Autors: Ludmila Glazunova
Avots: BalticTravelnews.com
Katram atvaļinājumā ir savi mērķi. Mans, apciemojot Tbilisi, bija izgulēties, restartēt smadzenes un gardi paēst. Un, protams, izbaudīt arī izslavēto gruzīnu viesmīlību.
Ar izgulēšanos lāgā nepaveicās – viesnīcas logi bija vērsti pret dzīvas satiksmes ielu, un visu diennakti pa to traucēs automašīnas un ciskudriļļi – dažāda kalibra un nolietojuma motocikli, kuru purkšķi pat četros no rīta spēja piecelt gultā sēdus. Bet tas vien tādēļ, ka visu laiku turējām vaļā logu. Brīžiem radās doma uzrakstīt Tbilisi mēram iesniegumu, lūdzot ierobežot skaļi rūcošu un pļerkstošu transportlīdzekļu izmantošanu, vismaz naktīs...
Reklāma
Ar gardo ēdienu daudz maz viss bija kārtībā, lai gan gardākās maltītes tika ieturētas nevis “Tripadvisor” augstāk novērtētajās vietās, bet gan nejauši atrastās ieskrietuvēs.
Viens no izslavētākajiem Tbilisi restorāniem – “Gerorgian House” lika mazliet vilties – ēdiens pārcepts, un bez lieliskajām gruzīnu garšvielām. Turklāt arī cena krietni augstāka, nekā citos restorānos. Vakariņas divām personām bez pārlieku lielas izēšanās un pudele vīna izmaksāja, pārrēķinot lari uz eiro, apmēram 50 eiro. Toties milzīgu gandarījumu deva četru vīru kvartets, kuru izdziedātās romances aiz sajūsmas lika elpai aizrauties un uzmesties zosādai – izcili!
Tbilisi tūristu netrūkst. Īpaši pamanāmas ķīniešu ceļotāju grupas – šķiet, dažbrīd ķīniešu bija vairāk, nekā vietējo iedzīvotāju. Viņi pārvietojas lielās grupās, un ar citiem, pat šaurās ielās sastaptiem gājējiem, īpaši nerēķinās.
Mūsu viesnīca atradās dzīvojamā rajonā, nevis tūristu epicentrā. Katrs rīts iesākās ar lieliski pagatavotām brokastīm, viesnīcas personāla superīgo pretimnākšanu, kā arī, izejot uz ielas, svaigi ceptu pīrāgu un hačapuri smaržu.
Taču dzīvojamos rajonos visvairāk pārsteidza lietoto apģērbu veikalu īpatsvars – tādi bija teju katrā otrajā namā! Kā vēl viens apliecinājums faktam, ka Gruzijā iedzīvotāju algas ir gauži niecīgas. Tās svārstās ap 300 eiro mēnesī, bet... Kā pastāstīja vietējie ar nelielu smaidu, katrs gruzīns raud par slikto dzīvi un mazajām algām, bet nauda kārtīgam mielastam un labam auto gan atradīsies. Tiesa gan, ne visiem...
Uz ielām ļoti daudz klaiņojošu suņu un kaķu. Lielākā daļa no tiem čipēti, šādi apliecinot, ka dzīvnieki ir vakcinēti pret trakumsērgu. No klaiņojošajiem dzīvniekiem Gruzijas galvaspilsētā gan nav jābaidās – tie ir labvēlīgi, mīļi, un dažs labs klaiņojošais kaķis mēdz mierīgi ielēkt klēpī, pieprasot savu paijāšanas devu, bet suns – uzticīgi uzliks galvu klēpī, nemaz neapvainojoties, ka līdzi nav paķēries kāds cienasts. Tiesa gan, dzīvnieku klātbūtne gan rada citas bažas – staigājot pa ielu, īpaši pa dzīvojamiem rajoniem, vērīgi jāskatās zem kājām, lai neiekāptu kādā “mīnā”.
Kur vien apstājas skats, Tbilisi redzami Ukrainas karogi – gan taksometros, gan krodziņos, gan vienkārši kā grafiti uz māju sienām. Šādi Gruzijas tauta rāda savu nostāju, atbalstot valsti, kurā iebrukusi agresorvalsts. Taksometru šoferi, ar kuriem gana daudz nācās papļāpāt, arī neslēpj savu nepatiku pret Krieviju, dēvējot iedzīvotājus par “kacapiem” jeb miesniekiem. Un kā gan ne – arī pati Gruzija ir cietusi no agresīvā kaimiņa “atbrīvošanas”.
Tieši Tbilisi dzīvojamos rajonos vel var ieraudzīt īsto Gruziju – šarmanto, nepieķemmēto, globalizācijas nesabojāto. Centrs un vecpilsēta – tie vairāk atdoti tūristiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
