Foto: media02.hongkiat.com
Autors: Kamita Kalniņa/ Artūrs Melzobs
Avots: bbc.com
Mēness varavīksne – bāli balta varavīksne, kas parādās naktīs, kad spoži spīd mēness – pasaulē ir tikai divas vietas, kur šo brīnumaino dabas parādību ir iespējams redzēt.
Mēness varavīksne – tas izklausās pēc zinātniskās fantastikas, bet tās ir īstas. Turklāt ļoti reti sastopamas.
Reklāma
Tās parādās periodiski pār aktīvajām lavas plūsmām Havaju salās, pie Josemitu ūdenskritumu pamatnēm sniegu kušanas laikā pavasarī, kā arī pār Kostarikas Mākoņu mežu, kad virs tiem Ziemassvētku vēja ietekmē rodas mākoņu migla. Baltās varavīksnes reizēm var vērot arī citviet pasaulē, kad naksnīgajās debesīs spīd pilnmēness un līst stiprs lietus.
Bet, lai baltās varavīksnes varētu redzēt regulāri, jādodas uz vienu no šīm divām vietām pasaulē: Viktorijas ūdenskritumu pie Zambijas-Zimbabves robežas vai Kamberlendas ūdenskritumu, Kentuki, ASV.
Kamberlendas ūdenskritums, saukts arī par Dienvidu Niagāru, ir 38m plats un 18m augsts. Ūdens šaltis, gāžoties pār milzīgajiem laukakmeņiem, veido miglu, kas rada ierasti krāsaino varavīksni dienas laikā, un pienaini balto mēness varavīksni naktī visa pilnmēness laika periodā.
“Lai redzētu mēness varavīksni, viss, kas nepieciešams, ir skaidras debesis un spožs pilnmēness” skaidro Brets Smitlijs, dabas pētnieks, kurš Kamberlendas parku ir pētījis jau 23 gadus. “Galvenais ir pareizais daudzums miglas. Kamēr liela daļa ūdenskritumu ir dziļās gravās vai aizās, mums Kamberlendas ūdenskritums ir plašā aizā, tādēļ mēness gaisma spēj sasniegt aizā veidojošos miglas vālus un radīt mēness varavīksni. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šis ūdenskritums ir tik īpašs.”
Neskaitot Viktorijas ūdenskritumu un Kamberlendas ūdenskritumu, nav citas vietas pasaulē, kurā visi šie svarīgie faktori rastos vienlaikus katru mēnesi – tas arī mēness varavīksnes vērošanu padara tik neticami īpašu.
Mēness varavīksne rodas tādā pašā veidā kā ierastās krāsainās varavīksnes, jo mēness gaisma ir tā pati saules gaisma, ko mēness atstaro. Atšķirība ir tā, ka mūsu acis nav paredzētas, lai redzētu krāsas tumsā, tāpēc mēness varavīksne izskatās balta. Bet fotogrāfi, kuri uzņem fotogrāfijas ar garo ekspozīciju, gala rezultātā iegūst fotogrāfiju, kurā redzamas tās pašas krāsas, kas parasti veido varavīksni.
“Dažkārt es redzu tās zili zaļā nokrāsā,” stāsta Smitlijs, “un dažreiz varavīksne ir arī sarkanīgos toņos, bet ar neapbruņotu aci tā neizskatās pēc parastās varavīksnes.”
Mēness varavīksne parasti parādās apmēram piecas naktis katru mēnesi, sākot no diviem līdz trijiem naktī, kad debess apvārsni apspīd pilnmēness, bet ar nosacījumu – debesīm jābūt skaidrām. Ja tās būs apmākušās, nebūs pietiekami daudz gaismas, un varavīksne neveidosies.
Kamberlendas ūdenskrituma skatu platforma atrodas tieši tādā augstumā, lai gan dienas, gan nakts laikā būtu iespējams redzēt abu veidu varavīksnes.
Šīs brīnumainās dabas parādības skatītāju daudzums var variēt no dažiem cilvēkiem rudens dienās līdz pat vairāk nekā tūkstoš cilvēkiem vasaras vakaros.
Smitlijs skaidro: “Jūs nezināt, ko gaidīt, kamēr nenonākat šeit. Debesis var būt mākoņainas stundām ilgi, tad pēkšņi mākoņu sega pašķiras un tā parādās. Tas ir maģiski.”
Bet, ja jums gadās apmeklēt ūdenskritumu naktī, kad mēness varavīksne ir pārāk kautrīga, lai parādītos, “ūdenskritums mēness gaismā pats par sevi ir skaists,” uzstāj Smitlijs. “Dažkārt tas izskatās tikpat iespaidīgi, kā redzēt mēness varavīksni”.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.