Biznesa augstskolas ''Turība'' Starptautiskā tūrisma fakultātes profesore dr. Maija Rozīte: Piedaloties jaunas grāmatas izveidē par Turisma vēsturi Latvijā no tā pirmsākumiem līdz mūsdienām, biju patiesi pārsteigta, cik bagāta ir mūsu tūrisma vēsture, cik aktīvi tajā ir iesaistījušies tūrisma attīstības entuziasti un ceļotāji, cik daudzveidīgi tūrisma produkti veidoti, cik radošas ir bijušas mārketinga aktivitātes un cik lieliski cilvēki ir darbojušies šajā jomā!
Tāpēc, meklējot atbildes uz jautājumiem, kā darboties turpmāk, ir pārliecība, ka visi kopā atradīsim labākos soļus un rīcības, lai atgūtu nozares zaudēto jaudu un tempu. Pārskatot vadošo organizāciju, zinātnieku prognozes un ieteikumus, domāju, ka uzmanību vajadzētu pievērst vairākiem aspektiem.
Reklāma
Pirmkārt, nepieciešams saglabāt skaidru tūrisma attīstības stratēģisko mērķi, kā tas ir minēts Pasaules Tūrisma organizācijas deklarācijā “Rīcības ilgtspējīgai tūrisma atjaunošanai”, tas ir - jārada tāds tūrisms, kas dod labumu cilvēkiem, planētai un veicina labklājību (ANO PTO, Tbilisi deklarācija, 2020).
Otrkārt, jāveido mūsdienīgāki tūrisma produkti un pakalpojumi, kas sniedz autentisku un jēgpilnu pieredzi ceļotājiem. Jaunie izsmalcinātie tūristi meklēs tematiskus, viņu speciālām interesēm atbilstošus, personalizētus un viedus pakalpojumus, pašiem iesaistoties pakalpojuma radīšanā un gūstot neaizmirstamu pieredzējumu. Ceļotāju vidū pieaugs tā saukto digitālo nomadu skaits, kuri turpinās strādāt ceļojuma laikā, kuru brīvais laiks būs saplūdis ar darba laiku. Ir jāpārvērtē esošie resursi un ieguldījumi un jāsaprot, ka modernu un pieprasītu tūrisma produktu mēs varēsim radīt tikai tad, ja līdztekus tradicionāliem resursiem ieviesīsim un izmantosim jaunās tehnoloģijas un informācijas sistēmas, ieskaitot virtuālo un papildināto realitāti, digitālos pavadoņus, mākslīgo intelektu, robotus, hibrīdas komunikācijas formas, kriptovalūtu un citas inovācijas. Bornmutas universitātes profesors Dimitrios Buhalis topošās Tūrisma menedžmenta un mārketinga enciklopēdijas ievadā (Buhalis, 2021) ir licis tehnoloģijas un info-struktūru tūrisma sistēmas piramīdas pamatā.
Treškārt, runājot par tūrisma teritorijām un to pārvaldību, tiek uzsvērts, ka tūristi var neatpazīt reklamētos tūrisma reģionus, ka tūrisma vietu viņi interpretēs subjektīvi, balstoties uz savu izvēlēto maršrutu, kultūras bagāžu, ceļojuma motīvu, izglītības līmeni un iepriekšējo pieredzi. Tādēļ Latvijas nelielajā teritorijā mazākiem novadiem, pilsētām jāapvienojas, lai kopā veidotu tūrisma vietas nepieciešamo minimumu – tūrisma piesaistes (objektus), aktivitātes, tūrisma infrastruktūru, kompleksus ceļojumu pakalpojumus, nepieciešamos papildus pakalpojumus un nodrošinot informācijas pieejamību. Jāveido elastīga, efektīva, optimāla tūrisma vietu pārvaldība.
Ceturtkārt jāatceras, ka tūrisms tiek izmantots iekļaujošas sabiedrības veidošanai. Tas ir “tūrisms visiem” vai tūrisms, kas nodrošina fizisko, informatīvo, finansiālo, emocionālo pieejamību objektiem un aktivitātēm visiem daudzveidīgās sabiedrības locekļiem, ievēro cilvēktiesības un sociālo taisnīgumu. “Pēckovida” atlabšanas fāzē ir jāatceras, ka tūristiem ir tāds pašas prasības kā vietējiem, un viņus nedrīkst uzskatīt par augstāka riska grupu.
Salīdzinot šīs globālās nostādnes ar pirmskrīzes izstrādāto tūrisma attīstības rīcības plānu (LR EM, Priekšlikumi Latvijas tūrisma attīstības rīcības plānam (Rīcības plāna projekts), 2019), ir jāatzīst, ka definētie rīcības virzieni ir joprojām aktuāli, ka simt nosaukto aktivitāšu un rīcību izklāstā ir minētas arī tās, kuras, nedaudz mainot akcentus vai prioritātes ir jāiekļauj atbildīgo institūciju/ organizāciju dienas kārtībā.
Kā aktuālākā tuvākajā laikā ir īstenojama 2. prioritāte - vietējā tūrisma veicināšana vietējo vērtību un dzīvesveida kontekstā. Lemjot par pieejamo finanšu izmatošanu un valsts atbalstu, tas jāizmanto pirmām kārtām mikroklasteru un tūrisma tematisko, ģeogrāfisko puduru atbalstam; viedo risinājumu ieviešanai dabas objektos un ceļojumu galamērķos; tūrisma produktu tehnoloģiskām inovācijām un digitālo risinājumiem; velo infrastruktūras attīstīšanai; tematisko maršrutu izveidošanai un uzturēšanai, tai skaitā publiskās infrastruktūras standarta nodrošināšanai (WC + ūdens + atpūtas vietas + tūrisma informācija + apmeklētāja plūsmas mērīšana); vienotas tūrisma informācijas sistēmas izveidei viedo ceļojumu galamērķa kontekstā.
No pirmās prioritātes, kas paredz starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu un eksporta veicināšanu, un ņemot vērā pieprasījuma prognozes, tuvākajā laikā ir jākoncentrējas uz Baltijas valstu sadarbību tūrisma jomā; Eiropas līmeņa kājāmgājēju maršrutu infrastruktūras attīstīšanu; jahtu ostu, jahtu piestātņu, kempingu, glempingu, kemperu vietu attīstīšanu un labiekārtošanu. Tuvākajā laikā Eiropas tirgū pieprasītākie būs dažādi dabas, veselības, labjūtes tūrisma produkti, kas nodrošinās prasību pēc distancēšanās.
Manai paaudzei ir labi pazīstams tā sauktais atliktais tūrisma pieprasījums, kad padomju laikos sapņojām, bet nevarējām ceļot uz ārvalstīm. Cik maz laika vajadzēja, lai ceļotāji no Latvijas iekļautos pasaules tūristu saimē. Tikpat ātri mēs atsāksim ceļojumus arī pēc šīs krīzes, būsim paplašinājuši un atjaunojuši piedāvājumu mūsu valstī, būsim moderni, viedi un viesmīlīgi!
