Autors: Ludmila Alampasu
Avots: BalticTravelnews.com
Nigērijas lielākā pilsēta Lagosa atrodas Atlantijas okeāna krastā. Ūdens ir tik silts kā piens, bet kādu peldamies var redzēt ļoti reti. Un arī tad peldētājs būs baltais.
Cilvēks, kurš izaudzis un teju visu mūžu nodzīvojis Jūrmalā nevar iztikt bez jūras. Tādēļ jau no pirmās vizītes dienas sāku dīkt, ka gribu uz pludmali. Iepriekš jau biju izpētījusi “Tripadvisor”, ka labākā pludmale ir Landmark, un vēlējos redzēt tieši to. Bet, tavu skādi – nu tā ir izpostīta. Izrādās, bija iecerēts būvēt lielceļu, kas veda tieši gar šo pludmali. To izpostīja, bet, veicot darbus, atklājās, ka tur ir naftas cauruļvadi, un projektu nācās apturēt. Kā teikt, ne ceļa, ne pludmales.
Reklāma
Taču Lagosā ir arī citas pludmales. Izrādījās, ka doties atpūsties uz pludmali ir vesels piedzīvojums. Uz divām dienām noīrējām apartamentus, lai varētu doties lielākā bariņā, baudīt brīvdienas. Kā jau svelmainajā Āfrikas valstī, neviens uz ielas atrasties īsti negrib, un kamēr mēs tikām līdz pludmalei (lasi - beidzot visi izkasījās), pagāja lērums laika, bet beidzot tas tomēr notika.
Devāmies uz “Elegushi Royal Beach” Lekki salā. Pirmais pārsteigums, lai iebraukt ar auto pie pludmales, jāmaksā nauda. Labi, par visu ir jāmaksā. Lai tiktu līdz pludmalei, atkal jāmaksā – par katru pieaugušo ieejas maksa. Un tā ļauj ieiet privātā teritorija un apsēsties pie galda. Par katru izklaidi un katru dzērienu vēl atsevišķa samaksa. Galu galā mūsu bariņam, dažu stundu atpūta privātā pludmalē (okeāns aiz žoga), ar dažiem atspirdzinošiem dzērieniem izmaksāja ap 100 eiro. Jāmaksā bija pat par zeķītēm, kas obligāti bija jāpērk, lai bērni varētu lēkāt pa batutu...
Gluži kā no ķēdes norāvusies skrēju uz pludmali, ko no "kabanām" un izklaidēm šķir metāla žogs – baltas, skaistas smiltis, jūraszāļu slānis, un tad jau okeāns. Aiz muguras vien dzirdēju sava vīra stingro balsi – ūdenī iet pat nemēģini!
Visā pludmalē tiešām neviens nepeldējās un neviens nesauļojās! Cilvēki no galdiņiem uz mani skatījās ar dīvainu skatienu, kad, par spīti aizliegumam, garajai kleitai plandot, ieskrēju ūdenī! Tad es arī sapratu, kāpēc man aizliedza peldēties – viļņi gana spēcīgi, un okeāna spēks teju nevaldāms. Un glābējus, protams, šeitan bija redzējuši vien filmās... varbūt...
Šoreiz tiešām paklausīju un peldēties negāju, bet ļāvu, lai ļoti siltais okeāna ūdens atveldzē kājas. Bet pēc tam stundām sēdēju smiltīs, klausoties okeāna vareno šalkoņu un vēroju mazos krabīšus, kas gluži kā burvji pēkšņi izlīda no smiltīm, skrēja Useina Bolta cienīgā ātrumā, bet pēc tam tikpat naski atkal ienira smiltīs. Noķert šādu žiperi bildē bija teju vai neiespējamā misija.
Nigērieši nepeldas. Neviens man tā arī nevarēja paskaidrot, kādēļ! Ūdens esot pārāk sāļš, un vispār… kāpēc jāpeldas. To lai dara baltie. Es gan gara acīm redzēju, cik fantastiski te būtu pludmalē izlikt saules zviļņus un izveidot reālu atpūtas zonu, ļaujot cilvēkiem baudīt īstu pludmales atpūtu, nevis tikai sēdēt par bargu naudu un dzert limonādi (vai nu arī ko stiprāku). Bet, laikam šobrīd šādi labiekārtot pludmales Lagosā vēl nav nepieciešams. Iespējams, pēc dažiem gadiem, kad eiropiešu populācija vēl vairāk uzņems apgriezienus (starp citu, Viktorijas salā un Lekki balto cilvēku patiešām netrūkst), tiks padomāts par pludmaļu labiekārtošanu atpūtnieku vajadzībām, un darbosies arī glābēji.Bet pagaidām pludmale ir vieta, kur turīgie par bargu naudu var dzert limonādi vai alu, klausoties okeāna šalkoņā. Parastam nigērietim atpūta pludmalē nav pa kabatai.
Raksts tapis sadarbībā ar lidsabiedrību "Turkish Airlines" un tūroperatoru "Travel Art LV".
P.S. Šeit aplūkojama arī fotogalerija. Ja jautāsiet, kāpēc tik daudz kadrā esmu es, tad atbilde ir vienkārša - vietējie ļoti negrib bildēties, nu tik ļoti, ka kadru ķeršana varētu beigties labākajā gadījumā ar atņemtu telefonu. Tā nu nācās lāpīties ar fotomateriālu, ļaujot bildēt sevi...
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
