Autors: Travel RSP
Avots: Travel RSP
Iepriekšējie raksti par Gruziju ir pieejami - šeit.
Vakar aizbraucu apsveicināties ar vareno Kazbeku.
Reklāma
Izrādās, ārpus Tbilisi vasara atnākusi jau pilnā plaukumā. Gar ceļa malām melnā tērpušās mātes tirgo ķiršus, zemenes un milzīgas čerešņas, bet mūsu braucienu brīžam aizšķērso raiti tekalējošu aitu ganāmpulki, kurus pieskata vairāki gani un lieli, pinkaini Kaukāza aitu suņi – nagazi. Lidojam cauri saules apmirdzētai pasaulei, kalniem apkārt kļūstot arvien augstākiem un majestātiskākiem un aizām – arvien dziļākām. Senais kara ceļš joprojām izrādās neremontēts, tā nu drīz mūsu skrējiens apraujas, lēnām tūļājoties pāri milzu bedrēm.
Kazbeks mūs sagaida, ietinies mākoņos, debesis ir nomākušās, un pa zināmo taku kāpjam Gergeti pakalnā. Nupat beidzies mācību gads, tā nu sastopam daudzus līksmu bērnu un jauniešu pulciņus. Vienā kalnu takas pagriezienā mums pretī, ragus draudīgi purinādams, iznāk liels, drūmi rūcošs bullis, taču mūsu vidū ir zinātājs, kas saka – bullis dusmojas tāpēc vien, ka ir izsalcis un lejā, aizā, redz daudz zāles, bet netiek tai klāt, tāpēc mums vienkārši vajagot iet gar otru takas malu, un viss būs labi. Saņemam sevi rokās, paklausām, un patiesi – niknais lopiņš paiet garām, neparakstījis mums aša skrējiena devu.
Augšā ir auksti, pūš stiprs vējš, Kazbeks nav diez ko viesmīlīgs šodien, tā nu tikai uz mirkli piesēžam uz kraujas malas, lai ieturētu launagu. Kalna galā viņpus aizai slejas tornis, tur jau sākas Krievijas robeža, Ingušija. Nolemjam lejā kāpt, saīsinot ceļu, un mūs sagaida diezgan stāva, ar zāli noaugusi kalna siena. Nekas, nokāpjam. Sienas stāvums gan nekā netraucē govis, kuras te mierīgi kāpelē, sātīgi ieturoties.
Izbraucot no Stepandsmindas, satumst un sāk krist lietus, kas pāraug baltā ūdens sienā, un kalni pēkšņi vairs nav draudzīgi pret mums. Virs kalnu galotnēm lido zibens, debesis piešķiļot pilnas ar sarkaniem un violetiem uzplaiksnījumiem, pirms mirkļa pat ir snidzis, un kara ceļš nu klāts ar slīdošiem, slapjiem dubļiem. Tālāk braucot cauri apdzīvotām vietām, no augstienēm tajās gāžas dubļu pilnas ūdens straumes, kas nu klāj arī šoseju, viļņos nesot tukšas plastmasas pudeles un citu drazu.
Braucam arvien tālāk no kalniem, izkļūstot no lietus zonas. Šoseja ir tīra, sausa un gluda, mēs nekur nesteidzamies. Noguruši, bet mierīgi atgriežamies.
Sarmīte
Georgia Travel RSP
Travel RSP rakstus par Gruziju variet lasīt arī - šeit.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
