Katram kaut reizi mūžā ir vērts nobaudīt pasakainos franču virtuves labumus tieši to dzimtenē, kopā ar pievilcīgo vietējo kolorītu un dzīvespriecīgo atmosfēru. Iepriekšējā rakstā iepazīstinājām jūs ar Francijas ziemeļu un vidienes gardumiem; šoreiz savā kulinārajā ceļojumā virzīsimies uz dienvidiem.
Vidienes dienvidu daļa – Overņa, Limoža un Puatjē
Reklāma
Slavenākais šīs Francijas daļas pārstāvis neapšaubāmi ir konjaks – pēc īpašas, unikālas, ar likumu aizsargātas tehnoloģijas radīts vīnogu brendijs. Tikai Konjakas provincē ražotais dzēriens ir tiesīgs saukties šai cēlajā vārdā.
Reģions lepojas arī savu lopkopības nozari – tālu pasaulē dzirdēts par slavenajām Limuzīnas govīm, tāpat tiek ražota lieliska jēra gaļa. Puatjē apkaimes zemnieki savu pienu, krējumu un sviestu uzskata par labākajiem Francijā, bet tulūzieši ir līdzīgās domās par savām desām. Overņa, līdztekus lieliskajiem dārzeņiem un augļiem, ir zināma kā Rokforas un Overņas zilā siera ražotāja.
Virtuvē dominē sātīgi un veselīgi zemnieku stila ēdieni. Piemēram, šādi:
Cassoulet (kasulē) - vairāku veidu gaļu, desu un pupiņu sautējums.
Aligo – tradicionāls Overņas provinces ēdiens. Tā ir kartupeļu biezputra, kas sagatavota ar vietējo Kantālas sieru, saputotu līdz viendabīgai, elastīgai tekstūrai.
Pot-au-feu (fr. „podiņš uz uguns") – kartupeļu zupa uz liellopu gaļas buljona bāzes ar dārzeņiem un grauzdiņiem. Potofē tradicionāli gatavoja zemnieki, aplejot dārzeņus un gaļu ar ūdeni, podiņu lika vārīties uz nelielas uguns.
Potée auvergnate – bieza kāpostu vira Overņas gaumē ar žāvētu gaļu un cūkgaļas desiņām.
Dienvidrietumi - Akvitānija – Bordo, Perigora, Gaskoņa un Basku zeme
Šim reģionam patiešām ir ko piedāvāt! Par Perigoras apgabalu ir teikts, ka "Nekur citur āboli nenogatavojas tik saldi un sulīgi, nekur citur krējuma kārta uz piena nav tik bieza un trekna." Bet lielākais Akvitānijas lepnums un dārgums ir trifeles – izsmalcinātu kulināru acuraugs, kas tirgū dārgāks par zeltu. Pat šķipsniņa trifeles vai piliens trifeļu eļļas piešķir ēdienam neatkārtojamas aromāta un garšas nianses.
Dienvidrietumu apgabals, kur ietilpst arī spāņu kaimiņu ietekmētās Gaskoņas un Basku zemes provinces, izceļas ar ļoti sātīgu, pat treknu virtuvi, un plašu putnu gaļas (vistas, pīles, zosis, tītari, baloži) un tauku pielietojumu. Visā Francijā iecienītie gardumi kā pastētes, terīnes, konfiti un cepeši visvairāk raksturīgi šim apgabalam. Tas pats attiecas uz pasaulslaveno, bet arī par nežēlību pret putniem daudz kritizēto delikatesi foie grass – piespiedu kārtā pārbarotu zosu un pīļu aknas.
Daži reģionam tipiski ēdieni:
Pīles konfits - tradicionāla pagatavošanas metode it īpaši Gaskoņā, kad pīli sautē pašas taukos tik ilgi, ka tā gandrīz vai sadalās un kļūst par krēmīgu masu.
Muterol – safrāna zupa , pagatavota uz treknas vistas buljona bāzes ar vārītu liellopa gaļu, šķiņķi un dārzeņiem, pievieno safrānu.
Pie dienvidrietumiem pieder arī Bordo pilsēta un apgabals – katrs būs dzirdējis par tās slavenajiem sarkanvīniem.
Ne tik plaši zināms ir fakts, ka savukārt Gaskoņa var lepoties ar citu augstas kvalitātes dzērienu – armanjaku.
Dienvidi – Provansa un Langedoka-Rusiljona
Francijas dienvidu virtuvei raksturīgs vieglums, siltās saules un zilās jūras pieskāriens. Jūtamas itāļu un spāņu virtuvēm radniecīgas iezīmes – vairāk tiek izmantota olīveļļa, tomāti, ķiploki, olīvas, anšovi, kaperi, Vidusjūras virtuvei raksturīgas garšvielas - estragons, majorāns, timiāns, rozmarīns, fenhelis, salvija. Provansas nacionālais augs ir lavanda – tā ir ne tikai interjeros, smaržās, kosmētikā, apģērbu rotājumos, bet arī kā garšviela tiek pievienota ēdienam. Dienvidu virtuve ir viegla un veselīga, tieši kā radīta karstai vasaras dienai. Katrs krodziņš, liels vai mazs, noteikti piedāvās vairākas zaļo salātu variācijas. Īpaši ieteicams nobaudīt salātus Nicas gaumē – ar apsvilinātu tunci, anšoviem, olu un zaļajām pupiņām, vai salātus ar uz maizes grauzdiņa grillētu kazas sieru. Tāpat saulainā dienā īsti vietā būs dārzeņu ratatouille – ragū no svaigiem sezonas dārzeņiem - baklažāniem, cukīni, tomātiem, sīpoliem un provansiešu zaļumiem.
Ja ceļosiet gar Vidusjūras krastu tālāk rietumu virzienā, būs iespēja nobaudīt arī katalāņu virtuves ietekmētus ēdienus, piemēram brandade do moure – biezeni no sālītas žāvētas mencas, krējuma, olīveļļas, ķiploka un kartupeļiem.
Tālāk no piekrastes, kalnos iecienītas Alpu reģionam raksturīgas lietas – sieri,vītinātas desas un šķiņķi, jēra un medījumu gaļa.
Tomēr Vidusjūras virtuves kroņa numurs ir un paliek brīnišķīgās jūras veltes, no kuru piekrastes krodziņu bagātīgā piedāvājuma vien žilbst acis un mutē saskrien siekalas. Zivis, garneles, omāri, krabji, mīdijas, austeres .. viss svaigs un izsmalcināti pagatavots. Noteikti nav iespējams turēties pretim zivju zupas buillabaise kārdinājumam. Buillabaise ir izsmalcināta zivju zupa-sautējums, kuras dzimtene ir Marseļa. Gatavojot šo ēdinu, izmanto vismaz trīs dažādas zivju šķirnes, kā arī vēžveidīgos, astoņkājus, krabjus.
