LIELĀ INTERVIJA: Esam ciemos pie Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» izpilddirektora Martina Gausa

Autors: Aivars Mackevičs
Avots: Baltictravelnews.com

Mans darbs ir arī mans lielākais hobijs – tā intervijas sākumā saka Latvijas nacionālās aviokompānijas «airBaltic» izpilddirektors Martins Gauss. Intervijā viņš stāsta gan par jaunajām lidmašīnām "Airbus A220-300", kas nes Latvijas pilsētu nosaukumus, gan iezīmē nākotnes prognozes pasažieru aviācijā Eiropā un pasaulē. M.Gauss uzsver, ka arī mazās aviokompānijas var izaugt un darboties plašā reģionā, norādot, ka tieši tādi ir "airBaltic" nākotnes plāni. Runājot par panākumiem, "airBaltic" izpilddirektors piebilst, ka visa pamatā ir profesionāla komanda.

BalticTravelnews.com: Kādas, Jūsuprāt, būs būtiskākās tendences pasažieru aviācijā pēc desmit vai piecpadsmit gadiem?

Reklāma

Martins Gauss: Saskaņā ar Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas (International Air Transport Association - IATA) prognozēm, pēc piecpadsmit gadiem pārvadāto pasažieru skaits būs dubultojies. Šo pieaugumu galvenokārt radīs lidojumu skaits Āzijā. Vēl viena no aktuālajām tendencēm būs cīņa ar aviācijas oglekļa emisijām. Mūsu nozare ir atbildīga par 2% no kopējiem emisiju apjomiem, tāpēc nākotnē noteikti tiks ieguldīts liels darbs, lai rastu iespējamos risinājumus. Tas nesīs būtiskas pārmaiņas industrijā. Šobrīd tiek izstrādāti pirmie elektriskie dzinēji, tāpat ir arī alternatīvā jeb biodegviela, un nākamajos piecpadsmit gados tiks izstrādātas arī jaunas tehnoloģijas. "airBaltic" jau šobrīd izmanto jaunākās dzinēju tehnoloģijas, kas ļauj samazināt emisijas par 20%. Oglekļa dioksīda (CO2) samazinājuma jomā esam pasaules līderi un esmu pārliecināts, ka arī citas aviokompānijas sekos mūsu piemēram. Piecpadsmit gadu laikā visas novecojušās tehnoloģijas tiks aizstātas ar risinājumiem, ko mēs izmantojam jau šodien. 20% emisiju samazinājums ir liels lēciens, tomēr arī ar to nepietiek un ir jāturpina darbs pie jaunu tehnoloģiju attīstības. Runājot par citām izmaiņām - cerams, ka pēc desmit vai piecpadsmit gadiem Eiropā uzlabosies gaisa satiksmes kontrole. Šī brīža Eiropas gaisa satiksmes kontroles sistēma nespēs tikt galā ar apjomiem, kādi būs nākotnē. Esmu pārliecināts, ka lidojumu skaita pieauguma rezultātā Eiropas gaisa telpa būs vienota, kas, savukārt, pavērs jaunas satiksmes un emisiju samazinājuma iespējas. Tāpat nākotnē nostiprināsies zemo cenu aviokompāniju segments. Šīs aviokompānijas jau šobrīd veido lielu daļu no pasažieru skaita pieauguma. Statistika liecina, ka katru gadu pieaug aviācijas pasažieru skaits, un tie, kuri izvēlas lidot, ar katru gadu to dara biežāk. Šī tendence turpināsies arī nākotnē, īpaši jaunākās paaudzes vidū. Atšķirībā no vecākās paaudzes, jaunieši neuztver lidošanu kā kaut ko īpašu, bet gan kā ērtu pārvietošanās veidu, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B. Strauji pieaug to cilvēku skaits, kuri lido atkārtoti un bieži, ļaujot šim pārvietošanās veidam kļūt ierastam. Pārvietošanās ar lidmašīnu mūsdienās ieņem tādu pašu lomu, kā vilcienu satiksme pirms divdesmit un vairāk gadiem.

BalticTravelnews.com: Kā mainīsies "airBaltic" darbība un pasažieru skaits pēc "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izveides?

Martins Gauss: "Rail Baltica" noteikti radīs pozitīvu efektu – ja ir ātrgaitas vilcienu sistēma, kā piemēram, Vācijā un Francijā, kas ir savienota ar lidostu, tas paver iespējas lielākam pasažieru skaitam. Tas nozīmē, ka arī no pilsētām, kurās nav lidostu, var ātri nokļūt lidostā. Viena no "Rail Baltica" pieturām būs pie starptautiskās lidostas "Rīga", turklāt tā būs vienīgā lidosta dzelzceļa maršrutā, tāpēc prognozējam pasažieru skaita pieaugumu. Cilvēkiem būs nepieciešamība pēc avio pakalpojumiem, jo "airBaltic" dodas arī uz tādiem galamērķiem, kas nav sasniedzami ar vilcienu. Tas nozīmē, ka cilvēki no visas Baltijas varēs ierasties lidostā "Rīga", lai tālāk dotos uz kādu no "airBaltic" galamērķiem. Pēdējā laikā medijos un sabiedrībā ir dzirdēts arī viedoklis, ka "Rail Baltica" izveide varētu samazināt avio pasažieru skaitu, tomēr man gribētos uzsvērt, ka cilvēce savos ceļošanas paradumos neatgriezīsies pagātnē un pasažieru aviācija turpinās attīstīties. Nenoliedzami, cilvēki ceļos arī ar kuģiem un vilcieniem, tomēr tie, lielākoties, būs izklaides un atpūtas braucieni vai arī veids, kā nokļūt līdz lidostai.

BalticTravelnews.com: Kādu Jūs prognozētu reģionālo lidsabiedrību nākotni, ņemot vērā, ka ne vienmēr ir vienkārši piesaistīt investorus?

Martins Gauss: "airBaltic" patiesībā ir veiksmes stāsts – no aviokompānijas, kas bija uz bankrota sliekšņa, esam kļuvuši par vadošo kompāniju Baltijā. Reģionālo lidsabiedrību nākotne būs atkarīga no to darbības modeļa un tirgus. Nacionālā lidsabiedrība "Estonian Air" vairs neturpina darbību, tāpat arī "Nordica", kamēr "airBaltic" attīstās. Arī nākotnē būs reģionālās kompānijas, kas neturpinās darbību, un tādas, kas spēs izaugt līdz vidēja līmeņa lidsabiedrībām un turpināt darbu. Un būs arī kompānijas, kuras tiks iekļautas lielākās lidsabiedrību grupās. Piemēram, "Austrian Airlines", ko pārņēma aviogrupa "Lufthansa". Reģionālajām aviokompānijām ir iespējas kļūt arī par lielām kompānijām, viens no tādiem piemēriem ir "WizzAir". Tātad mazās aviokompānijas var augt un palikt neatkarīgas, kļūt par daļu no lielākas kompānijas vai arī izbeigt darbību. Jāņem vērā, ka nākotnē tiks dibinātas arī jaunas kompānijas – ne tikai Eiropā, bet visā pasaulē. Viena no tendencēm, kas iezīmēsies nākotnē – aizvien mazāk būs valstu, kurām ir savas nacionālās aviokompānijas. Latvija var lepoties ar savu nacionālo aviokompāniju, kura pārklāj visu Baltiju un nākotnē piedāvās vēl vairāk. Līdzīgi kā "WizzAir" - Ungārijas aviokompānija, kas pārklāj visu Austrumeiropu, vai "Ryanair" - Īrijas kompānija, kas jau sen nepārklāj tikai Īriju.

BalticTravelnews.com: Pavisam nesen visā Baltijā tika atzīme Baltijas ceļa 30. gadadiena, kad tika prezentēta arī "airBaltic" ideja – gaisa kuģi ar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karogiem uz sāniem. Kas ir šīs idejas autors?

Martins Gauss: Idejai nav viena autora, tā piedzima šeit – mūsu kompānijā. Mēs vēlējāmies godināt Baltijas ceļa 30. gadadienu, un, atsaucoties uz Latvijas simtgades dāvanu – lidmašīnu ar Latvijas karoga krāsojumu – šķita loģiski šādā veidā parādīt arī visu trīs Baltijas valstu vienotību. Esmu gandarīts par šo veiksmīgo ideju. Pēc atsauksmēs, kas redzamas un dzirdamas medijos, var secināt, ka šī ideja būs veiksmes stāsts vairāku gadu garumā. Mēs saņemam daudz labas atsauksmes no cilvēkiem visā pasaulē, kuriem patīk šis krāsojums.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs vērtējat akcijas rezultātus, kurā 14 jaunajām lidmašīnām "Airbus A220-300" tika piešķirti Latvijas pilsētu nosaukumi?

Martins Gauss: Pavisam nesen atgriezos no Gulbenes un šobrīd esmu paviesojies jau trīspadsmit pilsētās, kuru nosaukumi rotā jaunās lidmašīnas. Viesošanās katrā pilsētā bijusi ļoti veiksmīga un krietni pārsniegusi manas ekspektācijas un izpratni par to, ko var redzēt Latvijā. Tikšanās laikā ar pilsētu vadītājiem un domes pārstāvjiem jau radušās jaunas idejas Latvijas ekonomikas stiprināšanai. Ikmēneša žurnālā "Baltic Outlook" katrai pilsētai tiek atvēlēta lappuse, lai pastāstītu par ievērojamākām vietām, pasākumiem u.tml. Ja par daudzām no šīm pilsētām agrāk ārpus Latvijas neviens nezināja, tad šobrīd simtiem tūkstoši cilvēku uzzina, lasa un iepazīst tās. Tas rada pozitīvu efektu gan pašām pilsētām, gan mums. Mani vecāki nekad nebija viesojušies Baltijas valstīs – pavisam nesen atvedu viņus uz Rīgu, un tā vietā, lai pavadītu tikai vienu vai divas dienas galvaspilsētā, kā dara liela daļa tūristu, mēs devāmies arī uz Kuldīgu un Liepāju. Tas viss pateicoties tam, ka ar šī projekta starpniecību es pats iepazinu pilsētas ārpus Rīgas. Vecāki bija apmierināti un noteikti vēlēsies redzēt arī citas pilsētas. Tie ir tikai divi ārvalstu viesi, bet, ja parēķinām, cik daudz pilsētas ir ietvertas akcijā, cik daudzi ceļotāji par tām uzzinās un vēlēsies paviesoties, ieguvums ir acīmredzams.

BalticTravelnews.com: Vai ir bijuši kādi jautri atgadījumi ar lidmašīnu, kuras nosaukums ir "Ogre"?

Martins Gauss: Viens no lidaparātiem ir nodēvēts Ogres vārdā, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē "milzis/cilvēkēdājs" un amizants misēklis gadījās man pašam – ieliekot "Twitter" profilā foto pie šīs lidmašīnas norādīju "@ogre" kontu, uz kura uzklikšņinot, atveras parodijkonts "Actual Cannibal Witch Doctor Ogre". Tiesa, Ogres pilsēta un novads par jaunākajām aktualitātēm informē "Twitter" kontā "@Ogresnovads". Smieklīgais misēklis izpelnījās sociālo tīklu lietotāju ievērību, taču Ogrē paguvu paviesoties jau ziemā, izmēģinot distanču slēpošanas trasi, kas vienlaikus bija arī veiksmīga pilsētas publicitātes akcija.

BalticTravelnews.com: Vai līdzīga akcija plānota arī ar Lietuvas un Igaunijas pilsētām?

Martins Gauss: Šobrīd ir lidmašīnas ar nosaukumiem "Viļņa" un "Tallina". Kopumā 16 jaunas lidmašīnas ar nosaukumiem un trīs – bez. Tuvākajā laikā gaidām vēl vienu jauno lidmašīna, taču tai nav plānots īpašs nosaukums. Ja nākotnē būs kādas jaunas idejas vai plāni, mēs noteikti informēsim, bet pagaidām šie nosaukumi tiks saglabāti ilgtermiņā.

BalticTravelnews.com: Kā, raugoties no juridiskā viedokļa, Latvijas nacionālās aviokompānijas lidmašīnas var nest Lietuvas un Igaunijas karogu krāsas?

Martins Gauss: No juridiskā viedokļa viss ir kārtībā, jo arī uz lidmašīnām ar Lietuvas un Igaunijas karogu krāsojumu ir Latvijas karodziņš kā juridiskā piederības zīme. Tās ir Latvijā reģistrētas lidmašīnas, savukārt krāsojums uz sāniem ir tikai simbolisks. Šo soli ļoti pozitīvi novērtējuši arī Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji. Laikā, kad prezentējām lidmašīnas Lietuvas un Igaunijas karoga krāsās, mūsu statistika sociālajos medijos bija rekoraugsta. Esam "airBaltic" visās nozīmēs, jo mums vienīgajiem pieder monopols lidošanai starp trīs Baltijas valstu galvaspilsētām un lidmašīnu krāsojums kalpo arī par vizualizāciju tam, ka "airBaltic" apvieno Baltiju. Protams, šis trīs īpašās lidmašīnas lido pa visu pasauli, ne tikai Baltijas valstīs.

BalticTravelnews.com: Runājot par jaunajām lidmašīnām, ir dažādi viedokļi – pasažieriem tās patīk, tomēr tiek noradīts arī uz to, ka trūkst USB uzlādes ligzdu un monitoru. Kā Jūs to komentētu?

Martins Gauss: Šajās lidmašīnās nav arī sēdekļu, kuri transformējas par gultām, taču šie lidaparāti ir optimāli tam mērķim, kādam tie nepieciešami. Konkrētās lidmašīnas tika izvēlētas 2012. gadā, lai tās maksimāli labi kalpotu savam primārajam mērķim. Šobrīd tās ir jaunākās un modernākās lidmašīnas pasaulē, nav pieejami jaunāki modeļi. Tās ir efektīvas, arī ievērojami klusākas – to trokšņu līmenis ir līdz pat četrām reizēm mazāks, un kopējās pasažieru atsauksmes ir ļoti pozitīvas. Šīs pašas lidmašīnas ir pieejamas arī citā komplektācijā – ar gultām, skapjiem, mazgāšanās telpām, bet tikai sešpadsmit vietām. Mēs izvēlējāmies lidmašīnas ar 149 pasažieru vietām un vairākām labierīcībām. Jā, tajās nav USB uzlādes ligzdu, toties "Airbus A220-300" ir pirmais lidaparāts, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurskatāma, palīdzot samazināt CO2 un NOX emisijas attiecīgi par 20% un 50%. Tāpat tām ir ietilpīgākais bagāžas nodalījums un kvalitatīvākais kabīnes apgaismojums. Un piebildīšu, ka nākotnē būs arī Wi-Fi pārklājums. Pasažieriem ir dažādas vēlmes un arī aviokompānijas, izvēloties lidmašīnas, balstās uz dažādiem aspektiem. Kāds dod priekšroku gultām, kāds cits – videi draudzīgai izvēlei, bet mēs viennozīmīgi strādājam tā, lai mūsu pasažieri būtu apmierināti.

BalticTravelnews.com: Kāda ir "airBaltic" sadarbība ar Rīgas Tūrisma Attīstības Biroju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru?

Martins Gauss: Mēs sadarbojamies gan ar "Live Riga", gan tūrisma operatoriem, lai sekmētu "airBaltic" attīstību. Šobrīd gan vairs nenodarbojamies ar sponsorēšanu, proti, finansiāli neatbalstām sporta komandas u.tml. Sadarbojamies arī ar vairākām tirdzniecības un rūpniecības kamerām Eiropā. Tomēr ne no vienas organizācijas mēs nesaņemam finansiālu atbalstu – finanses veido peļņa no pasažieru pārvadājumiem vai no citiem saistītajiem pakalpojumiem, ko nodrošinām, piemēram, "airBaltic" treniņu centra vai kravas pārvadājumiem.

BalticTravelnews.com: Kā "airBaltic" izvēlas jaunus galamērķus?

Martins Gauss: Ir saraksts ar 150 iespējamiem galamērķiem un divas reizes gadā tiek veikts izvērtējums, lai noteiktu, kurš galamērķis būtu piemērotākais. Uzņēmumā ir atsevišķa nodaļa, kas nodarbojas ar galamērķu izvērtēšanu, ievērojot standartizētu procedūru. Izvēloties jaunu galamērķi, tiek ņemts vērā arī tas, kā tas iekļausies jau esošo galamērķu plānā, vai spēsim racionāli saplānot lidojumus, vai lidmašīna tiks pietiekami noslogota, vai būs pietiekami daudz pasažieru, kuri vēlēsies doties uz šo galamērķi u.tml. Izvērtējam arī biļešu cenas un konkurenci attiecībā uz konkrēto galamērķi.

BalticTravelnews.com: Kuras šobrīd ir trīs noslogotākās līnijas?

Martins Gauss: Maskava, Tallina un Viļņa. Šobrīd tieši tādā secībā, bet ir periodi, kad Tallina ir pirmajā vietā. Ieņēmumu ziņā pirmajās vietās ir Amsterdama un Stokholma – biežo lidojumu dēļ. Pieaug arī lidojumu skaits uz Vācijas pilsētām – trīs reizes dienā ir lidojumi uz Berlīni, divas reizes – uz Minheni, Hamburgu, kas, protams, nozīmē arī lielākus ieņēmumus.

BalticTravelnews.com: Cik liela daļa no pasažieriem, kuri dodas uz Rīgu, ir tranzīta tūristi, un cik lielai daļai Rīga ir tiešais galamērķis?

Martins Gauss: Ja līdz šim tūristu sadalījums bija aptuveni 50% pret 50%, tad šobrīd, raugoties uz gada periodu kopumā, ir 56%, kuri lido tieši uz Rīgu un Latviju, un 44%, kuri dodos tālāk uz citiem galamērķiem. Bet gada laikā šī tendence nedaudz svārstās – ziemā un vasarā rādītāji ir atšķirīgi.

BalticTravelnews.com: Kādi ir nākotnes plāni attiecībā uz Liepāju kā vienu no galamērķiem? Un kurš galamērķis ir lielāka prioritāte – Palanga vai Liepāja?

Martins Gauss: Palanga un Liepāja ir savstarpēji nesaistīti galamērķi. Palanga ir labi funkcionējošs virziens, ko mēs turpināsim attīstīt, un būtiskas izmaiņas nav plānotas. Maršrutu uz Liepāju aizsākām ar trīs lidojumiem nedēļā, šobrīd ir pieci lidojumi nedēļā. Izlidošana no Rīgas ir pēc 23.00, bet atgriešanās pirms 6.00 no rīta, jo šajā maršrutā lidmašīna netiek pietiekami noslogota un tiek izmantota arī citiem galamērķiem. Nākotnē plānotas izmaiņas, lai reiss uz Liepāju būtu divas reizes dienā. Kopumā ar šo maršrutu esam apmierināti, tas attīstās, turklāt, neietver tikai pasažierus, kas dodas no Rīgas uz Liepāju vai otrādi. Tie ir arī pasažieri no Vācijas, Krievijas un Ukrainas, kas rezervē lidojumu līdz Liepājai un tad dodas uz Rīgu. Manuprāt, Liepājai jābūt savienotai ar Rīgu gan ar autoceļu, gan lidmašīnas maršrutu, gan dzelzceļu. Ja Rīgu un Liepāju savieno trīs stundu brauciens ar auto, tad, kamēr nav ātrgaitas vilciena, lidmašīna ir labākais risinājums cilvēkiem, kuri vēlas doties, piemēram, uz biznesa tikšanos un atgriezties tajā pašā dienā. Neskaitot Rīgu, Liepāja ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurā nepieciešama lidosta, un kurā to iespējams attīstīt, vismaz pārskatāmā nākotnē.

BalticTravelnews.com: Cik liela daļa biļešu tiek pārdota ar ceļojumu aģentūru starpniecību?

Martins Gauss: Rādītāji ir ļoti dažādi atkarībā no valsts, tomēr aptuveni 70% biļešu tiek pārdotas internetā. Pēdējā laikā pieaug tiešsaistes ceļojumu aģentūru pārdoto biļešu skaits. Nereti pasažieri pat nezina, ka iegādājas biļeti caur tiešsaistes ceļojuma aģentūru, jo vispirms nonāk aģentūras mājaslapā, bet pēc tam - pie mums. Tomēr šādos gadījumos tiek piemērota komisijas maksa. Klasisko ceļojumu aģentūru pārdoto biļešu skaits samazinās, jo aizvien vairāk pirkumu tiek izdarīti tiešsaistē.

BalticTravelnews.com: Kādi ir plāni attiecībā uz NDC risinājumu izmantošanu?

Martins Gauss: Aviokompānijas, kas ir Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas sastāvā, aktīvi diskutē un plāno dažādu NDC risinājumu ieviešanu, tomēr ilgtermiņā tieši pasažieri būs tie, kuri izlems – kādā veidā viņi vēlas iegādāties biļetes? Ikviens pasažieris vēlas savu biļeti iegādāties lēti, ātri un uzticami. Internets kā veids, lai iegādātos biļeti, nākotnē būs tikpat pašsaprotams, kā pirkumu pasūtīšana Amazon.com vai kādā interneta veikalā. Šobrīd mēs esam pārejas posmā un tehnoloģijas noteikti mainīsies, tomēr nākotnē tieši mobilās ierīces būs vienīgais veids, kā iegādāties aviobiļetes. Ar interneta starpniecību iegādāto biļešu skaits ik gadu dubultojas, arī sociālie mediji kļūst par būtisku faktoru, jo cilvēki vēlas rezervēt biļeti tieši, uzklikšķinot uz reklāmas banera sociālajos tīklos. Arī mēs nākotnē turpināsim intensīvi strādāt ar google, Facebook un citām platformām. Jau šobrīd darbojas meklētājs Google Flights, tomēr pagaidām tajā neatspoguļojas pilnīgi visi lidojumi, tāpēc tas vēl nav pilnībā uzticams, tomēr esmu pārliecināts, ka nākotnē tieši tāda kompānija kā Google varētu kļūt par galveno lidojumu izvēles rīku. Līdzīgi jau ir noticis ar meklētājprogrammām – pirmsākumos bija Bing, Yahoo, tomēr tagad visi izmantojam Google. Nākotnes risinājums būs ātrs, uzticams un viegli pieejams. Mēs, savukārt, sekosim līdzi tendencēm un pielāgosimies.

BalticTravelnews.com: Kāds ir Jūsu viedoklis par taksometru pakalpojumiem Rīgā?

Martins Gauss: Esmu dzirdējis par situācijām, kad pasažieri bijuši neapmierināti ar pakalpojuma cenu, tomēr grūti komentēt šo jautājumu sīkāk. Protams, ja jautājums ar taksometru pakalpojumiem, to kvalitāti un cenu ir nesakārtots, tas rada arī negatīvu uz mūsu klientiem. Patiesībā tas rada negatīvu ietekmi uz pilsētas un valsts tēlu kopumā – tas, cik droši ir braukt ar taksometru, ir viens no rādītājiem, cik ļoti attiecīgā valsts ir vai nav draudzīga ceļotājiem. Es pats ikdienā izmantoju Bolt aplikāciju, kas darbojas ļoti labi.

BalticTravelnews.com: Vai Jums ir kādi ieteikumi, kas būtu jāņem vērā lidostas "Rīga" attīstībā?

Martins Gauss: Ideju un ieteikumu ir daudz, bet es vadu aviokompāniju, nevis lidostu. Ja paraugāmies uz situācijām, kas veidojas lidostā t.s. sastrēgumstundās, ir skaidrs, ka nepieciešams paaugstināt lidostas kapacitāti. Un esmu pārliecināts, ka lidostas vadībai šajā ziņā ir savi plāni. 2018. gadā mēs pārvadājām vairāk nekā 4 miljonus pasažierus jeb par 17% vairāk nekā 2017. gadā uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā. 2018. gadā pārvadāto pasažieru skaits ir visu laiku lielākais lidsabiedrības vēsturē, tāpēc domāju – mēs mazliet pārsteidzām lidostu.

BalticTravelnews.com: Pastāv uzskats, ka ik pēc septiņiem gadiem ir laiks mainīt darbu. Jūs stājāties amatā 2011. gada 1. novembrī, kas nozīmē – pavisam drīz apritēs Jūsu astotais gads "airBaltic". Kādi ir Jūsu nākotnes plāni šajā sakarā?

Martins Gauss: Patiesībā optimālais ilgums ir trīs līdz pieci gadi. Ja vienā darbā uzkavējies septiņus gadus, kaut kas nav kārtībā. Patiesībā par to vislabāk spēj pastāstīt t.s. head hunters jeb galvu mednieki, kas nodarbojas ar augsta līmeņa vadītāju un speciālistu meklēšanu. Arī es nonācu "airBaltic" šādā veidā. Aviokompānijas izpilddirektora amats ir globāls darbs, kas nepazīst valstu robežas – to var darīt Latvijā, Āzijā vai ikvienā citā pasaules vietā. Līdz šim man "airBaltic" bijuši trīs dažādi darbi – kad es uzsāku darbu, aviokompānija bija bankrota priekšā un bija nepieciešams steidzams izdzīvošanas plāns un darbības. Tas bija mans uzdevums, nevis kompānijas attīstīšana. Mans nākamais darbs kā izpilddirektoram bija aviokompānijas attīstības plāna izstrāde, lai tā varētu augt un attīstīties. Visbeidzot, balstoties uz šī plāna panākumiem, mans darbs ir izstrādāt nākotnes attīstības stratēģiju 2020. - 2025. gadam, kas ļaus "airBaltic" kļūt par daudz lielāku aviokompāniju. Attiecīgi šobrīd esmu savā trešajā darbā vienas kompānijas ietvaros. "airBaltic" kapitāla daļu turētāji ir apmierināti ar paveikto – šī aviokompānija vairs nav tāda pati, kā bija 2011. vai 2015. gadā. Turklāt, runājot par astoto gadu "airBaltic", varu atzīmēt, ka Tims Klarks (Tim Clark) vada "Emirates Airlines" jau piecpadsmit gadus.

BalticTravelnews.com: Kā Jūs nonācāt pasažieru aviācijas nozarē?

Martins Gauss: Vienmēr vēlējos studēt biznesu un ekonomiku, ko arī sāku darīt, taču, uzzinot, cik nopelna piloti, nolēmu apgūt šo profesiju. Paņemot studiju kredītu, iestājos pilotu akadēmijā un izgāju divus gadus ilgas apmācības. Pēc apmācībām uzrakstīju pieteikumus vairākām aviokompānijām un "British Airways" pieņēma mani darbā. Paralēli pilota darbam aviokompānijā apguvu vadības prasmes un guvu pieredzi visos līmeņos – biju otrais pilots, kapteinis, apkalpes plānošanas departamenta vadītājs, pilotu departamenta vadītājs, komerciālās nodaļas vadītājs u.tml. Trīsdesmit četru gadu vecumā kļuvu par aviokompānijas izpilddirektoru.

BalticTravelnews.com: Vai bērnībā arī gribējāt kļūt par pilotu?

Martins Gauss: Bērnībā negribēju kļūt par pilotu – sākotnēji vēlējos kļūt par biologu, jo man patika pētīt kukaiņus, tad sekoja vēlme kļūt par juristu un, beidzot skolu, jau vēlējos būt ekonomists. Šobrīd pēc profesijas esmu pilots, bet, vadot aviokompāniju, jādarbojas arī kā ekonomistam, tāpēc varu teikt, ka aplis ir noslēdzies un šo vēlmi esmu piepildījis. Esmu ļoti apmierināts ar karjeras attīstību. Mans dzīvesgājums ir ļoti interesants – jau agrīnā vecumā bija iespējas uzņemties lielu atbildību. Vecumā, kad daudzi tikai kļūst par izpilddirektoriem, man jau ir liela pieredzes bagāža, tāpēc, saskaroties ar kādu problēmu, tā izrādās jau pazīstama. Ja tā nav pazīstama man, tad ir kādam no komandas. Aviokompāniju nevadu es, bet gan divpadsmit cilvēki, kad ik nedēļu sapulcējas ap apspriežu galdu. Viens no šiem cilvēkiem ir Korporatīvas komunikācijas vadītāja Alise Briede, kura pirms nepilniem trīs gadiem prezentēja sabiedrisko attiecību stratēģiju un īsā laikā spēja panākt plašu "airBaltic" atpazīstamību starptautiskajos medijos. Tas pats ir sakāms arī par finanšu sektoru, pārdošanu, lidojumu plānojumu un citām jomām. Panākumu pamatā ir profesionālas komandas darbs.

BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?

Martins Gauss: Visi mani hobiji ir saistīti ar sportu – kā jau visi vācu bērni, esmu spēlējis futbolu, tāpat esmu iemēģinājis roku handbolā, turklāt samērā ilgi un ar labiem panākumiem. Arī tenisā esmu sasniedzis līmeni, ko droši var dēvēt – augstāk par vidējo. Salīdzinoši nesen esmu pievērsies arī golfam. Ja šobrīd man jautā, kuru sporta veidu es izvēlos brīvajā laikā, tas noteikti ir golfs. Šis sporta veids kļūst aizvien pieejamāks, Latvijā ir vairāki kvalitatīvi golfa laukumi, turklāt man ļoti patīk, ka, spēlējot golfu, varu atrasties dabā un pēc spēles nav jūtams pilnīgs spēku izsīkums. Vēl viens no maniem hobijiem ir klasiskie auto un māksla. Un vēl man ļoti patīk mans darbs, tāpēc tas vienlaikus ir arī hobijs. Katru rītu dodos uz darbu ar prieku!

BalticTravelnews.com: Ja Jums gadu vajadzētu nodzīvot kādā valstī, kuras trīs valstis Jūs izvēlētos un kāpēc?

Martins Gauss: Tas ir grūts jautājums! Varētu minēt ASV, konkrēti Ņujorku, jo man ļoti patīk šī pilsēta. Tā ir dinamiska, atvērta pilsēta, kas nepārtraukti mainās. Vēl es varētu pavadīt gadu Austrālijā – tā ir lieliska valsts. Trešā valsts būtu Itālija, tās dienvidu reģions, jo mani saista itāļu dzīvesveids. Taču patiesībā esmu laimīgs būt Eiropā, un vēlētos dzīvot Liepājā.

BalticTravelnews.com: Kuras trīs vietas Latvijā Jūs ieteiktu apmeklēt ārvalstu viesiem?

Martins Gauss: Liepāju, Kuldīgu, Rīgu un visas pilsētas, kuru nosaukumi rotā "airBaltic" jaunās lidmašīnas.

EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

Jūrmalas Restorānu nedēļa aicina izbaudīt pasaules garšu daudzveidību jūras un dabas tuvumā (13.11.2024)

Ļauties rudens garšu modei Valmieras novada Restorānu nedēļā (01.11.2024)

Rīgas Zoodārzs Melno piektdienu pasludina par "Melnbalto piektdienu" (20.11.2024)

Aicinām pērļu medībās Ziemeļvidzemē! (21.11.2024)