav īstais laiks, bet šo pavāru darbam ir jāseko līdzi.  Jā, iespējams, šeit varētu sākt darbu arī kāds augstas klases ārzemju pavārs un rezultāts būtu līdzīgs.

BalticTravelnews.com: Varbūt šie ārzemēs esošie pavāri būtu gatavi atbraukt novadīt Latvijā meistarklasi?

Valters Zirdziņš: Grūtāk par laika izbrīvēšanu, ceļa izdevumiem viņiem pēc šāda uzaicinājuma būtu saprast vai un kas atnāks uz meistarklasi. Ja arī atnāks, vai novērtēs un turpmāk kaut ko izmantos savā darbā, vai tikai pasmaidīs un aizies atpakaļ uz virtuvi, lai darītu to pašu, ko darīja iepriekš?

BalticTravelnews.com: Kā raugāties uz dažādiem ielu ēdināšanas pasākumiem, street food festivāliem u.tml.?

Valters Zirdziņš: Forši, ka kaut kas notiek, ka LIVE RIGA organizē un ļoti labi nodrošina visu vajadzīgo šāda veida pasākumiem. Viņi ir īsti malači! Diemžēl dalībnieki neatbilst izvirzītajam konceptam. Ielas ēdiens ir tas, ko varam ēst uz ielas, bet tas noteikti nav kaut kas tāds, ko var dabūt uz ielas vienreiz gadā. Ielu ēdienu festivālos jāpiedalās tiem, kuri katru gatavo ēdienu uz ielas - profesionāļiem! Saka, ka īsts ielas ēdiens Latvijā ir belašs un čebureks. Kādus ēdienus vēl Jūs ikdienā varat dabūt uz ielas?

Kafejnīca, kuras telpās cep burgerus un reizi gadā ar automašīnu izbrauc ārā, nav ielu ēdinātājs. Par ielu ēdinātājiem var saukt tos, kuri ir atstrādājuši pagatavošanas metodi uz ielas. Ielu ēdienu daudz redzam Āzijā, Eiropā dažādās vietās, bet viņi to dara katru dienu, dara ātri un virtuozi. Parīzes Eifeļa pakājē janvārī esmu ēdis izcilu crepu (plāno pankūku - red.), pēc kura stāvēja rindā 30 cilvēki. Crepa cepšana, locīšana, apliešana ar mērci - tas viss bija kā šovs. Un tā smarža! Turpat ir panna, ledusskapis, būdiņa, viss ir stilīgi un profesionāli. Viņš tur stāv katru dienu, un tas ir street food!

BalticTravelnews.com: Pirms gada bijāt balvas "GADA CILVĒKS TŪRISMĀ 2017" nominācijas "Restorāna vadītājs 2017" laureāts. Ko Jums nozīmē šī balva?

Valters Zirdziņš: Paldies par pasniegto balvu un izrādīto godu, jo biju pārsteigts. Ja vēl es būtu kāda liela restorāna vai restorānu ķēdes vadītājs, bet tobrīd nesajutos kā izdarījis kaut ko izcilu. Tam vēl gadi priekšā. Protams, ka pagodinoši un pārsteigums - balva tika būtībā mazam Vecrīgas restorānam, kas gatavo no Latvijas produktiem. Balvas saņemšanas brīdis no Mārtiņa Rītiņa rokām bija ļoti emocionāls. Balva ir ļoti skaista, tā atrodas manās mājās, bet restorānā vēl jāatrod pienācīga vieta šādai balvai. Lai cik esmu pieticīgs, bet, ja cilvēki tā lēma un pasniedza man balvu, tad esmu to pelnījis un jānovērtē.

BalticTravelnews.com: Ar ko nodarbojaties brīvā laikā, varbūt radusies kāda jauna aizraušanās?

Valters Zirdziņš: Pirms dažiem gadiem sportam galīgi nebija laika, bet tagad ar to esmu sācis nodarboties vairāk. Man ir uzdāvināts jauns treniņtērps, ir skvoša raketes, kuras arī izmantoju. Vēl gribētos "uzsist" futbolu kādā foršā amatieru komandā. Šogad gribētu vairāk laiku veltīt saviem tuvākajiem cilvēkiem, lai viss gads neaizskrien restorānā. Cenšos, lai varu aizbraukt uz jūru, aiziet uz kino brīvdienās, sameklēt vēl kādu skaistu produktu stāstu Latvijas laukos.

BalticTravelnews.com: Kurās trīs pasaules valstīs, vietās Jūs gribētu dzīvot gadu?

Valters Zirdziņš: Neesmu bijis citā kontinentā... Varētu aizbraukt uz Argentīnu. Tas ir pietiekami tālu, esmu daudz sekojis līdzi bijušā futbolista Maradonas un citu futbolistu gaitām, varētu pabaudīt. Varētu gadu padzīvot Āfrikas džungļos, lai iztīrītu galvu, piemēram, Tanzānijā. Vēl varētu padzīvot kaut kur Kamčatkā, jurtās. Tā lai ir lielāks šoks un jauna pieredze, jo citur varam aizbraukt nedēļas nogalēs.

BalticTravelnews.com: Kā vērtējat sociālo tīklu lomu? Cik liels viesu pieplūdums ir no tā, ka uz restorānu atnākusi kāda personība un ierakstījusi par "Valtera restorānu" savā sociālo tīklu kontā?

Valters Zirdziņš: "Valtera restorāna" mārketings mūsdienu izpratnē ir tik niecīgs, ka tā drīzāk nav vispār. Mums svarīgāks ir ziņojums par to, ko mēs darām, nevis, kas pie mums ir bijis un ēdis. Ja uz restorānu nāk tikai tāpēc kāds, ka šo vietu ietagojis TOP influenceris, tas ir pilnīgs absurds! Tas būtu samākslots stāsts. Turklāt viņš nav eksperts ēdināšanas jomā. Līdzīgi kā Valters komentētu ķirurģiju. Man daudz lielāku gandarījumu dod klienti, kuri šeit nāk tiešām tādēļ, ka mums ir vietējā cūkgaļa un citi Latvijas produkti, nevis pie mums ēd influenceri. Korektu analīzi no nozares profesionāļiem - arī ārzemju, gan vienmēr novērtēju. Teikto lieku aiz auss, apsēžos un padomāju par dzīvi.

UZZIŅA

• Valtera restorāna ēdienkarte ir mainīga kā Latvijas daba, produktus regulāri piegādā vidēji 10 - 15 saimniecības.

• Ēdiena pagatavošanai pamatā tiek izmantoti tikai Latvijas lauku produkti - mūsdienīga Latvijas produktu virtuve.

• Valters Zirdziņš - balvas "GADA CILVĒKS TŪRISMĀ 2017" nominācijas "Restorāna vadītājs 2017" (Valtera restorāns) laureāts.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)