Raksta RA travel vadītāja Agnese Rugevica
Pirmoreiz sastopoties ar ēšanas paradumiem Itālijā, esi viegli šokēts. Tomēr apzinoties, ka tie ir daļa no itāļu kultūras, nāk arī mīlestība un cieņa pret šīm tradīcijām. Itāļu kultūrā ēšanai ir ierādīta liela vieta. Tie, kas pabijuši vairākos Itālijas reģionos, zina, ka virtuve var krasi atšķirties pat pāris kilometru robežās. Tālāk aprakstītais ir manis pašas novērojumi, un es nepretendēju uz maģistra grādu itāļu virtuves un tradīciju zināšanu jomā.
Reklāma
Brokastīs ir kafija ar nieka cepumiņu vai cornetto – radziņu. Latvieša klasiskā reakcija – kur siers, kur gaļa? Kaut ko esat dzirdējuši par omleti? Man taču visu dienu jāstaigā kā īstam tūristam pieklājas!!! Ar katru dienu aizvien vairāk apzinies, ka ne jau tai cepumā ir laime, bet kafijā. Itāļu kafijā... karsts kapučīno ar siltām piena putiņām vai caffé latte – kārtainais salikums augstā stikla glāzē. Kafija, piens un piena putiņas no rīta spēj padarīt gaišāku pat apmākušos dienu. Lai pārliecinātos, ka neko nejauc, atgādināšu, ka laba kafija ir dabūjama vietās, ko sauc par Bar vai Caffé, un tevi apkalpo barista, kas ir speciālists kafijas pagatavošanā. Starp citu, pieklājīgās kafijotavās ar tvaiku uzsilda krūzīti pirms tajā pildīt kafiju... nu, vai nav mīļi?
Ofisa cilvēki jeb strādājošie pusdieno laikā no 12.00 līdz 14.00. Savukārt pēc pulksten 14.00 ir iespējams nopirkt tikai panini – maizīti. Jocīgi likās, ka daudzās tirdzniecības vietās maizītes ir skujām pārkaisītas. Tikai pēc vairākiem gadiem uzzinu, ka tas ir rozmarīns... Ai, cik naivi un nezinoši mēdz būt cilvēki! Protams, ka lielās pilsētās kā Roma vai Milāna ir gan dažādi uzkodu kioski, gan speciālas ēstuves tūristiem, kas atvērtas visu dienu. Tomēr paši itāļi pa dienu ar lielu ēšanu neaizraujas. Novērots, ka viņi iemalko vēl kādu krūzīti caffé ar nelielām uzkodām. Runājot par kafiju, ja kafejnīcā pasūtīsi caffé, tad tiksi pie mazmazītiņas krūzītes, kas tikai līdz pusei piepildīta ar stipru kafiju – esspresso. Itāļi domā, ka pēc 11.00 no rīta nepiedien dzert kapučīno vai caffé latte, jo tie ir rīta dzērieni.
Pēc darba dienas beigām nav grēks iedzert vīna glāzi vai aperitivo, kas ir dzērieni apetītes uzlabošanai (kunģa atvēršana jeb sagatavošana lielai ēšanai). Viens no populārākajiem dzērieniem ir spritz, kura variācijas atšķiras - no mazliet rūgta ar campari līdz gana saldam ar aperol. Aperol spritz sastāvs: 3 daļas prosecco dzirkstošā vīna, 2 daļas aperol liķiera, 1 daļa gāzēta minerālūdens. Ja pēc šī kokteilīša apetīte neuzrodas, tad dzīve rādās stipri labākās krāsās nekā pirms aperitīva.
Vakarā itāļi ver visus krogus, tavernas un restorānus vaļā. Plaši atplestām rokām un žilbinošu smaidu pie ieejas stāv iekšā rāvējs, kas dažādiem paņēmieniem mēģina pierunāt tevi izvēlēties tieši šo vietu. Un tad viņi sāk vakarēt – tas būtu piemērots vārds, jo ietver ēšanu, dzeršanu un saviesīgas sarunas. Ēst ārpus mājas ir populāri, jo itāļiem patīk ne tikai sevi parādīt un uz citiem paskatīties, bet arī labi paēst. Un, kad saku labi paēst, tas nozīmē patiešām daudz ēst.
Sāk viņi ar uzkodām, kas ir antipasti. Uzkodas var būt pavisam vienkāršas, sākot no olīvēm, mozzarella siera ar tomātiem un arī sarežģītākas, piemēram, speciāli pagatavotas maizītes no kārtainās mīklas, kuras jāpārloka pa diagonāli un tajās jāietin šķēle vītināta šķiņķa – prosciutto. Viena no manām mīļākajām antipastām ir bruschetta, kas ir viegli grauzdēta maizes šķēle, klāta ar sagriezta tomāta, svaiga bazilika un olīveļlas maisījumu. Kā kaut kas tik vienkāršs var būt tik garšīgs?!
Primo piatto. Tālāk seko pirmais ēdiens, kas var būt gan risotto dažādās variācijās, gan pasta jeb makaroni ar siera mērci, gaļu, dārzeņiem – šeit nu ir simtiem iespēju, es nepārspīlēju, kā arī zupa (visbiežāk Itālijā man nācies saskarties ar dārzeņu zupu – minestrone).
Secondo piatto. Turpinājumā otrais ēdiens. Savādākas formas pasta ar citu piedevu, ja pirmajā bija gaļa, tad tagad gaļas šķēle ar kādu īpašu mērci vai jūras veltes. Bez pastas viņi ēd arī kukurūzas putru vai putras šķēles – polenta.
Atkāpe – kādā Itālijas dienvidgala miestiņā pasniegtajā lazanjā (lasagna) starp pastas šķēlēm bija arī šķiņķa šķēles, kas padarīja ēdienu sulīgu un īpaši gardu. Pie tam maltās gaļas daudzums nebija samazināts uz šķiņķa rēķina.
Tad seko laiks saldajam, dolce. Droši vien katrs ir dzirdējis par desertu karali tiramisu, ko gatavo no biskvīta, kafijas, olām cukura, drusciņ alkohola un mascarpone siera. Viegla, maiga un mazliet spārnu esamību izraisoša sajūta, kad ēd viegli gaisīgo krēmu panna cotta, kas pasniegts ar svaigu ogu vai karameļu mērci. Zuppa inglese, kas nav vis zupa, bet deserts, un nevajag baidīties no indīgi sarkanās krāsas, ko saldais ieguvis, pateicoties alchermes liķierim, kas gatavots no dažādiem augiem. Pie itāļu desertiem arī jāpieskaita brīnumainie, daudzveidīgie un garšīgie saldējumi – gelato. Deserta laikā piedien maza krūzīte caffé.
Ja esi nobriedis promiešanai un palūdz rēķinu, uzrodas maza glāzīte ar interesantu šķidrumu. Tas ir digestivo. Liķieris, kas palīdz sagremot lielo apēstā daudzumu. Kā es smejos, itāļu kuņģa pilieni. Populārākais digestivo ir citronu limoncello, bet ir arī riekstu nocino, dažādu zālīši amaro, miršu mirto un citi.
Ideālā gadījumā noslēgumā parādās restorāna īpašnieks, kas pats ir arī pavārs un jautā, kā garšoja, vai viss patika. Kad tu sāc slavēt gardos ēdienus, viņš smaida ūsās un bauda triumfa mirkli.
