Kalni, Melnā jūra, vasara pavasarī un krievu valoda Kaukāzā - Travelnews.lv ceļo uz Sočiem [2]

Autors: Artis Spertāls
Avots: BalticTravelnews.com

Lai arī ko Latvijas, Eiropas un Rietumvalstu mediji ziņotu par Krieviju, nenoliedzami, ka šī valsts tūristus vilina - pirms dodies turp, nav īsti skaidrs ko tajā sagaidīt, kas notiks, pat cik brīvi varēs komunicēt ar ierobežoto krievu valodas krājumu. Cilvēks grib iepazīt nezināmo - un, lai cik skaists ir Bigbens vai Berlīnes mūris, bildes pie šiem objektiem vairs tik ļoti nesajūsmina. Arī man, cilvēkam, kas nekad iepriekš nebija bijis Krievijā, bija daudz nezināmo, taču pēc Krievijas tūrisma un kūrorta "Rosa Khutor" piedāvājuma uz četrām dienām doties uz Krievijas vienu no īpašākajām un zināmākajām vietām - Sočiem, nebija jautājumu, ka jāizmanto iespēja un jābrauc.

Soču vārds Latvijas mediju un tūrisma dienaskārtībā pēdējā laikā parādās arvien biežāk, jo šajā pavasarī airBaltic atklās tiešo reisu uz Sočiem. Tas nozīmē, ka  Kaukāza kalni no Krievijas puses būs sasniedzami tikpat ātri cik Liepāja no Rīgas - aptuveni trīs stundās. Tomēr te arī uzreiz ir piebilde - ar vārdu Soči pārsvarā tiek apzīmēts viss kalnainais Krievijas Kaukāza reģions, nevis tikai pati kūrortpilsēta. Lidojot uz Sočiem, lidmašīna patiesībā nolaižas Adleras lidostā un pati Soču pilsēta ir aptuveni 40 minūšu brauciena attālumā. Un interesanti ir arī tas, ka tieši Adlerā izbūvētas vairums olimpisko spēļu ēku, lai gan olimpiāde tik un tā tika dēvēta Soču vārdā. Bet tas tādēļ, ka Soči ir visā pasaulē zināms "brands". Ne velti - Soči tiek dēvēti par "Vasaras galvaspilsētu Krievijā".

Reklāma

Aptuveni pirms divām nedēļām par Sočiem es zināju tikai to, ka nesen tur bija notikušas olimpiskās spēles, kā arī to, ka mamma bija stāstījusi par to, ka tur ir bijusi vairākas reizes daudzus gadus atpakaļ. Arvien biežāk cilvēkiem stāstot "es beidzot braukšu uz Krieviju! Pirmo reizi!", sāka šķist, ka teju visi padomju laikos dzimušie spēj pastāstīt kādu interesantu stāstu par Krieviju un viņu ceļojumiem turp. Un visas šīs atmiņas bija pozitīvas, piedzīvojumu pilnas. Aptuveni tāpat kā šobrīd jaunieši braukā pa visu Eiropu, tā savos laikos tika braukāts pa Krieviju - tostarp Sočiem. Šobrīd gan jauniešu vidū Krievija liekas tālāka nekā tā pati Lielbritānija...

Pirms brauciena paskatījos "Google maps" kaut ko par Sočiem, bet tā arī neko īsti no tā neieguvu un biju gatavs paļauties uz mūsu sagatavoto programmu, kas paredzēja - krievu pirts, brauciens kalnos ar džipiem, "Rosa Khutor" kūrorta iepazīšana - tostarp braukšana uz slēpošanas trasēm, kā arī pašu Soču un Adleras pilsētas apmeklējumi, kā arī citas aktivitātes. Protams, grasījāmies apmeklēt arī tirgu un izbaudīt vietējos ēdienus!

Pēc nolaišanās Sočos pirmais, kas lika sevi manīt, bija karstums. Un... kalni. Jau skatoties pa lidmašīnas iluminatoru varēja tālumā redzēt sniegotās virsotnes. Šajā brīdī arī varēja ļoti uzskatāmi nojaust kurš uz Sočiem brauc pirmo reizi - aptuveni katrs piektais no kabatas bija izvilcis telefonu un aktīvi iemūžināja skatu pa logu. Lai arī kalnus (nu tādus īstus, nevis Latvijas paugurus) biju redzējis arī iepriekš, šoreiz zināju, ka būšu tik tuvu, cik vien cilvēks kalniem var būt. Tāda īpatnēja sajūta - laikam pirmo reizi dzīvē fiziski sapratu kāpēc, piemēram, brazīļiem sniegs liekas tik fascinējošs... Kalniem, karstumam un "wow" sajūtai pievienojam klāt vēl palmas un sapratu - šeit ir viss tas, kas nav Latvijā - vasara, kalni un labs laiks. Un kā nu ne, vēlāk prašņājot par to, cik tad daudz ikdienu tūristu kūrortā ietekmē slikts laiks, uzzināju, ka tūrisma sezonās slikta laika praktiski nav - varbūt viena diena pa divām nedēļām ir drēgna vai lietaina.

Atskaitot krievu valodu, Sočos viss liekas kā Eiropā. Infrastruktūra ir teicama (pateicoties olimpiskajām spēlēm), mašīnas ir labākas nekā Rīgā (pat taksometri ir jauni un glauni. Nu tādi, ar kuriem mierīgi varētu braukāt deputāti). Būtībā man vispār neradās iespaids, ka esmu Krievijā. Šis iespaids pastiprinājās ar katru dienu, jo arvien biežāk ēdām Kaukāza ēdienus (šašliks, hačapuri, hinkaļi utt), dzērām "Boržomi" ūdeni un Kaukāza vīnus. Bet jā, protams, tā ir Krievija - tikai tāpēc, ka Krievija ir tik milzīga (pasaulē lielākā valsts pēc teritorijas un astotā pēc iedzīvotāju skaita), katrā tās daļā, laikam, varētu gūt citādākus iespaidus.

Visā Soču reģionā ir ļoti attīstīta tūrisma industrija - kā nu ne, teju visa Krievija te katru gadu brauc atpūsties. Vasaras sezonā esot grūti pat atrast vietiņu pie jūras kur atgulties, savukārt cilvēki gatavi īrēt pat šķūņus, kur apmesties. Šādos brīžos pa īstam novērtē Latviju un mūsu jūru...

Melnā jūra gan ir pavisam savādāka - akmeņaina pludmale, dzirdāks ūdens un, protams, siltāks. Aprīļa vidū gan pludmale bija patukša, bet peldēties nepeldējās neviens. Kad prasīju "kāpēc neviens nepeldas", visi smējās un teica, ka auksts. Pataustīju - smieklīgi, ūdens kā piens! Bet tas laikam tā liekas tikai latvietim! Ļoti gribējās nopeldēties, bet programma to īsti neatļāva. Nekas, paspēšu vēl dzīvē!

Krievijā pirmo reizi iegāju pirtī. Nu, nevis parastā pirtī vai saunā, bet tādā patiešām īstā. Ar pirtnieku, īpašām slotām un pat azaidu uz galdiņa, atpūtas brīžiem. Teiksim godīgi - bija fantastiski. Nekad iepriekš sevi nebiju spējis iedomāties izbaudām pirti, taču šeit patiešām tas notika. Mums uzmeta pieca veida aromāta garaiņus, ar slotām gan nopēra, gan uzsūtīja siltumu mūsu virzienā - brīžiem karstums bija tāds, ka likās, neizturēšu. Bet izturēju un pēc tam āda uzreiz jutās jaunāka. Nu, kā zīdainim! Bet jā, tā patiešām bija īsta pirts! Cenas apmēram tādas pašas kā Latvijā, tikai kvalitāte... daudz labāka!

Tajā pašā dienā bijām arī ievākušies "Rosa Khutor" kūrortā. Tā patiesībā ir olimpiskā pilsētiņa, kas tika izveidota nekurienes vidū dēļ olimpiādes un kur dzīvoja sportisti, kuru sporta veidi bija saistīti ar kalniem. Tā iedalās divās daļās - apakšējā daļa un kalnu daļa. Kalnu daļas ēkās vēl arvien var redzēt olimpiešu atstātos karogus - teju visas valstis pārstāvētas. Latvijas karogu gan nepamanīju. Lai nu kā, vienu nakti pavadījām ļoti smalkā četrzvaigžņu viesnīcā "Rosa Springs", kur numuriņi bija lielāki nekā Latvijā liela daļa dzīvokļu (ap 35 kvadrātmetriem), bet otru nakti - "Golden Tulip", kas bija centrālās ielas vidū un pašā centrā. Pirmā viesnīca bija teju ideāla - ej gulēt un mosties ar skatu uz kalniem un guļot pat logu negribas taisīt ciet dēļ neatkārtojamā kalnu gaisa. Otra viesnīca bija forša, tomēr numuriņi mazāki un čalojošā kalnu upe nedaudz traucē aizmigt tiem, kam miegs vājāks. Bet, protams, tāpat viss bija četru zvaigžņu līmenī!

Pats kūrorts atkal lika aizmirst, ka esi Krievijā - var just, ka šeit nauda un cilvēki grozās. Pilsētiņa ir jauna, viss ir sakārtots un skaists, pirms vasaras tūrisma sezonas tiek veikti dažādi sīki kosmētiski darbiņi. Un jā, Jaunajā gadā te slēpojuši pat 18 tūkstoši cilvēku dienā. Tad arī cenas esot kosmosā, bet tās tikai atbilstot piedāvājumam. Nesezonā "Rosa Springs" numuriņš (jā, tas pats, kas būtībā ir kā milzīgs dzīvoklis un vieta pietiktu 4 cilvēkiem) maksāja aptuveni 115 eiro par trim naktīm. Tas nudien nav nekas, ja ņem vērā, ka iekļautas ir arī brokastis un vakariņas. Protams, cenas ir mainīgas un katram pašam tās jāskatās.

Protams, kāpām arī kalnos - to te ir visapkārt. Un skati teju visur ir vienkārši neatkārtojami. Skaties apkārt un brīnies. Daudzviet iekārtotas arī apmetnes vietas, kur apsēsties un baudīt pikniku. Gājām aptuveni 9 kilometru garu maršrutu pa Soču Nacionālo parku - tādus skatus Latvijā neredzēt! To vien dēļ ir vērts braukt uz Sočiem.

Par olimpisko infrastruktūru - lai arī esmu redzējis bildes, ka kaut kas ir pamests, pārsvarā visa infrastruktūra tiek ikdienā darbināta. Kādreizējā hokeja hallē tagad iemitinājusies visas Krievijas kērliga federācija, citā hallē notiekot treniņi un paraugspēles (pat Putins braucot uz Sočiem spēlēt hokeju). Tāpat tuvojas Pasaules Čempionāts futbolā, kas aizņemšot galveno halli un vairāki citi notikumi.

Vēl viena vieta, kas Sočos ir "must-see" ir "Skypark" jeb gaisa parks. Kaut kas līdzīgs Siguldā esošajam parkam ar gaisa vagoniņu, iespēju izlēkt no tā ar gumiju, izbraukt ar "ziplainu" un pastaigāties par "Tarzānu". Tomēr "Skypark" ir lielāks, līdz ar to ik pēc 20 sekundēm kaut kur kaut kas notiek - kāds lec no 300 metru augstuma, kāds brauc ar ziplainu aptuveni kilometru garo maršrutu, kāds vienkārši staigā pa parku un vāc drosmi nākamajai reizei. Cenas - ziplaina brauciens aptuveni 20 eiro, lēciens ar gumiju nedaudz dārgāk. Viss ir jauns un super-drošs. Instruktori ir jauni un runā labā angļu valodā, kā arī gatavi pastāstīt visu kas vien interesē.

Ja vien ir nauda, tad Soči noteikti ir forša vieta kur aizbraukt. Kaut vai kalnu dēļ vien tā būtu, tomēr, kā jau teicu - šeit tūrisms ir tik ļoti attīstīts, ka te viss ir izveidots teju nevainojami. Vienīgais mīnuss ir tas, ka nepieciešams kārtot vīzu, jo tas gan maksā naudu, gan aizņem laiku. Tomēr - ja nav būts Krievijā, Soči noteikti ir vieta, kur "kultūršoka" nebūs teju vispār. Ideāla vieta, kur sākt iepazīt Krieviju, doties kalnos, slēpot vai arī vienkārši atpūsties. Un, ja gribas nedaudz tālāk no cilvēku burzmas, tad "Rosa Khutor" kūrorts būs ideāls - tas atrodas kalnos un te viss ir pakārtots tūristam un viņa vēlmēm. Ir koncertu halle, ir viesnīcas, ir restorāni, ir arī ko darīt un pat veikali - tiem, kas grib ceļot lētāk. Un, ja neticat plikam mūsu vārdam, paskatieties atstātās atsauksmes no cilvēkiem - teju visas ir maksimālās!

Mans verdikts - labprāt uz Krieviju brauktu atkal. Tomēr, ņemot vērā to, ka vajadzīga vīza, Krieviju īsti neuzskatītu par īsa ceļojuma galamērķi. Jāieplāno vismaz 10 dienas Krievijā un tad jau arī vīzas kārtošana atmaksājas. Ja es izvēlētos braukt uz Sočiem, tad noteikti izīrētu mašīnu un dotos dziļāk Krievijā. Benzīns maksā 65 centus litrā! Draugiem no Sočiem atvedu pa magnētam - tas tā, lai arī viņiem radītu vēlmi braukt uz Krieviju!

Fotogaleriju ar "Rosa Khutor" kūrortu skaties šeit.

Fotogaleriju no mūsu vizītes "Skypark" skaties šeit.

Fotogaleriju no Krievijas tūrisma Soču prezentācijas skaties šeit.

Piecas atziņas par Krieviju lasi šeit: Piecas atziņas pēc pirmā ceļojuma uz Krieviju

Tāpat drīzumā gaidi vēl fotogalerijas un rakstus par Sočiem un Krieviju!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.