Autors: Katerina Kusļiva
Avots: Turiba.lv
Pandēmijas laiks mūsu ikdienā ir ienesis arī nenoteiktību un satraukumu, kā arī piespiedis pielāgoties daudziem mainīgajiem. Šis laiks daudziem nav viegls, jo daudz ko piedzīvojam pirmo reizi un notikumi pasaulē mainās gandrīz katru dienu. Biznesa augstskolas Turība studente Katerina Kusļiva (Kateryna Kuslyva) no Ukrainas stāsta, ka pandēmija mums māca būt nepārtrauktā attīstībā, kā arī adaptēties ikvienā situācijā. Viņa salīdzina situāciju Latvijā un Ukrainā, norādot, ka latvieši ir atbildīgāki pret ierobežojumiem, tāpēc šeit jūtas droši.
Drošāk uzturēties Latvijā
Reklāma
Pirmā pandēmijas viļņa laikā, kad tika paziņots par Latvijas robežu slēgšanu, divu stundu laikā sakravāju savas mantas un devos uz Latviju. Man ir paveicies, jo darbu varu organizēt attālināti, tāpēc nekas neietekmēja manu lēmumu doties uz Latvija. Patiesībā, uzskatīju, ka drošāk būs uzturēties Latvijā nevis Ukrainā, jo šeit bija mana ģimene. Ja salīdzinām attieksmi pret ierobežojumiem, tad Latvijas iedzīvotāji ir atbildīgāki un rūpīgāk tos ievēro. Arī tas ļauj justies drošāk.
Mācīties vienam no otra
Ilgstošāk esot Latvijā, varu teikt, ka valdība varētu aizgūt komunikācijas prasmes un veidu, kā smagā laikā uzrunāt sabiedrību. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis (Volodymyr Zelensky) pandēmijas laikā ir uzsācis lielisku komunikācijas stratēģiju, kas iedvesmoja daudzus mūsu valsts iedzīvotājus, īpaši jaunāko paaudzi. Uzskatu, ka prezidents izmantoju veiksmīgus komunikāciju rīkus – sociālo tīklu platformas, jo tās mūsdienās spēlē būtisku lomu mūsu dzīvēs. Caur šīm platformām viņš spēja uzrunāt daudzus un izveidot ciešu saikni ar Ukrainas tautu. Tāpat arī Ukraina var daudz ko mācīties no Latvijas, kā piemēram, disciplīnu. Zinu, ka daļa latviešu paši tā neuzskata, bet šeit sabiedrība ir krietni atbildīgāka. Šīs atšķirības rada mentalitāte - ukraiņi ir vairāk orientēti uz kolektīvu, tāpēc viņiem ir grūtāk ievērot šos ierobežojumus.
Motivācijas dzinuļi
Pandēmijas laikā viena no būtiskākajām prasmēm ir tieši disciplīna, jo laikā, kad jāpaliek mājās, sava ikdiena jāspēj organizēt tā, lai tā būtu produktīva arī šādos apstākļos. Studējot no mājām, neesot ciešā saskarsmē ar citiem cilvēkiem, mēs iekļūstam sava veida rutīnā, no tās sākam nogurt un motivācija zūd. Pandēmijas laiks, kad studijas norit attālināti, man nav viegls, jo dodu priekšroku klātienes studijām, kad varu tikties ar cilvēkiem. Lai nezaudētu saikni ar līdzcilvēkiem, šobrīd visiem ir jāpacenšas. Lai sevi motivētu, ieteiktu apgūt arī papildus tiešsaistes kursus – tas palīdzēs attīstīt prasmes, kas noderēs nākotnē. Vairums kursu ir bezmaksas. Šis ir īstais laiks, lai to darītu!
Pandēmija māca attīstību
Lai tiktu galā ar tādiem brīžiem, kādus radījusi pandēmija, kad viss strauji mainās un jūk visi nākotnes plāniem, jābūt drosmei, pārliecībai par sevi un radošumam. Pandēmija mums ir pierādījusi to, ka viss var mainīties vienā mirklī, tāpēc šo laiku varam izmantot, lai mācītos un pilnveidotu sevi. Pārmaiņas pasaulē mums māca, ka ir nepārtraukti jāattīstās, jābūt elastīgiem un jāspēj adaptēties ikvienā situācijā. Nav jāmeklē stabilitāte, jo pasaulē nekas nav stabils, tikai mūsu prasmes un zināšanas, kuras neviens nevar atņemt.
Ar hobijiem un grāmatām pret stresu
Lai pārvarētu šobrīd augošo stresu, jāatrod nodarbes, ar kurām aizpildīt brīvo laiku un nodarbināt ķermeni un prātu. Tās noteikti mazinās stresu un trauksmainību. Man pandēmija lika vairāk pievērsties grāmatu lasīšanai, kas jau kļuvusi par aizraušanos. Šī nodarbe palīdz aizvadīt vakarus drošā, interesantā un radošā atmosfērā.
Pandēmijas laika atziņas
No pandēmijas noteikti varam mācīties, kā būt vienotiem, esot katram savās mājās. Kā arī to, cik ļoti liela nozīme ir komunikācijai un moderno tehnoloģiju attīstībai. Esam sapratuši arī to, ka ģimenes un draugu atbalsts šobrīd ir visnepieciešamākais. Lai gan daudziem ir izaicinājums – atrasties kopā ar visu ģimeni tik ilgu laiku, patiesībā laiks, ko varam veltīt viens otram, ir liela dāvana.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.