Autors: Lauma Laube
Avots: Fox Consulting
Pēdējo gadu pilsētas attīstības tendences iezīmē strauju Daugavas kreisā krasta attīstību. Tas ietekmējis arī tūrisma piedāvājumu – Latvijas galvaspilsēta vairs nesaistās tikai ar Vecrīgas šaurajām ieliņām un jūgendstila mantojumu, un Pārdaugava kļūst aizvien iecienītāka gan atpūtas, gan darījumu tūristu vidū.
Saskaņā ar Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, nākamo 10 gadu laikā Pārdaugavu plānots attīstīt kā zinātnes un inovāciju centru, kas paver lielisku iespēju vēl plašākiem tūrisma veicināšanas pasākumiem Klīversalā, Ķīpsalā, Āgenskalnā un citās Pārdaugavas vietās.
Reklāma
Viedokļos par to, kas tūristus šeit piesaista un kā vēl vairāk atraisīt Daugavas kreisā krasta potenciālu, dalās četri eksperti – Latvijas Kongresu biroja vadītāja Irēna Riekstiņa, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs Viesturs Tīle, Radisson viesnīcu grupas pārdošanas direktore Latvijā Ludmila Holca (Ludmila Holz) un Auto 5 pārdošanas un mārketinga vadītājs Egils Pinkovskis.
Pārdaugava allaž ir valdzinājusi ar īpašu šarmu, klusums un miers šeit mijas ar kustību un pilsētas kņadu, koka arhitektūra un jaunie projekti savijas ar dabas klātbūtni un zaļajām oāzēm – Botānisko dārzu, Arkādija un Uzvaras parku. Māras dīķi un neskaitāmiem skvēriem. Kā stāsta Ludmila Holca, Radisson viesnīcu grupas pārdošanas direktore, Pārdaugava šobrīd kļūst aizvien plašāka un mūsdienīgāka: "Jaunu dzīvi atgūst Pārdaugavas unikālā koka arhitektūra un Rīgas vaibstos ienāk arī jauni un moderni ēku kompleksi – Latvijas Universitāte, Kalnciema kvartāls, Memoriālie muzeji, privātas rezidences, biroja ēku kompleksi un viesnīcas, vēsturiskas baznīcas, kā arī omulīgi krodziņi un kafejnīcas. Neiztrūkstoša ir arī ūdens klātbūtne ar vieglo upes brīzi, kur pilsētas iedzīvotāji un viesi var atpūsties unikālā pilsētas pludmalē, vizināties ar SUP dēļiem vai baudīt rimtu ceļojumu ar kuģīti. Savukārt viens no jaunākajiem Pārdaugavas atklājumiem ir restaurētā Spilves lidostas ēka, kā arī H2O komplekss."
Tieši zaļā vide ar iekoptajiem apstādījumiem un parkiem, kā arī modernās un vēsturiskās arhitektūras sinerģija mūsdienās atšķir Pārdaugavu no citiem galvaspilsētas rajoniem. Tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ Pārdaugava izpelnījusies gan vietējo, gan ārvalstu ekspertu atzinību. "Šī ir bijusi pievilcīga vieta dažādu pasākumu norisei jau kopš Radisson Blu Daugava viesnīcas atklāšanas 1995. gadā, kas bija pirmā starptautiskā ķēdes viesnīca Baltijā pēc neatkarības atgūšanas. Tās atvēršana iezīmēja Daugavas kreisā krasta popularitātes sākšanos, un skaistais skats no Pārdaugavas uz Vecrīgu vēl joprojām vairo tā popularitāti. Arī starptautiskās lidostas "Rīga", starptautiskās izstāžu zāles "Ķīpsala" un Latvijas Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas Pils atrašanās tajā pašā Daugavas pusē, bieži strādā par labu izvēlei rīkot pasākumus tieši Pārdaugavā, lai lieki netērētu laiku un līdzekļus, šķērsojot tiltus" norāda Latvijas Kongresu biroja vadītāja Irēna Riekstiņa.
Turklāt Daugavas kreisajam krastam ir viens no lielākajiem potenciāliem Baltijas mērogā arī dzīvojamo platību attīstības jomā. Izcils piemērs ir Klīversalas dzīvojamais kvartāls, kur nekustamo īpašumu attīstītājs Pro Kapital ir devis jaunu dzīvību iepriekš slēgtai industriālai teritorijai. Šajā vietā jau tagad realizēto River Breeze Residence un Kuģu ielas 26 projektus ar laiku papildinās jauni dzīvojamie nami, kuru kopējā platība sasniegs ap 100 000 kvadrātmetru un kas būs atbilstoši apmēram 500 dzīvokļiem.
Zaļa apkārtējā vide, ilgtspējīgi dzīvojamie kvartāli, ūdens un pilsētas centra tuvums, kā arī teicams novietojums attiecībā pret galvenajiem infrastruktūras mezgliem padara Pārdaugavas atrašanās vietu par īstenu pērli. Tieši tādēļ tematiski pasākumi un pieredzes apmaiņas konferences par dažādām tēmām, jo īpaši arhitektūru un dizainu, būtu viens no veidiem, kā atdzīvināt tūrismu, sildīt ekonomiku un atbalstīt tūrisma un viesmīlības nozares Covid-19 izraisītās krīzes ēnā. Eksperti lēš, ka tas varētu būt kā Rīgas restarts, vienlaikus veicinot arī ārzemnieku interesi par jaunu īpašumu iegādi vai biznesa uzsākšanu un investīciju piesaisti. Egils Pinkovskis, Auto 5 pārdošanas un mārketinga vadītājs, norāda, ka "tikai sadarbojoties visiem kopā, mēs spēsim atdzīvināt tūrismu, organizēt tematiskos pasākumus un pieredzes apmaiņas konferences par mūsu mīļo Rīgu, Latviju. Uzskatu, ka svarīgi par to runāt, stāstīt, rādīt, lai radītu interesi par mums ārzemniekiem un investoriem." Līdzīgi domā arī Ludmila Holca: "Tematisku konferenču rīkošana ir vērtīga ideja – Rīgā ir pārstāvēta visdažādāko laiku un stilu arhitektūra un īpaši unikāls ir fakts, ka visi šie dažādo laiku un stilu arhitektūras pieminekļi ir lieliski saglabāti un organiski iekļaujas mūsdienu pilsētvidē, harmoniski sadzīvojot viens ar otru. Tas patiesi būtu restarts Rīgai, jo izceltu tās unikalitāti citu pilsētu vidū."
Tomēr lai veicinātu vēl straujāku un pilnvērtīgāku Pārdaugavas, Rīgas zaļākās un ekoloģiskākās daļas, attīstību, vēl ir daudz darāmā. Pārdaugavai trūkst velosipēdistu celiņu, nepieciešams attīstīt un modernizēt gājēju promenādi gar Daugavas kreiso krastu, tāpat vienmēr aktuāli ir jautājumi laivu piestātņu izveidošanu un prāmja satiksmes nodrošināšu starp abiem Daugavas krastiem, kas ļautu pilnvērtīgi izmantot publiskā ūdens transporta iespējas, kas līdz šim Rīgā atstātas novārtā. Kā norāda Viesturs Tīle, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 valdes priekšsēdētājs, atsevišķām Pārdaugavas vietām nepieciešama arī skaidrāka un pārdomātāka attīstības stratēģija: "Lai saglabātu Ķīpsalas īpašo auru, nākotnē, neapšaubāmi, salai pilsētas vidū ir nepieciešams skaidrs ilgtermiņa attīstības koncepts visas pilsētas kontekstā. Ķīpsalas infrastruktūras attīstībai jābūt ciešā sasaitē ne tikai ar Studentu pilsētiņu un Izstāžu centra nākotni, bet arī ar Klīversalas, Daugavgrīvas ielas, Preses nama, kā arī salas ziemeļu daļas attīstības plāniem. Mēs ļoti gribētu, lai tiktu uzlabota satiksmes infrastruktūra, kas kreiso krastu padarītu cilvēkiem vēl ērtāku. Ķīpsalai stratēģiski būtu nepieciešama vēl viens šķērsojums pāri Zunda kanālam, piemēram, no Durbes uz Paula Valdena ielu."
Infrastruktūras attīstība ir viens no lielākajiem Daugavas kreisā krasta attīstības izaicinājumiem, tomēr būtiski ir veicināt arī Pārdaugavas dzīves telpas un objektu savstarpējo savienojamību – tā, lai veidotu vienotu rajonu, ko ērti apdzīvot ne tikai izmantojot auto, bet arī kājāmgājējam, elektroskūtera vadītājam vai riteņbraucējam. Patlaban redzam nozīmīgas pūles un investīciju apjomu, kas tiek veltīts pievilcīgas dzīvojamās, akadēmiskās un biznesa vides radīšanai, tāpēc pilsētas pienākums būtu nodrošināt šo atsevišķo, tiešām izcilo fragmentu savienojamību. Tad arī tūrisma restarts, tematiskās konferences un pieredzes apmaiņas pasākumi kļūs par pavisam reālu un piesātinātu attīstības scenāriju.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.