Autors: Signe Sēne
Avots: BalticTravelnews.com
Aizvien populārāks kļūst viedoklis, ka ceļošanai nav vajadzīgas lielas naudas summas, vajadzīga tikai mugursoma ar pašām nepieciešamākajām lietām un piedzīvojumu gars. Arī sociālajos tīklos un vairākos interneta portālos bieži vien parādās stāsti par jauniešiem, kas Eiropu apceļojuši ar stopēšanu vien. Tāpēc dažādiem tūrisma nozares pārstāvjiem jautājām, cik droša un bieži sastopama, viņuprāt, ir stopēšana tepat, Latvijā.
Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Ilze Djačuka, viesnīca "Mežotnes pils"
Reklāma
Es stopētājus savā mašīna ņemu ļoti reti. Parasti šādā veidā izpalīdzu bērniem vai arī mammām ar bērniem. Reiz no autobusa pieturas paņēmu kādu jauno māmiņu ar zīdaini uz rokām. Visticamāk viņa pieturā gaidīja autobusu, taču tā kā ārā lija, es piestāju un izpalīdzēju. Citus stopētājus neņemu, jo tomēr ir nelielas iekšējās bailes par to, kas varētu notikt, ja ielaistu savā mašīnā svešu cilvēku. Taču esmu novērojusi, ka šobrīd stopētāju skaits ir krietni samazinājies. Braucu gandrīz līdz pašai Latvijas robežai, taču tik daudz stopētāju kā agrāk, vairs nevar manīt. Protams, arī pati kādreiz esmu stopējusi. Agrāk, jaunībā, ar draugiem bieži vien stopējām, jo jauniešiem, kā jau jauniešiem, naudas nebija visai daudz, bet uz Rīgu aizbraukt gribējās. Domāju, ka viena no svarīgākajām lietām, kas vajadzīga katram stopētājam ir ieslēgts telefons, ko var izmantot jebkurā brīdī. Domāju, ka lieti noderētu arī kāds pašaizsardzības līdzeklis, piemēram, flakoniņš ar piparu gāzi. Kā arī jāseko līdzi tam, lai durvis netiktu automātiski aizslēgtas.
Īpašnieks Māris Šternmanis, viesu nams "Lantus"
Es
stopētājus ņemu ļoti retos gadījumos un arī tad izpalīdzu tikai jaunām
māmiņām ar bērniem vai arī sliktos laika apstākļos. Citiem stopētājiem
nepalīdzu tāpēc, ka tomēr īsti neuzticos tiem, kas stopē. Vairāk palīdzu
cilvēkiem lauku rajonos, bet braucot āra no Rīgas tikpat kā nekad
nevienu svešinieku savā mašīnā neņemu. Laukos vairāk uzticos cilvēkiem
un tur bez nekādām problēmām varu izpalīdzēt un aizvest kādu vecmāmiņu,
kur viņai vajadzīgs. Pats nekad neesmu mēģinājis stopēt, jo vienmēr
pašam bijis savs transports. Nezinu vai stopētāju skaits ir
samazinājies, bet domāju, ka tas palielinās tuvojoties dažādiem
pasākumiem. Piemēram tagad, kad tuvojas festivāls "Positivus" ļoti daudz
stopētāju varētu doties Salacgrīvas virzienā, un domāju, ka šādus
stopētājus var ņemt bez bailēm, jo šie cilvēki, iespējams, izvairās no
burzmas, kas varētu būt sabiedriskajos transportos.
Direktore Veronika Grīnvalde, ceļojumu aģentūra "Antario"
Es pati esmu pilnīgi pret stopēšanu un šādu pārvietošanās veidu neatzīstu. Manā skatījumā stopēšana nav droša un, ja ir jāizvēlas starp stopēšanu vai iešanu ar kājām, tad labāk izvēlēties iet ar kājām. Pati nekad neesmu mēģinājusi stopēt un arī citiem neiesaku. Taču esmu novērojusi, ka stopētāju skaits samazinās. Iespējams, tas tāpēc, ka cilvēki vairāk izmanto autobusus vai arī domubiedru grupās atrod cilvēkus, kas brauc tajā pašā virzienā un piedāvā braukt kopā ar viņiem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.