Autors: Ēriks Lingebērziņš
Avots: BalticTravelnews.com
Dati par tūristu mītnēs apkalpoto personu skaitu februārī nāk tomēr nāk ar vilšanos – ienākošā tūrisma nozares atkopšanās Latvijā buksē un cīņā par ārvalstu tūristu piesaisti zaudējam saviem kaimiņiem. Ir laiks atzīt, ka nepieciešams mērķtiecīgāks darbs, lai nodrošinātu straujāku tūrisma nozares attīstību 2023.gadā, uzskata Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns, «Latvijas Tūrisma aģentu un tūroperatoru asociācijas» valdes priekšsēdētājs Ēriks Lingebērziņš.
2023.gada februārī tūristu mītnēs ārvalstu tūristi pavadījuši 128600 naktis – tātad tikai 63 % no 2020.gada līmeņa. Salīdzinājumā ar janvāri situācija ir “uzlabojusies”, kad apkalpoto ārvalstu tūristu skaits bija 50% salīdzinot ar 2020.gada janvārī un 58% salīdzinot ar 2019.gada janvārī apkalpoto personu skaitu). Eiropas Savienībā kopumā 2023.gada janvārī apkalpoto ārvalstu tūristu skaits ir sasniedzis 93% no 2020.gada janvāra līmeņa. Faktiski, lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu 2023.gads būs ienākošā tūrisma izaugsmes gads, pat par spīti atsevišķiem reģioniem, kur tūristu skaits joprojām saglabāsies zem 2019.gada līmeņa.
Reklāma
Savukārt Lietuvā, februāri apkalpoto ārvalstu tūristu skaits ir sasniedzis 75% no 2019.gadā apkalpoto personu skaita pavadītajām naktīm (attiecīgi 138000 naktis 2023.gadā pret 184000 naktīm 2019.gadā) un 78% no 2020.gada februārī pavadīto nakšu skaita. Somijā situācija vēl labāka – februārī tie ir jau 93% (559000 naktis 2023.gadā pret 603000 naktīm 2019.gadā). Pēdējie pieejamie dati par situāciju Igaunijā ir no 2022.gada novembra, kad ārvalstu tūristu skaits Igaunijā bija sasniedzis 75% no 2019.gada līmeņa (2022.gada novembrī Lietuvā tie bija 73%, Latvijā 56%, Somijā 80%). Visdrīzāk situācija Igaunijā šī gada sākumā ir vairāk līdzīga tai, kāda tā ir Somijā, pat neskatoties uz to, ka līdzīgi kā Latvijā, līdz 2020.gada sākumam tūristu skaits no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas sastādīja vēl lielāku īpatsvaru nekā Latvijā.
Atgriežoties pagātnē, 2019.gadā Latvijas un Lietuvas pozīcijas bija faktiski identiskas – februārī tūristu mītnēs tika apkalpoto personu pavadītās naktis sasniedza 181000 Latvijā, Lietuvā – tikai nedaudz vairāk – 184000. Situācija Igaunijā ir bijusi labāka arī agrāk, 2019.gada februārī pavadīto nakšu skaits bija 209000.
Faktiskos skaitļos vēl mazāks tūristu skaits februāri Eiropā ir bijis tādās valstīs kā Lihtenšteina, Kosova, Albānija un Luksemburga. Saprotams, ka šie galamērķi sava izmēra dēļ nav objektīvi salīdzināmi ar Latviju.
Bet ir arī labās ziņas. Lidosta Rīga apkalpoja 431000 pasažierus 2019.gada februārī un 385000 pasažierus 2023.gada februārī, kas sastāda nepilnus 90% - tātad lai gan pasažieru skaits palielinās, tas neatspoguļojas datos par apkalpoto personu skaitu tūristu mītnēs Latvijā? Dati apstiprina novērojumus par izejošā tūrisma straujo atkopšanos un neskatoties uz augsto inflāciju, Latvijas iedzīvotāju vēlme ceļot nav mazinājusies. Lai tūrisms atkal būtu nozīmīga Latvijas ekonomikas sastāvdaļa mums ir vajadzīgs ienākošais tūrisms kā daļa no pakalpojumu eksporta.
Vieta jautājumam – kur palikuši tūristi? Dati liecina, ka Krievijas ģeogrāfiskais tuvums nevar tikt uzskatīts par noteicošo faktoru (apkalpoto personu skaits Somijā, vai, piemēram, Polijā, kur 2023.gada janvārī apkalpoto ārvalstu tūristu skaits bija faktiski identisks 2019.gada janvārī apkalpoto ārvalstu tūristu skaitam). Lai gan Krievijas uzsāktais karš Ukrainā joprojām ir ziņu virsrakstos, šī brīža dati Somijā, Lietuvā un Polijā liecina, ka situācijas ietekme uz lēmumu pieņemšanu mazinās.
Tātad likumsakarīgi rodas jautājums, vai ieguldījumi tūrisma veicināšanā ir pietiekami apjomā un efektīvi saturā? Acīmredzot, ir nepieciešama vēl mērķtiecīgāka un intensīvāka rīcība, lai nodrošinātu ārvalstu tūristu pavadīto nakšu skaita atgriešanos vismaz tādā līmenī, kāds tas ir tuvējās kaimiņvalstīs. Iespējams, ir jāmaina pieeja kā raugāmies uz galvenajiem eksporta tirgiem, mērķtiecīgi piesaistot vairāk tūristus no valstīm, kuras var nodrošināt ilgāku uzturēšanās ilgumu un tēriņus. Ir nepieciešama tūlītēja un aktīva rīcība darbā ar valsts tēlu Vācijā, Lielbritānijā, Somijā, Norvēģijā, Zviedrijā un vēl kādā no iedzīvotāju skaita ziņā lielajām valstīm Eiropā, nodrošinot ne tikai nozares atjaunošanos, bet izaugsmi.
Tomēr lai sasniegtu mērķi, ir nepieciešams vēstījums – kas ir Latvija un ko varam piedāvāt. Kāds ir mūsu piedāvājums, abstrahējoties no virsrakstu līmeņa prioritārajiem tūrisma veidiem. Ir laiks rīcībām – konkrēti galamērķa produkti, galamērķa pieredzējumi, daudzveidīgs piedāvājums. Mēs nevaram atļauties izniekot šo tūrisma vasaras sezonu plānojot, analizējot un domājot. Rīcības laiks ir tagad.
*Dati ņemti no Eurostat un Centrālās statistikas pārvaldes
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
