Ingrīda Smuškova, Tukuma Tūrisma informācijas centra vadītāja
Reklāma
2018.
gads Tukuma pusē bijis daudzveidīgs. Vasara bija silta un, šķiet, jūras
piekrastē viesu nami bija pilni. To gan uzzināsim pēc datu apkopošanas,
taču sajūtās rodas doma, ka viss ir bijis kārtībā. Pozitīvi tūrismu
reģionā ietekmēja arī Rīgā notiekošie Dziesmu un deju svētki, kuru
apmeklētāji no tuvākām un tālākām valstīm apmeklēja arī Tukuma pusi.
Šogad Tukumā atkal
svinējām Rožu svētkus, kuros atkal veidojām lielāko rožu vainagu
pasaulē. Tas gan bija par 100 ziediem mazāks nekā 2016. gadā, taču
skaistākais, kāds veidots, jo to rotāja josla Latvijas karoga krāsās.
Lai nostiprinātu Tukuma kā Rožu pilsētas savu, pilsētā izveidots Rožu
maršruts, kas iepazīstina ar dažādajiem rožu stādījumiem pilsētas
apstādījumos, kā arī rožu šķirnēm, lai ikviens interesents varētu tās
noskatīt un iegādāties kādā no rožaudzētavām savam dārzam.
Atvērās
un izveidoti vairāki jauni apskates objekti. Kā viens no tiem pieminams
dzirnavu muzejs Rideļu dzirnavās, kur iespējams iepazīties ar miltu
malšanas procesu no A līdz Z. Mums prieks, ka dzirnavas nu jau daudzus
gadus ir iecienīta tūristu apmeklējuma vieta. Vasarā kopīgi ar lauku
konsultāciju un informācijas centra Tukuma biroju organizējām akciju "Ciemos pie zvejniekiem",
augusta beigās aicinot doties uz Tukuma piekrasti un iepazīties ar
vietējiem zvejniekiem un zivju produkcijas ražotājiem. Centīgākie
ceļotāji tika arī pie īstajām zivju zupu receptēm. Lapmežciema pusē
muzejs izveidojis maršrutu pa kino pēdām vietējos zvejniekciemos,
savukārt Engurē tūristus aizkavēties aicina atklātais Zušuciema parks.
Novembrī
Tukumā atklāts piemineklis pirmajam Latvijas Republikas ārlietu
ministram Zigfrīdam Annam Meierovicam, kurš Tukumā mācījies un bez kura
darbības pirmās Latvijas Republikas atzīšana starptautiskajā mērogā
nebūtu notikusi. Līdz ar piemineklis izveidots skvērs, kas pavēris skatu
uz Vectukumu un nu aicina iegriezties vecpilsētā, lai iepazītu tās
vērtības. Mums prieks, ka ir tūrisma aģentūras, kas jau novembrī bija
izveidojušas piedāvājumu un pirmās grupas veda maršrutā pa
Z.A.Meierovica pēdām.
Gadu noslēdzām ar jauna izdevuma - Kāzu
ceļvedis Tukuma pusē, par kuru jau esam saņēmuši komplimentus gan no
kāzu organizētāju, gan tūrisma uzņēmēju puses, kuriem kāzu organizēšana
ir vesela pakalpojumu nozare – darbības niša.
Šobrīd Tukuma novada
pašvaldība jau strādā pie jauniem projektiem, kas būs ne vien pozitīvi
pilsētvidē, bet arī interesanti tūristiem. Viens ir projekts par Ziedoņa
muzeja un Ķiršu dārza izveidi Mālkalnā, pie kura plānošanas šobrīd tiek
strādāts. Savukārt otrs projekts ir saistīts ar agrāko Zēberga spirta
un iesala rūpnīca (padomju laikā pazīstamu kā Fermenta rūpnīcu), kurā
tās īpašnieks iecerējis izveidot pasaules tradicionālās un mūsdienu
mākslas muzeju, kultūras antropoloģijas un vietēja un starptautiska
mēroga radošās izglītības centru "TukkuMagi". Tās pamatu veidotu
apjomīga Bostonas privātkolekcionāru kultūras un mākslas kolekcija. Šis
tāpat kā Ziedoņa muzeja projekts ir ļoti apjomīgs darbs – vismaz
nākamajiem 5 gadiem, taču, lai tas izdotos, ar sirdi un dvēseli jāstrādā
jau šodien.
Diemžēl vispārējais sabiedrības negatīvisms un
populisms ar tiem līdzi sekojošo demagoģiju bieži vien traucē darbu
virzību uz attīstību gan kopumā, gan nozarē. Diemžēl bieži lietotā
politiķu un ierēdņu frāze "tūrisms ir strauji augoša ekonomikas nozare,
kas ir svarīga jebkuras valsts pakalpojumu sfēras izaugsmei"
viennozīmīgi nav attiecināma uz Latviju un tūrisma attīstību reģionos.
Taču mums atliek cerēt, ka viss notiksies uz labu. Lai visiem
veiksmīgs un radošs jaunais 2019. gads! Bez radošuma tūrismā neiztikt.
Lai visapkārt labi cilvēki un forši sadarbības partneri!
Ieva Tumana, Salaspils novada tūrisma informācijas centra Salaspils pašvaldības tūrisma organizatore
Šis
bija tiešām jaudīgs gads arī Salaspilī. Vasaras ieskaņā kā allaž
svinējām Salaspils novada svētkus, kas pulcēja skatuves māksliniekus kā
Laimu Vaikuli , Aiju Andrejevu un citus. Ne mazāk spilgta programma
plānota arī šogad, tā kā sekojiet līdzi šeit.
Jāpiemin
arī tūrisma centra simtgadei veltītie pasākumi sadarbībā ar citiem
novadiem – dižkoku sakopšanas talkas un iepazīšanas velobraucieni, kas
rezultējās jaunā Vidzemes reģionālās nozīmes maršrutā nr.12,kas vijas
gar Daugavas lejteci un Ogres upes ieleju.
Nepieredzētu
interesi un popularitāti ieguva tūrisma speciālistu organizētais
izglītojošais pārgājiens pa Doles salas dabas parku, tādēļ noteikti
plānojam to atkārtot arī šogad.
Pašā vasaras viducī organizējām un
pie sevis uzņēmām vairāk kā trīs tūkstošus Puķu draugu saieta
dalībniekus , kas vakarā turpinājās pirmajā alternatīvās latviešu
mūzikas festivālā "Kartupeļu palma".
Jaunums pagājušajā gadā
bija septiņu Daugavas lejteces novadu organizētais pirmais velo-foto
orientēšanās seriāls Latvija -posmi no maija līdz septembrim notika
visos iesaistītajos novados. Dalībnieki atsauksmes pārsvarā ir tikai
pozitīvas, kas rosina šo veloseriālu atkārtot arī 2019.gadā. Šoreiz
pievienosies vēl divi novadi – sekojiet informācijai šeit!
Silto
laiku iedrošinājām vēl ķert aiz aste tūrisma centra organizētajā rudens
laivu braucienā pa Sauso Daugavu. Tik sausa jau Daugava nemaz nebija un
varēja vērot zeltā klāto Doles salu, izkāpt Daugavas muzeja muižas
parkā un ieraudzīt dabas parku no ūdens skatupunkta. Šādus līdzīgus
pasākumus plānojam organizēt ari 2019.gadā, tādēļ vari pieteikties sekot
Salaspils tūrisma informācijas centram https://www.facebook.com/salaspilstic/ vai ieskaties mājas lapā www.visit.salaspils.lv
Lai visiem pozitīviem piedzīvojumiem un atklāsmēm pildīt šis gads!
Sanita Soma, Madonas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas tūrisma darba organizatore
Madonas
novads teritoriāli ir viens no Latvijas lielākajiem novadiem, to nav
iespējam apceļot vienas dienas laikā. Atbilstoši tūristu ceļošanas
plūsmām, mums iezīmējušies 3 galamērķi: Madonas, Gaiziņkalna un Lubāna
ezera apkārtne. Katrs no šiem galamērķiem piedāvā savu atšķirīgu
attīstības rokrakstu. Bez tam mums ir arī divas aktīvas tūrisma sezonas –
vasara un ziema.
Madonas galamērķis ir attīstījusies kā sporta
un kultūras notikumu vieta. Kā galvenais tomēr jāizceļ sporta tūrisms.
Piedāvājam kvalitatīvu infrastruktūru distanču slēpošanas, biatlona,
motosporta un kartingu sacensību organizēšanai, treniņiem un aktīvai
atpūtai. Tieši ziema un slēpotāji ir neatņemama Madonas pilsētas
sastāvdaļa. Prieks par sporta un atpūtas bāzes "Smeceres sils" noslogoto
sacensību grafiku. Bāze ar saviem sportiskajiem notikumiem Madonā
regulāri ievieš starptautisku notikumu gaisotni un veicina tūrisma
servisa uzņēmumu darbību. Prieks par skolēniem no visas Latvijas, kuri
konkursa "Mana klases ekskursija Madonas novadā 2018" ietvaros apceļoja Madonu un novadu. Lepojamies ar Madonas gardēžu tūrisma attīstību un daudzajām ekskursantu grupām uzņēmumos: "Madonas karameles", "Lazdonas piensaimnieks", "Domu pietura".
Šogad mums ir ticis tas gods uzņemt pie sevis Latvijas tūrisma
informācijas sniedzējus, organizējot VI Latvijas tūrisma informācijas
tirgu. Pasākums notiks 2019. gada 8. jūnijā, vienlaicīgi ar Madonas
pilsētas un novada svētkiem. Lepojamies arī ar to, ka Madonai 2019. gadā
ir sniegta iespēja un gods organizēt Pasaules čempionātu
rollerslēpošanā, kas notiks no 6. līdz 11. augustam.
Vēlamies
izcelt arī Lubāna ezera apkārtnes vērtības - tajā maz pārveidota daba,
putnu daudzveidība, kolorīti cilvēki un viesmīlība. Reģionu iecienījuši
gan individuālie ceļotāji, gan organizētās ekskursantu grupas.
Starptautiskā putnu vērotāju vidē vieta atpazīstama kā BirdLife
International teritorija, līdz ar to reģionu īpaši iecienījuši ārvalstu
putnu vērotāji un foto mednieki. Skumji, ka autoceļa posms Degumnieki –
Aiviekstes hidromezgls joprojām ir ar grantēto segumu. Vietas pieejamība
tūrisma nozarē ir viens no attīstības stūrakmeņiem.
Ja runājam par
šī galamērķa veiksmīgo pusi, jāmin, ka pagājušā gada saulainā vasara
Lubānas ezera piekrastē pulcēja ievērojami daudz atpūtniekus, smilšainā
ezera piekraste bija viena no centrālajām reģiona atpūtas vietām. Tāpat
ir arī liels prieks par Lubāna mitrāja informācijas centra aktīvo
darbību: putnu vērošanas pasākumiem, pārgājieniem, Lubāna ezera ceļotāju
dienām, filmu "Lubāns Latvijai: toreiz un tagad". Uzteicama ir arī
Teiču dabas rezervāta pieejamības veicināšana. Pateicoties Dabas
aizsardzības pārvaldes Latgales reģiona administrācijas organizētajiem
regulārajiem pārgājieniem, rezervāta apmeklējumi ir kļuvuši pieejamāki.
2019. gada iecere: turpināt Lubāna ezera apkārtnes tūrisma klāstera
sadarbību. Mārketinga aktivitātēs esam apvienojušies 6 novadi: Madona,
Rēzekne, Lubāna, Rugāji, Balvi un Varakļāni. Kopā varam vairāk!
Gaiziņkalna
apkārtnes lielākā vērtība ir dabas ainavas un netradicionālās lauku
saimniecības. Šeit ceļotāji labprāt izstaigā Gaiziņkalna taku, bauda
atpūtu pie Kāla ezera, iepazīst vietējas saimniecības un nogaršo to
produkciju: mellenes, marmelādes, sukādes, kazas sierus, biškopības
produkciju u.c. Ņemot vērā blīvo lauku tūrisma saimniecību un ceļu
tīklu, šī ir pateicīga vieta pārgājienu organizēšanai. Skumji, ka
Gaiziņkalna virsotne joprojām ir nesaimnieciski izmantots privātīpašums.
Tas kalnam liedz attīstību. Mūsdienu ceļotājs dabas skaistumu vēlas
komplektā ar ērtu infrastruktūru. Toties ir prieks par jaunā un
veiksmīgā tūrisma produkta "Vakars uz ezera" izaugsmi. Saimnieks savā
piedāvājumā apvienojis Kāla ezera dabas skaistumu, braucienu ar plostu
un garšu baudījumu Latvijas labāko pavāru izpildījumā. Nupat tapis jauns
2019. gada ziemas piedāvājums – "pop up" restorāns mežā ar piedzīvojumu "Tas nav tas, ko Tu domā". Vairāk: www.viedi.org
Apmeklētākie pasākumi: motorizētā braukšana Gaiziņkalnā "Auto traks" (notiks arī šogad 16. februārī) un "Melleņu svētki" (notiks arī šogad 18. augustā).
2019.
gada iecere: sadarbojoties Madonas, Ērgļu un Cesvaines novadiem,
sagatavot tūrisma piedāvājumu, kurš aicinās iepazīt reģionu, savijot
kopā vēsturiskos Strūves ģeodēziskā loka Vidzemes augstienes punktus.
Kopumā Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis no Norvēģijas līdz
Ukrainai, Latvijā ir 16 loka punkti, viens no tiem atrodas Gaiziņkalnā.
Līga Kondrāte, Ludzas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja
Siltā
vasara veicināja tūristu plūsmas pieaugumu, jo sevišķi iecienīta bija
atpūta dabā. Šovasar palielinājies aktīvās atpūtas cienītāju skaits -
velo un laivu braucienu, motociklu tūres, piedzīvojumu parku un šķēršļu
un dabas taku cienītāju skaits šogad pieaudzis par + 24%, salīdzinājumā
ar pagājušo gadu, dabas taku mīļotāju skaits pieaudzis par +16%.
Protams, šo pieaugumu veicināja jaunie velomaršruti - Nr.34 "Rypoj vasals!"
un Pierobežas velomaršruts Nr. 36, ļaujot izbraukt ar velosipēdiem
kopumā vairāk kā 400 km no Viļakas līdz Dagdai, kā ari tikai šogad
atklātais velomaršruts Nr. 35 pa Daugavas loku dabas parku no Medumiem
līdz Krāslavai cauri Daugavpilij. Jaunajā 2019. gadā mums ir iecere
nomarķēt "EiroVelo 11" ceļu cauri Latgalei līdz Gulbenei, kas veicinās
Eiropas velotūristu ceļošanu uz Latgali un tālāk uz Vidzemi, Somiju.
Aktīvi tika izmantota laivu un plostu noma, tai skaitā piedāvājums
braucieniem pa pilsētu ūdenstilpnēm, dažādojot klasiskās pilsētu
iepazīšanas ekskursijas. Topā bija Ilmāra Locika piedāvājums
ūdenstūristiem. Iecienītas bija visu veidu aktivitātes dabā, kuteri,
kvadracikli, ūdensmotocikli, ūdensslēpes, SUP dēļi, lāzerspēles un
citi, ko piedāvāja Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Balvos, Silenē, novados.
Priecē arvien pieaugošais atpūtas un SPA piedāvājums reģionā, šogad
–Silenes izcilais piedāvājums.
Tradicionāli bija iecienītas
amatnieku darbnīcas, gan zināmās tradicionālās keramiķu
meistardarbnīcas, gan jaunās keramikas un porcelāna darbnīca Jašas podi
un bērnu rotaļlietu darbnīca Bērnības zeme, arī jaunais metāla mākslas
centrs Preiļos. Vislielāko interesi izraisījuši netradicionālie un
jaunie apskates objekti. Tā, piemēram, Laimes muzejs Indrā spēja divos
mēnešos ieinteresēt vairāk kā 2000 viesu, palielinot ari apkārtējo
objektu viesu skaitu. Kulinārais mantojums vienmēr ir bijis obligāti
apmeklējamo objektu sarakstā, gan Maizes muzejs Aglonā, gan vīna
saimniecība Kotleros, gan šmakovkas muzejs Daugavpilī un Gaigalavā, gan
šmakovkas dedzinātava Malnavā. Šogad klāt piepulcējusies plašu atzinību
guvusī Kotiņu zemnieku saimniecība ar ekoloģiskas produkcijas ražošanu
un skaistu restorānu Rekavas dzirnavās.
Šobrīd pasaule ir strauju
pārmaiņu laikā, tās skar arī tūrisma nozari - mainās ceļotāju
pieprasījuma raksturs, ceļošanas paradumi, komunikāciju ceļi tūristu
ieinteresēšanai, pieaug konkurence. To mēs izjutām arī Latgalē. Jūtami
pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits, pateicoties neatlaidīgam mārketinga
darbam, īpaši priecājamies par igauņu tūristu grupām, kā arī par
lietuviešu un poļu tūristiem, kas dažviet pieauga pat par 50 %.
Nākošgad noteikti turpināsim uz Latgali aicināt Polijas iedzīvotājus,
arī vāciešus, holandiešus, kaimiņu zemju ceļotājus. Pašmāju ceļotāju
skaits pieauga tikai nedaudz, lai gan zilo ezeru zeme jau vairākus gadus
ir iecienīts galamērķis. Ir samazinājies grupu skaits, toties vairāk
priecājamies par ģimeņu ar bērniem un individuālo ceļotāju pieplūdumu.
Bērniem ir patikušas piedzīvojumu trases Daugavpilī un Silenē, kā arī
jaunais parks pie Krāslavas, tāpat populāras ir izjādes ar zirgiem
Untumos, Rāznas dabas parka saimniecībās un zirgu sētā Klajumos
Daugavas dabas parkā. Īpašs prieks ir ziemas izbraucieni kamanās pa
sniegotu meža ceļu. Gan bērni gan vecāki novērtējuši autorleļlu
kolekcijas - atpazīstamo miniatūro Karaļvalsti Preiļos, gan jauno
kolekciju Krāslavas TIC, gan arī iespēju pašiem ietērpties dažādu
laikmetu tērpos salonā Pelnrušķītes sapnis Ludzā. 2018. gadā esam
izdevuši Latgales aktīvā un ģimeņu tūrisma karti, 2019. gadā plānojam
kultūras un pilsētu tūrisma brošūras drukāšanu, jaunas mārketinga
koncepcijas izstrādi un darbu pie mājas lapu uzlabošanas.
Pārliecinoši
lielākais viesu skaits pilsētās novērojams pasākumu laikā. Tā bijis
pilsētu svētkos, dažādos festivālos, citos pasākumos, kā Lielajā
Latgaļu tirgū, kas svinēja savus 10 gadus, Starptautiskais vēstures
rekonstrukcijas klubu festivāls "Dinaburg 1812", Martas balle
Daugavpilī, Kulinārijas festivāls Krāslavā, autorleļļu festivālā
Preiļos, Mākslas dienas Lūznavas muižā, dabas koncertzāles, un protams,
pāvesta vizīte Aglonas bazilikā septembrī, kas pulcēja vairāk kā 300
tūkstošus cilvēku, un citos.
Taču veiksmei mums nepieciešama
arvien jaunu naktsmītņu, īpaši kempingu, jauku ēdināšanas vietu un
oriģinālu apskates objektu, apskates saimniecību un meistardarbnīcu
izveide, interesantu pasākumu organizēšana ari nākotnē. Mīlēt savu
viesi un savu zemi, paskatīties uz ierasto no cita skatu punkta – tāda
ir mūsu devīze šim gadam. Lai mums kopā visiem izdodas!
Tatjana Kozačuka, Krāslavas novada TIC vadītāja
Izvērtējot
2018. gada tūrisma sezonu un balstoties uz Krāslavas novada tūrisma
pakalpojumu sniedzēju statistikas datiem, var secināt, ka ir aizvadīta
veiksmīga sezona, jo tūristu skaita pieaugums Krāslavas novadā ir 10%
salīdzinājumā ar 2017. gadu. Viennozīmīgi pieaugumu arī ietekmēja
labvēlīgie laika apstākļi, siltā vasara, kad tūristi labprāt pavadīja
brīvdienas, mierīgi atpūšoties pie ūdeņiem vai dodot priekšroku
aktīvajai atpūtai, vizinoties ar laivām vai velosipēdiem, kā arī
iepazīstot un izbaudot jaunos tūrisma objektus un piedāvājumus.
Krāslavas
novada TIC apmeklētāju skaita pieaugumu par 6,2%, salīdzinājumā ar
2017. gadu, ietekmēja arī tas, ka TIC mājas 3.stāvā kopš 2017. gada
vasaras darbojas porcelāna leļļu kolekcija, kas piesaista arvien vairāk
apmeklētāju šajās telpās. Noteiktu pienesumu tūristu skaita
palielināšanai deva vietējo amatnieku un ražotāju produkcijas suvenīru
veikals, kā arī Latgales kulinārā mantojuma produkcijas degustācijas
iespējas. Tāpat Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksā tika organizēti
vairāki pasākumi, t.sk. Latgales kulinārā mantojuma festivāls, muzeju
nakts, pasākums "Izgaismo Latviju", Vispasaules latviešu ģimeņu saiets 3x3 Krāslavā, mazo grāfu un grāfieņu svētki Krāslavā, Vislatvijas ūdens tūristu saiets "Lielais plosts 2018"
un citi, kas piesaistīja uz Krāslavu gan vietējos tūristus, gan arī
ārzemniekus. Bet kopš 2018.gada oktobra Krāslavas pils kompleksa staļļos
ir atvērta jauna ekspozīcija "Pi vīna golda", kas stāsta par Krāslavas novadā dzīvojošo piecu tautību kulinārā mantojuma tradīcijām.
Statistikas dati liecina, ka 2018. gadā ievērojami palielinājās aktīvās
atpūtas piekritēju skaits, īpaši laivotāju un velobraucēju. Lielā mērā
to sekmēja reģionālā velo maršruta "Daugavas loki" marķēšana un atklāšana šā gada vasarā, kā arī Vislatvijas ūdens tūristu saieta "Lielais plosts 2018"
organizēšana posmā no Krāslavas līdz Naujenei. Tāpat lielu piekrišanu
izpelnījās 2018. gadā atvērtais aktīvās atpūtas objekts – sporta
atrakciju parka "Starp debesīm un zemi" šķēršļu trase un pastaigu taka "Eņģeļa pēdiņas"
Ūdrīšu pagastā. Lielu devumu tūristu piesaistē Krāslavas novadā un
pierobežas teritorijas attīstībā ir devusi Laimes muzeja izveide un
atklāšana Indrā, tādējādi ir vērojama pozitīva tendence tieši šīs
teritorijas apceļošanai un tajā esošo tūrisma objektu apmeklējumam.
Šogad tiks uzsākta Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Kulinārā mantojuma un tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšana un popularizēšana"
(Bella Culture) realizācija. Projekta ietvaros notiks daudzas
izglītojošas, pieredzes apmaiņas un mārketinga aktivitātes Latvijas,
Lietuvas un Baltkrievijas amatniekiem un kulinārā mantojuma uzņēmējiem,
kā arī tiks veikti remontdarbi, iegādātas mēbeles un nepieciešamais
aprīkojums četru amatnieku darbnīcu Krāslavas pils staļļos izveidošanai.
Lieta,
pie kuras mēs šogad strādāsim kopā ar citu novadu kolēģiem, ir velo
maršruta EiroVelo 11, kas iet pa visu Eiropu, marķēšana Latgales reģiona
teritorijā.
Gita Memmēna, Saulkrastu Tūrisma informācijas centra vadītāja
2018.
gads, pēc sajūtām, bija ļoti dinamisks gads un piekraste šo gadu varēja
izbaudīt visā košumā, jo tik lieliska kā 2018. gada vasara, varētu būt
arī šī gada un pārējo gadu vasaras, lai gan pieredze rāda, ka laika
apstākļus pasūtīt nav iespējams. Varam vien rūpēties par to, lai tālā
nākotnē klimata izmaiņas ir Dabas diktētas, nevis cilvēku piesārņojuma
un nesaimnieciskuma radītas. Vidzemes piekrastē kopumā šis gads bija
veiksmīgs, jo turpinās darbs pie "Pārgājienu maršruts gar Latvijas un
Igaunijas piekrasti" Latvijas - Igaunijas programmas ietvaros. Katra no 5
Vidzemes piekrastes sadarbības apvienības "Saviļņojošā Vidzeme"
pašvaldībām – Aloja, Carnikava, Limbaži, Salacgrīva un Saulkrasti, ir
iesaistīta projektos, lai kopā iegūtu pieredzi apvienotu veiksmīgam
kopīgam darbam.
Kā vēl vienu 2018.gada ieguvumu gribētu minēt
Vidzemes tūrisma attīstības stratēģiju 2018. - 2025. gadam, kurā
noteikti virzieni jaunu un ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībai un
produktīvākai teritoriālā kapitāla izmantošanai. Gar piekrasti tagad
vijas 2 starptautiski maršruti: velosipēdistu maršruts EuroVelo 13 un
kājāmgājēju maršruts E9. 2019. gadā vēlētos, lai attiecīgās ministrijas
izlemtu par labu drošai velosatiksmes infrastruktūras esamībai nākotnē,
ne tikai sarunu līmenī, bet ar mērķtiecīgu rīcību un darbiem turpmākajos
gados.
2018. gads aizvadīts Latvijas simtgades noskaņās.
Arī Saulkrastu novadā piedzīvotas simtgades svinības, noritējuši
tradicionāli un viesu iemīlēti pasākumi. Saulkrastu svētki, vasaras
sezonas atklāšana, "Saulkrasti Jazz festivāls" un starptautiskais
pludmales volejbola čempionāts "Saulkrastu kokteilis" norosināsies arī
šogad, bet līdz tam ir jāveic priekšdarbi. Kā vēsta latviešu sakāmvārds:
"Gatavo ratus ziemā, ragavas – vasarā!".
Ir grūti kaut ko prognozēt,
bet ir ieplānoti darbi, kurus jāpaveic. Tāpēc sev un kolēģiem jaunajā
gadā novēlu enerģiju un resursus iecerēto darbu realizēšanai un,
protams, savstarpēji sadarboties!
Ilona Maksimčika, Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūras direktore
Aktīvā
tūrisma sezona Daugavpilī aizvadīta ļoti ražīgi, tūrisma objektu
apmeklētāju skaits pieaudzis par gandrīz 10% laika periodā no maija līdz
septembrim, populārākie objekti arī šogad ir bijuši Daugavpils
cietoksnis, Marka Rotko mākslas centrs,
Daugavpils skrošu rūpnīca, Šmakovkas muzejs un Baznīcu kalns. Ļoti
aktīvi šogad mūsu pilsētas viesi ir apmeklējuši arī visus lielākos
publiskos pasākumus (tādus kā pilsētas svētki, Martas balle,
rekonstrukcijas klubu festivāls "Dinaburg 1812", Rīgas ielas svētki,
Skrien Latvija Daugavpils posms u.c.), kas liecina par to, ka kultūras
un arī sporta pasākumi ir labs veids, kā veicināt tūrisma plūsmas
palielināšanu. Aktīvākie ārzemju tūristi arī šogad ir bijuši mūsu
kaimiņi lietuvieši, tūristu skaits no Lietuvas ir pieaudzis, kas arī ir
saistīts ar jaunās vilciena līnijas Viļņa – Daugavpils atklāšanu 2018.
gada februārī. Šī gada maijā kopā ar kolēģiem no Krāslavas TIC
un Daugavpils novada atklājām jaunu reģionālo velomaršrutu nr.35
"Daugavs loki", kas arī ir pirmais marķētais velomaršruts Daugavpils
pilsētas teritorijā. Nākamajā gadā rekonstrukcijas klubu festivāls
Dinaburg 1812 svin piecu gadu jubileju, tāpēc tas solās būt vēl krāšņāks
un daudziem pārsteigumiem bagāts, festivāls notiks 2019. gada
20-21.jūlijā. Plānojam strādāt pie esošo tūrisma pakalpojumu
pilnveidošanas un jaunu pakalpojumu izveides. Ļoti priecājamies, ka
Muzikālā banka jau pavisam drīz februārī notiks tieši Daugavpilī.
Gaidāmi arī vairāki interesanti pārsteigumi pirms tūrisma sezonas
sākuma, bet par to ziņosim nedaudz vēlāk.
Inta Šoriņa, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle
Šīs
vasaras lielākais ieguvums, protams, ir vasaras laikapstākļi, kurus mēs
ne par kādiem līdzekļiem nevarētu iegādāties. Īstena vasara sākās jau
maija mēneša sākumā un noslēdzās tikai septembra beigās, pateicoties
jūrai, kas netipiski bija uzsilusi līdz +20 grādiem vēl septembrī.
Ieguvēji ne tikai Liepājā, bet arī reģionā, protams, bija viesmīlības
industrija - naktsmītnes, ēdinātāji, aktīvās atpūtas cienītāji,
pieļauju, arī Liepājā plaši pārstāvētais industriālais biznesa sektors.
Jūrai atdziestot mēs, liepājnieki, rudens mēnešos saņēmām dažus spēcīgus
vētras pūtienus, bet arī no tā tūrisma jomā esam ieguvēji, vējošanās
fani netrūkst. Otrs zīmīgs faktors, kas nopietni ietekmēja Liepājas
pieejamību, ir lidojumi uz Liepāju. Tūrisma jomā mēs ļoti labi zinām, ka
no ārvalstu partneriem pirmais jautājums ir par sasniedzamību, tā
ietekmē ne tikai Liepājas, bet visa reģiona attīstību. Lai arī šovasar
lidojumi bija tikai trīs reizes nedēļā, augošais pieprasījums ļāva
secināt, ka pasažieru skaits pieaug, un no 2019. gada 31. marta lidojumu
skaits tiks palielināt līdz pieciem reisiem nedēļā. Lidojumus uz
Liepāju izmanto ne tikai liepājnieki, ērti nokļūstot 60 Eiropas
galamērķos, bet arī Liepājas viesi, festivālu apmeklētāji, sportisti,
biznesa partneri un daudzi citi. Kā vēl vienu nozīmīgu faktoru Liepājā
un Liepājas reģionā varu minēt veiksmīgo sadarbību "Liepājas reģiona
tūrisma informācijas birojam" ar Liepājas un tās apkārtnes viesmīlības
un aktīvās atpūtas uzņēmumiem. Iekšējā komunikācija un abpusēja
sadarbība ļauj īstenot visdažādākos pasākumus, piemēram, izpārdotā
Restorānu nedēļa vairāk kā 20 Liepājas un apkārtnes restorānos, arī
Ziemassvētku dāvana nr. 1 – Liepājas dāvanu karte, kuru izmantot
iespējams vairāk kā 40 vietās Liepājā. Mūsu mērķis ir turpināt veidot
platformu komunikācijai, kas nestu arī rezultātus pašvaldības
ieguldījumā tūrisma attīstībā. Esmu pamanījusi, ka komunikācija starp
uzņēmējiem un pašvaldību dažādās pilsētās un novados pārsvarā iezīmējas
ar vienādām problēmām. Palielinoties diskusijām par digitālās pasaules
izmantošanu, būtu tikpat būtiski jādomā par to, kā mēs savstarpēji
sarunājamies, kā komunicējam ar tiem uzņēmējiem, kas nodrošina
pakalpojumu un faktiski veido tūrisma vidi. Tāpēc mans novēlējums
nākošajam gadam - lai mēs nākošajā gadā turpinātu apgūt konstruktīvas
komunikācijas mākslu, kas abpusēji nestu darba augļus!
2019.
gads Liepājā iezīmēsies ar vairākiem lieliem pasākumiem. Atzīmējot
simtgadi kuģa "Saratov" ienākšanai Liepājas ostā ar Latvijas pagaidu
valdību uz tā, un to, ka Liepājai uz laiku tika uzticēts galvaspilsētas
gods, 2019. gadā ir iecerēts pasākumu cikls - 27. jūnijā - vēsturiska
rekonstrukcija 1919. gada 27. jūnija notikumumiem, kad Liepājā ar kuģi
"Saratov" atgriezās Tautas Padomes ieceltā Latvijas Pagaidu valdība, 28.
jūnijā - lielkoncerts "Ar prieku un gandarījumu" un zaļumbale un 29.
jūnijā - pasākums ģimenēm un bērniem "Pirms 100 gadiem Liepājā". 18. un
19. maijā tradicionālais Līvas tirgus, 13. jūlijā - Jūras svētki, 20.
jūlijā - Prāta Vētras koncerts, 2. un 3. augustā - festivāls Summer
Sound, 23. – 29. septembrim – Restorānu nedēļa un Liepājas mākslas
forums. Liepājā ik mēnesi notiek vairāk kā 140 pasākumi, tāpēc sev
vēlamo koncertu, izrādi vai sporta notikumu skaties kalendars.liepaja.lv
un ieplāno Liepāju.
Jeļena Kijaško, Rēzeknes Tūrisma attīstības centra vadītāja
Mums
šis gads ir bijis pozitīvs – ar augošo tūristu plūsmu, ar labiem
radītājiem Rēzeknes naktsmītņu sektorā un ar jaunām aktivitātēm tūrisma
jomā. Uzskaitīšu trīs pozitīvās lietas:
1. Visvairāk laikam priecē,
ka Latgale, kā reģions ir apzinājis savu spēku un potenciālu, kā vienotā
tūrisma galamērķa - šogad vienbalsīgi to apliecināja visas Latgales
pašvaldības. Bet Latgales tūrisma specialisti, savukārt, gatavi aktīvi
strādāt pie kopīgā marketinga un kopīgajām aktivitātēm tūrisma jomā.
2. Ja runājam par Rēzekni, tad ļoti veiksmīgs bija pasākums "Aktīvā tūrisma diena",
kurš tika organizēts pirmo reizi. Pasākuma laikā aktīvas atpūtas
pakalpojumu sniedzēji demonstrēja savus piedāvājumus, iepazīstinot un
stāstot par to, kurp doties un kā aktīvi pavadīt brīvo laiku Rēzeknē un
novadā. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja pašiem izmēģināt laivošanu,
veikbordu un SUP dēļus, doties velo maršrutā " 7 Rēzeknes pakalni",
pavizināties ar kartingiem un ar plostu, kā arī izmēģināt roku peintbolā
un lazertag spēlē. Ļoti svarīgi piedāvāt šīs iespējas ne tikai
tūristiem, bet lai vietējie arī būtu lietas kursā un aktīvi izmantotu
šos pakalpojumus, jo bieži vien labākā reklāma pilsētas viesiem ir tas,
ko viņiem iesaka vietējie.
3. Pilsētas veiksmīgā tūrisma attīstībā
nozīmīga loma ir ēdināšanas nozarei, kas ir privātā sektora pārziņā, bet
kas lielā mērā ietekmē tūrista viedokli par pilsētu. Tieši tāpēc šogad
Rēzeknes TAC sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju ļoti aktīvi
iesaistījās ēdināšanas uzņēmumu kvalitātes novērtēšanā un uzlabošanā,
piedāvājot apmācības apkalpojošajam personālam, konsultācijas
vadītājiem, meistarklases pavāriem. Šī projekta gala rezultātā plānojam
nonākt arī pie sava Rēzeknes īpaša ēdiena, kurš noteikti taps
pamatojoties uz Latgales kulinārā mantojuma receptēm.
Lieta pie
kuras mums vajadzētu piestrādāt – velo maršruts EiroVelo 11, kurš iet pa
visu Eiropu caur Latgali, un tieši Latgales posms ir vienīgais, kurš
palika nemarķēts. Ceram, ka nākamgad mums izdosies izkustināt šo lietu
un iesniegt projektu uz maršruta marķēšanu un velo infrastruktūras
labiekārtošanu.