Sigita Vasiļjeva, LAW Consulting juriste:
Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus Latvijas Ministru kabinets 2020. gada 12. martā izdeva rīkojumu Nr.103 Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 1.punktu noteica izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.
Reklāma
Tādējādi Latvijas valdība ir noteikusi ceļošanas ierobežojumus laika periodam no 2020. gada 12. marta līdz 2020. gada 14. aprīlim.
Ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta Grozījumiem rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ārkārtas situācija tika pagarināta līdz 2020.gada 20. maijam.
Saskaņā ar Tūrisma likuma 2. pantu, likuma mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un komersanti darbojas tūrisma jomā, un aizsargāt tūristu intereses.
Lai konkrētāk tiktu regulēta Tūrisma joma, tika pieņemti Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem" (turpmāk – Noteikumi Nr.380).
Šāds speciālais regulējums ir pieņemts, lai Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2006/2004 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/83/ES un atceļ Padomes Direktīvu 90/314/EEK (turpmāk – Direktīva 2015/2302) ietvertās prasības.
Noteikumu Nr.380 punkts 99. nosaka, ka ceļotājs var izbeigt kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu pirms kompleksā tūrisma pakalpojuma sākuma, nemaksājot standarta līguma izbeigšanas maksu, ja galamērķa vietā vai tā tiešā tuvumā ir izveidojušies nenovēršami un ārkārtas apstākļi, kas būtiski ietekmē kompleksā tūrisma pakalpojuma sniegšanu vai kas būtiski ietekmē pasažieru pārvadāšanu uz galamērķi. Par nenovēršamiem un ārkārtas apstākļiem uzskatāma situācija, kuru nevar ietekmēt un kuras sekas nav bijis iespējams novērst pat tad, ja būtu veikti visi saprātīgi iespējamie pasākumi.
Noteikumu Nr.380 punkts 100. nosaka, ja kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu izbeidz saskaņā ar šo noteikumu 99. punktu, ceļotājam ir tiesības uz pilnīgu visu to maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu, bet nav tiesību saņemt papildu kompensāciju.
Secināms, ka gadījumos, kad ceļotājs ir izmantojis savas Noteikumos Nr.380 99. punktā ietvertās tiesības un izbeidzis kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu, tam ir tiesības uz pilnīgu maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu. Tādējādi Likumdevējs ar konkrēto normu ir vēlējies nodrošināt indivīdiem gribas brīvu izpausmi, kas tiek realizēta caur viņiem piešķirto tiesību uz maksājumu atmaksu no Tūrisma Operatora (Turpmāk – Operators). Tomēr, minēto Noteikumu Nr.380 punkts neparedz un tajā nav nostiprināts obligāts nosacījums tam, ka Operatoram ir pienākums atmaksāt pilnīgi visu to maksājumu atmaksu, kas tika veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu. Ja Likumdevējs būtu vēlējies Noteikumos Nr.380 ietvert nosacījumu par ceļotājiem maksājumu atmaksas saņemšanu kā obligātu, tad būtu ietverts formulējums vismaz kā "ir jāsaņem no Operatora …." nevis "ir tiesības" . Indivīdu gribas brīva izpausme ir ietverta to tiesībās, bet tas neuzliek par pienākumu Operatoram to izpildīt kā obligātu, vēl jo vairāk nepārvaramu apstākļu situācijā.
Noteikumu 380 punkts 101.2. nosaka, ka Tūrisma operators var izbeigt kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu un pilnībā atmaksāt ceļotājam visus maksājumus, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu, bet tam nav pienākuma maksāt papildu kompensāciju, ja tūrisma operators nenovēršamu un ārkārtas apstākļu dēļ nespēj izpildīt kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu un pirms kompleksā tūrisma pakalpojuma sākuma bez nepamatotas kavēšanās paziņo ceļotājam par līguma izbeigšanu.
Likumdevējs Noteikumu Nr.380 101.2 punktā ir ierakstījis modālo darbības vārdu "var", kas dod izvēles brīvību un latviešu valodā nozīmē, ka darbība ir tikai iespējama, bet neuzliek par pienākumu. Galvenā modālā darbības vārda "var" nozīme, ko verbs "varēt" piešķir darbībai, uz kuru tas attiecas, ir iespējamības un spējas nozīme, t. i., vai nu darbība ir iespējama vai ne. Tādējādi var uzskatīt, ka likumdevējs ar minēto modālo darbības vārdu "var" ir Operatoram piešķīris izvēles brīvību pieņemt lēmumu:
1. izbeigt kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu un pilnībā atmaksāt ceļotājam visus maksājumus, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu;
2. neizbeigt kompleksā pakalpojuma līgumu, kā rezultātā Operatoram nav pienākums pilnībā atmaksāt ceļotājam visus maksājumus, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu.
Tātad, likumdevējs ir piešķīris Operatoram brīvas gribas rīcību un arī tikai gadījumā, kad Operators ir pieņēmis lēmumu izbeigt kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu, tas izrādot savu labo gribu, var pilnībā atmaksāt ceļotājam visus maksājumus, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu, bet nav obligāts.
Lai izpildītos Noteikumu Nr.380 punkts 101.2 kas paredz, ka ceļotājs varētu pretendēt uz maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu, jānoskaidro vai Operators ir pats pēc savas iniciatīvas pieņēmis lēmumu izbeigt kompleksos tūrisma pakalpojuma līgumus, jo šim faktam ir liela nozīme, jo Noteikumu 101.punkts dod tiesības ceļotājam saņemt visus maksājumus, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu tikai tajā gadījumā, ja Operators ir izbeidzis kompleksā tūrisma pakalpojuma līgumu. Līguma izbeigšana notiek saskaņā ar noslēgtā kompleksā pakalpojuma līguma noteikumiem, proti, atbilstošā rakstiskā formātā, ievērojot visas dokumentu noformēšanas prasības. Operatoriem nācās nevis izbeigt komplekso pakalpojumu līgumus, kā tas noteikts Noteikumos, bet gan pārtraukt kompleksos tūrisma pakalpojumus un tas tika darīts ne pēc savas brīvas gribas, iniciatīvas, bet gan pamatojoties uz Latvijas Ministru kabineta 2020.gada 12.martā izdoto rīkojumu Nr.103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", ko nebūt nevar uzskatīt par pašu Operatoru brīvas gribas izpausi izbeigt komplekso pakalpojuma līgumu. Kompleksie ceļojumi nenotika valsts noteikto nepārvaramo apstākļu dēļ, kas ir divi atšķirīgi līguma izbeigšanas/pārtraukšanas veidi. "Pārtraukšana" nenozīmē līguma izbeigšanu un līgums var tikt turpināts pie noteiktiem apstākļiem (pārceļot ceļojumu uz citiem datumiem vai saņemot vaučeri kā to piedāvā Operatori).
Noteikumu 380 punkts 102. nosaka, ka Tūrisma operators bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā pēc kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izbeigšanas atmaksā ceļotājam visus maksājumus, kas prasīti saskaņā ar šo noteikumu 99., 100. un 101. punktu, vai – attiecībā uz šo noteikumu 96., 97. un 98. punktu – atlīdzina visus maksājumus, ko veicis ceļotājs vai, kas veikti ceļotāja vārdā par komplekso tūrisma pakalpojumu, atskaitot standarta kompleksā tūrisma pakalpojuma līguma izbeigšanas maksu.
Minētais Noteikumu Nr.380 punkts 102, kas nosaka laiku un kārtību kādā Operators atlīdzina visus maksājumus par tūrisma pakalpojumiem un atmaksas laiks un periods tiek piemērots tikai tajos gadījumos, kad Operators ir izbeidzis kompleksā pakalpojuma līgumu un pieņēmis lēmumu pilnībā atmaksāt ceļotājam visus maksājumus, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu. Gadījumos, kad Operatori neizbeidz kompleksā pakalpojuma līgumu, tam nav pienākuma atmaksāt ceļotājam visus maksājumus.
Papildus, Administratīvā procesa likuma 15.panta otrajā daļā noteikta ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija:
1) Satversme;
2) likums;
3) Ministru kabineta noteikumi;
4) pašvaldību saistošie noteikumi.
Minētā likuma 15. panta trešā daļa nosaka, ka Starptautisko tiesību normas neatkarīgi no to avota piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Ja konstatē pretrunu starp starptautisko tiesību normu un tāda paša juridiskā spēka Latvijas tiesību normu, piemēro starptautisko tiesību normu.
Savukārt, minētā likuma 15. panta ceturtā daļa nosaka, ka Eiropas Savienības tiesību normas piemēro atbilstoši to vietai ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhijā. Piemērojot Eiropas Savienības tiesību normas, iestāde un tiesa ņem vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.
Apvienoto nāciju organizācija (ANO) ir organizācija, kurai ir tiesības pieņemt rekomendācijas un pat saistošus lēmumus, kuru izpildei ir piespiedu mehānisms un ANO normatīvi prevelē pār Eiropas Savienības tiesību normām un Noteikumiem Nr.380.
Kopš Latvija ir pievienojusies ANO 1980. gada 11. aprīļa (Vīnes) konvencijai par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, ir jāievēro minētās Konvencijas normatīvus un, proti, no Konvencijas 79. panta izriet, ka puse neatbild par jebkuras savas saistības neizpildīšanu, ja pierādīts, ka tā bija tāda šķēršļa radīta, kuru puse nespēj kontrolēt, no puses saprātīgi nevarēja gaidīt šī šķēršļa ņemšanu vērā, līgumu slēdzot, vai izvairīšanos no šī šķēršļa, vai šķēršļa, vai tā seku pārvarēšanu, šķērslis nav puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ. Proti, nepārvaramas varas institūta koncepcija sastāv no četriem elementiem:
1. notikums, no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt;
2. saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī notikumu nevarēja paredzēt;
3. notikums nav radies puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ;
4. notikums saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu (sk. Tom Southerington. Impossibility of Perfomance and Other Excuses in International Trade www.cisg.law.pace.edu, citēts pēc L.Škoba, I.Sakārne, S.Novicka. 1980.gada ANO Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma līgumiem pamatjautājumi. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2004.,194.lpp.).
Arī Civillikuma dažādos pantos minētos noteikumus par nepārvaramu varu, izvirza Civillikums (sk. Agris Bitāns. Civiltiesiskā atbildība un tās 8. lappuse no 11 veidi. Rīga: AGB, 1997, 109.lpp.). Proti, par nepārvaramas varas apstākļiem ir jāatzīst tādi apstākļi:
1. kas pie līguma slēgšanas pusēm nebija zināmi (Civillikuma 1543.p., sk. arī Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības/ red.K.Torgāns. Rīga: Mans Īpašums, 1998, 98-99.lpp.),
2. kas padara līguma izpildi neiespējamu vispār un nevis tikai vienai pusei (Civillikuma 1543., 2147.pants),
3. kas nav iestājušies parādnieka vainas dēļ (Civillikuma 1543., 2147.pants),
4. no kuriem nav iespējams izvairīties vai kurus nav iespējams novērst, neraugoties uz visām parādnieka pūlēm (2148.panta 1.punkts, 2234.pants).
Civillikuma 1587.pants paredz striktu līguma saistošā spēka (pacta sunt sernvanda) principa ievērošanu, tomēr Civillikumā ir paredzēti gadījumi, kad līdzēji var tikt atbrīvoti no pienākuma atlīdzināt zaudējumus vai nepildīt saistības, ja to kavēklis radies nepārvaramas varas vai nejauša notikuma (nejauša šķēršļa) dēļ.
Civillikuma 1773.pantā ir noteikts, ka zaudējums ir nejaušs, kad tā cēlonis ir nejaušs notikums vai nepārvarama vara. Savukārt Civillikuma 1774.pants paredz, ka nejaušs zaudējums nevienam nav jāatlīdzina.
Bez tam Likumdevējs, izdodot Noteikumus Nr.380, kā jau demokrātiskā valstī pienākas, ir piešķīris ceļotājam tiesības uz pilnīgu maksājumu atmaksu, kas veikti par komplekso tūrisma pakalpojumu, kas ir indivīda gribas brīva izpausme, bet tā nekādā formā neuzliek Tūrisma Operatoram šo indivīda tiesību kā izpildes pienākumu.
Izvērtējot Ministru kabineta 2018. gada 26. jūnija noteikumus Nr.380 "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību un kompleksu un saistītu tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesībām un pienākumiem" un Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā (ES) 2015/2302 (2015. gada 25. novembris) par kompleksiem ceļojumiem un saistītiem ceļojumu pakalpojumiem NEKUR, NEVIENĀ punktā NAV uzlikts Operatoram PIENĀKUMS atmaksāt par nenotikušu ceļojumu, gadījumos, kad ir konstatēti izveidojušies nenovēršami un ārkārtas apstākļi. Normatīvajos aktos ir ietverti IETEIKUMI, bet NE PIENĀKUMS kā Operatoram rīkoties.
24.07.2020. spēkā stājās Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums (turpmāk tekstā – Likums) , kur 1.pantā noteikts, ka Likuma mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju (turpmāk — valsts institūcijas) darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī.
Tādējādi galvenais akcents likts uz vārdu "samērīgs" un līdz ar to ir jāsaprot, ka ceļotājam nav piešķirta absolūta priekšrocība attiecībā pret Operatora tiesībām.
Likuma 46. panta pirmā daļa nosaka, ja ceļotājam ir noslēgts līgums par kompleksu tūrisma pakalpojumu un kāda no pusēm ir vienpusēji izbeigusi līgumu Covid-19 infekcijas izplatības radītās ārkārtējās situācijas izsludināšanas dēļ Latvijas Republikā vai nepārvaramas varas apstākļu dēļ ceļojuma galamērķī saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību, tūrisma operators, ja tam ir izsniegta speciālā atļauja (licence) un spēkā esošs nodrošinājums, ir tiesīgs ceļotājam naudas atmaksas vietā noformēt apliecinājumu par neizmantotā ceļojuma vērtību (turpmāk — apliecinājums), kuru ceļotājs var izmantot citu ceļojumu iegādei pie konkrētā tūrisma operatora par tādu summu, kādu ceļotājs vai tūrisma aģentūra ceļotāja vārdā ir samaksājusi tūrisma operatoram.
Tātad secināms, ka, Tūrisma operatoram ir piešķirtas tiesības, bet ne pienākums veikt ceļotājam naudas atmaksu tajos gadījumos, kad kompleksā pakalpojuma līgumu izbeigusi viena no pusēm (operatoram ir rakstiskā formā jāpieņem lēmums par līguma izbeigšanu, bet ceļotājam – rakstiski, ievērojot Iesniegumu likumā noteiktie rekvizīti).
Likuma 46.panta trešā daļa nosaka, ja ceļotājs atsakās saņemt apliecinājumu, tūrisma operators un ceļotājs var vienoties par citu risinājumu, tai skaitā naudas atmaksu un atmaksas termiņu, kas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus no ārkārtējās situācijas atcelšanas dienas valstī.
Likumā NEKUR, NEVIENĀ pantā NAV uzlikts Operatoram PIENĀKUMS OBLIGĀTI atmaksāt par nenotikušu ceļojumu gadījumos, kad ir konstatēti nenovēršami un ārkārtas apstākļi. Normatīvajos aktos ir ietverti IETEIKUMI, bet NE PIENĀKUMS kā Tūrisma Operatoram rīkoties.
Protams, Operators pēc saviem ieskatiem, izvērtējot situāciju un savas iespējas pēc savas brīvas izvēles, atmaksā ceļotājiem naudu par nenotikušo komplekso tūrisma pakalpojumu.
Papildus, lai Latvijas nacionālajos normatīvajos aktos ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, Ekonomikas minoistrijā kā vadošā iestādē tika izveidota darba grupa (Projekts: VSS-242 TA-1005), kuras sastāvā bija Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un Latvijas Tūrisma Aģentu un Operatoru Asociācija (ALTA) pārstāvji. Grupas mērķis bija izstrādāt "Ministru kabineta noteikumu "Noteikumi par kompleksa un saistīta tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtību, šo pakalpojumu sniedzēja un ceļotāja tiesībām un pienākumiem" projektu (turpmāk – Projekts) ar mērki nodrošināt efektīvu komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un patērētāju aizsardzību. Projektā noteikta kompleksā un saistītā tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un sniegšanas kārtība, komplekso un saistīto tūrisma pakalpojumu sniedzēju un ceļotāju tiesības un pienākumi.Projekts stāsies spēkā 2018. gada 1. jūlijā."
Izvērtējot Projekta Anotāciju konstatēts, ka darba grupa par nenovēršamiem un ārkārtas apstākļiem uzskata un atzīst situāciju, kad cilvēka veselībai kā nopietnas slimības uzliesmojums ceļojuma galamērķī.
Diemžēl par šo faktu PTAC, sniedzot savus skaidrojumus ir vai nu aizmirsis, vai arī apzināti noklusē, jo PTAC galvenais uzdevums un mērķis ir patērētāju tiesību aizsardzība.
Ievērojot minēto uzskatāms, ka PTAC nevar būt Tūrisma jomu uzraugošā institūcija, jo tā darbojas tikai un vienīgi patērētaju interesēs, neievērojot pašu izstrādāto Tūrisma normatīvos notekto.
Bez tam, piekopjot PTAC nostāju, ka Operatoram masveidā ir jāatgriež ceļotājam naudu par nenotikušu komplekso tūrisma pakalpojumu (no ārkārtas situācijas izsludināšanas dienas, proti, no 2020.gda 12.marta), valsts var zaudēt ievērojumas naudas summas, jo šādās situācijās uzskatāms, ka darījums nav noticis un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums atmaksāt visus Operatora samaksātos nodokļus, par konoteica normatīvie akti.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
