Ceļotāja stāsts: Minsku kaut vienreiz apraudzīt ir vērts

Autors: Daina Vārpiņa
Avots: BalticTravelnews.com

Baltkrievijas galvaspilsēta Minska ir tīra, mierīga, droša lielpilsēta ar laipniem iedzīvotājiem un garšīgu pārtiku, bet bez ievērojamas arhitektūras. Lai turp dotos no Latvijas ceļojumā, visticamāk, jābūt kādam īpašam iemeslam. Pilnīgi noteikti, nonākot šajā lielpilsētā, sagrūst daudzi par kaimiņzemi izveidojušies pieņēmumi.

Baltkrievija robežojas ar Latviju, bet jādomā, ka tajā pabijusi tikai neliela daļa mūsu valsts iedzīvotāju. Varbūt nedaudz lielākam pulkam mūspuses ļaužu izdevās izzināt kaimiņvalsts galvaspilsētu Minsku, kad tur 2014. gadā notika Pasaules čempionāts hokejā. Toties no ceļotājiem, kuri pabijuši Baltkrievijā, līdz šim esmu dzirdējusi pozitīvas atsauksmes, un kad man radās īpašs iemesls kaimiņvalsts apmeklējumam, ar interesi šovasar posos uz Minsku līdzi dēlam, lai pavadītu viņu uz otro Pasaules čempionātu ātrajā šahā un ātrspēlē vecuma grupās U-8, U-10 un U-12 zēniem un meitenēm. No Latvijas uz Baltkrievijas galvaspilsētu bija devušies 20 mūsu jaunie šahisti. Kopumā abi turnīri pulcēja teju tūkstoš šahistu no 30 valstīm. Viss noorganizēts augstā līmenī, sākas un beidzas kā paredzēts, plaša vietējo mediju interese, pie āra ieejām pašā pilsētas centrā esošajā sporta hallē stingra apsardze, un drošības pārbaude izveidota kā lidostā. Jā, nav viegli katru reizi pie ieejas stāvēt rindā, atbildēt uz vieniem un tiem pašiem jautājumiem, atvērt somu, bet saprotams, ka tas viss drošībai! Zinot pasaulē notiekošo un, ka hallē vienlaikus varētu atrasties vismaz aptuveni 2000 cilvēku, neviena šāda darbība nešķiet lieka. Interesanti, ka Baltkrievijā tūrisma nozare un sports ir apvienoti zem vienas ministrijas, un attiecīgi tās vadība piedalījās arī čempionāta svinīgajos brīžos.

Reklāma

Protams, ka, lai dotos uz valsti, kas ir ārpus Eiropas Savienības, jārēķinās ar savlaicīgu gatavošanos, Baltkrievijas gadījumā – vīzas nokārtošanu. Viss veiksmīgi, un dažas dienas pirms Līgo svētkiem varam doties ceļā, esam izvēlējušies satiksmes autobusu. Ja lidotu ar lidmašīnu, tad piecas dienas Baltkrievijā būtu varējuši uzturēties bez vīzas iegūšanas. Toties tad mēs redzētu tikai Minsku, bet šādi pa ceļam vēl varam pagūt palūkot gan nopļautās ceļmalas, plašos labības laukus, glītās mājas mazāk apdzīvotajās vietās...

Ražot Baltkrievija prot un var

Pirmo reizi esmu nakšņošanai izvēlējusies Airbnb.com pakalpojumu, un ap pusnakti iebraucam Minskas Centrālajā autoostā, laimīgi dabūjam turpat taksometru un ātri nokļūstam izvēlētajā dzīvoklī, kas, kā par pārsteigumu, izskatās tieši tā kā fotogrāfijās. Pa ceļam autobusā internetā (ko nodrošina pārvadātājs) sazināmies vēl ar saimnieci, turklāt internets pieejams arī dzīvoklī. Viesnīcu cenas Minskā nav pārāk augstas, bet dzīvoklī tomēr apmesties praktiskāk, iespēja pagatavot mājas ēdienu, lai mazajiem šahistiem spēks un izturība. Nākamajā rītā atklājam nelielu pārtikas veikalu, bet pēcāk jau turpat netālu esošo tirdzniecības centru sešos stāvos. Spīdīgais spožums, melnās sienas, stikla lifts raisa izjūtas pat par vēl lielāku veikalnieku greznību kā Latvijā. Netrūkst dažādu ārzemju zīmolu veikalu, bet interesi raisa vietējo ražojumu tirgotāji, un Baltkrievija ražo – apģērbu, audumus, apavus, rotaļlietas, kosmētiku utt.! Apakšējā stāvā nokļūstam pārtikas veikalā, kur sajūtamies tiešām kā ārzemēs – maz mums ierasto ārzemju zīmolu, bet pārsvarā Baltkrievijas pārtika. Cenas ļoti draudzīgas, garša... gaumes lieta, bet mani sajūsmina it viss ko šajās dienās izdodas Minskā nogaršot – sākot no tradicionālās Doktora desas, gurķiem, dillēm, biezpiena un beidzot ar kvasu, zefīriem, šokolādi un saldējumu – visu raksturo dabīga garša.

Ērta satiksme ar metro un delfīnu izrāde

Pārvietoties pa Minsku ir ērti, ātri un salīdzinoši lēti – nekādus sastrēgumus neizjūtam, un arī taksometra šoferis apstiprina, ka tādu faktiski nav. Kursē autobusi, trolejbusi, pilsētā ir plašs metro tīkls, kuru pamazām vēl paplašina. Bērniem metro biļete nav jāpērk. Katrā metro stacijā ir kase, kurā var iegādāties metro un cita transporta biļetes. Turpat blakus stāv pa kādam milicim, kurš laipni atbild uz jautājumiem. Turklāt jebkurš ielās satiktais cilvēks ir ļoti atsaucīgs, lai parādītu ceļu, atbildētu par prasīto. Sarunājamies visur krievu valodā.

Vienu dienu pirms sacensībām izmantojam, lai kopā ar bērniem apmeklētu Minskas Zooloģisko dārzu un tajā esošo delfināriju. Var nopirkt biļetes tikai uz zooloģisko dārzu, bet, pērkot uz delfināriju, var apskatīties arī zooloģisko dārzu. Šādas biļetes cena ir 23 Baltkrievijas rubļi. Delfinārijā iestudētā izrāde sajūsmina ne tikai mazos, bet arī pieaugušos skatītājus. Ja rocība un vēlme lielāka, turpat var arī papeldēt ar delfīniem. Ja kādam aktuāli, tad Minskas delfinārijā tiek nodrošināta arī delfīnu terapija. Minskas Zooloģiskais dārzs platības ziņā ir mazāks nekā Rīgā esošais, bet var satikt dažādus eksotiskus dzīvniekus, putnus, kuru pie mums nav.

Vecpilsēta ar eiroremontu un varena Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka

Kā katrā pilsētā vēlams apmeklēt vecpilsētas daļu, kas izrādās ir turpat mums blakus centrā. Vienlaikus nav brīnums, ka pēc tās jautājām ceļu. Lai gan šeit – Svisločas upes krastā pilsēta sākusi augt 12. gadsimtā, bet vēsturiskās arhitektūras mūsu izpratnē, kādu to esam pieraduši redzēt ikdienā Rīgā vai citviet Eiropā, šeit gluži vienkārši nav. Stāvam šai daļai blakus un pārjautājam kādai garāmgājējai, vai tiešām šis ir senākais, ko varam Minskā ieraudzīt? Nē, nekā senāka neesot. Jāņem vērā, ka Otrais pasaules karš Minskas apbūvi nežēloja... Baltkrievijas galvaspilsētai pamatā raksturīgas 20. un 21. gadsimta būves, uz dažām mājām vēl var ieraudzīt pa agrāku laiku sienu gleznojumam, piemēram, ar kosmonautu vai tml.

Jā, toties tagad Minska strauji aug, un tās vaibstos viens pēc otra paceļas jauni un jauni debesskrāpji. Viena no ēkām, ko ļoti vēlos redzēt dabā, ir Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka. Ir svētdienas vakars un to varam aplūkot tikai no ārpuses, bet tiešām iespaidīga, 22 stāvus augsta celtne, kas atgādina stiklā iekļautu rombu. To atklāja salīdzinoši nesen – 2006. gadā, un bibliotēka glabā astoņus miljonus dažādu formātu vienību. Interesanti, ka par oficiālu lasītāju šeit var kļūt tikai no 14 gadu vecuma (Latvijas Nacionālajā bibliotēkā gaidīts jebkurš mazais lasītājs). Lasītāja kartes sagatavošanai jāuzrāda arī izglītības dokuments, jo izstrādāti komplicēti noteikumi, kura lasītāju zāle kuriem lasītājiem ir pieejama. Piemēram, zinātniskās literatūras zāli var apmeklēt tikai lasītāji – doktora grāda kandidāti vai kuriem tāds jau ir piešķirts, augstākās izglītības mācību iestāžu pasniedzējiem utml.

Katrā ziņā Baltkrievijas Nacionālā bibliotēka arī savulaik kalpoja kā viens no piemēriem, ka bibliotēka var būt tik liela un varena – viens no valsts identitātes simboliem, kad ekonomiskās krīzes laikā Latvijā aktualizējās jautājums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecību. Interesanti, ka līdzās citām valodām uz Baltkrievijas Nacionālās bibliotēkas ēkas ir uzraksts lieliem burtiem latviešu valodā (turklāt gandrīz pie centrālās ieejas durvīm) “Lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam”.

Nevar nepamanīt, ka Minskas pilsētvides veidotājiem tuvas ir dažnedažādas skulptūras (katrai savs stāsts un vēsture) un strūklakas. Var apmeklēt Minskā dažas baznīcas (piemēram, ieejam Svētā gara katedrālē), bet tas arī gandrīz viss... Minskas un Baltkrievijas iepazīšanai var noderēt vairāki pilsētas muzeji, bet to apmeklējumam šoreiz mums laika nav. Nelielo vecpilsētas daļu var lēnā garā izstaigāt pat diezgan ātri. Par daļu ēku jāsaka, ka viss glīts, atjaunots vai no jauna būvēts, bet pārlieku liela “eiroremonta” sajūta... Šeit arī dažādas kafejnīcas, restorāni, skan mūzika. Vakaros nevar nepamanīt, ka centra daļā iznāk atpūsties jaunieši – jautri, smejas, Svisločas krastā spēlē bumbu, atpūšas.

Baltkrievu virtuvi raksturo kartupeļi, bet netrūkst starptautisku ēdienu

Lai gan pirms došanās uz Minsku izpētīju, ka nacionālais ēdiens draņiki jeb rupja kartupeļu rīvējuma pankūkas man būtu īsti pa prātam, pēdējā vakarā attopos, kā tā tās šeit arī neesmu pagaršojusi. Dienas pavadot sporta hallē, bērniem lielākais gardums bija, turpat acu priekšā vārītas, kukurūzu vālītes un saldējums. Visefektīgākais, protams, ar nosaukumu “Kosmoss” – melnā krāsā, no kura arī mute un mēle pēc tam melnā krāsā. Nevar nepamanīt, ka šur un tur ir hinkaļu (liels pelmenis, kura augšdaļā mīklas kātiņš, aiz kura to tur ēdot) ēstuves, lai gan šis ēdiens vairāk raksturo Gruzijas virtuvi. Nogaršoju, tikpat labi kā Gruzijā! Kopumā arī šāda tipa nelielos restorānos, kafejnīcās, picērijās var paēst par salīdzinoši zemu cenu.

Mājup kā suvenīrus atvedu Baltkrievijas slavenās šokolādes rūpnīcas “Kommunarka” šokolādes un šokolādes konfektes. Garšīgas, glīti un ar izdomu iesaiņotas. Citu ražotāju tumšo šokolādi ar 82% kakao saturu neesmu nekur Latvijā manījusi, bet pats galvenais – visai šai produkcijai ir tik dabīga garša!

Uzziņa

Baltkrievijas apmeklējumam nepieciešama vīza

Minskā var nokļūt ar personīgo transportu, satiksmes vai tūrisma aģentūru autobusiem, lidmašīnu.

Jārēķinās, ka ir ierobežojumi pārtikas ievešanai un izvešanai no Baltkrievijas.

Eiro pret Baltkrievijas rubļiem var samainīt Latvijā, bet vairākkārtējie ceļotāji iesaka to darīt Minskā (vidēji kurss 2018. gada jūnijā 1 EUR – 2.30 BYR). Daudzviet var norēķināties ar kredītkarti.

Minskā var ērti pārvietoties ar metro un cita veida sabiedrisko transportu.

Minskas Zooloģiskā dārza un Delfinārija izrādes apmeklējums – 23 BYR

No Baltkrievijas var atvest – dažādus tekstila (lina) izstrādājumus, apavus, koka, salmu darinājumus u.c.

FOTOGALERIJU no Minskas apmeklējuma skaties ŠEIT.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.