LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie viesnīcas «Airport Hotel Māra» valdes priekšsēdētājas Aijas Šēlas un izpilddirektores Agneses Guršinskas

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: Baltictravelnews.com

Trīszvaigžņu viesnīcas «Airport Hotel Māra» valdes priekšsēdētāja Aija Šēla un izpilddirektore Agnese Guršinska sekmīgi uzņem biznesa cilvēkus, kuri Rīgā ierodas uz dažām dienām vai pat stundām, lai nokārtotu darījumu un dotos tālāk. Viesnīca atrodas starptautiskās lidostas "Rīga" tiešā tuvumā, līdz ar to uzņēmuma ikdiena lielā mērā pakārtota tās ikdienas ritmam un lidojumiem.

BalticTravelnews.com: No citām Latvijas naktsmītnēm atšķiraties ar to, kas atrodaties starptautiskās lidostas "Rīga" tiešā tuvumā. Kā tas nosaka viesnīcas "Māra" ikdienu, ar ko atšķiras klientu loks?

Reklāma

Aija Šēla: Lidostā ir tikai viena neliela viesnīca, un, jā, viesnīca "Māra" lielā mērā atkarīga no lidostas darba, reisu laikiem utml.

Agnese Guršinska: Atrodamies Mārupes pagastā, un uzņēmējiem ir plāni, ka tuvākajā apkārtnē varētu būvēt jaunas viesnīcas. Perspektīva šajā apvidū ir liela, jo apkārt viss attīstās, top jauni biroji utml. Kad 1994. gadā šeit cēla viesnīcu "Māra", tad te apkārt nebija nekas .

Tas, kas attiecas uz Rīgas centra viesnīcām, pie mums viesu piesaistes ziņā nestrādā. Lidosta strādā visu diennakti, no kā atkarīgs arī mūsu darbs, viesi var ierasties jebkurā brīdī. Pārsvarā viesi ierodas vakaros, naktīs, agri no rīta dodas prom. Agrie reisi ir jau pulksten četros, piecos, sešos no rīta. Recepcijas darbiniekiem maiņās jāstrādā visu diennakti. Ja cilvēki atbrauc tik vēlu, viņi grib paēst, nodrošinām siltu maltīti. No rīta sarūpējam agrās brokastis, ja nepieciešams.

Darba specifika un viesnīcas nelielais apmērs nosaka, ka darbiniekiem jāveic visdažādākie pienākumi, jo nevaram atļauties katrā postenī nodrošināt atsevišķu darbinieku. Turklāt labi zināms, cik Latvijā ir lielas problēmas ar darbinieku piesaisti.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu vērojumi - kas un no kādām valstīm ierodas dzīvot šajā viesnīcā?

Agnese Guršinska: Galvenokārt tie ir darījumu cilvēki – pārsvarā vīrieši. Mūsdienās biznesā strādā arī daudz sieviešu, tādēļ joprojām mēģinām izprast, kādēļ mūsu klienti galvenokārt ir tieši vīrieši. Iespējams, viņus piesaista viesnīcas sievišķīgais nosaukums – "Māra".

Aija Šēla: Par to, ka tie ir darījumu cilvēki, spriežam galvenokārt pēc tā, ka viņi ierodas svētdienas vakaros, pa nedēļu nokārto lietas un piektdienās aizlido, nedēļas nogales ir tukšākas. Tāpat svētkos, īpaši nesezonā, viesnīca ir tukšāka, jo tad jau bizness nenotiek.

Agnese Guršinska: Redzam, ka liela daļa viesu prasa izrakstīt rēķinu, lai iesniegtu grāmatvedībai. Viesi pamatā dzīvo vienu, divas dienas. Viņiem ir svarīgi, lai apmešanās būtu tuvu lidostai. Reizēm viesi izmanto viesnīcu starp tranzīta pārlidojumiem, paguļ dažas stundas un dodas tālāk. Reizēm viņiem nepieciešamas tikai pārrunu telpas, jo katrs no tikšanās dalībniekiem ir Rīgā ielidojis uz dažām stundām – satiekas un dodas tālāk.

Viesi galvenokārt ir no Lietuvas un Igaunijas, Krievijas, Vācijas, Skandināvijas valstīm.

Mums ir līgums arī ar starptautisko lidostu "Rīga", ārkārtas situācijās preses konferenci organizētu šeit. Tāpat, ja lidostā atceļ reisus, tad viesnīca ir pilna ar viesiem.

BalticTravelnews.com: Kā viesi reģistrējas, kā Jūs atrod?

Agnese Guršinska: Reģistrācija pamatā notiek caur dažādiem rezervāciju kanāliem. Booking.com tiek veiktas vairāk nekā 50 % no visām rezervācijām. Mums ir noslēgti līgumi ar dažādām starptautiskām kompānijām, kuru darbinieki vajadzības gadījumā nakšņo pie mums. Kā arī ir noslēgti līgumi ar ceļojumu firmām, bet sadarbība ar grupām ir maza. Pamatā tiek izmantotas pēdējā brīža rezervācijas, ir salīdzinoši maz nākotnes rezervācijas. No rīta var būt mazs viesnīcas piepildījums, bet vakarā jau ir pilna viesnīca. Līdz ar to mums nav interese par zemu cenu grupām rezervēt ilgu laiku uz priekšu, jo zinu, ka viesnīca piepildīsies tāpat un par standarta vai augstāku cenu.

BalticTravelnews.com: Vai gadījumā, ja Rīgas centrā viesnīcas ir piepildītas, pie Jums nonāk daļa viesu, kuri vēlējušies palikt tur?

Agnese Guršinska: Jā, reti, bet arī tā notiek. Piemēram, kad Rīgā bija starptautiskais konkurss – Koru kari, tad mums zvanīja un prasīja, lai dodam jebkādu iespēju palikt, kaut gulēt gaitenī. Visur visas viesnīcas bija pilnas, vai cenas bija paceltas un prasīja maksāt vairākus simtus eiro par nakti.

«Airport Hotel Māra» valdes priekšsēdētāja Aija Šēla ar īpašnieku Braunu atvadoties no BEST WESTERN tīkla kopā ar tīkla menedžeri

BalticTravelnews.com: Vai lidmašīnu pacelšanās un nolaišanās traucē viesiem?

Agnese Guršinska: Nē, tieši pār mums lidmašīnas nelido, tādēļ ir klusums.

Aija Šēla: Dzīvojam kā miera ostā, blakus ir mežs, putni čivina, pļavā iznāk ganīties stirnas. Nedzirdam ne automašīnas no šosejas, ne arī lidmašīnas.

BalticTravelnews.com: Ilgus gadus viesnīca "Māra" bija iekļauta Best Western viesnīcu tīklā. Kādēļ vairs neesat? Ko izstāšanās mainīja viesnīcas dzīvē?

Agnese Guršinska: Best Western viesnīcu tīklā bijām kopš viesnīcas "Māra" atvēršanas 1996. gadā, bet nu jau iet otrais gads, kopš strādājam patstāvīgi. Ir grūti pagaidām spriest, jo aizvadītais gads bija Latvijas simtgades gads, un viesnīcām kopumā klājās labi. Tūrisms ienesa daudz naudas, un arī mūsu viesnīcā vasaras mēnešos bija rekordaugsts viesu apmeklējums. Janvāris, februāris šogad bija smags laiks, bet skatos, aprīlis, maijs tika aizvadīts ar labiem rādītājiem. Es uzskatu, ka mēs tomēr pilnīgi neko nezaudējām, izstājoties no Best Western viesnīcu tīkla, kvalitāte nav mainījusies, cenas mēs spējam noturēt tādā pašā līmenī un varbūt pat augstāk un klientu skaits mums pieaug.

Aija Šēla: Franšīze katru gadu izmaksāja dārgi, un parēķinājām, ka lielāku pienesumu dod Booking.com. Savulaik Latvijā bija vēl divas viesnīcas – Priekuļos un Siguldā, kas strādāja ar Best Western viesnīcu tīklu, bet jau sen izstājās. Protams, ka Best Western bija augstas kvalitātes prasības, kā jābūt aprīkotiem numuriem, cik labam jābūt servisam, un šo uzlikto latiņu cenšamies turēt tālāk, lai arī vairs neesam šajā tīklā. Vienmēr bijām solīti priekšā citām trīszvaigžņu viesnīcām un ceram, ka tā būs arī nākotnē.  Latvijas prasības šai ziņā vienmēr bija zemākas, līdz ar to sertifikācijā nopelnījām trīszvaigžņu premium.

BalticTravelnews.com: Viesnīca savu laiku ir kalpojusi, vai ir plāns veikt tās rekonstrukciju?

Aija Šēla: Viesnīcas īpašnieks Pēteris Brauns dzīvo Kanādā un pamazām ir gatavs izskatīt investoru piedāvājumu, kas varētu iegādāties viesnīcu. Pagaidām nekādi rekonstrukcijas darbi vai cita veida uzlabojumi netiek plānoti. Būtiski, ka no ārpuses saņemam tikai elektrību, gāzi – gan ūdens ieguve, gan apkure mums ir autonoma. Būtībā esam kā muiža, apkārtējā teritorija ir 2,4 hektārus liela! Nodokļus maksājam Mārupes pagastā, cik esam lūguši, tos pašvaldība nesamazina, kaut arī neko no Mārupes infrastruktūras neizmantojam. 

«Airport Hotel Māra» valdes priekšsēdētāja

BalticTravelnews.com: Travelnews.lv ik pēc neilga laika publicē ziņas, ka atkal un atkal tiek aizvērts kāds restorāns. Kā Jūs vērtējat šādu tendenci?

Agnese Guršinska: Manuprāt, restorānu Rīgā ir par daudz, pieprasījums ir mazāks nekā piedāvājums. Līdzīgi tā ir arī viesnīcu piedāvājumā, izjūtam arī cenu dempingošanu. Dzirdam, ka būs vēl jaunas viesnīcas... Mums ir semināru telpas, kuras arī nav viegli nodrošināt ar pasākumiem, jo piedāvājums Rīgā ir plašs. Ik pa laikam kāds pasākums notiek brīvā dabā pie viesnīcas.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs raugāties uz visām jaunākajām norisēm, kas saistās ap nodibinājumu "Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs"?  Kā tam vajadzētu strādāt nākotnē?

Aija Šēla: Protams, nepatīkami to redzēt un dzirdēt, bet kuluāru sarunās dzirdētais un vispārējā atmosfēra Rīgas Domē vedināja domāt, ka to varējām sagaidīt... Cik daudz izdosies kaut ko noskaidrot, pierādīt, mēs nezinām. Valstī ir tāda tendence ne jau tikai šī gadījuma sakarā.

Līdz šim no praktiskās puses diezgan pozitīvi vērtējām LIVE Riga darbu, mūs regulāri aicina piedalīties starptautiskās izstādēs – prezentēt viesnīcu citās valstīs, kas izmaksā ļoti dārgi un mēs to nepraktizējam. Uz tūrismu tiešā veidā vērstās aktivitātes ir labas un vajadzīgas, bet, ja nodokļu nauda tiek izsaimniekota - aiziet kur citur... Ja budžets ir tik liels, tad labāk mazām viesnīcām un citiem tūrisma nozarē strādājošajiem uzņēmumiem varētu palīdzēt daļēji segt šīs dalības maksas, piemēram, starptautiskās izstādēs.  

BalticTravelnews.com: Kas vēl Rīgai būtu vajadzīgs, lai tūrisms attīstītos? Kā vajadzētu attīstīt infrastruktūru?

Agnese Guršinska: Dažādi lieli pasākumi. Jau Latvijas simtgades gadā pierādījās, ka tas strādā – ja ir ievērojami pasākumi, cilvēki brauc šurp.

Aija Šēla: Aviobiļešu, viesnīcu, restorānu cenas ārzemniekiem ir pieņemamas – vajag mērķi, kura dēļ šeit braukt. Piemēram, mūsu bagātā kultūra – mūzika, māksla – varētu piesaistīt apmeklējumu Latvijas Nacionālajai operai, ja veidotu īpašus piedāvājumus. Operas nams mums ir unikāls! Pietrūkst konferenču centrs, kurā varētu rīkot konferenci ar 3000 – 4000 vietām, kā arī liela koncertzāle!

BalticTravelnews.com: Joprojām nerimst skandāli taksometru jomā. Kā Jūs ietekmē šī nesakārtotā joma?

Agnese Guršinska: Ar taksometriem ir nopietnas problēmas! Citi var paprasīt par 2 kilometru braucienu līdz mūsu viesnīcai 25-30 eiro, citi atsakās vest, jo īsā brauciena dēļ negrib pazaudēt savu rindu starp citiem taksometriem, jo tā pazaudēs potenciāli augstāko peļņu, ja kāds cits gribēs braukt tālāk uz centru. Ir bijuši vairāki gadījumi, kad vakarā viesiem uz lidostu braucu pakaļ pati, jo neviens taksometrs viņus neved. Vienreiz arī mūsu viesnīcas īpašnieks, kungs jau gados, nāca šurp ar kājām, velkot līdzi koferus. Kā taksometra vadītājs var atteikties vest?! Mums ir arī līgums ar Rīgas Taksometru parku jeb Red Cab taksometriem, bet ne visi viesi tos izmanto.

Aija Šēla: Taksometru pakalpojumu sniedzēju haoss starptautiskajā lidostā "Rīga" sākās tad, kad tirgu atvēra visiem taksometriem. Tad nu visi stājas rindā, lai cik netīrs ir taksometrs, lai par cik augstu cenu vadātu pasažierus – tas ir atvērtais tirgus un atbraucēji ir nesaprašanā un tiek regulāri apkrāpti, mums pat ir bijuši viesi, kas stāsta, ka pa visādiem aplinkus ceļiem ir vesti uz viesnīcu un tas izmaksājis 30 eiro. Tā mēs graujam pirmo priekšstatu par Latviju.

BalticTravelnews.com: Kā cēlies viesnīcas "Māra" nosaukums?

Agnese Guršinska: Viesnīcas īpašnieks nosaukumu izvēlējās dot par godu kaimiņienei un māsīcai Mārai, kurai savulaik piederēja šī zeme, uz kuras atrodas viesnīca. Protams, viņam bija arī svarīgi, ka Māra latviešu mitoloģijā ir augstākā mātes dievība. Turklāt Māra skan labi jebkurā valodā.

BalticTravelnews.com: Ko vēl varat pastāstīt par viesnīcas īpašnieku?  

Agnese Guršinska: Viesnīcas īpašnieks Pēteris Brauns ir dzimis Zviedrijā, trimdas latviešu ģimenē. Dažādi ceļi aizveduši uz Otavu, Kanādā, bet viņš aizvien ir liels Latvijas patriots, ģimene – sieva, pieaugušie dēli runā latviski. Ģimenei Kanādā ir finanšu konsultāciju bizness, bet viesnīca "Māra" ir Pētera Brauna sirds bizness, ja tā varētu teikt. Cik iespējams, viņš atbrauc, jo te jūtas labi.

Aija Šēla: Tiesa gan - Latvijas biznesa vide un veids, kā šeit tiek kārtotas lietas, viņam radījis vilšanos. Tomēr, kad atbrauc uz Latviju, daudz tiekas ar dažādiem cilvēkiem, pasaules latviešiem, kas dzīvo un uzturas Latvijā, pa šiem gadiem ieguvis labas paziņas. Pēteris Brauns ir aktīvs sabiedriskajā dzīvē, iespēju robežās atbalsta bāreņus, studentu korporācijas.

«Airport Hotel Māra» izpilddirektore Agnese Guršinska

BalticTravelnews.com: Vai esat apmeklējušas arī citas lidostu viesnīcas pasaulē? Varat salīdzināt viesnīcu ar tām?

Agnese Guršinska: Man vienmēr ir interesanti palikt lidostu tuvumā, paskatīties, kā citi strādā. Ar vairākām lidostu viesnīcām mums ir ciešākas attiecības, varam pārrunāt rezervāciju sistēmu, viesu plānošanu utt. Mēs esam tik maza viesnīca, ka nevaram sadarboties ar lielajām autobusu grupām. Viesnīcā ir tikai 25 istabas. Cik esmu citās valstīs bijusi, tik tās bijušas lielas viesnīcas. Toties mūsējā ir klusa un šeit nedzird lidmašīnas.

Aija Šēla: Es arī esmu vairākkārt nakšņojusi vairākās lidostu viesnīcās pasaulē, bet tās bijušas tik lielas un bezpersoniskas! Kaut ko ēdamu varēju tikai nopirkt automātā, atrast personālu bija grūti. Toties pie mums katrs tiek apčubināts, uzņemts ar gādību, paēdināts ar siltu ēdienu jebkurā diennakts laikā. Bieži vien personāls palīdz visdažādākajās viesu sadzīviskajās situācijās, piemēram, mūsu puiši ziemā palīdzējuši veikt nelielu remontu automašīnai.

BalticTravelnews.com: Pastāstiet, kā Jūs nonācāt tūrismā?

Agnese Guršinska: Esmu rīdziniece, absolvēju Rīgas Angļu ģimnāziju un vēlāk Rīgas Tehniskajā universitātē kļuvu par personāldaļas vadītāju. Apkalpojošajā sfērā sāku strādāt, kad studēju. Latvijā sākās ekonomiskā krīze, un es aizlidoju uz Lielbritāniju, kur arī strādāju apkalpojošajā sfērā, atgriezos Latvijā, bet vēlāk vēlreiz aizlidoju atpakaļ, lai strādātu viesnīcā. Pamazām nokļuvu Best Western tīklā, strādāju par viesnīcas menedžeri, pilsētā Bournemouth, kas ir viens no pieprasītākajiem Lielbritānijas kūrortiem. Trīs gadus tur nostrādāju un spēju sevi pierādīt kā ļoti labu darbinieci. Tas man bija ļoti patīkams pārsteigums, kad kā vienīgā iebraucēja iekļuvu viesnīcas menedžmentā. Viesnīcas tur atrodas viena otrai blakus, pamazām iepazinu angļu kultūru. Angļi paši daudz ceļo pa savu valsti, cenas šajā kūrortā ir augstas, un latviešus gan reti satiku. Labi iemācījos runāt angliski. Jāpierod pie angļu humora, bet man ļoti iepatikās vietējā kultūra. Latvijā mēs dzīvojam salīdzinoši lielā stresā.

Tomēr šeit atgriezos ģimenes apsvērumu dēļ, jo dēls auga lielāks, bet viņu šeit faktiski audzināja un pieskatīja mana mamma, kamēr es smagi strādāju prom no mājām un ģimenes. Izlēmu, ka negribu vairs šādu prombūtni no dēla, lai cik arī bija grūti braukt atpakaļ uz Latviju. Ja nebūtu viņš, es tiešām nebrauktu atpakaļ. Mani aizvien tur aicina dzīvot, strādāt. Pamanīju sludinājumu, ka šī viesnīca meklē direktoru, aizsūtīju savu CV un pamazām viss izvērtās tā, ka pēc pusotra gada šeit sāku strādāt.

BalticTravelnews.com: Vai ir bijis tā, ka liekas, vajadzētu pamācīties vēl kaut ko viesmīlības jomā?

Agnese Guršinska: Jā, labprāt pamācītos grāmatvedību, apmeklētu vairāk izzinošus seminārus, bet tam nav viegli atvēlēt laiku. Svarīgākā ir dzīves reālā pieredze, ko neviens cits nevar iemācīt.

«Airport Hotel Māra» izpilddirektore Agnese Guršinska

BalticTravelnews.com: Aija, un kā Jūs nonācāt tūrismā?

Aija Šēla: Pēc izglītības esmu vieglās rūpniecības inženieris tehnologs, sākotnēji strādāju par vecāko tehnologu Liepājā Sadzīves pakalpojumu kombinātā, tad Valmieras Sadzīves pakalpojumu kombinātā. Atjaunotās Latvijas laikā uzsāku uzņēmējdarbību un Valmierā izveidoju pirmo privāto maizes ceptuvi, tad arī konditoreju un kafejnīcu tīklu 3 pilsētās. Maiznīcu "Ieva"- nosaucu meitas Ievas vārdā. Nodarbināju aptuveni 130 darbiniekus. Īsi pirms ekonomiskās krīzes, pēc 13 gadu darba šai ražošanas nozarē, biznesu pārdevu, diemžēl tas nu jau ir bankrotējis. Pēc biznesa pārdošanas aizbraucu dažus mēnešus padzīvot pie radiem Kanādā, kur mani uzrunāja Pēteris Brauns, lai pastrādāju viņa viesnīcā "Māra" un parūpējos par finansēm. Man citu plānu tobrīd nebija, piekritu piedāvājumam, un tagad jāsaka, ka tūrisma nozare mani aizrauj aizvien vairāk.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Agnese Guršinska: Esmu brīvās dabas cienītāja, labprāt atpūšos pie dabas, iekuru ugunskuru, pacepu gaļu. Kopš bērnības ar vecākiem ceļoju pa Latviju. Īpaša man ir kāda vieta Salacgrīvā, kurp braucu bērnībā. Nesenais mans jaunatklājums ir Drabešu pagasts, Amatas novadā, kur ir kāda ļoti skaista vieta pie upes Gaujas Nacionālajā parkā. Guvu ļoti labas emocijas.

Aija Šēla: Man viens no hobijiem ir ceļošana, īpaši cenšos apmeklēt Operu namus – kādos septiņos pasaules opernamos jau esmu bijusi. Man ļoti patika baleta nams Parīzē, un vēl es gribētu apmeklēt Metropolitēna operu Ņujorkā. Gribētu redzēt jauno koncertzāli Hannoverē. Rīgā ir viens no skaistākajiem operu namiem. Arī tik inteliģentu un skaisti saposušos publiku es nekur citur neesmu redzējusi! Pasaulē daudz kas ir degradējies, un tūristu plūsma no trešajām valstīm neveicina kultūras un saskarsmes kopējo līmeni, ierodoties operas izrādē ar mugursomu un keponu galvā. Vīnes operā gan pamanīju vietējos operas cienītājus, kuri bija īpaši saģērbušies. Jāatzīst, ka operu biļešu cenas pasaulē ir augstas. Biju pārsteigta La Scala operteātrī, kur ložā sēžot, gandrīz neko nevar redzēt, tikai dzirdēt operu, lai arī biļetes cena bija 180 eiro. Pirmajās rindās biļetes var maksāt arī vairākus tūkstošus. Toties Vīnes operā var iegādāties arī stāvvietu biļetes par 5-10 eiro, kuras tāpat nopērk studenti u.c. Biļešu cenas atkarīgas no daudziem faktoriem.

Vēl man patīk gleznot, bet nu vairākus gadus vairs tam nav bijis laika.

«Airport Hotel Māra» izpilddirektore Agnese Guršinska

BalticTravelnews.com: Ja Jums vajadzētu pa gadam nodzīvot kādā pasaules valstī, kuras Jūs izvēlētos?

Agnese Guršinska: Es noteikti aizbrauktu atpakaļ uz Angliju, jo tur man bija krasas dzīves pārmaiņas, kas vēlāk izvērsās labā virzienā. Mani tur gaida draugi, un tur noteikti gadu būtu viegli nodzīvot. Man ļoti gribas saulīti, siltumu, tāpēc būtu labi aizbraukt uz Spāniju. Daudz pēdējā laikā esmu dzirdējusi par Grieķiju, tāpēc labprāt tur arī padzīvotu gadu siltumā un saulē.

Aija Šēla: Savukārt es varētu gadu nodzīvot Nīderlandē, kur savulaik vismaz kādas septiņas reizes esmu ciemojusies pie draudzenes. Vēl padzīvotu Sicīlijā, Itālijā kas ir ļoti interesanta vieta ar skaistu dabu, viens pie otra ciemos brauc caur tuneļiem kalnos, pāri tiltiem. Vēl varētu dzīvot Franču Rivjērā pie Nicas, kur esmu padzīvojusi jau nedēļu – miera osta. Francija ir fantastiska, bagāta un skaista zeme ar ļoti garšīgu ēdienu.

BalticTravelnews.com: Kur Jums vislabāk patīk Latvijā?

Aija Šēla: Laikam jāatzīst, ka Valmierā, kur nodzīvojām 30 gadus - izauga bērni, izveidoju biznesu, bija skaista un aktīva sabiedriskā dzīve, latviska vide un kultūra. Tagad visa mana ģimene dzīvo Pierīgā, bet es ar dzīvesbiedru dzīvojam Majoros, Lielupes krastā, Jūrmalā. No Zviedrijas atdzinām lēngaitas koka kuterīti, dzīvesbiedrs to atjaunoja – tagad paši vizināmies pa Lielupi un jūrmalu un izbaudām Jūrmalas īpašo šarmu, jo sevišķi, kad beidzas tūristu sezona.  Man aizvien īpaša ir Liepāja, kur man patīk atklātā jūra, šaursliežu tramvajs un parki, tur kavējos atmiņās par jaunību, festivālu "Liepājas Dzintars". Ļoti skaisti ir Vecpiebalgas pusē.

Agnese Guršinska: Man ļoti patīk Valmiera, Amatas novads un Salacgrīva. Valmiera ir ļoti sakārtota, bagāta ar kultūru, dzīva pilsēta.

UZZIŅA

• Viesnīcā "Māra" pēc pieprasījuma ir pieejamas agrās brokastis vai brokastis līdzņemšanai.

• Viesnīcas "Māra" restorāns ir atvērts no 12.00-23.00, bārs darbojas 24h/diennaktī.

• Ārpus restorāna darba laika, vienojoties ar administratoru, ir iespēja pasūtīt ēdienu pēc nakts ēdienkartes.

• Viesnīcā ir iespēja rīkot semināru vai tikšanos – tuvu starptautiskajai lidostai "Rīga".

• Seminārā ērti jutīsies grupa līdz 30 cilvēkiem, telpas aprīkotas ar nepieciešamajām tehnoloģijām.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES (Agnese Guršinska)

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)