Kā jau daudzi zina vai vismaz noprot, “Tallink” kruīza kugu līnija “Rīga-Stokholma-Rīga” ir atcelta, un nav zināms, kad ceļotāju, autobraucēju un vienkārši ballētāju iecienītie kruīzi šajā līnijā atsāksies. Tomēr ir ceļotāji, kuri pārlika savu maršrutu un izvēlējās ceļot “Tallink” kuģu līnijā “Tallina-Stokholma-Tallina”. Viens no viņiem ir students Dāvids Krišs Perunovs. Lūk, viņa rakstītais pieredzes stāsts, neaizmirstot par šāda ceļojuma priekšrocībām!
Rezervēju pašu pirmo “Tallink” ieplānoto regulāro kruīzu līnijā “Rīga-Stokholma-Rīga” 6.-8. aprīlim jau šī gada janvārī. Jāsaka, es tik tiešām nepacietīgi gaidīju šo visnotaļ aizraujošo avantūru. Kad uzzinu par “Tallink” kruīzu “Rīga-Stokholma-Rīga” pārcelšanu un vēlāk atcelšanu, sabozos diezgan. Tiesa gan, šādas ziņas mani pārāk neizbrīna, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un Covid-19 sekas.
Reklāma
Nepagāja ne desmit minūtes, līdz sazinājos ar “Tallink” Igaunijas biroju (tad telefonsakaros ar Latvijas biroju bija tīkla traucējumi). Atsaucīgais zvanu centra operators, sarunādamies ar mani krievu valodā, ātri vien mainīja maršrutu un nelika papildus maksāt it neko, saglabājot gan kajītes klasi, gan iepriekš rezervētās brokastis prāmja zviedru galda restorānā. Paldies viņam liels! Tam sekoja starptautisko autobusu pārvadājumu uzņēmuma “Lux Express” brauciena rezervēšana maršrutā “Rīga-Tallina-Rīga”, kas kopā maksāja ap 20 eiro. Ņemot vērā arī to, ka izmantoju jauniešu atlaides sniegtās priekšrocības, nejutos ar to daudz zaudējis.
Informācija “Lux Express” tīmekļa vietnē liecina, ka turp no Rīgas uz Tallinu autobusa brauciens pieaugušajam maksā vidēji ap 11-14 eiro. Atpakaļ šāds brauciens maksā aptuveni tāpat. Svarīgi piebilst - lai iegādātos autobusa braucienu par šādu cenu, vēlams to darīt vismaz kādas trīs nedēļas pirms brauciena. Arī kruīzs “Tallina-Stokholma-Rīga” ar “Tallink” nav no dārgākajiem. Intereses pēc arī uzmetu aci “Tallink” tīmekļa vietnē. Ja vien nav vēlēšanās rezervēt kādu īpašo luksus kajīti, kas maksā vismaz 250-300 EUR, ja ne krietni vairāk, bet iztikt ar vienkāršo C, B vai A klases kajīti, kruīzs četriem cilvēkiem bez ēdināšanas un citām papildu ekstrām maksā vidēji 90-130 eiro, arī vasaras mēnešos. Cenas nebūt nav tās zemākās, vai ne? Zināšanai – lasīt tikai tiem, kuri nezina! C klases kajītes ir ar 1-4 kopmītņu tipa gultām (ar svešiniekiem gan nenāksies gulēt), bez loga un zem autoklāja. B klases kajīte ir tieši tāda pati kā C, tikai augšējos prāmja klājos un virs autoklāja. A klases kajīte ir tieši tāda pati kā B, tikai ar logu.
Ilgi gaidītais 5. aprīļa rīts. Laiciņš Latvijā noteikti nav lutinājis ceļotājus, jo vējš ir ļoti stiprs un ziemīgs. Pirms brauciena Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas “Rimi” 10 eiro vērtībā nopērku sev ēdamo gan pusdienām, gan vakariņām. Priecīgs izbraucu no Rīgas ar “Lux Express” autobusu uz Tallinu. Brauciens ar šo autobusu sniedz ne mazumu priekšrocību – bezmaksas kafija, tēja, minerālūdens, labierīcības, austiņas, pretī katra pasažiera sēdvietai interaktīvie ekrāni ar filmām, seriāliem, mūziku un spēlītēm. Tas viss parasto pasažieru klasē! Vienkārši lieliski! Jāņem vērā, ka, šķērsojot Latvijas-Igaunijas robežu ar autobusu, pašlaik Igaunijas pusē ir robežkontrole, lai Igaunijas varas iestāžu pārstāvjiem būtu vieglāk reģistrēt bēgļus no Ukrainas. Tāpēc visiem ceļotājiem ir jābūt gataviem robežsargam uzrādīt pasi vai personas apliecību, kā arī citreiz rēķināties ar lielākām rindām robežkontroles punktā.
Autobusam pienākot, turklāt ar kavēšanos, Tallina pasažierus sagaida ar sniegputeni. Man ir kāda pusotra stunda līdz ieteicamajam uzkāpšanas laikam uz prāmja – 16.00. Paspēju izstaigāt daļu Tallinas, tostarp gleznaino Igaunijas galvaspilsētas vecpilsētu, kā arī uzņemt pa kādai fotogrāfijai. Arī nejauši atradu vecpilsētas stūrīti, kur noliktas svecītes līdzās Ukrainas karogam, tā paužot skumjas un vienotību Krievijas agresīvajam un asiņainajam karam.
16.00. Laiks uzkāpt uz prāmja. Manā kruīzā kursē kuģis “Baltic Queen”, par kura daudzveidīgo iespēju klāstu būs uzrakstīts vēlāk. Kad rezervēju braucienu, no Tallinas uz Stokholmu un atpakaļ kursē viens “Tallink” prāmis reizi divās dienās. Lai neko nekavētu un izvairītos no liekas skriešanas un raizēm, iesaku ierasties prāmju ostā vismaz divas stundas pirms kuģa atiešanas. Tallinas prāmju ostā ir vairāki pasažieru termināļi, kas paredzēti katram pārvadātājam atsevišķi – “Tallink”, “Viking Line”, “Eckero Line”. “Tallink” izmanto prāmju ostas D termināli. Kad ieeju termināļa ēkā, reģistrējos kruīzam, izmantojot vienu no vairākiem pašreģistrēšanās automātiem. Man pietiek automātā noskenēt iepriekš izdrukāto kruīza rezervācijas apstiprinājumu un nospiest dažas skārienjūtīgā automāta ekrāna pogas, līdz iekāpšanas karti varu nekavējoties saņemt. Šo prāmju priekšrocība ir tā, ka prāmju ostās, atšķirībā no lidostām, nav nekādu personīgo mantu pārbaužu. Nedz Tallinas, nedz Stokholmas prāmju terminālī ceļojuma laikā nebija arī robežkontroles. Tāpēc tūlīt pēc reģistrācijas uzkāpju uz kuģa un, par atslēgu izmantodams iekāpšanas karti, laiski apguļos A klases kajītes gultā. Kajīte ir man vienam. Cik labi! Kajīte ir ar privāto dušu un labierīcībām, televizoru, skapīšiem. Atzīšos, ka vienā televīzijas kanālā noskatījos šādas tādas interesantas kinolentes. Mazliet arī pastaigājos pa kuģi. Ir tik liels sniegputenis, ka līdz ar ārējā klāja durvju atvēršanu šķiet – jūra tūlīt ieraus sevī. Atveru ārējā klāja durvis un… Prāmja iekšpusē uz sienām izkārtās afišas kust līdz ar vēju. Labi, ka neviena nenoplīst. Tūlīt arī aizveru ārējā klāja durvis.
Plkst. 18.00 prāmis atiet no Tallinas ostas. Prāmis iepriecina ar dažnedažādām iespējām – lielveikalu ar lielu pārtikas preču un sadzīvē nepieciešamu rīku klāstu, tostarp telefona lādētājus, atsevišķu apģērbu un kosmētikas veikalu, vairākus restorānus un krogus, tostarp cigāru bāru, divstāvu koncertzāli ar bāru, saunu. Cenas… Manuprāt, visnotaļ demokrātiskas. 450 g iepakojums šokolādes dražeju “M&Ms” maksā ap 4 eiro, 250 g paka čipsu – zem 3 eiro, telefona lādētājs – ap 15 eiro. Vīriešu smaržas kosmētikas veikalā maksā ap 20-50 eiro. Dažādu ādas kopšanas līdzekļu cenas nereti ir pat zem 10 eiro. Noteikti nav slikti.
Vien pēc tam, kad jau esmu pārlicis rezervācijas maršrutu, uzzinu, ka šis ir kādas starptautiskas studentu organizācijas rīkots līgumkruīzs, un pārējiem pasažieriem vienkārši atvēlētas brīvās kajītes. Kruīzā esmu viens no tās pasažieru grupas, kurai ir atvēlētas brīvās kajītes. Ikdienā šādi un līdzīgi kruīzi nenotiek. Tad viņi visi dodas atpakaļ no Tallinas, kurp sākumā bija aizdevušies – proti, katrs uz savu galu. Kopā ir ap 800 šādu studentu. Studenti tik tiešām iepriecina mani ar savu atvērtību un sirsnību. Neviena atrakcija arī nav slēgta, jo, redziet, līgumkruīzs. Sākotnēji šķiet, ka visi pasākumi būs šai likteņa izredzēto kārtai. Studentiem ir iespēja mācīties dejot bačatu, vēlāk izklaidēties koncertzālē notiekošajā šova programmā, krogā dziedāt līdzi daudziem zināmām melodijām un pat uzdziedāt karaoki, ballēties kajītēs. Izejot no savas kajītes, mani uzrunā viens ļoti erudīts un interesants studentu brauciena loceklis jeb, precīzāk, kaimiņš no pretējās kajītes. Jauki parunājamies par visu saturīgo un ne tik saturīgo. Vēlāk kādā jaukā brīdī izeju no savas kajītes, un pie tā paša kaimiņa notiek pasēdēšana. Viņš priecīgs aicina mani pie sevis ballēt. Pēc tam kopīgi izlemjam doties uz šova programmu. Tieši tad sākas programmas kulminācija – atbildīgie vadītāji ieraksta brauciena himnas pirmatskaņojumu, ko vienlaikus filmē kā mūzikas video.
Šie 800 studenti, kuru vidū arī man nejauši iznāk būt, spiežas salīdzinoši nelielajā skatuvītē un tik tiešām līksmi dejo. Tam sekoja traka un jautra diskotēka koncertzālē, kura jauniešu vidū bija pat ļoti pieprasīta, līdz pat sešiem rītā. Kad vienai no ceļojošajiem studentiem saku – šķita, ka pasākumi būs slēgti visiem, izņemot šos ceļojošos studentus –, viņa puspajokam atbild – tu tiešām esi naivs, ja domā, ka, pats būdams students, varēsi tik vien kā laiski gulšņāt savā kajītē. Ļoti ilgi atcerēšos šo turpceļa braucienu kā milzīgu pozitīvu emociju lādiņu no superatvērtajiem un priekapilnajiem studentiem. Kādā brīdī gan aizdodos atpakaļ uz kajīti, lai pagulētu un uzkrātu spēkus sešu stundu ilgajai pastaigai pa Stokholmu. Pirms gulētiešanas neaizmirstiet telefonā iestatīt automātisko laika joslu maiņu – varēsiet ilgāk pagulēt, un, skanot modinātājam, galvā nebūs haosa.
Nākamais rīts. Zvana modinātājs. Saule silda gluži kā vēlīnā pavasarī. Ūdens ir reti rāms. Skats pa logu priecē ar neskaitāmām brīnumskaistām Zviedrijas klinšu saliņām jeb šērām. Dodos ēst brokastis uz zviedru galda restorānu. Zināšanai – šādā restorānā ir īpašās tvertnēs ievietoti ēdieni, un katrs ēdējs pats var izvēlēties un likt traukos, ko grib. Ir patiesi plaša silto ēdienu, uzkodu, saldo brokastu ēdienu un bezalkoholisko dzērienu izvēle. Puncis bija pat ļoti pilns. Nevaru sagaidīt, kad beidzot būšu Stokholmā.
Plkst. 10.30 pēc Zviedrijas laika kopā ar visiem nokāpju no prāmja Stokholmas “Vartahamnen” prāmju terminālī. Terminālis iepriecināja ar mūsdienīgo ēkas interjeru un fasādi. Visu laiku, kamēr biju Stokholmā, saule staigāja pa zemes virsu. Arī vējš nepūta. No pieredzes varu ieteikt vienu paņēmienu kopumu, ko arī šoreiz veicu. Proti, ielikt mugursomā portatīvo datoru, ar lādētāja vadu savienot datoru ar telefonu, lai lādējas, un ar mugursomu plecos, telefonu rokās un “Google Maps” viedo ceļrādi telefonā doties pastaigā pa Stokholmu. Šādi telefons neizlādēsies ilgi. Kājām dodos uz pirmo galamērķi – grupas “ABBA” muzeju. Jāiet no ostas uz muzeju ir aptuveni 40 minūtes.
Muzejs izbrīna mani ar to, ka tas ir interaktīvs un tādējādi aizraujošs. Muzeja apskate visiem apmeklētājiem sākas ar ļoti kustīgas, muzikāli piepildītas un pozitīvas dokumentālās filmiņas skatīšanos lielā ekrānā. Ekspozīcijās visapkārt skan dažāda mūzika, arī no laika, pirms grupas dalībnieki vispār bija savstarpēji pazīstami, turklāt komplektā ar viņu biogrāfijām, sevišķi profesionālajām gaitām. Cenas ziņā pat ļoti izdevīgais audiogids angļu valodā sniedz saturīgu informāciju par šiem jautājumiem. Ir iespēja pašam arī iemēģināt roku mūzikas studijas aparatūras lietošanā un pat orķestra diriģēšanā. Var arī uzdziedāt karaoki aiz aizvērtiem aizkariem un dziedāt paša izvēlētu “ABBAs” dziesmu uz skatuvītes kopā ar datorizēti apstrādātiem grupas “dalībniekiem”. Ja interesē “ABBAs” mūzika, apmeklēt muzeju ir tā vērts. Jāsaprot gan, ka muzeja ieejas biļete, iepriekš muzeja tīmekļa vietnē iegādājoties, maksā ap 25 eiro, un audiogids maksā ap 3 eiro.
Pēc tam plānā šaurās “Gamla Stan” ieliņas Stokholmas vecpilsētā. Pa ceļam estētisku baudu un visādu citādu prieku dāvā gan pilsētas vēsturiskā arhitektūra, gan arī visnotaļ sakārtotā ceļu infrastruktūra, proti, vairumā ielu gan auto-, gan riteņbraucējiem, gan māmiņām ar bērniem ir savs ceļa stūrītis, ko izmantot. Iepriecina arī neskaitāmie tilti un salas pilsētā jūrā – Stokholmā. Naudas taupības nolūkos pusdienas paēdu vietējā “Burger King” ēstuvē. Parasts vidējais komplekts ar burgeri, kolu un frī kartupeļiem maksā 9 eiro ar centiem. Padārgi! Ja ir vēlēšanās, glāzi limonādes gan var atkārtoti piepildīt katrreiz atsevišķi par aptuveni vienu eiro. Visbeidzot nonāku “Gamla Stan” ieliņās. Tās ir šauras, paugurainas un ar ļoti viduslaicīgu gaisotni labā nozīmē. Noteikti iesaku pastaigāt pa šīm ieliņām.
Kad pastaiga pa “Gamla Stan” ieliņām beigusies, eju uz tuvāko “Lidl” lielveikalu, lai nopirktu ko ēdamu vakariņām kajītē – esmu tomēr students ar studenta budžetu... Tuvākais “Lidl” lielveikals no “Gamla Stan” atrodas aptuveni pusotra kilometra attālumā, taču pastaiga nešķita apgrūtinoša. Viena 1,5 l īstās, nevis “lidlveidīgās” kola, un iepakojums ar sešiem “lidlveidīgiem” šokolādes batoniņiem maksā ap 3 eiro. Zinot Zviedrijas dzīves dārdzību, pirkumu cena šķiet apsveicama.
Gājiens uz metro. Vērtīgi būtu kādā metro stacijas kioskā nopirkt papīra biļeti, kas derīga neierobežotam braucienu skaitam un izlietojama 75 minūšu laikā kopš biļetes iegādes brīža. Tā arī daru. Maksā gan šī biļete vienam cilvēkam nedaudz zem 4 eiro. Lai tiktu metro, biļete jāuzrāda stacijas darbiniekam, lai viņš izlaistu cauri kontroles vārtiem. Ceļš ar metro ved atpakaļ uz “Gardet” metro staciju, kas ir vistuvāk prāmju terminālim un kurp jādodas ar kājām uz prāmju termināli pa ļoti skaidri norādītu ceļu.
Silti iesaku uz atpakaļceļu ierasties prāmju terminālī kādu stundu pirms prāmja atiešanas, lai nebūtu liekas steigas. Ienākot terminālī, tūlīt pat bez problēmām uzkāpju uz prāmja. Tad devos uz kajīti, un tur gaidīju prāmja atiešanu plkst. 17.30.
Prāmis atiet kā ierasts – 17.30. Gājiens izceļas ar salīdzinoši daudz lielāku klusumu un mieru, jo aktīvie studenti līdz ar manu turpceļu uz Stokholmu savu ceļojumu beiguši. Tomēr koncertzālē notika gan šova programma, kur dejoja daudzi, gan vienā no krogiem dziedāja trubadūrs. Arī bija iespēja piedalīties interesantā muzikālajā viktorīnā, kur, skanot daudziem zināmām dziesmām, bija iespēja atbildēt uz dažādiem jautājumiem. Gājiens bija mierīgs, bet nenoliedzami interesants.
7. aprīlī plkst. 10.30 prāmis pienāk Tallinā. Izmantoju veco labo un iepriekš aprakstīto “Google Maps” viedā ceļrāža paņēmienu. Dodos uz pilsētas autobusu, lai brauktu uz Tallinas televīzijas torni. Svarīgi ir tas, ka pie vadītāja nevar nopirkt biļetes, un sabiedriskais transports bez maksas ir tikai pilsētas iedzīvotājiem – tūristiem ir jāmaksā. Visērtāk ir telefonā nopirkt QR biļeti pilsētas sabiedriskā transporta pārvadājumu uzņēmuma tīmekļa vietnē biļešu iegādei tallinn.pilet.ee. Biļete vienam cilvēkam maksā 1,50 EUR, un to drīkst izmantot neierobežotu braucienu skaitu vienas stundas laikā kopš biļetes iegādes. Pilsētas sabiedriskajā transportā ir QR biļešu skeneris. Lai reģistrētu braucienu, vienkārši jāpieliek telefons ar QR koda biļeti pie skenera. Ceļš līdz Tallinas televīzijas tornim no prāmju ostas apkaimi ir nosacīti patāls, un uzbraukšana tornī un tā apskate prasa laiku. Tāpēc iesaku šo pašu biļeti atpakaļceļā uz Tallinas centru iegādāties vēlreiz. Turpmāk gan – par televīzijas torni.
Laiks nav tas labākais, jo snieg. Debesis arī ir apmākušās. Vismaz nav vēja. Uzrādu iepriekš torņa tīmekļa vietnē iegādātās biļetes. Ņemot vērā laikapstākļus un atbilstoši vājo redzamību no skatu laukuma, torņa darbinieces izsniedz kuponu ar iespēju bez maksas apmeklēt torni vēl vienu reizi dažu mēnešu laikā. Dodos ar liftu uz 21. stāvu, kur atrodas skatu laukums no 170 m augstuma. Redzamība nav tā labāka, Tā īsti var redzēt tikai ēkas un mežus ap torni – zinām, kāpēc. Skatu laukuma slēgtajā daļā ir interaktīva ekspozīcija par cilvēka ģenētikas tēmu. Ieskatījos. Slikti nebija. Skatu laukuma otrajā stāvā ir kafejnīca, kur var iestiprināties. Tur gan šādu iespēju neizmantoju.
Dodos no televīzijas torņa ar autobusu uz centru, lai izstaigātu veikalus nolūkā tur apskatīt cenas veikalos. Uz vecpilsētu gan negāju, jo trīsreiz mūžā tajā iepriekš jau esmu bijis. Turklāt līdz ar Tallinas centra “Rimi” iegādātajām un neilgi pēc tam notiesātajām siltajām pusdienām laika līdz autobusam uz Rīgu nebija daudz. Vienlaikus redzu daudz vēsturisku tramvaju, kas nenoliedzami pilsētu dara pievilcīgu. Tas pats ar daudzām salīdzinoši mūsdienīgajām augstceltnēm. Tagad gan par veikalu cenām. Spriežot pēc tā, ko skaidri redzēju, “Rimi” lielveikalā Tallinā cenas ir tieši tādas pašas kā Latvijā. Tas pats attiecas uz apģērbu zīmolu veikaliem – “Calvin Klein”, “Zara”, “New Yorker” u. t. t. Ceļojums beidzas ar gājienu raitā solī uz Tallinas autoostu, kā arī ar braucienu “Lux Express” autobusā atpakaļ uz Rīgu, kas no Tallinas izbrauca plkst. 16.00.
Katrā ziņā iesaku. Piedzīvojums ir tā vērts. Daudz nepārmaksāsiet – pārsvarā tā ir ceļa nauda no Rīgas uz Tallinu un atpakaļ, kas vienam cilvēkam maksā ap 25 eiro turp un atpakaļ. Ja brauc draugu kompānijā, var arī katrs pats sev pirkt autobusa biļeti. Ja vēlaties pagūt nesteidzīgi izbaudīt Tallinas vecpilsētas šarmu, atpakaļ uz Rīgu iesaku braukt kādas dažas stundas pēc 16.00.
.png "CUPRA Terramar Pilna Servisa Līzings Europcar")
