Autors: Kristīne Strazdiņa/ Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com
Šodien rakstu jau no Lillehammeres, esmu jau iekārtojusies kopmītņu apartamentos,
somas izkrāmētas. Tagad pēc vakardienas uztraukumiem un stresa iestājies miers,
kā arī ir prieks par skaisto vietu, kur esmu nokļuvusi.
Lidojums bija veiksmīgs, kaut gan man nācās pārvarēt zināmu baiļu robežu –
augstums jau tā nav mans labākais draugs, kā arī vēl neziņa, kā tas viss
notiek. Bet viss, protams, beidzās veiksmīgi, un ja pacelšanās brīdī kursabiedrenei biju
iekrampējusies rokā, tad tālāk jau varēju pat mierīgi pagulēt. Lidostā mums
pretī jau atnācis paziņa, kurš mūs un mūsu sadzīvi vedīs uz kopmītnēm. Pārējās
divas kursabiedrenes, cik nu ērti iespējams, iekārtojas kūku vāģa aizmugurē
starp 150 somām. Līdz Lillehammerei no lidostas pāris stundu brauciens, un
pamanu, ka laiks skrien ātri jau tagad. Traucam garām neskaitāmiem skaistiem
klinšu bluķiem, kur ūdens, spiežoties uz āru, sasalis staltos leduskritumos,
kas vietām arī speciāli izgaismoti. Skatoties uz akmens sienām, tā vien liekas,
ka kāds trollis tur iekšā mitinās, hehe.
Reklāma
Lillehammere nakts tumsā mūs sagaida ar tūkstošiem oranžu, siltu gaismiņu.
Skaisti. Savukārt kojās sagaida visādas ērtības un parocības un +30 grādi. Mans "badijs" Anne istabu ir kārtīgi sakurinājusi, jo dažs labs no erasmusiešiem
bija paspējis pasūdzēties, ka badiji istabu pirms erasmusiešu atbraukšanas nav
sasildījuši un lai viņi uzgriežot sildītāju ja ne līdz džakuzi siltumam, tad
vismaz virs 0 grādiem. Kopmītnes ir foršas, galvenokārt ne tādas
daudzstāvu ēkas kā mums, bet vairāku atsevišķu mājiņu kopums. Un tādi "kopumi" Lillehammerē ir vairāki, katram savs nosaukums. Es dzīvoju zem Lundebekken
vārda, 30 min attālumā no skolas. Pastaigas mani nebiedē, drīzāk autobusa
biļešu cenas, kas vienā virzienā līdz skolai ir 2 - 3,5 Ls. No mana loga
paveras skaists skats uz... pretējo māju un balti apsnigušu bērzu. Toties acis
tīksmina skats no kopējās istabas – kalni, pilsēta. Uz balkona pamanu ogļu
maisiņu, tātad pavasarī grilēsim! Droši vien lasi, jo tas šeit ir daudz lētāks
nekā gaļa (nereti 10 – 20 Ls par gaļas gabalu). Labi, cenas vispār ir sāpīga
tēma, gan jau vēlāk pie tās atgriezīšos.
Šī diena pagāja ievācoties, iepazinos ar istabas kaimiņieni (norvēģiete,
ļoti klusa, nerunīga) pēc tam iesāku arī vienu no pēdējiem Vidzemes Augstskolas eksāmeniem, taču ap
četriem vakarpusē vairs nevarēju nociesties. Nu kas tā par lietu! Vakar
atbraucu un vēl ārā neesmu bijusi! Eksāmenu atliku uz vēlāku, satuntulējos tā,
ka ķermeņa augšējo daļu knapi varu pakustināt, un devos pastaigā. Gāju kaut
kur, bez noteikta mērķa, vienkārši apošņāt gaisu. Ceļu tīkls šeit ir tīrais
haoss, ja gribēsi noiet zemāk līdz ezeram, jāiet līkumu līkumi un jātiek galā
ar māju piebraucamo ceļu labirintu. Daudzstāvu namu te tiešām nekur nav, visi
dzīvo privātmājās, kas ir no koka, sienas izskatās ļoti plānas, un man pagaidām
paliek nesaprašanā, kā mūsu biezi siltinātajās mājās reizēm ir vēsāks nekā
šajās koka. Vismaz spriežu pēc savām kopmītnēm, šeit tiešām var uzkurināt somu
pirti. Pastaiga izvēršas līdz 18:30, kad ar sārtiem, apsalušiem vaigiem ieveļos
savā istabā.
15.–16.01.2013.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
