Autors: Agnese Oskerko
Avots: Tur un Te
Ceļojums: 2013.gada oktobris
Maršruts: Costa Adeje, Guimar, Candelaria, Santa Cruz, La Orotava, Puerto de la Cruz, Masca, Los Gigantes
Reklāma
Esmu dzirdējusi cilvēkus apgalvojam, ka Tenerifē nav ko darīt, nav ko redzēt. Tur atpūsties esot banāli. Nu nez. Tas, manuprāt, atkarīgs no tā, ko ceļotājs sagaida. Es sagaidīju tieši to, ko sala piedāvā. Ar prieku baudīju tās atšķirīgos vaibstus, maigo siltumu, sauli, okeānu, gardo salas piedāvājumu, pastkartīšu skatus, vēderu kutinošos līkločus un vispār – totālu atpūtu no matu galiņiem līdz pat kāju pirkstgaliem. Šoreiz nedaudz par sajūtām.
Ja Itālijas vulkāni atkal modušies, Teide rāmi ļauj sevi apskatīt tuvāk un tālāk, arī no augšas ielūkoties krāterī. Vulkāna apkārtne izskatās kā tikko uzarts lauks, tikai zemes kukuržņi krietnu akmeņu lielumā. Ilgāku laiku līkumojot pa Teides nacionālo parku, redzētā ainava tomēr neapnīk, jo klintis, kanjoni un krāsas ik pa brīdim pievelk kā magnēts. Nonākam arī virs mākoņiem, mūs izpurina vējš un kļūst vēsīgi. Pietrūkst tikai ceļazīmē norādītais sniegs.
Varbūt kādam tas varētu kļūt par pārbaudījumu, tomēr līkumotie kalnu ceļi ar labu šoferi ir īsta bauda! Kārtējais līkums, kārtējie sajūsmas vaidi. Un nav arī bailīgi, jo segums labs un bortiņi solīdi. Redzēto un izjusto katrs ierakstām savos personīgajos failos. Pa ceļam aci priecē tā sauktās lietus priedes garām skujām, koši krāsotie māju puduri kalnos, īpatnēji izskatās banānu plantācijas.
Los Gigantes klintis lūkojam no attāluma. Priecājamies, ka izdodas atrast vietiņu tālu prom no izbūvētās skatu platformas ar suvenīru bodīti. Iebraucot strupceļā nekas netraucē varenās klintis vērot bez civilizācijas kņadas. Te tiek pārdota villa. Smejam – varētu nopirkt. Tomēr aizdomājos, ka ilgākā periodā līdzenumu cilvēkam sala varētu kļūt par šauru. Arī zaļuma mums vairāk, kaut man tīk dažādie sukulenti, adatainie augi ar sīkajiem un košajiem ziediem. Arī ķirzakas ir visur un čaboņa krūmos ir neatņemama salas sastāvdaļa.
Masca ciemu jeb mazo Maču Pikču redzam vien pa gabalu, jo neviens no ceļotāju bariņa neizrāda vēlmi veikt ilgo kāpienu aizā. Arī pa gabalu klintis atstāj varenu iespaidu.
Santa Cruz – salas galvaspilsētā atzīmēties grib visi. Visvairāk visiem iet pie sirds šopings, meklējot atšķirīgo un tipisko. Izdodas. Čemodāni brauc mājās piepildītāki. Arī Adeje starp krāmiem izdodas atrast dažas labas lietas. Ja godīgi, galvaspilsēta neaizrauj, krietni saistošāka šķiet Puerto de la Cruz.
Puerto de la Cruz ir sērferu paradīze ar mākslīgu pludmali okeānā – Lago Martinez. Vērojam, kā viļņi sitas pret uzbūvētajām sienām un moliem. Turpat blakus pludmale kā saberzts grafīts – ne mazākās vēlmes tur spert kāju. Tomēr arī te ļaudis, izklājuši dvielīšus, sauļojas. Okeāna viļņos satupuši sērfotāji, gaidot lielo vilni. Ir tāda raupja romantika tajā visā... Akmens mols sargā pludmali no viļņiem, bariņš tūristu iebirstam starp akmeņiem, lai priecātos par šļakatām kā smalkām mežģīnēm, kamēr viena kundzīte saņem laikam jau devītā viļņa glāstus – viscaur slapja, bet priecīga. Visi aplaudē.
Djūka pludmale kā visas – municipāla. Tā uzlabota ar gaišu smilti. Katru dienu ūdens mūs sagaida citur. Smilšu pilis te nesanāk, bet cietokšņi ar aizsarggrāvjiem un lavas oļiem ainavā ar klinti iederas pat labāk. Neliels paisumiņš un tuvāk krastam uzceltais cietoksnis pārdesmit minūtēs pazudis okeānā. Šajā pludmalē nekas netraucē ieniršanu tirkīzzilajā ūdenī, sāļais ūdens ceļ uz augšu un rāmais okeāns veldzē savās lielajās šūpās. Abās pusēs pludmalei skaistas klintis, kuru virsotnē var izplest rokas kā spārnus un ļauties svaigākai vēja pūsmai.
Apsvilušie. Lai cik prātīgi sev šķistu, saulē vienalga izdodas piesvilt. Pirmajās dienās uzjautrināmies, viens uz otru skatoties. Nākamajās dienās jau veidojas izlīdzināts iedegums. Patīkami, tomēr uzņemtais siltums šķiet pats svarīgākais.
Grūti pierast, ka saule strauji aust un riet. Ieraugot sarkano bumbu pie horizonta, kadrā paspēju noķert vien knapu tās daļu. Toties kāāāādu saulrietu Tenerife mums dāvā vakarā pirms mājupceļa... Saule riet mākoņos, bet tā nav fiksēta ainava, jo straujais saulriets kā filmā, ik sekundi izskatās savādāks. Tas ir kaut kas tik skaists... neaprakstāms.
Laiska atpūta nozīmē to, ka šis un tas no plānotā palika vien uz papīra. Par to nebēdājām. Prieks, ka ceļojums izdevies un ceļabiedri laimīgi. Ļaudis šajā salā ir viesmīlīgi, kaut visvairāk te tomēr ir tūristu.
Vairāk informācijas interneta vietnē www.turunte.lv
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
