Foto: turiba.lv

Ekonomikas dati skaidri iezīmē tūrisma nozares izaugsmes potenciālu. Šobrīd sasniegt vēl labākus rezultātus mūs kavē nespēja sadarboties starppašvaldību līmenī, kā arī centieni radīt aizvien jaunus produktus, mazāk laika veltot esošo produktu un galamērķu pilnveidei. Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš uzsver, ka nesezonas laikā viens tūrisma objekts vai viena pašvaldība nespēj piesaistīt pietiekami lielu viesu skaitu, tāpēc vēl aktīvāk jāveicina sadarbība, lai mudinātu tūristus Latvijā pavadīt pēc iespējas ilgāku laiku.

Tūrisma nozare Eiropā pieaugusi par 7%

Reklāma

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 4,8%. Lielu daļu no šī pieauguma nodrošināja pakalpojumu nozare, tostarp tūrisms. Lai gan nacionālajā līmenī tūrisma nozares vērtība netiek pienācīgi novērtēta, analizējot IKP, var secināt, ka tūrisma pienesums ir vērā ņemams. Arī pasaules tendences – 6% nozares izaugsme pirmajā pusgadā pasaulē un 7% - Eiropā liecina, ka nozarē ir iespējama vēl lielāka dinamika un tūristu plūsma.

Atliek risinājumu meklēšanu

Labs signāls ir arī jaunas viesnīcas – Rīgā pēdējā gada laikā ir atvērtas vairākas, un dažas savas durvis viesiem vērs 2019. gadā. Lai šīs viesnīcas un tūrisma nozare varētu ilgtermiņā darboties ar sekmīgiem rezultātiem, aktīvāk jāstrādā pie nesezonas piedāvājuma. Jāsaprot, ka nesezonas tūrisms nav tikai konferences un viens Latvijas kongresu birojs nebūs absolūtais risinājums. Nesezonas tūrisma risinājumu meklēšana visu laiku tiek atlikta, mēs šķietami kaut ko gaidām, taču nozarei bizness ir nepieciešams tagad, īpaši jaunajām viesnīcām.

Ko mēs piedāvājam un ko varam piedāvāt nesezonā? Šobrīd, izņemot Staro Rīga un Ziemassvētku tirdziņus, spēcīgu un interesantu galamērķa produktu nav. Ir skaidrs, ka tūristi vēlas braukt uz Rīgu – to apliecina fakts, ka jau oktobrī ir rezervēti visi lielāko restorānu piedāvājumi Jaungada sagaidīšanai, arī viesnīcas laikā no 31. decembra līdz janvāra pirmajām dienām, bet, ko varam darīt, lai viesi Rīgā un Latvijā paliktu ilgāk par vienu vai divām dienām? Lai viesi brauktu arī februārī un martā, kas ir t.s. tukšie mēneši?

Apgūt veselības un SPA tūrisma nozari

Šobrīd mums nav kopējās nesezonas ziņas – kas ir Rīga ziemas sezonā? Ar vienu Ziemassvētku egles leģendu diemžēl būs par maz, piedāvājumam jārada praktisks piepildījums, veidojot kopējo bildi. Rīgā un Latvijā ir labs un kvalitatīvs kultūras tūrisma piedāvājums, tomēr trūkst vienota produkta, kuru visas iesaistītās puses varētu pārdot gan vietējā, gan ārvalstu tirgū. Saliekot kopā visas iesaistītās puses ir iespējams radīt veiksmīgu kultūras tūrisma piedāvājumu nesezonā. Mums ir opera, virkne interesantu muzeju, radošās darbnīcas, kvalitatīvi koncerti, nemateriālais kultūras mantojums – tās ir iespējas veidot saturīgu, vairāku dienu piedāvājumu. Vēl viena niša ir veselības tūrisms – Pierīga ir piemērota vieta veselības un SPA tūrisma attīstībai, ko piedāvāt komplektā ar Rīgas kultūras dzīvi. Ziemas tūrisma sezonas mērķa auditorija lielākoties ir Eiropas valstis. Tas nozīmē, ka ar pārdomātu piedāvājumu varam piesaistīt tos Eiropas maksātspējīgos seniorus, kuriem rūp sava veselība. Uzskatu, ka šo nišu izmantojam pārāk maz. Ieguldot lielāku darbu, varam iegūt vairāk tūristus no Vācijas, Skandināvijas, Lielbritānijas, Beļģijas, Nīderlandes un citām valstīm.

Sadarbība reģionos

Diemžēl vēl viens izaicinājums, kuru nepieciešams risināt, ieguldot lielu darbu un pat mainīt domāšanu un attieksmi, ir tūrisms reģionos. Mums ir jaunas, daudzfunkcionālas koncertzāles Liepājā, Cēsīs un Rēzeknē, kuras piesaista gan Latvijas, gan ārvalstu ceļotājus, taču tikai uz vienu vakaru. Nepieciešams radīt kompleksu piedāvājumu, kas papildus koncertzālei noturētu atbraukušo viesi reģionā vēl dažas dienas. Un šāda piedāvājuma veidošanā atslēgas vārds ir sadarbība. Problēmas ar sadarbību vērojamas arī vasaras sezonā. Tūrisma nozarē beidzot ir jāapzinās, ka izvietot savā galamērķī informatīvo bukletu par citu tūrisma objektu vēl nebūt nenozīmē sadarbību. Par laimi, ir daži izņēmumi – pašvaldības, kuras jau pierādījušas gatavību apvienoties, lai radītu pievilcīgus tūrisma objektus, piemēram, Sēlijā, bijušā Liepājas rajona teritorijā u.c., taču potenciāls ir daudz lielāks. Lai to apgūtu, jāmaina domāšana, aizvien vairāk skaidrojot ieguvumus no šādas sadarbības un rādot pozitīvos piemērus, kuros palielinājusies tūrisma plūsma.

Labās prakses piemēri nav jāmeklē tālu – pirms pāris gadiem īstenotais projekts Enter Gauja lieliski parādīja, kā vairākas pašvaldības var apvienoties, piedāvājot ceļotājiem stāstu un iespējas dažādi pavadīt laiku vienā reģionā, izzinot kultūru, vēsturi, izbaudot SPA un aktīvo atpūtu. Arī kaimiņos Lietuvā ir vairāki labi piemēri, viens no tiem ir kūrortpilsēta Druskininkai, kurā pēc statistikas ceļotāji pavada vairāk nekā vienu nakti.

Vienam pašam lielu tūristu plūsmu grūti piesaistīt

Tūrisma nozares uzņēmējiem beidzot skaidri jāapzinās – tikai retais var viens pats bez sadarbības piesaistīt pietiekami lielu tūrisma plūsmu. Īpaši grūti tas ir gadījumos, kad tūrisms ir tikai hobijs, kas izaudzis, piemēram, no zemnieku saimniecības vai citas nozares uzņēmuma. Ja tūrisms nav pamatnozare, nav pietiekami spiedošu apstākļu, kas mudina sadarboties un attīstīties. Tiem, kas saka, ka uz Latviju nebrauc pietiekoši daudz tūristu, lai tā varētu kļūt par pamata nodarbošanos, varu teikt, ka tūristu ir pietiekami daudz – gan ārvalstu, gan vietējo. Jautājums, vai spējam no viņiem paņemt maksimumu?!

Arī nacionālā līmenī tiek attīstīti aizvien vairāk jauni tūrisma objekti, kaut gan vairāk uzmanības būtu jāvelta arī esošo objektu attīstībai, pilnveidei un sadarbībai. Peļņu var gūt ne tikai piesaistot jaunus tūristus, bet arī panākot, lai esošie pavada pie mums ilgāku laiku un biežāk atgriežas. Reizēm efektīvāk ir strādāt pie tā, kas mums jau ir. Un mums ir jāstrādā pie tā, lai Latvijas viesi šeit pavada iespējami ilgāku laiku.