Viedoklis: kādiem ēdieniem jābūt uz Latvijas svētku svinību galda?

Autors: Santa Bivbāne
Avots: BalticTravelnews.com

Novembra mēnesis Latvijā tiek pavadīts, atzīmējot nozīmīgus un valstiski svarīgus svētkus. Jau šonedēļ svinēsim valsts 97. gadadienu, tādēļ jautājām viedokli restorānu pārstāvjiem par to, kādiem ēdieniem jābūt uz Latvijas svētku svinību galda.

Vadītājs Jānis Žīgurs, restorāns "Džems"

Reklāma

Kā lielai daļai latviešu, arī man šis svētku laiks asociējas ar tradicionālajiem ēdieniem, piemēram, kāpostiem un to variācijām. Aukstākajiem gada mēnešiem raksturīgi sātīgāki ēdieni, kas iet roku rokā ar sezonālo un veselīgo. Arī mūsu restorānā "Džems" saviem viesiem piedāvājam sezonālus un veselīgus produktus dažādās variācijās, izmantojot bietes, ķirbjus, cidonijas, dzērvenes un pašu kūpināto cūkgaļu, tādējādi uzsverot to, ka latviskais ēdiens arī ir daudzveidīgs un veselīgs.  Svētku sajūtu noteikti var paspilgtināt ar tematisku galda klājumu un noformējumu, kas sevī ietver šim svinību laikam raksturīgo karmīna un baltās krāsas savienojumu, kā arī izmantojot tautiskos simbolus.

Šefpavārs Juris Pētersons, restorāns "Vīna Studija"

Latviešu virtuve ir bagāta ar dažādiem, mums raksturīgiem produktiem, kurus izmantojot un apvienojot var iegūt veselīgus ēdienus. Kā piemēru varu minēt rupjmaizi, kas, savas garšas un vērtīgo īpašību dēļ, labi iederas gan uzkodu, piemēram, salātu veidošanā, gan arī desertu gatavošanā, veidojot maizes kārtojumus ar rudenī ievāktām dzērvenēm vai brūklenēm. Uzkodām der Mārtiņdienas galda galvenais ēdiens gailis, kā arī zoss, kas apvienojumā ar ābolu džemu un citiem latviskajiem augļiem rada vieglu, bet piesātinātu garšu sajūtu. Iesaku arī pamēģināt izveidot kraukšķīgus salātus, kas pagatavoti no cūkas auss, savukārt pamatēdienam derēs sivēna ribiņas, kas lieliski garšos kopā ar omīšu gatavotajām tomātu mērcēm vai salātiem, kas ar mīlestību gatavoti noteikti atrodami katrā īsta latvieša mājas pagrabā.

Bet pati svarīgākā noteikti ir noskaņa, kas veidojas ap šo galdu, kad kopā pulcējas ģimenes vai draugi, kuri svētkus svin ar sev raksturīgām tradīcijām. Un, ja papildus ēdienam gaisā virmos šī labā aura un noskaņojums, svētku svinības noteikti būs izdevušās.

Dibinātājs Aleksandrs Vēvers, burgernīca "Street Burgers"

Lai arī latviešiem un mūsu virtuvei ir daudz tradīcijas un rituāli, ko piekopjam gadu no gada, nav jābaidās no dažādības, gluži kā matemātikā - saskaitāmos mainot vietām, summa nemainās, arī ēdienkartē - izmantojot mūsu sezonālos produktus, papildinot tos ar jauninājumiem, iegūstam brīnišķīgu un garšas kārpiņas lutinošu ēdienu. Es vēlos būt oriģināls un piedāvāju svētku galdā celt Ziemassvētku burgeru.

To veido šādi - uz zemas uguns nogatavina cūkgaļas pavēderi, pirms pasniegšanas nogrillējot to uz atklātas uguns. Pasniedz kopā ar štovētiem kāpostiem, ķiploku mērci un marinētiem gurķiem. Visas sastāvdaļas liek pa vidu ciabatas maizei un burgeru pasniedz kopā ar mājās ceptām kartupeļu daiviņām.

Mārketinga vadītāja Agnese Puriņa, restorāns "Tex-Mex"

Lai valsts svētkus aizvadītu pacilātās un ģimeniskās izjūtās, mums ir vērts pacensties klāt arī svētku galdu, kas simbolizētu un īpaši izceltu notikuma nozīmi. Par godu valsts svētkiem, ir vērts izmēģināt jaunas receptes, kuras lieliski iederas svētku noskaņā un priecēs katrā savas valsts patriotā mītošo gardēdi.

Šī ir diena, kad katra Latvijas iedzīvotāja sirdī parādās īpaši silta noskaņa, un, kā jau šādos notikumos pienākas, mēs kārojam pēc tai pieskaņota svētku galda. Uz tā goda vieta jāatrod smaržīgai rupjmaizei, mūsu bitenieku ievāktam medum un tradicionālajai bukstiņputrai. Sastāvdaļas jāizmanto no vietējiem Latvijas produktiem. Rudzu maize, dzērvenes, medus, skābs krējums, skābi kāposti, saknes, zivis- nēģis, reņģītes, zoss, cepetis, piena sivēns. Arī galda klājums nav mazsvarīgs - noteikti svinīgs, bordo un baltā krāsā. Obligāta sveču klātesamība, var figurēt zelta vai sudrabkrāsas piederumi un aksesuāri.

Dalos arī ar kādu svētkos izmantojamu recepti:

Bukstiņputras sacepums ar asinsdesu, kraukšķīgo bekonu un ābolu – dzērveņu mērci 4 personām:

    300 g miežu putraimu

    200 g kartupeļi.

    1 luņķītis (jeb 300 g) asinsdesas

    300 g bekona

    150 g dzērveņu

    200 g ābolu

    100 g cukura

    4 ēdamkarotes skāba krējuma

    Sāls

No miežu putraimiem un kartupeļiem uzvāra bukstiņputru, to atdzesē. Cepamajā formā ieklāj pergamenta papīru, lai vieglāk būtu izņemt ārā sacepumu. Cepamajā formā klāj pusi no bukstiņputras, pa virsu liek sagrieztus asinsdesas gabaliņus un pārklāj ar atlikušo bukstiņputru. Liek cepeškrāsnī cepties 180°C temperatūrā 15 – 20 minūtes. Sacepumu izņem ārā un pārsmērē ar skābo krējumu. Vienlaikus gatavo ābolu-dzērveņu mērci. Ābolus nomizo un sagriež nelielos gabaliņos, tos liek katlā sautēties kopā ar dzērvenēm un cukuru 10 – 15 minūtes. Bekonu sagriež plānās strēmelēs un apbrūnina cepeškrāsnī 200° C temperatūrā 5 – 10 minūtes. Sacepumu liek uz šķīvja, pasniedz ar dzērveņu mērci un kraukšķīgo bekonu.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vidzemes tūrisma asociācija šodien svin dzimšanas dienu (24.11.2017)

23. novembris vēsturē: Dibina Ainažu jūrskolu (20.11.2020)

23. novembris vēsturē: Tilts savieno Latgali un Zemgali (21.11.2021)

23. novembris vēsturē: Jelgavā rodas pirmā zinātņu biedrība Latvijā (22.11.2023)

«Pavāru klubs» atklāj «Bocuse dor» jauno akadēmijas virtuvi Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā - Foto (21.11.2024)