Autors: Ludmila Glazunova
Avots: BalticTravelnews.com
Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa un veselības ministra Daniela Pavļuta 18. oktobra paziņojums par stingro mājsēdi, jeb nu sauksim lietas īstajos vārdos – “lokdaunu” tobrīd bija pārsteigums, bet… Bet valdībai par to visu bija jālemj 20. oktobrī.
Tātad, mums, sabiedrībai, tika dotas divas dienas, lai katram gadījumam, ja nu aizliedz, ātri sadarīt lietas, kuras, iespējams, nebūs laika sadarīt. Apgriezt matus, nopirkt remontlietas mājai, fiksi iegādāt kādu mēbeli, nomainīt ziemas riepas, iziet tehnisko apskati spēkratam, dāmām aizskriet vēl uz SPA un tikt pie svaiga manikīra, zibenīgi nopirkt ziemas zābakus, vēlams arī zeķes, neatliekamo sporta inventāru, jo nevar taču “lokdauna” laikā uzēst liekos kilogramus…
Reklāma
Jā, trešdiena bija visai darbīga diena, domāju, ne tikai man. Visur, kur amoka skrējienā mēģināju izskriet un pagūt, priekšā jau bija cilvēki, kas mēģināja izdarīt to pašu. Uz mātes aicinājumu aizbraukt nopirkt laminātu, jo jāmaina taču grīdas, gan neatsaucos – tā tomēr atliekama lieta, un kurš tad mājsēdes laikā to darīs…
Nezinu, kāda citiem pieredze, bet gandrīz visur, kur devos, priekšā jau bija rindas. It kā jau 2020. gada rudenī tam visam izgājām cauri, un atceramies, kas notika pēc šāda amoka skrējiena. It kā jau līdz 15. novembrim nav tik traki ilgs laiks, bet…
Bet laikam jau ir tā neticība mūsu varasvīriem un varassievām. Iepriekš taču tika solīts, ka vakcinētie varēs turpināt dzīvot un saņemt pakalpojumus, bet nekā… Tāpēc arī tagad vairs nav pārliecības, ka ierobežojumi ilgs tikai līdz 15. novembrim.
Labi, vairs nav panikas ar tualetes papīra un griķu izpirkšanu, bet satraukums ir palicis. Un, kā gan ne, ja nezinām, kad un ko atkal varēsim darīt.
Tagad, kad viss nepieciešamais jau sapirkts, lai vismaz kaut kā pārdzīvotu stingro mājsēdi, var mierīgi apsēsties pie datora, pasērfot internetā un palūkot… varbūt foršāk un lētāk tomēr pārlaist šo laiku ārpus Latvijas… Kā nekā Latvija tomēr ir pirmā valsts Eiropā, kas atkal iet mājsēdē. Kamēr citas atvieglo ierobežojumus un pamazām atsāk normālu dzīvi.
Bet, kā reiz teica mana kolēģe: "Nav jēgas cepties par lietām, kuras nevaram mainīt." Šīs nedēļas līdz 15. novembrim nevaram mainīt. Bet varam mainīt to, kas notiks pēc tam. Viss mūsu pašu rokās - atbildība pret sevi, apkārtējiem un sabiedrību. Ja nevaram savādāk, tad mainām vismaz leņķi, kādā raugāmies uz šodienu un nākamajām nedēļām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.