Viedoklis: Kā studenti un augstskolas gatavojas 1. septembrim?

Autors: Signe Sēne
Avots: BalticTravelnews.com

Šodien, 1. septembrī visā Latvijā skolēni atgriežas skolas solos pēc garā vasaras brīvlaika. Kāds ceļu uz skolu mēro pirmo reizi, kāds jau pēdējo. Arī augstskolu studenti gatavojas atgriezties ierastajā lekciju ritmā, un augstskolas veic pēdējos sagatavošanās darbus vai notīra putekļus no galdiem. Reizēm studenti mēdz izvēlēties studijas ārzemēs, kas var būt gan liels piedzīvojums, gan arī pārdzīvojums.  Tāpēc šīs nozares pārstāvjiem jautājam, kā viņi gatavojas jaunam mācību gadam.

Vadošā speciāliste Jeļena Ozola, Education centre Durbe

Reklāma

Ja runājam, par studijām ārzemēs, tad varam teikt, ka mums 1. septembris nav visai aktuāls, jo lielākā interese par studiju iespējām ārzemēs ir janvāra, februāra un marta mēnešos, kad notiek pieteikšanās ārzemju skolās. To, kura valsts ir vispopulārākā studentu vidū, nemācēšu teikt, jo mēs sadarbojamies tieši ar augstskolām Nīderlandē. Taču no saviem kolēģiem zinu, ka arī Dānija ir diezgan populārs studiju galamērķis. Visbiezāk studenti izvēlas ārzemēs studēt biznesa vadību, mārketingu, fizioterapiju un informācijas tehnoloģijas. Domāju, ka starp studēšanu tepat Latvijā un studēšanu ārzemēs noteikti pastāv atšķirības. Studijas ārzemēs ir vairāk vērstas uz praktiskām nodarbībām, ir iespējams kļūt patstāvīgam, neatkarīgam un apgūt angļu valodu ļoti augstā līmenī.

Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Kive, Biznesa augstskola Turība

Ārvalstu studentu uzņemšanai augstskola gatavojas visu gadu, aktīvi piedaloties izglītības izstādēs ārvalstīs, prezentējot ne tikai pašu augstskolu, bet Latviju un Rīgu kopumā. Turība ir viena no augstskolām, kas piedalījās arī Augstākās izglītības eksporta apvienības dibināšanā, kas tikai liecina, cik nopietni tiek strādāts pie ārvalstu studentu piesaistes.  Ārvalstu studenti izvēlas Latviju dažādu iemeslu dēļ – viens no iemesliem ir tas, ka viņi vēlas studēt (attiecīgi arī dzīvot) Eiropas Savienībā, tāpat piesaista Latvijas cenu līmenis (uzturēšanās izmaksas, transports, studiju maksas u.tml.), kas ir pievilcīgāks kā Skandināvijas valstīs.  Ja runājam par iejušanos jaunajā valstī, tad Turībā ārvalstu studentiem ir iespēja līdzdarboties ikvienā Studējošo pašpārvaldes aktivitātē, tādejādi paplašinot savu draugu loku Latvijā, katram tiek piešķirts noderīgas informācijas apkopojums (par sadzīviskām lietām, kultūru, augstskolu, norisēm un tradīcijām Rīgā un Latvijā), arī augstskolas darbinieki un pasniedzēji ir atvērti un gatavo atbildēt uz visiem studentus interesējošiem jautājumiem, ar e-pastu un sociālo tīklu starpniecību students var noskaidrot sev interesējošās lietas vēl pirms ierašanās Latvijā. Protams, sociālie tīkli atvieglo saziņu, tajā skaitā arī kontaktēšanos ar ārvalstu studentiem pēc augstskolas absolvēšanas, taču nenoliedzami saikne ar vietējiem studentiem/absolventiem tomēr ir ciešāka. Nepieciešamības gadījumā mēs sazināmies ar absolventiem sociālajos tīklos, piemēram, ja vēlamies uzzināt viņu viedokli par studiju laiku, augstskolu u.tml.

Vecākā izglītības konsultante Ilze Folkmane, izglītības aģentūra "Meridian Group"

Interese par studiju iespējām ārzemēs pilnīgi noteikti palielinās. Katru gadu pie mums nāk simtiem topošo studentu, un mēs jūtam, ka cilvēku daudzums ar katru gadu tikai palielinās. Arī pieejamās informācijas daudzums palielinās, tāpēc ļoti svarīgi lēnām un svarīgi visu izvērtēt, lai pieņemtu informētu un sev piemērotu lēmumu. Visiecienītākā valsts vēl joprojām ir Lielbritānija, jo šīs valsts ir salīdzinoši tuvu un programmu klāsts angļu valodā ir ļoti plašs. Vēl studenti iemīļojuši Dāniju, kurā mācības ir bez maksas, kā arī Nīderlandi, kura bija pirmā valsts kontintentālajā Eiropā, kas sāka piedāvāt mācību progammas angļu valodā. Nepieciešami dokumenti ļoti atkarīgi no tā, kādā valstī skolēns izvēlējies studēt, līdz ar to papildus akadēmiskajiem rezultātiem visticamāk būs nepieciešama arī motivācijas vēstule, rekomendācijas vēstule un vēl dažādu dokumenti. Lielākoties visas valstis vieno prasība pārliecināties par topošā studenta attiecīgas valodas zināšanām. Līdz ar to, ja ir vēlmes mācīties angļu valodā, kas, protams, ir visiecienītākā valoda, kurā mācīties, jākārto starptautisks angļu valodas pārbaudījums, piemēram, IELTS eksāmens. Atšķirības starp dažādu valstu izglītības sistēmām, protams, pastāv, tomēr ļoti grūti īsi noraksturot katras valsts mācību īpatnības. Tīri piemēram – Nīderlandē ir ne tikai mums tik ļoti pierakstās akadēmiskās universitātes, bet arī pielietojamo zinātņu universitātes, kur ārkārtīgi liels uzsvars tiek likts tieši uz katra specialitātes praktisko aspektu.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.