Populārākais pārgājiens ir "Kolka - Dubulti", kur pasākuma dalībniekiem tiek dotas 55 stundas, lai pievarētu 136 kilometrus. 2018.gadā distancē devās 1058 cilvēki, bet līdz galam nonāca 695 - jeb precīzi 2/3 daļas gājēju. Šis gan ir pasākums, kuram cilvēki ļoti gatavojas - pieteikšanās tiek atvērta pat vairākus mēnešus iepriekš, cilvēki (īpaši tie, kas grasās iet pirmo reizi) vaicā viens otram "ko ņemt līdzi", "kā organizēt gājienu", "kādus apavus vilkt" utt. Lielākajai daļai dalībnieku šīs patiešām ir sacensības - un tieši ar sevi.
Reklāma
Vēl populārs maršruts ir no Vecāķiem līdz Ainažiem. Šeit kopā sanāk ap 120 kilometriem - kas būtībā ir tas pats, kas "Kolka - Dubulti". Vēl stiprākiem cilvēkiem tiek organizēti (vai viņi paši organizē sev) vēl 2-3 reizes garākus pārgājienus no Kolkas līdz Lietuvas robežai (vai pat tālāk). Jebkurā gadījumā - šeit ir adreses, kur var smelties iedvesmu pārgājienam gar jūru.
http://www.ejamgarjuru.lv/
http://aktivalatvija.lv/pastaigu-un-pargajienu-marsruti-latvija/
http://www.celotajs.lv/cont/tour/tours/ZBR_marsruti_lv.html
http://fitnessabc.lv/celojumi/pargajiens
Visu šo apzinoties, kā arī redzot, ka ik pa laikam kāds no draugiem pieveic vai vismaz cenšas pieveikt kādu maršturu gar jūru, arī es vienā ceturtdienā nolēmu, ka sestdienu veltīšu tam, lai "pačāpotu" gar jūru. Nekad iepriekš vairāk par 10 kilometriem gar jūru gājis nebiju, tāpēc īsti nezināju ko sagaidīt no šāda pārgājiena. Nolēmu, ka gribu iet vismaz pusi no "Kolka - Dubulti" jeb 70-80 kilometrus. Tas gan nozīmē, ka jāsāk pēc iespējas agrāk - lai paspētu uz transportiem mājās. Piemēram, ja galamērķis ir Ainaži un sava transporta nav, jāņem vērā, ka pēdējais autobuss uz Rīgu no Ainažiem izbrauc jau 18:20. Un tad nākamais ir tikai 5:15 no rīta...
No rīta arī ir grūtības nonākt sākumpunktā - Vecāķos, tāpēc nolēmu turp iet ar kājām. Teika - Vecāķi jeb 16 kilometri jau būs noieti. Tad nu sestdienā ceļos 4:00 un pēc 15 minūtēm jau eju. Pilsēta tik tukša un klusa - manīt var tikai pāris ballētājus, kas dodas (vai vismaz cenšas) mājup pēc kārtīgas ballītes. Nonācis Mežaparkā uz 3 minūtēm apstājos - apēdu iepriekšējā vakarā sataisīto maizīti (vienu no daudzām), padzeros un paspēju nobrīnīties, ka tik daudz pašvaldības policijas dežūras jau redzējis esmu - trīs. Tas, patiesībā, iedod tādu kā drošības sajūtu, jo naktī ejot cauri Mežaparkam, kas ir pilnībā tukšs (3 opīši ar makšķerēm pabrauca garām), bija tāda jocīga sajūta.
Līdzi paņemtais ēdamais
Bet jebkurā gadījumā - 16 kilometrus līdz Vecāķiem pieveicu 2,5 stundās. Turpat arī tualete un uzkāpju uz smiltīm. Vakar bija lijis, tāpēc segums ir ciets un saprotu - jo vairāk es noiešu pa cietām smiltīm, jo labāk. Turos pie tā paša ātruma, kuru uzņēmu ejot pa asfaltu - 6 km/h. Kilometri iet ļoti ātri un iešana ir viegla. Pludmale ir praktiski tukša - ik pa 30 minūtēm ieraugu kādu senioru, kas devies pastaigā ar suni vai atbraucis ar riteni nopeldēties. Līdz Gaujas ietekai jūrā, kas ir pie Carnikavas, redzēju maksimums 15 cilvēkus.
Carnikava ir ideāls punkts, kur "uzpildīties" - te ir gan veikali, gan kafejnīcas, tāpēc noteikti nevajag nest ļoti daudz ēdienu vai lietas līdz. Nopērku jaunu 1,5 litru ūdeni, izmantoju tualeti par brīvu un nopērku saldējumu - un "kātoju" tālāk. Ja mērķis nav iet maksimāli gar jūru, tad gan pie Carnikavas jādodas iekšā jau brītiņu pirms Gaujas ietekas - savādāk sanāks tāds līkumiņš. Līdzīgi ir arī ir Gaujas otrajā pusē, kur nedaudz jāpamaldās (un jānoiet kādi 3-4 kilometri), lai tiktu atpakaļ pie jūras.
Līdz Carnikavai no Vecāķiem ir aptuveni 15 kilometri - līdz ar to tiem, kas vēlas tikai nelielu pastaigu, ar šo gājienu varētu būt pietiekami. Carnikavā var garšīgi paēst un sēsties vilcienā mājup.
Tas gan nebija mans mērķis - tāpēc devos tālāk. No jūras līdz jūrai (caur Carnikavu un Gauju) pagāja kopā 10 kilometri. Vēl pēc 15 kilometriem biju jau Saulkrastos, bet pa ceļam divas reizes nopeldējos. Lai arī ūdens nebija kā Vidusjūrā, tas patīkami atveldzēja. Carnikavā gan, pie noietiem 50 kilometriem, sapratu, ka esmu uzberzis tulznu un gar jūru vairs iet negribu. Pierādījās fakts, ka apavus vajag ļoti rūpīgi izvēlēties šādiem pasākumiem. Novilku kurpes un 5 kilometrus nogāju gar ūdeni - tas nedaudz atsvaidzina kājas, tomēr ātrums krītas teju par pusi.
Saulkrastos (ja gājienu sāk no Vecāķiem) ir noieti aptuveni 40 kilometri - un tas jau būtu galamērķis tādiem cītīgiem gājējiem. Arī Saulkrasti ir ideāla vieta kur beigt savu gājienu - var pazvilnēt pie ūdens (Saulkrastos gan pludmalē ir ļoti daudz cilvēku parasti), var pat pabraukāt ar ūdensmoci - vai vienkārši doties baudīt kādu dzērienu vienā no kafejnīcām/bāriem.
Lai arī es sapratu, ka pa pludmali iet negribu, izlēmu doties pa ideālu gājēju/velo celiņu no Saulkrastiem līdz Zvejniekciemam un atpakaļ. 7 kilometri vienā virzienā - un beigu beigās esmu ticis pie 70 kilometriem. Kopā aptuveni 13,5 - 14 stundas. Praktiski bez atpūtas pauzēm - divas reizes apsēdos uz 10 minūtēm, lai paēstu. Un vēl divas, lai nopeldētos.
Kāpēc neiet, ja var noiet?
Padomi:
Ja gribat iet gar jūru, izdomājat aptuvenu loģistiku - kur sāksiet, kur beigsiet un kā nokļūsiet mājās. Vai vismaz palūdziet, lai atbrauc pakaļ.
Ideālas būs slēgtās kurpes, kurās netiek klāt smiltis. Ja ir, jāvelk polsterētās zeķes, kas gājienu padara vieglāku.
Ejot vakarā vai naktī (vai kaut vai guļot) pludmalē būs ļoti auksts - bez termoveļas neiztikt.
Ir pagrūti iet ar vienu kāju augstāk (pludmales leņķa dēļ).
Tu vari noiet tik, cik gribi, nevis tik, cik tev liekas, ka vari noiet.
Ejot pa Vidzemes jūrmalu, veikali ir parocīgā attālumā - nevajag apkrauties, labāk ieiet veikalā Carnikavā (vai Gaujā) un tad Saulkrastos. Tālāk jau ir arī Tūja, kur var ieiet veikalā. Es 70km laikā izdzēru ap 5 litriem ūdens.
Jo vieglāka soma, jo labāk - nepārkrauj, jo ja nevarēsi panest, būs jāmet ārā vai jāpadodas.
Vairākās vietās kurpes jāvelk nost un jāpārbrien upītes.
Ja gribas iet pa asfaltu, Saulkrasti - Zvejniekciems (vai Skulte) ir ideāls ceļš... Arī riteņbraucējiem!
.png "Toyota Land Cruiser Pilna Servisa Līzings Europcar")
