Foto: Dr. Ēriks Lingebērziņš
Autors: Dr. Ēriks Lingebērziņš
Avots: Dr. Ēriks Lingebērziņš
Dr. Ēriks Lingebērziņš (ALTA, LVRA) sociālajā vietnē Facebook.com raksta:
Analizējot CSB publicētos datus par ārvalstu tūristu skaitu un pavadītajām naktīm gan šī gada septembrī, gan 9 mēnešos kopā skaidrs ir viens – ja gribam vairāk tūristu, ir vajadzīgs nopietns papildus ieguldījums ārvalstu tūristu piesaistē un to nevar paveikt tikai ar nozares uzņēmēju labo gribu un čaklo darbu.
Reklāma
📌Par ko ir stāsts – 9 mēnešos esam 80,6% apjomā no ārvalstu tūristu skaita, ko pieredzējām 2019.gada 9 mēnešos. Turklāt septembrī otro mēnesi pēc kārtas ir bijis vērojama nevis šīs atšķirības samazināšanās, bet gan pieaugums (vistuvāk bijām jūlijā, kad tas sasniedza 87.96% rādītāju).
Kopumā 9 mēnešos esam uzņēmuši par 301736 ārvalstu tūristu mazāk, nekā 2019.gadā. Piedevāt, tūristu skaits no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas ir samazinājies par 228 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka pilnībā neesam pilnībā atguvuši citu Eiropas tirgu apjomu. Tiesa, šajos četros gados ir ievērojami pieaudzis tiešsaistes platformu īpatsvars tirgū kopumā.
Otrs rādītājs ir ārvalstu tūristu pavadīto nakšu skaitu. Bez lielām pārmaiņām septembrī – esam otro mēnesi atkal ar samazinājumu, nevis pieaugumu. Šī gada 9 mēnešos tie ir 73% no pavadīto nakšu skaita, salīdzinot ar 2019.gadu. Un arī šajā rādītājā nevaram vainot tikai Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tūristu iztrūkumu. No “trūkstošajām” 826611 pavadītajām naktīm 527026 naktis veido tūristi no šim trīs valstīm. Bet te ir nianse – ir pieejama eksperimentālā statistika par šī gada pirmajiem 6 mēnešiem, kas liecina ka pavadītās viesnaktis mītnēs, kas rezervētas tiešsaistes platformās ir 458421.
Tiesa, ne visas no tām kvalificējas kā tūristu pavadītās naktis un tās nošķirt visdrīzāk nav iespējams. Piedevām, šos datus nevaram pieskaitīt 2019.gada datiem, jo nevaram apgalvot, ka tad šī vērtība bija nulle. Ja pieņemt, ka tieši šo nakšu skaits ir divkāršojies un tās pieskaitītu tām, kuras pavadītu viesnīcās un citās tūristu mītnēs, arī tad esam apmēram 15% zem 2019.gada līmeņa. Starpība ir apmēram 300000 viesnaktis (niegūtie PVN ieņēmumi, nenodarbinātie darbinieki, nesamaksātā akcīze par kokteiļiem bāros, neiztērētā nauda par citiem pakalpojumiem... utt).
📌Kāpēc šis ir svarīgi – tūrisms mainās un mainās tūristu struktūra, kā rezultātā pieaug to tūristu skaits, kuri nenakšņo viesnīcās. Īpaši Rīgas gadījumā tā ir neiekasēta tūrisma nodeva, kas veido ievērojamu daļu līdzekļu, kurus izmantot tūrisma veicināšanas aktivitātēm un ārvalstu tūristu piesaistei.
Labākais ko šobrīd varētu izdarīt darīt visu, kas nepieciešams un atbalstīt Tūrisma likuma grozījumu virzību uz priekšu, paredzot iespēju definēt īstermiņa tūrisma mītnes kā tādas, kur iekasējam tūrisma nodeva un dodot iespēju tūrisma nodevu iekasēt arī no tām grupām, kuras šobrīd ir no tās nomaksas atbrīvotas Rīgā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.