Viedokļi: Ko tūrisma nozares profesionāļiem nozīmē Latvija?

Autors: Santa Bivbāne
Avots: Baltictravelnews.com

Klāt tik ilgi gaidītā simtgades svētku kulminācijas nedēļa, kad pie sirds cēli nesam Latvijas karoga lentītes un gluži vienkārši sirdī jūtam siltumu un lepnumu par to, ka esam latvieši un dzīvojam brīvā un neatkarīga valstī, par kuras saldo garšu reiz cīnījušies mūsu senči. Katram ir SAVA Latvijas patriotiskā sajūta un savs stāsts par valsti, tādēļ velējāmies noskaidrot arī tūrisma nozares profesionāļu domas par Latviju un tās nozīmi viņu dzīvē.

Sintija Pusaudze, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja mārketinga speciāliste

Reklāma

Atskatoties uz pēdējā laika sasniegumiem, noteikti jāizceļ Liepājas pilsētas vides sakopšana un tūrisma objektu rekonstruēšana. Paši jokojoties stāstam, ka Liepāja šobrīd ir kā būvlaukums, bet tas viss, protams, cēlu mērķu vārdā – lai pašiem sev un pilsētas viesiem būtu ērta un sakopta vide. Vēsturiskās ielas un bruģi tiek renovēti, rekonstruēta tiek Trīsvienības Katedrāle. Vasaras beigās no jauna tika atklāts renovētais Oskara Kalpaka tilts. Pilsēta aug un attīstās, bet netiek neaizmirstas arī vēsturiskās vērtības un to stāvokļa uzlabošanai pievērš pastiprinātu uzmanību. Ar lepnumu varam atzīt, ka kopš ilgu gadu pārtraukuma, 2018. gadā Liepājas ostā uzņēmām lielu kruīza kuģi ar 600 pasažieriem no Lielbritānijas, kas ir nozīmīgs solis Liepājai kā pilsētai, kas kļūst interesanta, lai to iekļautu kruīza kuģu maršrutos. Liepāja pēdējos gados kļuvusi īpaši pievilcīga ne vien kā galamērķis tūristiem no Latvijas un ārzemēm, bet arī kā vieta, kur ģimenes vēlas vīt savas ligzdas, bet uzņēmēji – uzsākt un attīstīt savas biznesa idejas. Kā vienu no piemēriem vēlos minēt Juliana pagalmu, kas ir atvērts pagalms ar telpām darbam un atpūtai. Liepāja ir ērta un visi vēlamie objekti ir sasniedzami salīdzinoši daudz īsākā laikā, nekā, piemēram, galvaspilsētā Rīgā. Ja man jānosauc lietas, ar kurām es, kā latviete, lepojos, tā noteikti būs Latvijas daba, tradīcijas, ko nesam no paaudzes paaudzē, kā arī godi, kas raksturīgi katram novadam un tautastērpi, kas Latviju padara par īpaši mirdzošu pērli. Tās noteikti ir arī receptes, kas pārmantotas no vecmāmiņām, kā arī amatnieku darinājumi un aroda prasmes, kas ir liela vērtība daudzu gadsimtu garumā. Latvijas valstij un latviešiem no visas sirds turpmākajos gados vēlu stalti stāvēt kā priedēm jūras krastā. Lai kādi vēji pūstu un kādas varas censtos mūs ietekmēt – esam nelokāmi un turamies pie savām vērtībām visos laikos!

Anita Banziņa, Dobeles novada tūrisma un informācijas centra vadītāja

Mūsu pilsētai šis svētku laiks iezīmējas kā pārmaiņu un pilsētas vides uzlabošanas posms. Tādēļ prieks, ka notiek virzība un attīstība cēlu mērķu labā – lai - gan mums pašiem, gan pilsētas viesiem būtu patīkami atrasties pilsētā. Ievērības cienīgs fakts ir Mūzikas skolas koncertzāles būvniecība, kas liecina par aktīvu kultūras dzīvi jau tuvākajā nākotnē. Plānots, ka jau 2019. gada pirmajā pusē uz skatuves mirdzēs gan mūsu pašmāju talanti, gan arī citi mākslinieki. Tiek spodrinātas arī Dobeles pilsdrupas, kurās būs iespējams apskatīt dažādas ekspozīcijas un izstādes jau 2020. gadā. Esmu patiesi lepna, ka dzīvoju Latvijā un mums ir četri gadalaiki! Ne katram pasaulē pieder šāda iespēja baudīt plaukstošo pavasari, siltās vasaras, zeltaino rudeni un mirdzoši baltu ziemu. Man ir prieks, ka mums ir tik bagāta kultūra un tautas tradīcijas, dziesmas un dejas. Un pats svarīgākais – mums ir pašiem sava valoda. Novēlu kopt un nosargāt šīs vērtības un nodot tās nākamajām paaudzēm, par spīti visām grūtībām, ja tādas stājas ceļā.

Valters Zirdziņš, Valtera restorāna šefpavārs

Esmu priecīgs, ka pēdējos gados iezīmējas tendence atvērt kvalitatīvus restorānus ar dažādiem konceptiem ne tikai Rīgā, bet arī ārpus tās. Kā izcilus piemērus varu minēt Annas, Kuldīgu, Cēsis, Dobeli un citas lielākas un mazākas pilsētas un ciematus. Prieks, ka restorānu vidē sāk apzināties latviskās vērtības – ja kādreiz, pāris gadus atpakaļ, restorāni bija ieinteresēti maksimāli visu pasūtīt no citām valstīm un kvalitātei, iespējams, nepievērsa tik lielu vērtību, tad šobrīd, sadarbojoties ar pašmāju lauksaimniekiem, ir iespēja tikt pie ekoloģiskiem un bioloģiski audzētiem produktiem. Arī lauksaimnieki izglītojas un mijiedarbojoties mums kopā izdodas veikti lielus darbus, kas izceļ Latvijas garšu un identitāti. Nākotnē noteikti jākoncentrējas uz Latvijas "pērļu" izlasi – mēs neesam un, iespējams, nebūsim pasaulslaveni auto ražotāji, bet mēs varam radīt unikālas garšas, kurām pasaulē nav līdzīgu. Tādēļ vēlu attīstību šajā virzienā. Kā piemēru varu minēt bērzu sulu sīrupu, kas ražots Latvijā un gūst popularitāti arī citviet pasaulē. Latvijas lepnums noteikti ir pati Latvijas zeme, meži. Mums ir bagāta kultūra un mākslas pasaule. Mums ir pašiem sava valoda un rupjmaize – garša, kas allaž rada māju sajūtu. Latvijai un latviešiem vēlu vienmēr alkt gūt zināšanas un mācīties. Ņemt piemēru no labākajiem savas nozares pārstāvjiem un nebaidīties iet savu ceļu. Un pats galvenais – spēt vienmēr saglabāt savu identitāti, kas mūs atšķir no visiem citiem pasaules iedzīvotājiem.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

23. novembris vēsturē: Dibina Ainažu jūrskolu (20.11.2020)

23. novembris vēsturē: Tilts savieno Latgali un Zemgali (21.11.2021)

23. novembris vēsturē: Jelgavā rodas pirmā zinātņu biedrība Latvijā (22.11.2023)

«Pavāru klubs» atklāj «Bocuse dor» jauno akadēmijas virtuvi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā - Foto (21.11.2024)