To, cik pasaule ir dažāda, vislabāk mēs izjūtam ceļojumos. Katra jauna valsts pārsteidz ar dabu, kultūru, tradīcijām un arī ēdienu. Taču nereti ēdiena atšķirīgums un citādums mūs attur no tā baudīšanas, tādējādi atņemot mums spilgtu emociju gammu. Tūroperators “Novatours” dalās ēdienu ieteikumos, ko noteikti būtu vērts iekļaut ceļošanos plānos, lai izaicinātu savas garšas kārpiņas.
Grieķijas salas - gaļas ēdienu izaicinājumiem
Reklāma
Grieķija izsenis ir vilinājusi ceļotājus no visas pasaules pie sevis ciemos ar lieliskiem laika apstākļiem, vēstures mantojumu bagātību, krāšņu dabu, izklaižu iespējām, lutinošu atpūtu, senām vīna darīšanas tradīcijām un ēdienu kultūru. Tzatziki mērce, grieķu salāti un musaka ir bieži maltīšu papildinātātāji dažādās pasaules malās. Taču tās krājumā ir vēl neskaitāmi daudz unikālu ēdienu, ko pilnīgi noteikti ir vērts iepazīt un izzintāt.
Tā piemēram, par Grieķijas vīna galvaspilsētu dēvētā Kefalonijas sala lepojas ar dažādu lielo pīrāgu gatavošanas tradīcijām. Tos šeit pilda gan ar dažādiem zaļumiem, gan gaļu, gan jūras veltēm, no tiem īpašākais ir ar astoņkājiem pildītais. Tomēr neierastāko garšu pieredzi šeit sola dāvāt liellopa kuņģa sautējums, zupa vai pasta. Grieķu ēdienkartē gaļa ieņem būtsku lomu un zudībā netiek laista neviena sastāvdaļa. Kunģa ēdienu pagatavošanas tradīcijas ir ļoti senas, jo tas izsenis ir bijis viens no lētākajiem gaļas produktiem. Senās dienās šis ēdiens bija īpaši svarīgs savu izmaksu dēļ, kā arī tāpēc, ka tas ir ļoti barojošs produkts. Tāpat to uzskata par labu pēcballīšu sajūtas dziedināšanas ēdienu.
Vēl lielāku gaļas izaicinājumu (vai laimi) sola viens no Krētas tradicionālajiem ēdieniem Pastitsio Dolce. Šis ir bagātīgs sacepums, kas starp divām mīklas kārtām glabā labi pagatavotus teļa, gaiļa, jēra, cūkas gaļas, desiņas, vārītas olas, šķiņķi un vietējo salami, kas visi ietērpti tomātu mērcē un bagātīgās garšvielās, rīvētā sierā. To visu vēl pārklāj bagātīga rīvēta siera kārta un rezultāts ir mielasts ar gandrīz 5000 kalorijām vienā porcijā.
Itālija, Sicīlija - izaicinājums saldējuma cienītājiem
Nav ne mazāko strīdu, Itālija jau sen ir zināma kā sinonīms vārdam “mīlestība”. Vēsture, cilvēki, pilsētas, daba, arhitektūra, literatūra, kino - it viss ness šo vārdu sevī. Un ne mazāks izņēmums ir Itālijas ēdiens - picas, pastas, jūras veltes un, protams, saldējums jeb gelato.
Itālijas sala Sicīlija piedāvā īpašu veidu, kā baudīt šo atsvaidzinošo gardumu - pildītu briošs maizē. Lai arī var šķist savādi, baudīt ar saldējumu pildītu maizi, garšu apvienojums pozitīvi pārsteidz. Nereti tas arī aicina atcerēties bērnību, kad gardu lietu apvienošana šķita pati par sevi saprotama lieta - ja maize ir garda un saldējums arī ir gards, tad, saliekot tos kopā, izdodas dubults gardums. Sicīlijas salā ierasts ir brioš maizīti pildīt ar vismaz divu atšķirīgu garšu gelato bumbiņām.
Portugāle, Madeira - kad uz viena šķīvja nonāk jūra un banāni
Pat pieredzējuši ceļotāji nereti Madeiru pielīdzina paradīzei. Tās daba patiesi ir brīnumaina - subtropu klimats un bagātīgā flora, kas zaļo visu gadu, rada unikālas ainavas un nebeidz pārsteigt. Madeiru dēvē par mūžīgā pavasara salu, jo pavasarīgs laiks šeit ir visu gadu. Klimats ir labvēlīgs augu valstij un nodrošina bagātīgu augļu un dārzeņu ražu. Salā audzē banānus, pasifloras augli jeb marakuju, papaiju, mango, interesantus banānu un ananāsu, kā arī banānu un pasifloras augļa hibrīdus. Savukārt okeāns nodrošina salu ar dažādu jūras velšu pārbagātību.
Šī dabas velšu pārbagātība un dažādība spilgti atspoguļojas Madeiras ēdienkartē. Viens no neierastākajiem, bet ļoti izplatīts ēdiens Madeirā ir zivs ar banāniem. Lai arī sākotnēji garšu salikums var šķist dīvains, no tā nevajag nobīties. Madeirā tiek audzēta īpaša banānu šķirne - banāni ir nedaudz mazāki kā ierasts un īpaši saldi. Tieši šie banāni piešķir ēdienam tā īpašo garšu. Lai pasūtītu šo ēdienu, ēdienkartē jālūkojas pēc “Peixe Espada com Banana”.
Tunisija - vieta, kur izzūd robeža starp saldu un sāļu
Tunisija ir valsts, kurā mijas pretstati. Šeit spilgti jūtama arābu un franču kultūru specifika, brīžiem valsts atgādina Eiropu, brīžiem - kādu arābu valsti. No vienas puses to ieskauj Vidusjūra, bet no otras - Sahāras tuksneša kāpas un smilšu okeāns. Tunisija ir minaretu skaņas un imāmu aicinājumi uz lūgšanām, ūdenspīpes pīpējošie un domino spēlējošie sirmgalvji, vēsturiskas vietas, kas vēl atceras Romas gladiatorus un bagātos feniķiešu tirgotājus, un fantastiski gards un daudzveidīgs ēdiens.
Viens no ēdieniem, kas visvairāk spēlējas ar garšu robežām, ir Borzguene. Tas ir salds un sāļš ēdiens. Pamats tiek gatavots no kuskusa, žāvētiem augļiem, datelēm, piena, sviesta un medus, ko ēd kopā ar piena, sviesta, medus rozmarīna mērcē tvaicētu jēra gaļu. Ēdienam ierasti dzer klāt pienu.
