Autors: Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com
Turpinājums 16.01.2013 intervijai ar Biznesa augstskolas studenti Karīnu Černobrovu - par pavadīto studiju laiku Vācijā un Krievijā. Intervijas 1. daļu var atrast šeit.
Kādi ir galvenie ieguvumi, studējot ārpus Latvijas? Kas pietrūka studējot ārzemēs?
Reklāma
Studējot
uzņēmējdarbību un visu, ar to saistīts bizness, mācību prakse ārzemēs
ir liels ieguvums. Tas motivē un veicina radošas idejas biznesam.
Respektīvi esot citur spēj novērtēt kā nav pašmāju sabiedrībā, ko vajadzētu ieviest un ko tomēr nē. Otrkārt, kultūras pazīšana – veidot attiecības
ar citāda uzskata un domāšanas veida cilvēkiem ne vienmēr ir viegls
darbs, kā arī spēju pilnveidot savu raksturu ar dažām labām īpašībām.
Treškārt, kontakti. Studējot Vācijā, manī atausa doma, ka droši vien
tādā veidā dibinās starptautiski uzņēmumi, kādreiz būdami studiju biedri
studijās trešajā valstī, draugi spēj dibināt uzņēmumu savas valsts
labā. Par studiju vidi var stāstīt gari un plaši, par lasītavām un
bibliotēkā, visur būs kādas atšķirības. Visās pasaules augstskolās nevar
būt tik perfekta sistēma (kā es uzskatu), kā ir mums Turībā (piemēram,
apkalpošana un studiju informācijas centrs), es pieņēmu tādu studiju
vidi kāda tā ir un nemeklēju trūkumus.
Kādas ir galvenās atšķirības starp Latvijas, Vācijas un Krievijas studentiem un kopumā šo valstu iedzīvotājiem?
Dodoties
uz Krieviju, šķita problēmas nevar rasties, krievu valoda man ir kopš
bērnības, arī krievu tautības cilvēki man ir tuvi. Tomēr Krievijas
iedzīvotāji, esot krievi, stipri atšķiras no mūsu Latvijas krieviem.
Dažviet asāki, konkrētāki un dusmīgāki, bet tas nenozīmē, ka viņiem ir
maz laipnības. Kopumā grūti dažos teikumos aprakstīt iedzīvotāju
atšķirības. Godīgi sakot, jebkurš students, kurš aizbrauc uz kādu valsti
studēt apmaiņas programmā (neesot pilna laika students), domāju var just to
atšķirību, ar kuru pret viņu izturas apkārtējie. Vismaz es to izjutu abās valstīs. Nav tā, ka pret tevi izturas slikti, bet viņi saprot, ka tu esi
tikai uz laiku, tāpēc attiecības var būt labas, bet ar saprašanu, ka
tas nav ilglaicīgi. Kaut arī esmu ieguvusi dažus labus draugus ar kuriem
vēl līdz pat šodienai uzturu saraksti. Ja krievi ir daudzmaz atvērti,
tad to nevar teikt par vācu studentiem. Neskatoties uz vācu laipnību un
izpalīdzību, var sajust arī attiecību aukstumu. Vēl viena atšķirība,
kuru esmu ievērojusi būdama gan vienā, gan otrā valsti – tā ir tautu
atšķirība. Ja Latvijā pārsvarā ir latvieši un krievi, kurus vizuāli
nevar atšķirt, tad Vācijā, kur ir vācieši, turki, afrikāņi un citu
tautību cilvēki. Arī Krievijā ir sabraukuši gan studenti, gan strādnieki
no trešās pasaules valstīm. Krāšņo tautu "ziedu buķeti" grūti
nepamanīt, jo mūsu mazajā valstī tas nav tik ierasti.
Studējot ārzemēs, noteikti tika iegūti daudz jauni draugi. Vai apciemojiet viņus? Varbūt ārzemju draugi brauc ciemos pie Jums?
Studējot
Krievijā es ieguvu satriecošus draugus, kuri ir no Vācijas. Nokļūstot
Vācijā devos viņus apciemot. Vācijā es ieguvu vairāk paziņu no
dažādām valstīm: Turcija, Spānija, Bulgārija, ASV, Honkonga, kuri bez
šaubām būtu priecīgi mani uzņemt savās mājās kā viesi. Ar meiteni no
Turcijas mēs cieši sadraudzējāmies un šī pusgada laikā solījās mani
apciemot Rīgā, kā arī tiek plānots mans ceļojums uz Turciju šī gada
ietvaros. Pavadot laiku ar dažādiem jauniešiem studijās, vienmēr rodas
vēlme apceļot valstis no kurām viņi nāk, bieži vien to nav iespējams
īstenot finansiālu grūtību dēļ.
Novēlējums tiem, kuri vēl šaubās vai jau ir izlēmuši, ka dosies studēt uz ārzemēm!
Tie,
kuri šaubās - lai nešaubās un dodas savas dzīves pilnveidošanas
piedzīvojumā! Grūtības, sadzīve, attiecības ar visu ar ko Jūs
sastapsities dos mācību un nemainīgu dzīves skolu, kuru Jūs nekur citur
neiegūsiet!
Vairāk informācijas interneta vietnē www.turiba.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.