Foto: Raimonds Rozenfelds
Autors: Raimonds Rozenfelds
Avots: BalticTravelnews.com/Raimonds Rozenfelds
Es, Raimonds Rozenfelds, šim pārgājienam gatavojos kopš 2014. gada sākuma, jo mani interesē šādi pārgājieni.
Šo burvīgo 2 dienu pārgājienu pa Igaunijai piederošo Prangli salu Somu jūras līcī 2014. gada jūlija trešajā nedēļas nogalē no 19.07.2013. - 20.07.2013. organizēja Tūrisma klubs "Triāde" un personīgi tā vadītājs Mārtiņš. Pārgājiena dalības maksa bija 65 EUR.
Reklāma
Došanās uz pārgājiena vietu, Igaunijai piederošo Prangli salu turp un atpakaļ ceļā līdz ostai, kas atrodas netālu no Tallinas, notika ar īrētu tūristu autobusu. Izbraucām ap 07.00 pirmajā dienā no rīta no tūrisma kluba "Triāde" biroja Dzirnavu ielā 135 un devāmies līdz Tallinai un tālāk cauri pilsētai uz ostu Viimsi pussalā, maršruta laikā vairākās vietās uzņemot vēl atsevišķus pasažierus. Brauciens no Rīgas līdz Tallinas ostai ilga aptuveni 5 stundas.
Ierodoties ostā Tallinas ziemeļaustrumu daļā, Viimsi pussalā, mūsu grupā bija 53 cilvēki. Ap plkst. 12.00 ar speciāli pasūtītu rekonstruētu bijušo zvejas kuģi visa grupa devāmies vienā reisā uz salu ar visām līdzi paņemtajām nepieciešamajām mantām. Attālums no Vimmsi pussalas ostas uz ziemeļaustrumiem, kur izvietota Prangli sala, ir ap 9 kilometri, un brauciens turp aizņēma ap 1 stundu un tikpat laika tika patērēts arī atpakaļ ceļam.
Ierodoties Prangli salas ostā, savas lielās mantas sakrāvām padomju auto UAZ, jo paredzētais padomju kravas auto ZIL neieradās. Kravas auto UAZ nogādāja mantas paredzētajā nometnes vietā salas otrajā pusē. Pēc nelielas sagatavošanās pārgājiena dalībnieki paņēma līdzi tikai to, kas šai dienai nepieciešams, un visi devāmies apsekot salu. Pārsvarā staigājām pa jūras krastu, iepazīstoties ar savdabīgo salas floru, faunu, vietējiem iedzīvotājiem un apbūvi, kas rakstūrīga šai salai. Salas krasta līnija ir stipri izrobota – ar pussaliņām un līčiem. Pludmales vietām ir akmeņainas, vietām – smilšainas. Uz salas ir daudz putnu, skaisti priežu meži un krūmi, tādēļ ir daudz, ko fotografēt. Salu kādreiz apdzīvoja zviedri, vēlāk igauņi, vēl senāk sala ir bijusi patvērums jūras laupītājiem. Vēl šodien šeit šad tad atrod pirātu savulaik noslēptās mantas. Sala ir apmēram 3500 gadus veca, un tā ir izveidojusies, lēnām paceļoties jūras gruntij. Sala ir 6 kilometru gara, 2,5 kilometru plata.
Pirmajā dienā pārgājienu veicām apkārt salai pa krasta līniju gar jūras krastu, ieejot salas dziļumā dažādu objektu apskatei. Kopā šajā dienā kājām veicām ap 10 kilometru. Apmeklējām arī salas bāku un skatījām savdabīgo salas augu valsti. Uz salas atrodas arī baznīca un piemiņas vieta 1941. gadā kritušajiem kuģa jūrniekiem un pasažieriem, kas izveidota kuģa formā ar baltiem krustiem. Šo kravas kuģi, kas kādreiz piederēja neatkarīgajai Igaunijas valstij, apšaudīja vācu "Luftwaffe" lidmašīnas, kad tas evakuēja bēģļus no Tallinas un Ļeņingradu (tagad Sanktpēterburgu) 1941. gadā atkāpjoties PSRS karaspēkam. Kapteinim izdevās bojāto kuģi novadīt līdz salai un tādējādi lielākā daļa no 3000 uz kuģa izvietotajiem bēgļiem un apkalpes locekļiem tika glābti. Toreiz gāja bojā apmēram 40 cilvēku. Apskatījām arī šādu piemiņas vietu – 2. Pasaules kara laikā notriekto vācu "Focker Wolf 190" lidmašīnas 2 rindu zvaigžņveida 1700 ZS motoru, ko ražojusi kompānija BMW.
Prangli salā mūsdienās patstāvīgi uzturas ap 100 cilvēku, bet padomju laikā, kad salā darbojās zvejnieku kolhozs un zivju cehs, šeit uzturējās ap 600 cilvēku. PSRS laikā uz salas līdz 1992. gadam atradās Robežsardzes postenis, kura atstātais mantojums redzams vēl tagad. Pēc PSRS Robežsardzes aiziešanas 1992. gadā Igaunijas Robežsardze salu savām vajadzībām neizmanto. Lielākā daļa salas iedzīvotāju ir pensionāri. Atpūtnieki ierodas salā vasaras sezonā, lai pavadītu kādu laiku atpūšoties uz salas. Salā pieejams interneta WI-FI pārklājums, ir vietējā pašavaldība, kafejnīca un veikals, uzbūvēta neliela estrāde brīvdabas koncertiem. Iekārtots arī salas vēsturei veltīts muzejs. Bez salas galvenās ostas ir iekārtota arī vēl viena laivu piestātne, salā ir ugunsdzēšēju garāža ar PSRS laikā ražotu ugunsdzēsēju auto, 6x6 visurgājēju ZIL-131.
Salā tūristu un kravu pārvadāšanai plaši tiek izmantoti PSRS laikā ražoti kravas auto, tādi kā GAZ-51, GAZ-53, GAZ-66, GAZ-69, ZIL-130, UAZ – 452 un UAZ – 469. Atrodamas arī PSRS laikā un pēc tā sabrukšanas ražotas LADA NIVA, VAZ, Moskvičs ZAZ un LUAZ markas automašīnas. Tiek izmantoti arī Nissan, Isudzu un citu marku japāņu kravas pikapi. Vietējie lieto arī dažādus motociklus. Salā iespējams izīrēt arī velosipēdus pa 5 EUR diennaktī.
Pirmās dienas vakarā ieradāmies nometnes vietā, cēlām teltis, vārījām tradicionālo tūristu zupu, peldējāmies un baudījām vakaru salā. No salas var labi redzēt Tallinas TV torni, uz Helsinkiem un Stokholmu ejošos pasažieru prāmjus, kā arī Tallinas Mugga kravas ostā ienākošos kuģus. Tallinas pilsētas panorāmu redzēt nevar, jo to aizsedz salai pretī esošā Viimsi pussala. Nakšņojām līdzi paņemtajās teltīs. Abās dienās bija brīnišķīga iespēja peldēties, jo jūras ūdens ap salu bija silts.
Nākamajā, otrajā dienā cēlāmies no rīta ap plkst. 07.00, pēc brokastu tējas, kafijas, līdzi paņemtās pārtikas un iepriekšējās dienas pāri palikušās zupas baudīšanas, ap plkst. 09.00 devāmies ekspedīcijā pa salu pētīt tās militāro un vēsturisko mantojumu. Kravas auto UAZ mūsu mantas atkal nogādāja ostā, lai tās visu laiku nebūtu jānēsā līdzi.
Otrās dienas laikā raksta autors peldējās, pētīja salas dzīvojamās zonas apbūvi, kā arī apmeklēja vietējo salas vēsturei veltīto Prangli salas muzeju. Tā ieejas maksa ir 1,50 EUR un tajā apskatāmi dažādi salas iedzīvotāju sadzīves priekšmeti, darbarīki un lietotie zvejas rīki. Prangli salā iekārtota arī brīvdabas ekspozīcija vietējās zvejnieku sētas veidolā.
Atgriešanās salas ostā notika analoģiski kā turpceļā uz salu. Pēcpusdienā ap plkst. 14.00 izbraucām ar kuģīti uz ostu Viimsi pussalā pie Tallinas, kur atstājām autobusu, un tad devāmies uz Rīgu.
Maršruta laikā vairākās vietās izlaižot grupas dalībniekus, Rīgā ieradāmies apmēram plkst. 21.00 vakarā un mūsu 2 dienu pārgājiens bija sekmīgi beidzies.
Esmu priecīgs un pateicīgs Dievam par brīnišķīgo ceļojumu un labprāt došos līdzīgos pārgājienos arī nākotnē.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
