Ceļotāja stāsts: Balatons – milzum liels ezers, milzum daudz iespēju

Autors: Madara Bērziņa
Avots: BalticTravelnews.com

“Nopietni, tas ir ezers?” bija mana pirmā doma, ieraugot Balatona Vidusjūras zilos ūdeņus plešamies pāri Ungārijas rietumu daļai. Vērojot lēzeno kalnu miglainās aprises pretējā krastā (aptuveni 14 km attālumā) rodas sajūta, ka drīzāk atrastos pie kāda jūras līča. Ezers stiepjas 77 kilometru garumā un šķiet bezgalīgs. Kopumā tas aizņem 5 174 kvadrātkilometrus ungāru zemes (salīdzinājumam - Latvija ir aptuveni 64 tūkstošus kvadrātkilometrus plaša...) un ir lielākais ezers Centrāleiropā.

Atpūtu pie Balatona ierindoju kā vienu no līdz šim patīkamākajām peldēšanas pieredzēm. Manuprāt, tas sevī apvieno labāko no jūras – plašumu, dzidro, zilo ūdeni, caur kuru var redzēt gaišām smiltīm klāto ezera dibenu un nelielus viļņus, un labāko no ezera – ar zāli apaugušos krastus, turpat netālu augošo lapu un skuju koku doto ēnu, krāšņās niedres un, bez šaubām, saldūdeni, kas maija beigās bija sasniedzis jau 22 grādu temperatūru. Ezera krasts ir viscaur sakopts, gar to stiepjas nobruģēta promenāde, kur doties pastaigās, piesēst un vērot saulrietu vai baudīt vietējo vīnu. Ne velti Balatons ir ļoti iecienīts brīvdienu galamērķis gan ārzemniekiem, gan pašiem ungāriem.

Reklāma

Plānojot savu Balatona piedzīvojumu, bija grūti saprast, no kura gala šim milzim ķerties klāt. Internetā pieejama daudz informācija par pilsētām, ciemiem, dabas parkiem, aktivitātēm, kas pieejamas ezera krastā. Tagad, ar savu pieredzi, varu apstiprināt apgalvojumu, ka ziemeļu krasts būs piemērotāks dabas mīļotājiem, velo un dabas taku cienītājiem, jo tas ir paugurains, mežains ar fantastiskām dabas ainavām. Toties līdzenajam dienvidu krastam vairāk raksturīgas kūrortviesnīcas, pludmales ballītes, bāri, restorāni.

Kā apmešanās vietu izvēlējos dienvidu krasta pilsētu Šiofoku, kas tiek dēvēta arī par Balatona galvaspilsētu. No Budapeštas Deli stacijas līdz pilsētai ar vilcienu var nokļūt pusotras stundas laikā. Man tā nedaudz atgādināja Jūrmalu – priedes, labiekārtoti parki, šikas un mazāk šikas vasarnīcas, tūristu ieliņas ar saldējuma stendiem, suvenīriem, restorāniem. Pašā tūrisma epicentrā atrodas divas pludmales, kas gan ir par maksu (1000 HUF jeb 3 eiro no cilvēka), to koptajos zālienos ierīkoti piknika galdi, pieejami saulessargi un inventārs ūdens aktivitātēm. Par prieku tiem, kas tomēr ilgojas pēc pludmales smiltiņām, vienā no pludmalēm uzbērts neliels pleķītis, kuru ieskauj skatuve un bāri, kuros var iegādāties visādus tropiskus kokteiļus. Tomēr abas šīs pludmales jau pulksten 18:00 tiek slēgtas, tāpēc biežāk priekšroku devām divām citām pludmalēm mazliet nomaļus – tur nebija saulessargu un katamarānu, toties bija mols, pīles un brīvdabas fitnesa parks. Otrpus vilciena sliedēm atrodas Šiofokas pilsētas centrs. Tā galvenais apskates objekts ir baltais ūdenstornis, kura augšā, protams, iekārtota kafejnīca. Kopumā parasta pilsēta – tirdzniecības centrs, autoosta, bloku mājas.

Pa Balatonu aktīvi kursē ūdens satiksme, galvenokārt tā kursē starp Šiofoku, Fonjodu, Tihaņas pussalu un slaveno Badačoņas vīna reģionu. Ir iespēja izīrēt arī motorlaivu ,burāt,  organizēti arī kruīza braucieni. Mēs izvēlējāmies parasto pasažieru kuģi, lai 1 stundas un 20 minūšu ilgā laikā no Šiofokas nokļūtu uz Tihaņas pussalu – absolūtu "must-see" dabas mīļotājiem. Tur iesaku apskatīt Tihaņas abatiju, bet vēl jo vairāk, iemaldīties kādā klusākā kalnā vedošā meža taciņā un izbaudīt skaistāko skatu uz Balatonu un tikt pie lieliskām bildēm. Vēl Tihaņa ir slavena ar lavandu, tur greznojas lavandas lauki, notiek, lavandas festivāls, katras mājas pagalmā aug vismaz nedaudz lavandas, pieejamas lavandas ziepes, spilventiņi, pat lavandas alus.

Kopumā atpūta pie Balatona ezera pārspēja no ceļojuma gaidīto. Vēl pēdējā viesošanās dienā pēc jautājuma “Aizejam vēl līdz jūrai?”, ceļabiedram nācās atgādināt, ka esam taču pie ezera. Manā atmiņā Balatons paliks kā kaut kas ļoti iespaidīgs. Galvenie plusi šajā galamērķī – tur ir skaisti, pilnīgi visur. Pie Balatona iespējams aizbraukt gan pēc dabas, gan pēc miera, gan pēc ballītēm un piedzīvojumiem. Un ļoti garšīgs ēdiens par patīkamām cenām (pēc maniem novērojumiem, ungāri mīl visam pievienot skābo krējumu vai bārbekjū mērci). Neliels mīnuss – cilvēkiem, kas mēdz ceļojumu laikā sazināties angliski, var būt problēmas saprasties, jo bieži vietējie labāk pārvalda vācu valodu (dīvaini, bet jo tālāk no tūristu centra virzījāmies, jo vairāk parādījās angliski runājošo). Mans personīgais iespaids – ungāri nav paši runātīgākie cilvēki, bet attieksme pret tūristiem ir sirsnīga un pretimnākoša. Jāņem vērā arī tas, ka šajā reģionā, pretēji galvaspilsētai, visur nesastapsiet uzrakstus ar norādēm trīs svešvalodās, dažreiz nācās iespringt, lai atrastu ceļu.

Plānojot dienu, vēlams cītīgi sekot līdzi laika prognozei. Ja tā stāsta, ka pulksten 19:00 gaidāms negaiss, tad tā arī būs, pat, ja 18:50 spoži spīd saule. Brīvdienu laikā gadījās pārciest pāris spēcīgus negaisus, kas, cik pēkšņi atnāca, tik pēkšņi arī pārgāja. Bet tie, plus 29 grādu karstumā, drīzāk bija atsvaidzinoši un patīkami!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.