Foto: Anastasija Oprisņaka, Pixabay.com
Autors: Anastasija Oprisņaka
Avots: Anastasija Oprisņaka
Konnichiwa no Japānas! Anastasija Oprisņaka, kura šobrīd dzīvo un studē Japānā, dalās ar savu pieredzi, kāda ir dzīve pandēmijas laikā.
Gribēju pastāstīt kā mums šeit iet ar koronavīrusu un ar to saistītiem ierobežojumiem. Tātad pirmais - MASKAS. Maskas ir jānēsā VISUR. Ne tikai veikalā vai sabiedriskajā transportā. VISUR! Novilkt var tikai atgriežoties mājās. Bet citādi, tiklīdz tu izej ārā pa dzīvokļa durvīm, tev jābūt maskā. Uz ielas, sabiedriskajā transportā, darbā, veikalā, tualetē, liftā, ēdnīcā - vienalga! Ēdināšanas vietu gadījumā, masku var novilkt TIKAI uz ēšanas laiku. Pabeidzi ēst - uzreiz velc atpakaļ!
Reklāma
Masku valkāju visu dienu cauri. Laboratorijā, braucot ar riteni, pastaigājoties, un pat tad, kad izeju iznest atkritumus. Tā šeit dara visi. Zem deguna vai uz zoda neviens nenēsā. Starp citu, maskas jānēsā arī bērniem. Pavisam maziņiem - nē. Bet kaut kur no četru gadu vecuma - jā.
Pa šo laiku esmu pieradusi pie maskas. Reizēs, kad sazvanos ar draugiem caur Zoom vai Whatsapp un kameras priekšā esmu ar "pliku" seju, sajūtos ļoti jocīgi un pat nedaudz intīmi
Vienreiz izgāju gaitenī bez maskas (kaut kā biju galīgi par to aizmirsusi). Pie lifta satiku kaimiņu maskā un sajūtos tā, it kā biju izgājusi ārā bez biksēm Protams uzreiz skreju atpakaļ pēc savas maskas. Vai maskas palīdz? Domāju, ka jā.
Hirošimā (pilsēta, kur tagad atrodos) dzīvo 1,2 miljoni iedzīvotāju. Inficēto skaits 23. decembrī bija 79 cilvēki, divi nāves gadījumi. Latvijā dzīvo 1,9 miljoni. Vēl nesen vienā diennaktī jaunatklāto gadījumu skaits bija 1145 un 20 nāves…
Ar distancēšanos šeit ir grūtāk. Šeit nav tāda noteikuma par 2 metriem. Un cilvēki joprojām pulcējas, īpaši pilsētas centrā, bet arī kafejnīcās un veikalos. Tas, protams, atspoguļojas arī uz skaitļiem. Pēdējās nedēļās inficēto skaits manā pilsētā ir strauji pieaudzis, un pilsēta esot vislielākais inficēto skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Protams iesaka nepulcēties, atturēties no ceļošanas un publisku vietu apmeklējuma. Uz katra stūra ir salikti roku dezinfektanti.
Covid-19 apkarošanas pasākums, ko es visvairāk ienīstu, ir telpu vedināšana. Japānā nav centrālas apkures. Lai arī atrodos dienvidos, pašlaik mums ir +2 +5 ° C. Vēdināšanas dēļ telpās ir palicis ļoti auksti un laboratorijā sēžu vilnas šallē. Uz tualeti vispār labāk neiet, jo tur nav pat karstā ūdens. Tā kā pandēmija nav tas ērtākais laiks.
Salīdzinot ar Japānu, Latvijai ir vairākas priekšrocības:
1) Mazāks cilvēku blīvums > Iespēja fiziski distancēties
2) Labāk attīstītas tehnoloģijas, kas ļauj strādāt no mājām, veikt online maksājumus, izmantot bezkontakta norēķinus, daudzas lietas risināt caur internetu, elektroniski, ka arī pasūtīt ēdienu uz mājām.
Šeit tas viss, diemžēl, nav pieejams, ticiet vai nē. Latvija ir patiesībā labi attīstīta valsts tehnoloģiju ziņā, un mums tas ir jāizmanto savā labā.
Latvijas problēma pašlaik ir disciplīna, cieņa pret citiem ka arī, laikam, izglītības līmenis. Bet tā ir tēma citam ierakstam.
P.S. Dienas prieciņam: Japāņi joprojām Covid19 sauc par koronavīrusu. Nezinu, kāpēc tā, bet laikā, kad visa pasaule ir pārgājusi uz vārdu Covid-19 (kovids), kurš apzīmē koronavīrusa specifisko tipu, Japāņi joprojām lieto vārdu コロナ/コロナウイルス (corona/corona virus), kas tehniski nav īsti pareizi, jo koronavīrusu ir daudz, tie ir dažādi, un ir cirkulējuši apkārt arī līdz 2020. gadam.
Ja kādam gribēsies pačekot Japānas statistiku, te ir saite: https://toyokeizai.net/sp/visual/tko/covid19/en.html
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
