Autors: Ieva Krūmiņa
Avots: BalticTravelnews.com/ayasofyamuzesi.gov
Ir pasaulē kāda pārsteidzoša celtne, kurai tās 1500 gadu senās vēstures notikumu ziņā maz kas var līdzināties. Kuras izskats, arhitektoniskais izpildījums un greznais interjers tās apmeklētājiem liek aizrauties elpai senatnes un cilvēka neierobežoto spēju priekšā. Kura vairāk nekā 900 gadus bijusi nozīmīga svētvieta kristiešiem, un 500 gadus musulmaņiem, kura pārdzīvojusi karus, varas maiņas, impēriju uzplaukumu un sabrukumu, bet tomēr ne tikai to visu ir pārdzīvojusi, bet arī kļuvusi par vienīgo ēku pasaulē, kas 1500 gadu laikā ir vispilnīgāk saglabājusi sākotnējo konstrukciju un izskatu. Mūsdienās šī senā svētvieta nepieder nevienai ticībai vai reliģijai. Tā pieder visai cilvēcei. Runa ir par Svētās Sofijas katedrāli Stambulā.
Svētās Sofijas katedrāli mākslas vēsturnieki dēvē par 8 pasaules brīnumu. Pat tās dēļ vien esot vērts doties uz Stambulu. Mūsdienās redzamās katedrāles ēkas celtniecība aizsākās tālajā 532.gadā. Pirms tam šajā vietā jau bija bijušas divas baznīcas – 360.gadā celtā gāja bojā ugunsgrēkā, bet 415.gadā atjaunotā tika nopostīta nemieru laikos. Trešais mēģinājums izrādījās veiksmīgāks; pat neticami veiksmīgs. Celtniecība norisinājās imperatora Justiniāna valdīšanas laikā. Kā ikviens Romas imperators arī Justiniāns vēlējās apsteigt savus priekšgājējus uzcelto ēku vērienīgumā un varenumā. Justiniāns vēlējās, lai viņa jaunā bazilika būtu pati pilnīgākā, pati skaistākā, pati varenākā ēka visā impērijā un tās kupolam bija jākļūst par vislielāko visā Bizantijā. Tā tas arī notika - Svētā Sofija ir viens no varenākajiem izdzīvojušajiem Bizantijas arhitektūras paraugiem. Īpaša vēsturiska nozīme piešķirta tieši iekšējai apdarei — mozaīkām un marmora pīlāriem un apšuvumiem, celtniecībā tika izmantoti paši dārgākie materiāli, kas šurp tika atgādāti pat no visattālākajām impērijas vietām. Katedrāle bija lielākā pasaulē tūkstoš gadus, līdz tika uzbūvēta katedrāle Seviļā. Pats Justiniāns arī pieredzēja celtniecības pabeigšanu un vēsturē ir pat saglabājies precīzs datums, kad notika pirmā iesvētīšana – 537.gada 27.decembris.
Reklāma
Īpašu arhitektu un vēsturnieku uzmanību piesaista Svētās Sofijas kupols un tā konstrukcija. Būvniekiem bija jāpaveic šķietami neiespējamais – uz četrstūrainas celtnes jābalsta apaļš kupols. Kupolu tur papildus balsti, kādus nekad iepriekš neizmantoja šādās celtnēs. Klātienē iespaids ir patiesi grandiozs – ir neticama viegluma sajūta, šķiet, ka kupols burtiski ir pakārts gaisā. Var tikai apbrīnot, kā būvnieki jau tik senos laikos spēja radīt šo konstrukciju, kas turas jau vairāk kā 1500 gadus. Apbrīnas vērts šķiet arī tas, kā arhitekti bija spējuši iebūvēt četrdesmit logus kupola apakšdaļā. Svētā Sofija ir slavena ar to, ka iekšā spīd īpaši kvalitatīvs dabīgais apgaismojums, kas atspīd gandrīz visur iekšpusē.
Un tā nu nākamos deviņus gadsimtus Svētā Sofija bija pareizticīgo Konstantinopoles patriarha krēsls un tajā notika visas galvenās Bizantijas impērijas ceremonijas. Līdz 1435.gadā Konstantinopole krita Osmaņu rokās. Grieķu Pareizticīgo baznīca šo notikumu joprojām uzskata par lielāko traģēdiju kristietības vēsturē. Svētajā Sofijā ierīkoja mošeju, un tā bija galvenā Stambulas mošeja nākamos 500 gadus. Tā, kā islāms aizliedz dzīvu būtņu attēlošanu, vairākas mozaīkas tika apklātas ar virskārtu vai iznīcinātas. Tomēr jāatzīmē, ka tā laika Osmaņu sultāni pret mākslinieciskajām vērtībām izturējās arī ar pietāti un saudzību - par spīti tam ka ikdienā mozaīkas bija aizklātas, vairākas reizes tām tika veikta profesionāla apkope. Katedrālei, atbilstoši islāma tradīcijām, arī tika stūros uzbūvēti četri minareti.
Kad 1922. gadā tika gāzts sultāns, un 1923. gadā proklamēta Turcijas Republika, pēc tās dibinātāja Mustafa Kemala Ataturka pavēles Svētā Sofija tika pārveidota par muzeju un 1932. gadā uzsākti restaurācijas darbi, kuru laikā atklāja daļu no aizklātajām mozaīkām. No ēkas grīdām izvilka paklājus, pēc vairākiem gadsimtiem pirmo reizi paverot iespēju atkal redzēt oriģinālo marmora grīdas apdari. Šīs ēkas restaurācija darbi norit arī mūsdienās un vēl aizvien tas ir sarežģīts uzdevums, jo ir jāatrod veids kā saglabāt islāma mākslas darbus un zem tiem apsegtās kristiešu mozaīkas.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
