Viedoklis: Kur Latvijas novados var baudīt īsto Latvijas garšu?

Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com

Par Latvijas garšu ir spriests daudz – gan to, kāda tā bijusi daudzus gadu simtus un desmitus iepriekš, gan arī to, kā tā saglabājusies mūsdienās un tiek interpretēta ar mūsu šodienas bagātībām – sezonālajiem un pašu audzētajiem, lolotajiem produktiem, kas izcilu pavāru rokās pārtapuši īstos meistardarbos. Jautājām Latvijas Tūrisma informācijas centriem, kur tie aicina nobaudīt mūsu gastronomiskās bagātības gan vietējos, gan ārvalstu Latvijas apceļotājus.

Tūrisma organizatore Zane Vārna, Jēkabpils Tūrisma informācijas centrs

Reklāma

Ceļotāji Jēkabpils Tūrisma informācijas centrā nav vērsušies ar šādu jautājumu par citām pilsētām un novadiem, bet Jēkabpilī gan jautā pēc latviešu tradicionālās virtuves. Iesakām kafejnīcu "Gaļas nams", jo tur ir izstrādāta īpaša ēdienkarte ar latviešu tradicionālajiem ēdieniem tieši ceļotājiem. Manuprāt, ceļotāji apvieno vairākus ceļojuma mērķus un cenšas izbaudīt visu, ko Latvija sniedz, arī gastronomisko pusi. Ja būs iespēja – vienmēr izvēlēsies vietējo piedāvājumu. Lepojamies, ka Jēkabpilī nesen tika izstrādāta "īpašā Jēkabpils garša" – sams - dažādās Jēkabpils kafejnīcās dažādos izpildījumos, kas nobaudīšanai pieejams līdz pat 2016. gada 30. septembrim. Manuprāt, īstais Latvijas ēdiens ir tāds, kura izejvielas un produkti auguši Latvijas apkārtnē un gadu gadiem tradicionāli bieži tiek patērēti ikdienas uzturā un kas ir atzīti par tradicionālo garšu – sklandrauši, zivis, kas ķertas Latvijas ūdenstilpnēs, zirņi, sautēti kāposti, kartupeļi, putraimdesas un citi. Arī es, dodoties ceļojumos, protams, vienmēr cenšos nobaudīt citu valstu ēdienu, ja tas iespējams. Visspilgtāk atmiņā palikuši tieši mūsu kaimiņvalsts Lietuvas cepelīni.

Sabiedrisko attiecību speciāliste Liene Strazdiņa, Jelgavas reģionālais tūrisma centrs

Esam novērojuši, ka ceļotāji labprāt izvēlas nobaudīt tradicionālus ēdienus un produktus, kas raksturo Latviju vai kādu konkrētu Latvijas vietu. Manuprāt, īstā Latvijas garša ir viss, ko varam izaudzēt un saražot tepat, Latvijas laukos. Latvijā ir ļoti daudz radošu un darbīgu cilvēku, kas vietējo produkciju prot pārvērst oriģinālā veidolā, arī Jelgavas apkārtnes saimnieki spēj pārsteigt. Lai piedāvātu ceļotājiem iespēju nogaršot vietējo produkciju, sadarbībā ar saimniecībām un ēdināšanas uzņēmumiem esam izveidojuši īpašu gardēžu piedāvājumu "Izgaršo vietējo!", kura ietvaros ikviens var baudīt Jelgavas apkārtnē audzētas un ražotas produkcijas garšas nianses oriģinālās maltītēs deviņos Jelgavas un apkārtnes restorānos un kafejnīcās. Ceļotājiem Jelgavā piedāvājam nobaudīt arī Jelgavas īpašos ēdienus – pamatēdienu "Hercoga bura" un desertu "Šarlotes skūpsts" – un dzērienu "Jelgavas bellini". Mūsu apkārtnes uzņēmēji ir vēruši durvis ceļotājiem un aicina uzzināt kā top gardās karameles Jelgavas "Karameļu darbnīcā", piparmētru produkcija Lolitas Duges piparmētru namiņā, plūškoka sīrupi un sulas Blankenfeldes muižā, gardais "Mālkalnu siers", latviskajā sētā "Caunītes" ceptā maize un citās saimniecībās. Piedāvājums gardēžiem ir plašs, tāpēc jāatvēl laiks garšas ceļojumam un jādodas baudīt.

Tūrisma projektu vadītāja Anita Tīlena, Valmieras Tūrisma informācijas centrs

Valmiera patiesi ir vilinošs galamērķis gardēžiem. Ar to domājot ne tikai garšu baudījumu klasiskajā izpratnē, bet izgaršojot arī gadalaikus, to smaržas, baudot ar acīm un iesaistot izgaršošanas procesā visas maņas. Gastronomiskā tūrisma piedāvājums Valmieras pusē ir plaši pārstāvēts. Pilsētā viesiem ir iespēja izvēlēties kādu no savai gaumei atbilstošu restorānu piedāvājumiem. Viens no iecienītākajiem ir restorāns "Rātes Vārti", kas pārliecinoši ierindojas starp labākajiem Latvijas restorāniem. Tāpat arī restorāns "Vecpuisis", "Teātra Vīna studija", restorāns "Agnese" un restorāns "Parks" ir tās vietas, kuras iesakām tūristiem kā labāko ēdiena un atmosfēras baudīšanas vietas.  Aicinām apmeklēt arī Dikļu pils restorānu un Valmieramuižas alus darītavu, nosmeķējot gardo miestiņu, atspirdzinošos zelterus, kā arī nobaudīt gardu maltīti Valmiermuižas virtuvē. Tāpat arī garšu cienītāji tiek aicināti pieteikties Valmieras muzejā, izzinot tādu programmu piedāvājumu kā "Maizes ceļš", "Piena ceļš", "Garšaugi un ārstniecības augi". Valmieras tuvāko kaimiņu novados - Kocēnu, Burtnieku un Beverīnas novados - gardēžus ciemos aicina arī dažādas ražotnes un saimniecības: piemājas saimniecība "Vīnkalni" ar Itālijas picām, šokolādes ražotne "R Chocolate", krūmmelleņu audzētava "Abullāči", Brenguļu alus darītava, Latvijas steiku klubs, zs "Adzelvieši" ar senām kaņepju sviesta darīšanas tradīcijām, vīna un vermuta darītava "Matilde" un vēl daudzi citi. Ēdiens ir bauda, tā ir arī kultūra. Ikviens ceļojums ir kaut kā jauna izzināšana, izbaudīšana un gastronomiskie piedzīvojumi ir neatņemama ceļojumu sastāvdaļa. Latvijas vērtība un pamats, manuprāt, ir mūsu rupjā rudzu maize. Tā ir kā svētums un kā latvietības pamats. Manuprāt, īstā Latvijas garša ir arī mūsu dabas veltes. Tās ir mežu, pļavu un ezeru bagātības. Tāpēc arī Valmieras pusē kafejnīcās un restorānos atradīsiet Burtnieku ezera zandartu, Gaujas līdaku vai Latvijas rudzu maizi un pļavu medu, kas vākts tepat apkārtējās pļavās.  Tieši tāpēc Valmieras pilsēta sadarbībā ar partneriem no Siguldas, Cēsu un Rīgas pašvaldībām ir apvienojušās vienotā projektā "Rīgas - Gaujas reģions", lai ar vienotu koncepciju "Ar dabu šķīvī" popularizētu gastronomiskā tūrisma piedāvājumu. 2017. gadā Rīgas- Gaujas reģions iegūs arī godpilno titulu "Eiropas gastronomijas reģions".

Mārketinga speciāliste Sintija Pusaudze, Liepājas Tūrisma Informācijas Birojs

Vietējā gastronomija noteikti nav galvenais Liepājas un apkārtnes apmeklējuma mērķis, taču vietējo ēdienu baudīšana neapšaubāmi ir ceļojuma neatņemama sastāvdaļa. Viens ir senās receptes, tradīcijas un mantojums, otrs ir tas, ko mēs veidojam šodien un kas varētu kļūt par Latvijas garšu. Lejaskurzemes bagātība ir piekrastes mantojumā – zivju zvejā, to kūpināšanā un dažādu ēdienu pagatavošanā. Tā Liepājai tapa savs īpašais ēdiens "Liepājas menciņi", kas ir nobaudāms daudzos restorānos un kafejnīcās. Smagajam zvejas darbam bija nepieciešami spēki, tādēļ zvejniekiem sievas līdzi deva īstenu rudzu maizi ar balto sviestu . Arī šobrīd šo kulināro mantojumu var ne tikai nogaršot, bet arī paši pagatavot pie Lejaskurzemes meistariem, kurus iesakām mūsu viesiem. Latvijas garšu, manuprāt, raksturo divas dabas stihijas – ūdens un zeme, kas pamatu pamatos veido arī Liepājas un tās apkārtnes gastronomisko vērtību. Arī mēs paši, viesojoties citās valstīs, labprāt izmantojam iespēju iepazīt tikai viņiem raksturīgos ēdienus, nacionālās virtuves bagātības un visdažādākās garšu saderības. Šāda pieredze ļauj atkal no jauna apjaust mūsu valsts nacionālo ēdienu daudzveidību un to unikālās garšas.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

23. novembris vēsturē: Dibina Ainažu jūrskolu (20.11.2020)

23. novembris vēsturē: Tilts savieno Latgali un Zemgali (21.11.2021)

23. novembris vēsturē: Jelgavā rodas pirmā zinātņu biedrība Latvijā (22.11.2023)

«Pavāru klubs» atklāj «Bocuse dor» jauno akadēmijas virtuvi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā - Foto (21.11.2024)