Autors: Signe Sēne
Avots: BalticTravelnews.com
Pirms aptuveni divām nedēļām ziņu medijos pavīdēja ziņa par to, ka kāda rīdzinieka "hobijs" ir maltīšu ieturēšana par gana lielām summām dažādos Rīgas restorānos , kuras pēc tam netiek samaksātas. Proti -atnāca, paēda un aizgāja. Taču ar aiziešanu šim rīdziniekam veicas ne visai labi, jo pret viņu par šāda "hobija" piekopšanu sākti jau vairāki kriminālprocesi. Lai noskaidrotu, vai restorāniem bieži nākas saskarties ar cilvēkiem, kas nevēlas maksāt par savām maltītēm, vērsāmies pie vairāku restorānu pārstāvjiem.
Izpilddirektore Sandra Sirmace, restorāns "Kaļķu vārti"
Reklāma
Ir bijuši gadījumi, kad cilvēki tiešām ir mēģinājuši aiziet nesamaksājot, taču tas notiek tik reti, ka es pat neatceros, kad mums pēdējo reizi ir bijusi šāda situācija. Kā arī tie ir bijuši tikai mēģinājumi un neviens nekad nav sanācis aiziet no restorāna nesamaksājot. Manuprāt, šādas situācijas varētu būt vairāk restorānos un kafejnīcās, kuri orientējās uz citu viesu auditoriju, vai arī kur ikdienā ir lielāka burzma. Iespējams, mums palīdz arī tas, ka viesmīļi vairāk pieskata to, kas notiek zālē, bet tas ir tikai minējums. Mums lielākas problēmas sagādā tūristi, kuri restorānā ienāk tikai tāpēc, lai varētu izmantot tualeti. Šādus tūristus gan vairāk uzmanām un cenšamies nepieļaut to, ka viņi pie mums iemaldās tikai tāpēc, lai ieietu tualetē. Restorānā mums ir izveidota noteikta sistēma – katram viesmīlim ir sava zona, kura viesmīlis arī uzmana. Tam, kas notiek zālē, ik pa brīdim seko līdzi arī bārmenis un zāles pārvaldnieks, taču pārāk liela uzmanība katra viesa darbību izsekošanai netiek veltīta, jo visi savos darbos ir gana aizņemti.
Vadītājs Jānis Nīkrencis, restorāns "Ostas skati"
Pie mums nekad nav bijušas situācijas, kad cilvēki cenšas aiziet nesamaksājuši. Domāju, ka šādas situācijas ir atkarīgas no tā, kāda ir restorāna viesu auditorija un arī atrašanās vieta. Tāpat arī uzskatu, ka, ja restorānam šāda problēma ir, tad ar to ir grūti cīnīties. Pēc cilvēka izskata jau nepateiksi, vai viņš plāno par ēdienu maksāt vai ne, un naudu pirms maltītes nešanas arī neprasīsi. Reizēm, ja tiešām šķiet, ka kāds cilvēks izskatās aizdomīgi, tad viņu nedaudz uzpasējam, taču kā jau teicu, mums īsti nav šādu problēmu ar saviem viesiem. Visticamāk, no nemaksātājiem esam izvairījušies pateicoties mūsu atrašanās vietai. Tā kā atrodamies prom no visiem, tad cilvēkam īsti nav kur aizbēgt. Piemēram, Vecrīgā tiešām varētu gadīties tā, ka cilvēks paēd un aiziet prom, jo Vecrīgā ir pūlis, kurā iejukt un pazust. Taču, ja nu kādam gribētos nesamaksāt mūsu restorānā, tad bēgot neatliktu nekas cits, kā vien peldēt pāri Daugavai.
Direktore Sigita Marinovska, restorāns "Pie Kristapa kunga"
Nē, pie mums nekad neviens pat mēģinājis aiziet nesamaksājis. Domāju, ka tas ir tāpēc, ka mums nav tāds apmeklētāju loks, kurā kāds pat iedomātos ko tādu izdarīt. Taču, iespējams, ka šādu situāciju mums nav arī tāpēc, ka restorānā nav tik lielas burzmas, lai kāds varētu neviena nepamanīts iziet pa durvīm. Taču ieteikumu citiem restorāniem, kuriem varbūt ir šāda problēma, gan nemācēšu dot. Neuzskatu, ka vispār pastāv kāda metode vai padoms, kas varētu palīdzēt laicīgi ieraudzīt klientu, kurš par savu maltīti negrib maksāt. Klients vienkārši ir jāsajūt un jāredz pat tad, ja pret viņu ir pagriezts pakausis. Un tādu sajūtu līmeni var iegūt tikai pēc vairāku gadu pieredzes un darba.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.