Šajā nedēļas nogalē Rīgā norisinājās jau otrais Rīgas burgeru festivāls. Tāpat kā pērn, arī šogad festivāls pulcēja labākos Rīgas burgeru meistarus un gardēžus. Tomēr, ja burgerus gatavo padsmit teltīs, tad taču jāpadomā par to kā izcelties - šo jautājumu, tāpat kā iemeslus kāpēc piedalīties šādā pasākumā un arī to vai šos burgerus var nobaudīt arī ikdienā, uzdevām festivāla dalībniekiem.
Egils Grīnfelds, Avalon Hotel & Conferences restorāna Avalon šefpavārs
Reklāma
Pērn šajā festivālā nepiedalījāmies, tāpēc šogad gribējās pieņemt izaicinājumu vienkārši. Domāju, ka tā ir lieliska iespēja izpausties un mums bija interesanti bija paprovēt. Mēs ilgi domājām, vai taisīt ļoti kvalitatīvu klasisko burgeri, vai nu kaut ko tādu, kas varētu citiem nebūt. Beigu beigās nolēmām iziet uz kaut ko savādāku. Mēs gatavojām melnās sēpijas maizes burgeru ar laša tartaru, tas bija viens. Tad otrs bija saldā kartupeļa un vistas gaļas burgers, kuram maizes vietā bija saldā kartupeļa kotletes, kā arī sacepumiņi un dažādas mērcītes, gurķu, sinepju. Un trešais bija plūkātas pīles gaļas burgers ar nūdeļu un virziņkāpostu–brokoļu sacepumu maizes vietā. Tā kā kopā trīs burgeri. Visi bija speciāli gatavoti un domāti šim pasākumam. Visu mēs taisījām pirmo reizi, eksperimentējām un atsauksmes bija tiešām ļoti labas. Cilvēkiem ļoti garšoja mūsu burgeru variācijas, it sevišķi saldā kartupeļa burgers, tas ātri beidzās un varējām just, ka iet "uz urrā", nu tā ļoti patika cilvēkiem. Arī atsauksmes par to bija vislabākās!
Uz jautājumu vai cilvēki nāca uz festivālu vienkārši garšīgi paēst vai arī meklēja ko jaunu, es teiktu, ka puse uz pusi. Gan jau ka daļa izvēlējās to klasisko, zināmo, tā sacīt pārbaudītas vērtības, bet pietiekoši daudz bija arī cilvēku, kas tieši gribēja paprovēt kaut ko, ko nav mēģinājuši un varbūt nemaz nevar dabūt ārpus šāda festivāla. Līdz ar to, es domāju, ka visām teltīm bija diezgan liels apmeklētāju skaits. Par piedalīšanos nākamgad vēl pāragri teikt - es domāju, ka "jāsavelk gali kopā", izdevumi un ienākumi jāsaskaita. Principā tā ideja mums patika, tā kā vairāk jā, nekā nē. Šo to tad pamainītu mūsu konceptā , bet būtu interesanti piedalīties arī citus gadus!
Ainārs Volodka, restorāna "Kolonāde. Mūsu stāsti." šefpavārs
Mēs šo festivālu saredzam kā tādu jaunu izaicinājumu, kaut kā tā - tāpēc arī nolēmām piedalīties. Tas ir tāds nedaudz savādāks formāts, nekā ierasts pārējos pasākumos. Arī pagājušogad piedalījāmies, tas toreiz bija pirmais burgeru festivāls. Šogad jau redzējām daudz vairāk dalībniekus - aptuveni divas reizes vairāk nekā pērn. Tas, savukārt, arī apmeklētājus piesaistīja vairāk un, protams, palīdzēja tas, ka bija labs laiks un noskaņojums. Patīkams pasākums, jo cilvēki nāk ar ģimenēm un labi pavada laiku!
Šogad mūsu izpildījumā bija veģetārais burgers ar kazas sieru, avokado, kvinojas salsu, tādā graudu plāceņu maizītēs. Tad bija Aberdīnas Angusu liellopa gaļas burgers ar trīs veidu sīpoliem – karamelizātiem, kraukšķīgiem un marinētiem, tādā sīpolu maizē arī. Un bija arī deserta burgers, ābolu burgers. Saldais burgers ar putukrējumu, āboliem marinētiem, tādiem karamelizētiem, un visādiem kraukšķiem. Šis ir tāds vairāk kā domu lidojums. Parasti šādos pasākumos ir kaut kāda sastāvdaļa vai kaut kāda ideja no restorāna, bet principā vienmēr izmēģinām kaut ko jaunu. Negribās uz vietas stāvēt. Gribas kaut ko tādu viesiem piedāvāt, kas ir neierasti, kaut kā savādāk.
Mums bija arī tādi mini burgeri, tie bija topā, gan ar Aberdīnas angusta gaļu, gan kazas sieru. Aberdīnas angusta un kazas siera mini burgerīšu komplektiņš. Tie bija visiecienītākie. Jo daudzi ļoti gribēja vairākus burgerus nodegustēt. Viņi bija tādi patīkami pārsteigti, kad ir tāds mini piedāvājums, ko var nobaudīt, nevis lielie burgeri, ko vienu apēd un viss, vairāk neko nevari dabūt iekšā. Man gan nedaudz ar tādu skumju jāsaka, ka civēki, laikam jau, nedaudz baidās no kaut kādiem jauniem eksperimentiem. Lielākā daļa tomēr grib to klasisko burgera kotleti un, cik arī novēroju, redzēju dažus apmeklētājus atnākam un sakām “o, tur ir liels, tur baigi daudz, tur baigi lielais” un tad aiziet turp un to burgeru arī paņem. Tomēr tā lielākā masa laikam nāk izbaudīt nevis daudzveidību, bet tomēr to klasiku. Kaut kā baidās, no kaut kādas jaunas garšas, kaut kāda "bremze" vēl nedaudz ir.
Par nākamo gadu runājot - mums gads ir tik piesātināts ar visādiem pasākumiem, pagaidām nemācēšu atbildēt. Jāskatās kā iekrīt, jo nav jau tā, ka tikai viens festivāls, arī ikdienas darbs notiek. Šoreiz labi ar laikiem sakrita, varbūt nākamgad izlaidīsim, varbūt piedalīsimies. Mēs jau atvēri, mēs jau cenšamies piedalīties savās sfērās, cik mēs varam!
Andris Rumītis, Ģimenes restorānu «Hercogs» vadītājs un līdzīpašnieks
Rīgas burgeru festivālā mēs piedalījāmies galvenokārt, lai popularizētu savu uzņēmumu. Jo nu, burgerus kā ēdienu jau vairāk nav jāpopularizē daudz, tos visi labi zina. Lai veicinātu sava zīmola atpazīstamību, tā varētu teikt. Šogad piedalījāmies pirmo reizi, un domāju, ka arī nākamgad piedalīsimies!
Mēs varbūt ar tādu ļoti lielu kreatīvismu neizcēlāmies, jo mēs vairāk gājām ar tādu klasisku vērtību jaunās skaņās. Mums piedāvājumā bija liellopu gaļas burgers ar melno čedaru un kūpinātu papriku. Tad bija plūkātas pīles gaļas burgers ar kūpinātu bārbekjū mērci un mango. Taču redzējām, ka tomēr tas liellops vairāk aizgāja - tomēr klasiskais. Kapātā liellopa gaļa, kas cepta turpat uz grila. Pīles burgers atkal taisās no plūkātas gaļas, viņš jau ir iepriekš sagatavots un salikts. Restorānā ikdienā mums mazliet savādāk, jo mums ir vairāki restorāni un arī piedāvājums atšķiras. Šoreiz gan burgeriem bija noteikta cena un lielums, mums nedaudz bija jāpielāgojas festivālam, lai veiksmīgi tajā piedalītos.