Es, Raimonds Rozenfelds, šim pārgājienam gatavojos kopš 2013. gada sākuma, jo mani interesē šādi pārgājieni.
Šo burvīgo 2 dienu pārgājienu pa Igaunijas Ziemeļu - Rietumu daļas tālāko Osmussares salu 2013. gada jūlija pēdējā nedēļas nogalē no 27.07.2013. - 28.07.2013. organizēja Tūrisma klubs "Triāde" un personīgi tā vadītājs Mārtiņš.
Reklāma
Došanās uz pārgājiena vietu, Igaunijai piederošo Osmussares salu turp un atpakaļ ceļā līdz Dirhami ostai notika ar īrētu tūristu autobusu. Izbraucām ap 07:00 pirmajā dienā no rīta no tūrisma kluba "Triāde" biroja Dzirnavu ielā 135 un devāmies līdz Dirhami ostai Igaunijā, pa ceļam uzņemot vēl atsevišķus pasažierus. Brauciens no Rīgas līdz Dirhami ostai ilga aptuveni 4,5 stundas.
Uz ierašanās brīdi Dirhami ostā mūsu grupā bija 49 cilvēki. Tālāk ap 12:00 ar speciāli pasūtītu kuteri kuģojam uz salu ar visām līdzi paņemtajām nepieciešamajām mantām. Tā kā kuteris vienlaicīgi varēja uzņemt tikai 14 cilvēkus kutera vadītāju izskaitot, pārcelšanās tika organizēta 4 reisos, pa 12 cilvēkiem katrā. Tā kā katrs brauciens turp un atpakaļ aizņēma ap 40 minūtēm, kopējais mūsu grupas pārcelšanās ilgums uz salu aizņēma ap 2,5 stundām.
Pirmā grupa, kas ieradās salā atrada nometnes vietu netālu no ierašanās kuģu piestātnes salas Dienvidu daļā un sāka iekārtot nometni, sameklēja sauso malku ugunskuram un veica citus priekšdarbus vakariņu sagatavošanai. Pārējās grupas ierodoties cēla savas teltis blakus pirmās grupas teltīm nometnes vietā.
Tā kā sala ir noteikta kā dabas aizsargājama teritorija no 1996. gada, tajā atļauts celt teltis un kurināt ugunskurus tikai 3 speciāli šiem nolūkiem iekārtotās vietās. Vienā no šīm noteiktajām vietām tad arī iekārtoja nometni mūsu grupa. Uz salas ir arī 3 dzeramā ūdens akas, katrā nometnes vietā tualetes un ugunskura vieta. Piesaistot Eiropas Savienības līdzfinansējumu ir uzbūvētas arī vairākas speciālas 2 stāvu koka nakšņošanas mājiņas, katra ar krāsniņu tūristu nakšņošanas vajadzībām.
Kad uz salu pārcēlās visa mūsu 49 cilvēku grupa, devāmies iepazīt salu, ņemot līdzi tikai pašu nepieciešamāko šai dienai, jo visas lielās mantas varēja atstāt nometnē. Sala nav liela, apmēram 5 kilometru gara, 1,5 kilometru plata, tās apkārtmērs pa krasta līniju ir ap 13 kilometriem. Kādreiz uz salas dzīvoja zviedri, vēlāk igauņi. PSRS laikā uz salas atradās armijas daļa (vietējiem bija jādodas prom). Tās mantojums ir redzams vēl tagad. Salu ir iemīlējuši putni, kuri tur daudzi ligzdo. Uz salas brīvā dabā ganās aitas.
Pirmajā dienā pārgājienu veicām apkārt salai pa krasta līniju gar jūras krastu, noejot ap 13 kilometru, staigājot pa salas stāvkrastiem, daļa grupas pa augšu, daļa – pa apakšu. Apmeklējām arī salas bāku tās Ziemeļu daļā un skatījām savdabīgo salas augu valsti. Vakarā vārījām tradicionālo tūristu zupu, baudījām salas noskaņu un gaišo nakti uz mazapdzīvotās salas, kurā patstāvīgi uzturas ap 6 cilvēki.
Nakti pavadījām līdzi paņemtajās teltīs vai blakus esošajā tūristu mājiņā pēc katra grupas dalībnieka izvēles. Abas dienas bija brīnišķīga iespēja peldēties, jo jūras ūdens ap salu bija silts.
Nākamajā, otrajā dienā cēlāmies no rīta ap 07:00, pēc brokastu tējas, kafijas, maizītēm un iepriekšējās dienas pāri palikušās zupas baudīšanas, ap 09:00 devās ekspedīcijā uz salas iekšieni pētīt tās militāro un vēsturisko mantojumu.
Sala militārām vajadzībām tikusi izmantota no 18. gadsimta beigām, kad šeit tika ierīkots Cariskās Krievijas robežsargu postenis.
Uz salas daudzās vietās izvietoti informācijas stendi, kas detalizēti paraksta salas vēsturi, dabu, augu un dzīvnieku valsti. Šajos stendos ir atrodama informācija, ka no 1939. gada, kad PSRS – Igaunijas līguma rezultātā sala nonāca PSRS valdījumā, vietējie zviedru iedzīvotāji no salas tika padzīti, daļa no viņu māju un sētu akmeņiem vēlāk tika izmantoti PSRS militāro objektu būvei. Pēc tam salā ieradās ap 200 būvstrādnieku, kas no 1940.- 1941. gadam veica vairāku PSRS krasta apsardzības artilērijas batareju izbūvi, uzbūvējot vienu 180 milimetru 2 stobru artilērijas batareju (otru līdzīgu batarejas izvietojumu līdz Vācijas uzbrukumam 1941. gadā nepaspēja pabeigt), vienu 130 milimetru artilērijas palīg batareju jūras desantu uzbrukumu atvairīšanai izvietojumu (trīs 130 milimetru artilērijas iekārtu vietas), kā arī vairākus novērošanas torņus un artilērijas uguns koriģēšanas un novērošanas punktus, karavīru kazarmas un citus militārus objektus. Salā tika ievietotas arī četras 76 milimetru zenītlielgabalu iekārtas militāro objektu pretgaisa aizsardzības vajadzībām. Kā rezerves novērošanas un uguns koriģēšanas punkts tika izmantota arī vietējā bāka.
Uz salas izvietotie PSRS militārie spēki iesaistījās kaujās pret uzbrūkošo Vācijas armiju un kara floti 1941. gada rudenī (septembris – decembris) atsitot vairākus kuģu un desanta uzbrukumus, kā arī apšaudot vācu artilēriju Dirhami ostas apkārtnē. Kaujās piedalījās ap 1000 PSRS karavīru, kas bija izvietoti uz salas, pēc dažādu avotu ziņām zaudējot ap 15 kritušos. Vāciešiem salu tā arī neizdevās ieņemt, salas garnizons lai izvairītos no draudošā aplenkuma 1941. gada decembrī atkāpās uz Ļeņingradu saspridzinot un evakuējot vērtīgo militāro inventāru.
Pēc otrā pasaules kara šeit tika izvietots ap 20 cilvēku liels PSRS Jūras kara flotes personāls ostas vairāku piestātņu un bākas darbības nodrošināšanai. No 2006. gada šeit darbojas Igaunijas robežsardzes krasta apsardzes radio lokators, kā arī visos laikos ir darbojusies bāka.
No pulksten 09:00 līdz 13:00 izstaigājām salas vidusdaļu noejot apmēram 10 kilometrus un apmeklējot visus pieejamos apskates objektus, tādus kā vietējās baznīcas drupas, artilērijas batareju un novērošanas torņu izvietojuma vietas. Nokāpām arī pazemē 180 milimetru batarejas kādreizējā izvietojumā un izpētījām tur saglabājušos militāro infrastruktūru, kas radīja priekšstatu par tā laika PSRS karavīru dzīves un dienesta apstākļiem. Apmeklējām arī kritušo PSRS karavīru piemiņas plāksni.
Ap pulksten 13:00 atgriezāmies nometnē, paēdām pusdienas un uzsākām nometnes novākšanu. Atgriešanās Dirhami ostā notika analoģiski kā turpceļā uz salu. Pirmā grupa atgriešanos ar to pašu kuteri no Osmussares salas dienvidu piestātnes uz Dirhami ostu sāka ap pulksten 13.30. Pēc apmēram 2,5 stundām ap 16:00 pēcpusdienā visa grupa 49 cilvēku sastāvā izbraucām no Dirhami ostas atpakaļ ceļā uz Rīgu. Ceļš līdz Rīgai ilga aptuveni 4,5 stundas, uz apmēram 20 minūtēm apstājāmies bijušajā Ainažu robežkontroles punktā. Paceļam vairākās vietās izlaižot grupas dalībniekus, Rīgā ieradāmies apmēram 20:30 vakarā un mūsu 2 dienu pārgājiens bija sekmīgi beidzies.
Esmu priecīgs un pateicīgs Dievam par brīnišķīgo ceļojumu un labprāt došos līdzīgos pārgājienos arī nākotnē.
29.07.2013. Raimonds Rozenfelds
.jpg "Brāļi Auzāni Burtniekos Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
