Viedoklis: Ko apmeklēt un nogaršot «Rīgas – Gaujas gastronomijas reģiona 2017» ietvaros (Papildināts - 9 viedokļi)

Autors: Artūrs Melzobs/Ieva Žoludeva
Avots: BalticTravelnews.com

Visa 2017. gada garumā, Rīgas – Gaujas reģions vienlaicīgi ir Eiropas gastronomijas reģions, kas piedāvā dažādas vienreizējas garšas un pieredzējumus. Vēlējāmies noskaidrot, ko tad īsti var apskatīt šajā reģiona!

Andra Magone, Attīstības vadītāja Cēsu TIC

Reklāma

Aicinātu šogad apmeklēt tos restorānus Cēsīs un apkārtnē, kuri ir gastronomijas gada partneri un apņēmušies saviem viesiem maltītēs piedāvāt produktus, kas nākuši no vietējām saimniecībām, mežiem, pļavām, upēm, ezeriem un laukiem. Tie ir Cēsu Vīna bārs, kuru apsaimnieko restorānu ķēde “Fazenda”, vecpilsētas kafejnīcas “Priede” un “Cafe2Locals”, kā arī Ungurmuižas un Kārļamuižas restorāni. Tajos noteikti lūkojaties pēc ēdieniem, kuros ir kāds no 12 šī gada īpašajiem produktiem – rabarberi, skābenes, bērzu un kļavu sulas, sams, skābie ķirši, lācenes, cidonijas, brieža gaļa, baravikas, rupjmaize, pīlādži un rāceņi. Gastronomijas gada kulminācijas pasākums Cēsīs būs pilsētas svētku ietvaros. 22.jūlijā visas dienas garumā īpaši izveidotā teritorijā Maija parkā būs iespējams piedzīvot ceļojumu garšu vēsturē no Hanzas laikiem līdz mūsdienām. Būs nobaudāmi Latvijā zināmu pavāru gatavoti ēdieni, meistarklases, mūzika, performances gan uz zemes, gan virs ūdens. Paredzēts, ka dalībnieku skaitā būs restorāni no Latvijas, Igaunijas un Zviedrijas Hanzas svinības pilsētām. Pasākuma kuratore un idejas autore ir cēsniece Gundega Skudriņa. Otrs lielākais pasākums pilsētā, kurā slavināsim vietējos produktus un mācīsim tos sagatavot ziemai, būs Miķeļdienas tirgus 23.septembri Cēsu Pils dārzā. Citus speciālistes ieteikumus variet aplūkot šeit!

Sanita Rubene, Mārketinga vadītāja Dikļu pils

Gastronomijas reģiona aktivitāšu sakarā Dikļu pils ēdienkartē būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, jo mūsu ēdienkartes koncepts jau sākotnēji paredz, ka lielāko uzsvaru liekam uz vietējo un sezonālo zemnieku produkciju, pašu audzētiem dārzeņiem un vietējām dabas (meža) veltēm, kas ir pamatu pamats mūsu ēdienkartē visu gadu. Tāpēc koncepts "ar dabu šķīvī" ir mūsu dienas kārtībā, ja runājam par restorāna ēdienkarti. Kā viens no mūsu lielākajiem plusiem salīdzinājumā ar citiem ir mūsu privilēģija, ka pils saimnieks Egons Mednis ir kaismīgs mednieks, tāpēc vienmēr varam piedāvāt arī medījuma gaļu. Lepojamies arī ar mūsu jaunāko sasniegumu - Ekselences TOP 30 labāko restorānu Latvijā 2016 iekļuvām 10. vietā starp 30 labākajiem restorāniem Latvijā! Šis un citi minētie fakti ir spožs iemesls, lai jūs apmeklētu Dikļu pili!

Laura Skrodele, Vadītāja Siguldas TIC

Rīgas – Gaujas gastronomijas reģionā ir iekļauta arī Sigulda. Sigulda pēdējos gadus kļuvusi par vietējo ogu un augļu vīnu degustācijas vietu. Visa 2017. gada garumā variet droši doties un izbaudīt vietējos vīnus. Lielisks apskates objekts ir “Zilver” vīnotava, kura atrodas “Pīlādžos”, Siguldas pagastā. Tajā ir iespējams ne tikai izbaudīt no pašu audzētām un lasītām ogām, augļiem un ziediem tapušus vīnus, bet saimniecībā arī aplūkot pilnu ražošanas ciklu no koka sēkliņas vai stāda līdz pudelē audzētam ābolam, kurš transformēts ābolu destilātā. Savukārt Krimuldas vīna darītavā kopā ar ekskursiju pa Krimuldas vēsturisko muižu jūs sagaidīs vīndaris Jānis ar pils vīna degustāciju. Tāpat variet doties uz safari parku un briežu dārzu “More” vai arī tieši uz Siguldu, lai izbaudītu mūsu reģiona unikalitāti.

Inita Kūlīte, Tūrisma speciāliste, Valmieras TIC

2017.gadā Eiropas gastronomijas reģiona titulu nesīs Rīgas – Gaujas reģions, tostarp arī Valmiera. Rīgas – Gaujas reģiona partneri ir izstrādājuši ceļvedi un mājaslapu (www.rigagauja.lv), kur interesenti var sekot līdzi plānotajām norisēm, atrodot sev saistošāko. Valmieras viesus aicinām apmeklēt Valmiermuižas garšu “amatnīcas” (17.martā, 13.oktobrī, 10.novembrī, 8.decembrī) un daudzus citus īpašos pasākumus. Piemēram, 8.aprīlī Valmiermuižas alus virtuves šefpavārs Dzintars Kristovskis Mākslas dienu laikā godā cels Latvijas mežos, pļavās un ūdeņos atrodamos gardumus. Paredzēta īpaša meistarklase ar brišanu mežā un tīrumā, lūkošanos pagrabā, našķēšanos dabā un mielošanos Valmiermuižas alus virtuvē, lai caur darbošanos un kopīgiem stāstiem apjaustu to, kā veidojas ēdiena stāsts. Citus speciālistes piedāvājumus lasīt šeit!

Māris Jansons, Šefpavārs Bibliotēka No1

Tūristiem, kas savu ceļojumu parasti sāk ar galvaspilsētu, vajadzētu iziet cauri tirgum un saprast no kurienes tas viss nāk un, tās saknes, kāpēc kaut kādas konkrētas lietas tiek darītas mūsu virtuvēs. Tās ir, tās pašas kūpinātās zivis un reņģes, ikri, marinētie dārzeņi, beigās gaļas paviljonā kāda desa, kūpinājumi. Tā parasti tiek izvadāti ārzemju tūristi, es viņiem parādu gan svaigu sieru, gan biezpienu , krējumu, lai viņi pagaršo to pamatu. Tālāk viņiem viss tas ir jāmeklē to pavāru ēdienkartēs, kuri nodarbojas ar mūsdienu Latvijas virtuvi. Tie ir tie pamata produkti, kas ir tirgū sastopami, tās visas ir arī tradīcijas – kūpinātas vistas, kūpinātas zivis, gaļa. Cik es zinu, Eiropā, nekur tā vistu nekūpina kā mēs to darām. Ir jāmeklē pamata lietas, tas pats mūsu Latvijas medus ir viens no labākajiem pasaulē, jo tās variācija ir ļoti daudz. Zivis, Vidzemē tie ir iekšējie ūdeņi , tā pati Gauja, Amata, kaut kādi ezeri. Jāsāk ar tirgu, kur tu to visu vari redzēt, tad izejot no tā, var skatīties tālāk reģionā, saimniecībās un restorānos.

Valters Zirdziņš, Šefpavārs Valtera restorāns

Uzskatu, ka tas ir ļoti labs projekts, laba iniciatīva, bet, manuprāt, būtu jāsakārto apakš fundaments – zemnieki, augi u.tt, lai restorānos tas tiktu piegādāts. Mēs varam tikai skaisti runāt, bet, kad aizbraucam paskatīties, kas šobrīd notiek, lai es tagad pateiktu, ka, piemēram, Siguldā un Cēsīs ir restorāni un kafejnīcas, kas izmanto vietējo un reģionālo, es to neuzņemos. Šobrīd ir īstais laiks, kā arī pirms pus gada rudenī bija laiks, lai sāktu plānot, ko tad 2017.gadā mēs liksim galdā, no kurienes mēs to visu ņemsim, kurš to lasīs, audzēs, piegādās, lielā saruna ar zemniekiem, tas ir svarīgi, jo citādāk pa lielam nekas nemainīsies.
„Valtera Restorāns” jau pagājušo rudeni ir domājis un ļoti plānojis, ar ko šo gadu strādāsim, jo lai runātu par kādu sezonālo Latvijas virtuvi, ir jāplāno mūsu produktu piegādātāji. Mēs plānojām cik daudz un kādus garšaugus mēs gribētu, šogad mūsu restorānam pat ir sastādīts grafiks no aprīļa līdz oktobrim, kuros mēnešos kādus garšaugus u.tt izmantosim. Šo sarakstu, kā mēs šogad strādāsim, kāda mums būs sezona, esam saplānojuši jau pus gadu atpakaļ.
Varu ieteikt aizbraukt uz tādu vietu kā „Burkānciems”, zinu, ka saimnieki katru sestdienu brauc uz Kalnciema tirdziņu. Tur var aplūkot, kā tiek gatavots biezpiens, kā top kazas siers. Interesanti paskatīties, kā kazas aug, ko ēd, kā mēs nonākam pie cietā siera mocarellas, vasarā pie svaigā kazas siera.

Ainārs Volodka, Šefpavārs Kolonāde. Mūsu stāsti…

Viennozīmīgi tie būtu nēģi. Tas ir zīmīgs reģiona produkts, zivs, kuru var pagatavot visdažādākajos veidos. Var kūpināt, cept, tvaicēt, ar to pašu rudzu maizi un mārrutkiem izejot no vietējiem produktiem, kas vietējā reģionā ir atrodami arī pie bioloģiskajiem zemniekiem, kuri audzē nelielos daudzumos, bet ļoti labas un kvalitatīvas lietas. Protams, medījumi, ziemas periodā tas būs briedis, tāpat arī putni – pīles, gan cepta, gan sautēta, gan vīnā pagatavota. Sēnes, kuras, kuras jau būtu ievāktas no rudens, kuras izmantojam gan kaltējot, gan marinējot, sālām, cepam utt. Vispopulārākie, protams, ir Carnikavas nēģi, viņu flagmanis, sadarbojamies arī ar eko nūdelēm, kā reģionu zemnieku saimniecības. Es sadarbojos ar dažādiem zemniekiem un, to produkciju, tāds plašs klāsts. Tādēļ vienu dienu es ņemu no viena, otru dienu no cita, kā spēj nodrošināt, tā mēs arī sadarbojamies.

Ēriks Dreibants, Šefpavārs Restorāns 3

Pirmkārt, iesaku doties uz visiem tiem restorāniem, kuri piedalās šajā projektā. Katram restorānam, katrai sezonai ir savs īpašais ēdiens. Tad jāiet uz tiem visiem restorāniem un droši vien jānobauda to īpašais ēdiens, piemēram – pavasara, vasaras, rudens un ziemas ēdiens. Ja nākat pie mums uz „Restorāns 3”, tad noteikti iesaku pie mums nogaršot kūpinātu bebru, kas varbūt bieži ēdienkartē nav sastopams, tas varētu būt tāds zināms atklājums. Ieteiktu aizbraukt uz „Vizbuļiem” - kur tiek audzēti dārzeņi, „Jaun-Ieviņas”- cidonijas un olas, „Birzī” – kas bērzu sulas tecina, „Raunas cepli” – pavērot kā top trauki , „Vienkoču parks” – pavērot kur top koka trauki, „Raiskumietis” – kur top alus. Arī degustācija neizpaliks kāā no minētajām vietām.

Māris Astičs, Šefpavārs Ferma

Rīgas – Gaujas reģiona ietvaros noteikti jānogaršo to, ko šefpavāri būs sarūpējuši. Šefpavāriem, manuprāt, būtu jāsarūpē, tas ar ko mēs varam lepoties un, kas tāds, kas nāk no mūsu ūdeņiem, kas ir blakus Gaujai. Pavasaris viennozīmīgi ir lakši, kuri dabā ir aizsargājami, bet katrs savām vajadzībām viņus drīkst iegūt, Baltijas lasis, kas arī ir aizsargājams un nedrīkst zvejot, bet laiku pa laikam tos krāterī ir atļauts nozvejot. Viennozīmīgi nēģi, zuši – arī tie ir šobrīd aizsargājami, bet arī tie ir Latvijas nacionālie produkti, ar kuriem mēs varam lepoties un, kas jāceļ gaismā. Pavasaris noteikti ir arī plūškoki un pirmās zaķskābenes, tādas lietas, līdz ar to, ar šo būtu arī jāsāk. Bērzu sulas, jo kļavu sulas jau būs beigušās, tās jau šobrīd tecina, tādēļ nākamās būs bērzu sulas. Mēs pašlaik vairāk sadarbojamies ar lielajām kompānijām, ar mazajām tikai tādos individuālos pasākumos, jo pagaidām mums apjoms ir pārāk liels, lai spētu nodrošināt pieprasījumu ar piedāvājumu.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

restorāns gauja viedoklis

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

23. novembris vēsturē: Dibina Ainažu jūrskolu (20.11.2020)

23. novembris vēsturē: Tilts savieno Latgali un Zemgali (21.11.2021)

23. novembris vēsturē: Jelgavā rodas pirmā zinātņu biedrība Latvijā (22.11.2023)

«Pavāru klubs» atklāj «Bocuse dor» jauno akadēmijas virtuvi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā - Foto (21.11.2024)