LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Baltijas Starptautiskās akadēmijas Tūrisma katedras vadītājas Marinas Gunāres

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: BalticTravelnews.com

Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) Tūrisma katedras vadītāja, Ph.D. profesore Marina Gunāre ir pasniedzēja ar izcilu atmiņu, un Latvijas vērtību tūrisma izglītībā saskata spējā sniegt kvalitatīvas zināšanas ne tikai vietējiem, bet arī dažādu citu valstu studentiem.

BalticTravelnews.com: Pašreiz augstskolā ir aktīvs studentu uzņemšanas laiks. Vai tie, kuri šodien nāk apgūt tūrismu, varēs strādāt stabilu darbu savā profesijā arī pēc 5-20 gadiem? Vai šī profesija ir vairāk sirdij vai arī naudas makam var nopelnīt?

Reklāma

Marina Gunāre: Agrāk es nemaz nezināju, ka par tūrismu speciāli var mācīties. Par to uzzināju tikai tad, kad pati nonācu jau šajā augstskolā. Mana dzīve vienmēr ritējusi pēc principa: “Nekad nesaki: “Nekad!”” Savulaik ieguvu augstāko izglītību svešvalodu fakultātē un sev pateicu, ka dzīvē nekad nedarīšu divas lietas – nepasniegšu studentiem un nestrādāšu tūrismā. Tagad esmu pasniedzēja, man patīk mans darbs, turklāt esmu cieši saistīta ar tūrisma nozari.

Kāpēc topošie studenti izvēlas tūrisma studijas? Agrāk studēt gribētāji nāca pēc šāda principa - vieniem patīk ceļot, citi uzskata par pozitīvu plusu to, ka nebūs jāmācās augstākā matemātika, trešie nezina, kur citur viņi varētu studēt. Tagad, jā, topošie studenti domā, kur nākotnē strādās, cik nopelnīs. Saprotam, ka studēt atnāk ļoti daudzi, bet, cik realitātē strādās, nezinām... Bija laika posms, kad Baltijas Starptautiskā akadēmija studentiem sniedza zināšanas ne tikai tūrisma organizēšanā, bet arī specializējas tieši viesnīcu vadības jomā, taču tagad esam nonākuši pie jaunas atziņas – studentiem jāsaņem tāda izglītība, lai absolvents ātri varētu pārkārtoties un viegli uzsākt darbu jebkurā citā nozarē, ne tikai tūrismā.

Tūrisma biznesā Latvijā strādāt paliek fanāti, bet daudzi aizbrauc strādāt uz ārvalstīm. Protams, ka jaunie speciālisti gribētu izveidot, piemēram, savu ceļojumu aģentūru, bet redzam, cik liela ir esošā konkurence. Pamatojoties uz statistikas datiem, Latvijā ir aptuveni 400 ceļojumu aģentūras, bet katrā strādā vidēji 3-4 cilvēki, citās vēl mazāk. No katra individuāli atkarīgs, cik daudz viņš būs iemācījies, kā mācēs izmantot studiju gados gūtos kontaktus, iekļauties tūrisma vidē. Mūsu uzdevums ir palīdzēt viņiem saprast, kas nākotnē viņus sagaida darba ikdienā.

BalticTravelnews.com: Jūsuprāt, kāds ir augstskolu piedāvājums tiem, kuri vēlas studēt tūrismu?

Marina Gunāre: Sadarbojamies ar vairākām augstskolām, lai arī konkurējam. Mūsu stiprā puse ir studentu sagatavošana darbam viesnīcās. Protams, ka sacensties ar tik spēcīgu augstskolu kā Turība, mums ir grūti, bet daudz mācāmies un ejam uz priekšu. Man ļoti patīk Vidzemes augstskolas darbs, kas saistīts arī ar darījumu tūrisma attīstību, un šeit varam vilkt kopīgas paralēles. Gandrīz vienlaicīgi abas augstskolas iestājās MEET RĪGA, kas ir Rīgas pilsētas un Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) oficiālais kongresu birojs. Redzam, ka tieši darījumu tūrisma speciālisti nākotnē būs ļoti pieprasīti, jo nozare attīstās, tai ir pievienotā vērtība, turklāt ir pieprasīta arī nesezonas laikā. Priecājos, ka mums ir spēcīgi pasniedzēji, kas var sniegt zināšanas tieši darījumu tūrismā. Gadu gaitā ap sevi esam sapulcējuši pasniedzējus, kuri var sniegt ne tikai akadēmiskās, bet arī praktiskās zināšanas tūrismā, viņi zina ko un kā ikdienā darīt dažādās jomās. Viņi saprot, - kādus studentus izskolos, ar tādiem darbiniekiem strādās rīt. Turklāt, ja runājam par ārvalstu studentiem, tad viņiem darījumu tūrisma studiju iespējas ir ļoti īpašas, jo bijušās padomju republikās nekur neko tādu nepiedāvā. Lai arī nedaudz utopisks, bet mans sapnis ir, lai viesnīcu jomā nākotnē mēs spētu apmācīt studentus tādā līmenī, kā to piedāvā Šveicē. Turklāt, ne tikai sapņojam par to, bet jau esam noslēguši līgumu ar vienu no Šveices tūrisma izglītības iestādēm par sadarbību, un tā ir jau uzsākta.

Modelis ir tāds, ka mācības notiek 4 gadus, ir teorētiskās lekcijas un paralēli darbs viesnīcās. Pašreiz uzrunājam vairākas viesnīcas Latvijā, lai izveidotu prakses bāzes vietas. Gribētos, lai šie speciālisti pēc studijām būtu tik labi, lai uzreiz var strādāt viesnīcās, un viņiem neko papildu vairs nevajadzētu mācīties. Sarunās mums iet grūti, jo neviens negrib uzņemties darbu ar studentiem, īpaši, kad sākas aktīvā tūrisma sezona. Turpināsim mēģināt īstenot šo sapni!

BalticTravelnews.com: Ko Jūs teiktu tiem, kuri domā nākt studēt tūrismu Baltijas Starptautiskās akadēmijā, ar ko viņi atšķirsies pēc dažiem gadiem no citu augstskolu absolventiem?

Marina Gunāre: Jaunie cilvēki dodas uz augstskolu iegūt diplomu, kas atvērs durvis viņu tālākai profesionālajai dzīvei. Mums ir lieliska bibliotēka, izcili vieslektori. Lepojos, ka darba gados izdevies izveidot tik intelektuālu vidi, ka cilvēkiem ir patīkami šeit atrasties. Man ir talants sapazīstināt cilvēkus, kuri tālākajā dzīvē tālāk veido savus kopīgus plānus.

Līdz 2017. gadam man katrus divus gadus bija jauna akreditācijas procedūra, bet tas viss mudināja strādāt vēl labāk un tika sasniegts esošais līmenis. Jāņem vērā, ka tagad manis vadītā augstskolas programma ir akreditēta līdz 2023. gadam.

BalticTravelnews.com: Travelnews.lv redakcija ne reizi vien novērojusi, ka studenti nokļūst prakses vietās, kuras vairāk ir atbilstošas tūrisma vidējo mācību iestāžu līmenim.

Marina Gunāre: Te jāpiebilst, ka bieži vien tieši vidējo mācību iestāžu audzēkņi ir ar ļoti labām praktiskām zināšanām. Mēs nevaram nevienu ieskaitīt uzreiz augstākā kursā, bet praktiski viņu zināšanas tam atbilstu. Zinošus audzēkņus sagatavo profesionālā vidusskola „Victoria”. Mazāk pie mums nāk studēt no valsts SIA „Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma". Ziniet, redzu, ka daudzi, pēc vidējās izglītības iegūšanas tūrismā, nemaz nevēlas studēt augstskolā. Līdzīgi kā bakalaura grāda ieguvēji nevēlas iegūt vēl maģistra grādu. Jaunie cilvēki pastrādā, sajūt nopelnīto naudu, saprot, ka lielu karjeru tūrismā neveidos, un turpina strādāt. Kamēr nebūs sertifikācija atbilstoši izglītībai, nekas daudz nemainīsies. Savukārt ārvalstu studentiem ir lielāka vēlme mācīties tālāk.

Studentus praksē sūtām uz ārvalstīm. Piemēram, mūsu studenti no Uzbekistānas, Azerbaidžānas dodas praksē uz Turciju, kur viņi labi jūtas savas mentalitātes dēļ. Mums ir ļoti laba sadarbība ar Katalonijas reģiona viesnīcām Spānijā. Ļoti atbildīgi sadarbības partneri, kas mūsu studentus ņem praksē par animatoriem. Noder iegūtās svešvalodu zināšanas, tomēr bieži vien tās ir pārāk vājas, lai strādātu reģistratūrā. Starp citu, Spānijā tiek novērtēta arī krievu valoda, jo daudz tūristu runā šajā valodā. Vēl mums bija sadarbība ar Vāciju, bet, samazinoties studentu skaitam, kuriem ir vācu valodas zināšanas, strādāt praksē šajā valstī iespējas ir minimālas. Toties mūs sāk uzņemt Itālija, kur mūsu studenti pamatā strādā restorānu biznesā. Līdzīgi ir arī Grieķijā. Zinu studentus, kuri, pēc prakses, ļoti labi apguva grieķu valodu, un tagad jau strādā vadošos amatos šajā valstī. Jāatzīmē, ka studijas programmas Latvijā ir pielīdzinātas studiju programmām ārvalstīs, kas dod iespēju pāriet no vienas augstskolas uz citu, kā arī izmantot ERASMUS iespējas vai turpināt studijas maģistratūrā. Mūsu studenti tiek arī uzņemti bezmaksas maģistrantūras tūrisma studiju programmās Šveices tūrisma augstskolās tikai pēc diplomu salīdzināšanas.

BalticTravelnews.com: Katrai augstskolai būtu jāveic pētnieciskais darbs. Kā vērtējat šajā jomā notiekošo, vai un ko pēta Baltijas Starptautiskās akadēmijas Tūrisma katedras studenti, pasniedzēji? Cik pretimnākošas ir pašvaldības, tūrisma uzņēmumi – vai pasūta pētījumus tūrismā?

Marina Gunāre: Piekrītu, ka pētījumi tūrismā ir nepieciešami, lai arī tūrisms nav kā atsevišķa zinātne. Pētījumi palīdz saprast daudz un dažādas lietas, un arī Baltijas Starptautiskās akadēmijas programmās studenti veic šādus pētījumus. Piemēram, tiek pētīts viesnīcu darbs, darījumu tūrisma iespējas, notiek anketēšana, tiek apkopota statistika, veikta salīdzinošā analīze un izdarīti secinājumi. Ja runājam par pasūtītājiem, tad tie ir nozarē strādājoši uzņēmumi. Diemžēl ar pašvaldībām mums pagaidām vēl nav izveidojusies sadarbība tieši pētnieciskajos jautājumos. Protams, maģistru darbos tiek veikti vēl nopietnāki pētījumi, nekā bakalaura darbos. Tie var noderēt gan pašvaldību, gan valsts līmeņa izskatāmajos tūrisma jautājumos. Mūsu studenti daudz piedalās arī dažādās konferencēs, kas ir viena no augstskolas prasībām. Ne vienmēr tas ir naudas jautājums...

BalticTravelnews.com: Kādās valodās studē Baltijas Starptautiskās akadēmijas studenti?

Marina Gunāre: Latviešu, krievu, angļu valodās. Ar saziņu mūsu augstskolā nav problēmas.

BalticTravelnews.com: Kā vērtējat profesoru pieejamību Latvijā?

Marina Gunāre: Ja aptaujāsim Latvijā tūrisma nozarē strādājošos, tad tikai dažiem ir doktora grāds. Piemēram, mana kolēģe ir ekonomikas profesore, bet nodarbojas ar tūrisma jautājumiem. Vai arī Margarita Šalajeva, kura specializējas medicīnas tūrismā. Vēl kāda studē doktorantūrā un nodarbojas ar tūrisma nesezonas jautājumu izpēti. Pamazām parādās šādi profesori, kuri specializējas tūrismā, bet, lai pilnvērtīgi veiktu pētījumus, ir nepieciešami pētījumi un publikācijas, kuru latviešu valodā nav vispār un arī krievu valodā ir maz. Ir dažādi tulkojumi, bet ne vienmēr tie ir kvalitatīvi. Es domāju, ka kopumā šis ir problēmjautājums, un, visticamāk, arī nākotnē bāzēsimies uz literatūru angļu valodā. Diemžēl vācu valodas zināšanas nav tik labas, lai tajā lasītu zinātnisko literatūru.

BalticTravelnews.com: Pastāv arī "Latvijas Tūrisma izglītības asociācija". Vai Jūsu augstskolā tajā ir iestājusies?

Marina Gunāre: Nē, bet esam iestājušies gandrīz visās iespējamajās Latvijā ar tūrismu saistītajās asociācijās. Lielu labumu no tā augstskolai neredzu, bet tā ir iespēja saprast, kur virzās nozare un kādas ir tās aktualitātes.

BalticTravelnews.com: Tika likvidēta TAVA, LIAA it kā pārņēma aģentūras funkcijas, bet tūrisma nozarē daudzi strādājošie ir neizpratnē vai un kā tiek organizēts vietējais tūrisms. Redzam, ka LIAA mārketings saistīts galvenokārt ar tūrisma eksportu. Kā vērtējat esošo situāciju?

Marina Gunāre: Tā arī izskatās, ka valda haoss, kurā katrs nodarbojas ar to, kas viņam ir tuvāks un aktuālāks. Nezinu kā šo procesu labāk regulēt. Pie mums strādā profesore, kura doktora grādu aizstāvēja Maskavā pētot senioru tūrismu, izrādās pasaulē tas ir saistoši un populāri. Viņa pieredzē dalās arī ar mums, atrod pētījumiem sponsorus. Daudz kas atkarīgs no cilvēka un viņa aizraušanās ar kādu ideju. Nesen lasīju rakstu, kā radošā ekonomika attīsta tūrismu. Kā piemērs bija minēta Japāna, kur kādā ciemā, kur nekādu tūrismu neviens neplānoja, iedzīvotāji atrada radošu pieeju izdzīvošanai. Viņi katrai aizgājušajai dvēselei izgatavoja līdzinieku – lelli, kuras tagad brauc skatīties tūristi no visas pasaules. Sabilē mums arī redzamas lelles statujas, kuras cilvēki uztver neviennozīmīgi, bet arī tā ir ideja, ko tūristi skatās. Vieniem patīk, citi baidās – vienaldzīgo nav! Tūrisma attīstībai var piešķirt jebkādus finansiālos līdzekļus, bet, ja nav cilvēku ar iniciatīvu, kas tiešām būtu tajā ieinteresēti, nauda aizplūdīs nekurienē. Savulaik skolā mācījos analizēt Tolstoja grāmatu “Karš un miers”, kur personībai nebija nekādas nozīmes, bet tauta ir uzvarētāja utt. Kā gan personība nav galvenā!? Ja nebūtu Napaleona, tad nebūtu tik varošas armijas utt. Ja nav līdera, kas gan idejas novestu līdz galam?

BalticTravelnews.com: No vienas puses, latviešu vidusskolēna acīs Baltijas Starptautiskā akadēmija ir krieviska augstskola, ja pat lekcijas notiek latviešu valodā. No otras puses šī augstskola ir ļoti piemērota dažādu valstu studentu apmācībai. Kādus Jūs šeit saskatāt plusus un mīnusus?

Marina Gunāre: Latviešu valodā studējošo mūs augstskolā ir maz, un ārvalstu studenti viņus bieži vien mulsina. Es redzu, ka tomēr izdodas arī sadraudzība. Tas nav viegls darbs, lai cik sākumā man bija lieli ideāli, ka valdīs savstarpējs miers un liela draudzība. Līdz tam var nonākt tikai liela darba rezultātā... Mans tētis strādāja Padomju armijā, un mēs ar ģimeni nepārtraukti pārcēlāmies no vienas valsts uz nākamo, 20 gadus nostrādāju pa tulku un daudz ceļoju, tāpēc man šķita, ka arī studentiem sadraudzēties būs viegli, bet nekā... Jaunieši sākotnēji arī baidās runāt kopīgi zināmajā valodā, piemēram, angļu valodā, jo uztraucas, ka nepratīs pareizi izteikties.

Es lielu nozīmi piešķiru savstarpējām starptautiskajām attiecībām, lai arī bieži vien tas nav viegli. Kad esi norobežojies, dzīvo šaurā vidē, tad arī kļūsti ierobežots domāšanā. Kad vadām konferences un uzaicinām, piemēram, studentus no Sanktpēterburgas, Maskavas, redzams, ka viņi spriež savādāk – daudz plašāk! Mūsu studentiem idejas ir piezemētākas, bet, redzot šādus piemērus, arī viņi sāk spriest citādāk. Ja notiek lekcijas angļu valodā, tad var piedalīties dažādu valstu studenti, kuri apmainās ne tikai ar zināšanām, bet arī priekšstatiem par pasauli. Ārvalstu studenti parāda, kā vieni vai citi jautājumi tiek risināti viņu valstīs. Zinām, ka tūrisms ir globāls bizness, līdz ar to šāds plašs skatījums ir ļoti svarīgs.

Mums ir svarīgi, lai tiktu celti tilti starp valstīm. Kas redzams uz eiro papīra naudas? Tilts! Pie mums studē aptuveni 200 ārvalstu studentu. Protams, ka viņi ienes Latvijā naudu, pie viņiem brauc ciemos radinieki un draugi. Mums jāpriecājas, ka spējam sniegt izglītību kā eksporta preci – tā ir vērtība! Piemēram, Lietuva arī vēlētos strādāt līdzīgi mums, bet kaimiņvalstī nav pasniedzēju, kuri runā krieviski.

BalticTravelnews.com: Vai nav tomēr arī nospiedoši, ja vienuviet ir tik daudz ārzemnieku?

Marina Gunāre: Nē, tā nav, jo apzināmies, ka esam konkurenti ar visu pasauli un cīnāmies par katru studentu. Viņiem ir iespējas studēt jebkur. Nesen biju Kirgizstānā, kur daudzi mūsu potenciālie studenti dodas studēt uz Čehiju, Vāciju. Bet mums ir unikāls produkts – iespēja piedāvāt studiju virzienu darījumu tūrismā, kas citiem nav. Tagad vairāki simti ārvalstu studentu un pasniedzēji piedalās mūsu vasaras skolā, arī viņi pēc šīs skolas aizbrauks gan ar vērtīgām zināšanām, gan ar savu priekšstatu par Latviju. Protams, ka ar viņiem nav viegli. Tie ir pavisam citu kultūru pārstāvji, bet mums jāatrod vidusceļš, gan, lai tiktu sniegtas zināšanas, gan netiktu aizskarta personība. Tomēr man ir gandarījums, ka vairāki mani Azerbaidžānas bijušie studenti nu jau vada labākās Baku viesnīcas. Ir ar ko lepoties!

BalticTravelnews.com: Vai nav tā, ka bieži vien tie, kuri mācību procesam pieiet vieglāk, bet nav gluži arī nesekmīgi, vēlāk darba, biznesa dzīvē prot atrast ļoti labas iespējas, savukārt teicamnieki ne vienmēr spēj tā iekārtoties, cenšas pierādīt sevi vienā vietā, lai gan redzams, ka tur neko nevarēs tāpat panākt.

Marina Gunāre: Jā, diemžēl ne vienmēr studijās gūtās atzīmes dzīvē parāda, ko esi vērts patiesībā. Ne velti krievu valodā ir laba anekdote, kurā bijušie klasesbiedri meklē vietu salidojumam, un viens saka: “Piezvanīsim mūsu divnieku karalim Vovkam, lai ļauj uz savas jahtas atpūsties un pastāsta, kā strādāt vajag!”

Latvijā tas nav tik raksturīgi, bet redzu, ka atbrauc, piemēram, ārvalstu studenti ar teicamnieka sindromu – sēž tikai pie grāmatām, pasākumos nepiedalās, praksē iet negrib utml. Kur viņi tiek tālāk? Vajadzīgs balanss starp studijām un pārējo dzīvē notiekošo.

Te atcerējos vēl vienu gadījumu par atzīmēm. Tad vēl pasniedzu sabiedrisko attiecību studentiem, un man bija divi studenti, kuri ne visai labi mācījās, bet jau labi strādāja savā profesijā. Saku viņiem, ka, lai, cik viņi labi strādā, augstu atzīmi nevaru ielikt, jo redzu, ka viela nav sistemātiski apgūta, kā tas būtu vajadzīgs. Pēc diviem gadiem šie mani nesekmīgie studenti uzaicina mani kā lektori par korporatīvo kultūru uz vienu no sava uzņēmuma pasākumiem. Jautāju, kāpēc viņi mani aicināja, ja es viņiem liku nesekmīgas atzīmes. Tieši tāpēc esot arī aicinājuši, jo esmu parādījusi atšķirību starp mācībām un darbu.

BalticTravelnews.com: Kur esat augusi, kā nonācāt augstskolā, tūrismā?

Marina Gunāre: Kā jau minēju, tētis mainīja darba atrašanās vietas, un mēs ceļojām līdzi. 10 gados es nomainīju 8 skolas dažādās republikās. Esmu mācījusies arī igauņu, lietuviešu un citas valodas. Esmu absolvējusi 5 augstskolas, arī Latvijas Universitāti, ieguvusi 5 dažādus maģistra līmeņus. Esmu doktore politikas zinātnē, ko aizstāvēju Maskavas Valsts universitātē. Es visu laiku mācos! Agrāk strādāju savā biznesā, vadīju tulkošanas centru. Kādā brīdi sapratu, ka esmu ieguvusi tik daudz zināšanu, ka man ar tām ir jādalās. Tātad varu būt pasniedzēja! Ierados Baltijas Starptautiskajā akadēmijā kā studente, bet drīz kļuvu par pasniedzēju. Daudzus gadus mācīju sabiedrisko attiecību studentus. No 2008. gada augstskolā ir Tūrisma programma, kad to arī sāku vadīt.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Marina Gunāre: Man ir brīnišķīga personīgā bibliotēka, no kuras 2000 grāmatas jau esmu uzdāvinājusi augstskolai. Man ļoti patīk lasīt, turklāt lasu ātri un esmu apveltīta ar izcilu atmiņu. Studenti arī nevar mani apmānīt ar grāmatu atsaucēm savos darbos, jo es to visu zinu no galvas. Ir dažādas metodikas atmiņas trenēšanai, bet man tas izdodas dabīgi.

Visvairāk mani interesē psiholoģijas, socioloģijas, mākslas grāmatas. Jā, esmu pilnībā izlasījusi Bībeli. Tajā ir daudz gudrību, kuras labprāt citēju arī ikdienā. Piekrītu, ja sirds piepildīta ar labo, tad cilvēks runā labo, ja ar slikto, tad otrādi.

Tagad esmu sākusi lasīt nedaudz lēnāk, iespējams, tādēļ, ka apkārt tik daudz informācijas. Mājās man visapkārt ir iesāktas grāmatas, kuras izlasu pakāpeniski. Mani kā vieslektori aicina arī uz citām valstīm, un es šiem braucieniem gatavojos. Manas lekcijas nesastāv tikai no šaura specializēta skatījuma, bet gan no mana kopējā dzīves redzējuma un gūtajām zināšanām grāmatās, filmās, dažādās situācijās. Es neguļu vairāk par 5 stundām, un man ir laiks uzņemt lielu informācijas apjomu. Kad es no rīta pamostos, sev saku: “Viss, ko es šodien uzzināšu, dzirdēšu, man noderēs!” Smadzenes to pieņem pašsaprotami un sakārto manā galvā. Ticu, ka tas, kas dzīvē nāk viegli, jādod citiem tāpat, tas, kas nāk grūti, ar to var veidot biznesu. Vieglo mēs paši nenovērtējam, bet smadzenes ir jānoslogo. Varbūt nākotnē uzrakstīšu arī kādu grāmatu, jo mani vecāki arī ir rakstnieki. Pašai man liekas, ka es labi stāstu, bet rakstīt nevaru tikpat labi.

BalticTravelnews.com: Ko vēl Jums patīk darīt?

Marina Gunāre: Ceļot! Katru gadu man ceļojumu ir vairāk, nekā es tos plānoju. Turklāt man patīk, ka plānošanas darbu manā vietā izdara citi, bet es tikai braucu. Mani daudz kur aicina, un es tiešām daudz esmu redzējusi. Man uzdāvināja karti, kurā atzīmēju apmeklētās valstis. Agrāk negribēju braukt uz Franciju, jo man šķita, ka vilšos. Tomēr sāku braukt, un nu jau ceturto vasaru pēc kārtas dodos uz šo valsti. Ļoti daudzveidīga ir Itālija. Eksotiskākā manis apmeklētā vieta ir Borneo sala, Malaizijā. Esmu bijusi arī Singapūrā, bet tur man neiepatikās. ASV biju, bet tur vēl labprāt apmeklētu tikai Lielo Kanjonu.

BalticTravelnews.com: Ja Jums būtu iespēja 3 gadus padzīvot 3 dažādās valstīs, kuras Jūs izvēlētos?

Marina Gunāre: Vienu gadu es izvēlētos dzīvot Portugālē, jo daudz zinu par šo valsti, mani ļoti iespaidoja arī filma “Nakts vilciens uz Lisabonu”, bet nekad neesmu tur bijusi. Labprāt gadu padzīvotu Mongolijā, kur jau esmu dzīvojusi. Daudz kas tur ir mainījies, un es labāk izvēlētos dzīvi pilsētā. Man patīk lielas pilsētas, diemžēl mani uzlādē nevis daba, bet lielpilsētas, cilvēku pūlis. Neesmu bijusi, bet daudz lasījusi par Norvēģiju, kur man varbūt iepatiktos arī unikālā daba, un es spētu ar to satuvināties.

BalticTravelnews.com: Kur Jums Latvijā patīk atpūsties?

Marina Gunāre: Latvija man ir ļoti interesanta vieta, kur pirmo reizi 1981. gadā ierados kopā ar vecākiem tēva darba dēļ un kopš tā laika domās visu laiku gatavojos aizbraukt pavisam. Iznāk, ka aizbraucu padzīvot dažus gadus citā valstī, bet atkal un atkal atgriežos. Nesaprotu, kas mani šeit tur, nezinu arī nevienu citu vietu, kur pasaulē gribētu aizbraukt un dzīvot pavisam. Tagad esmu izlēmusi palikt. Latviešu valodu saprotu labi, varbūt vēl arī iemācīšos runāt latviski.

Tūrisms ir mans dzīvesveids, un es šo nozari nevēlos pamest. Kamēr mēs ceļojam, pieņemam visu ar atvērtu sirdi, tikmēr varam būt droši, ka dzīvojam īstā pasaulē. Ja saka, ka skaistums izglābs pasauli, tad man liekas, ka ceļošana atver sirdis.

Uzziņa

Baltijas Starptautiskās akadēmijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma - Bakalaura studiju programma „Tūrisma un viesmīlības vadība” (42812), iegūstot tūrisma un viesmīlības uzņēmumu vadītāja kvalifikāciju un bakalaura grādu tūrisma un viesmīlības uzņēmējdarbībā.

Baltijas Starptautiskās akadēmijas profesionālā maģistra studiju programma - Viesnīcu un restorānu serviss, tūrisma un atpūtas organizācija. Studiju programma „Komunikācijas vadība izklaides un atpūtas industrijā” (47812), piešķirot maģistra grādu atpūtas un izklaides industrijas uzņēmumu vadībā un uzņēmuma vadītāja atpūtas un izklaides jomā kvalifikāciju.

ERASMUS programmas ietvaros studentiem ir iespēja uz laiku no 3 līdz 12 mēnešiem studēt Baltijas Starptautiskās akadēmijas (BSA) un BPMA partneru universitātēs, prakses ilgums 2-12 mēneši, t.sk. viena gada laikā pēc studenta studiju programmas beigšanas.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)